Atslēgvārdi:

Negribu tādus pacientus! 6

Mazākuma grupu pārstāvju klātbūtne publiskajā pārvaldē nav tikai taisnīgas pārstāvniecības jautājums, bet vairo uzticēšanos valstij.

Iesaki citiem:

Skandāls ap ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (Vienotība) pārmestu, bet nepierādītu piekrišanu viena trimdas ārsta uzskatiem par krievu izcelsmes slimnieku neārstēšanu medijos aktualizēja etniskās diskriminācijas tematu. Tas pat provocēja citu ārstu — Viļānu slimnīcas vadītāju Juri Vidiņu (Vienotība) — izteikties, ka arī viņš neārstētu slimnieku, kurš viņam teiktu „govorite po russki”[ 1 ]. Nezinu, vai šis ārsts arī praksē atteiktu ārstēšanu, teiksim, kādai 80 gadus vecai kundzei, kas pie viņa vērstos ar šo lūgumu, bet, domāju, diez vai. Visticamāk, viņš tomēr ar citu kolēģu palīdzību noskaidrotu, kas kaiš pacientei, un neatteiktu ārstēšanu. Atļaušos pat minēt, ka viņš saskatītu atšķirību starp šādu pacienti un, piemēram, trīsdesmitgadīgu vīrieti ar tetovējumu „CCCP”[ 2 ].

Tomēr sarežģītāks ir jautājums, vai Vidiņš kā ārsts un kā pašvaldības iestādes — slimnīcas — vadītājs vispār drīkst likumīgi atļauties atšķirīgu attieksmi pret pacientu uz tautības vai uzskatu atšķirības pamata. Valsts un pašvaldību iestādes dēļ sava publiskā statusa ir īpašā situācijā, jo tās uztur visi nodokļu maksātāji, tāpēc tām jārāda piemērs citiem, kā rīkoties tiesiski un saskaņā ar labas pārvaldības principiem.



Labāk ar divām rokām un divām acīm

Mediju diskusijas par abu ārstu izteikumiem izgaismoja sabiedrības nenoteikto un neviennozīmīgo attieksmi pret diskrimināciju un, vēl vairāk, — politiķu, ierēdņu un arī žurnālistu ES dalībvalstij pārsteidzošu neizpratni, kas ir un kas nav diskriminācija. Saziņa ar citas tautības klientiem, pacientiem, darba meklētājiem tikai latviešu valodā nav un nevar būt diskriminācija Latvijā, kur valsts valoda ir latviešu. Taču atšķirīga attieksme pret viņiem kā pakalpojuma saņēmējiem vai kā pret potenciālajiem darbiniekiem ir diskriminācija. Arī tad, kad viņu politiskie vai reliģiskie uzskati vai dzīvesveids ārstam, ierēdnim vai pašvaldības sociālajam darbiniekam šķiet nepieņemams.

Biežāk pats ārsts, ierēdnis vai pašvaldības darbinieks vienkārši neapzinās, kuru un uz kāda pamata viņš diskriminē.



Tomēr biežāk pats ārsts, ierēdnis vai pašvaldības darbinieks vienkārši neapzinās, kuru un uz kāda pamata viņš diskriminē. Attieksmes, kas šķiet normālas, var izrādīties aizspriedumos balstītas un diskriminējošas. Piemēram, šāda attieksme — daudziem taču ir skaidrs, ka „labāk”, ja medmāsiņa vai pašvaldības darbinieks runā latviski bez akcenta un kļūdām, un (varbūt vēl) „labāk”, ja viņai vai viņam ir abas acis un abas rokas. Savukārt uzskats, ka citas valodas akcents vai, teiksim, vienas acs vai rokas neesamība var ietekmēt darbinieka profesionalitāti, jau ir diskriminējoši. Kultūrā un vēsturē balstītā izpratne par lietām (piemēram, šaubas, vai pircēji uzticēsies pārdevējai čigānietei) arī var izrādīties diskriminācija, ja uz tā balstās personāla atlase (kā to pierāda attiecīgs gadījums no Latvijas pieredzes).



Vadības stratēģijas

Dažās valstīs valsts pārvaldes darbinieku sastāvu monitorē un meklē veidus, kā darbam iestādē piesaistīt mazāk pārstāvēto sociālo grupu pārstāvjus.



Lai izvairītos no diskriminācijas riska, kas ir risks ne tikai klientiem un darba meklētājiem, bet arī pašai organizācijai, pašvaldību un valsts institūcijas un privāti uzņēmumi daudzās valstīs organizē darbinieku un vadītāju apmācības un ievieš dažādības vadības stratēģijas. Tomēr šādas stratēģijas vēl nav īpaši pazīstamas Latvijā, kur vadītāju un žurnālistu izpratne par vienādu iespēju veicināšanu bieži aprobežojas ar kvotu jēdzienu, un līdz ar to izraisa alerģisku reakciju. Taču kvotas, kā reiz, nav izplatītākais vienādu iespēju nodrošināšanas veids Eiropā un ASV. Daudz izplātītāka ir vienādu iespēju nodrošināšanas mērķu integrācija organizācijas stratēģijā. Tas nozīmē, ka iestāde no vienādu iespēju skatu punkta konsekventi izturas pret darbinieku atlasi, darba procesu organizāciju un darbu ar klientiem. Piemēram, klientu apkalpošanas standarts paredz sapratīgu pielāgošanos dažādu klientu grupu vajadzībām un darbinieku atlases testi ir statistiski pārbaudīti, lai neveidotu priekšrocību vienas kultūras pārstāvjiem. Latvijā šādu pieeju patlaban praktizē Nodarbinātības Valsts aģentūra, savukārt Beļģijā šāda pieeja tiek ievērota visos testos, ar kuru palīdzību atlasa civildienesta darbiniekus.

Dažās valstīs valsts pārvaldes darbinieku sastāvu monitorē un lielu disproporciju gadījumā meklē veidus, kā darbam iestādē piesaistīt mazāk pārstāvēto sociālo grupu pārstāvjus. Lielbritānijā, piemēram, šī pieeja tiek attiecināta uz etniskajām minoritātēm un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī attiecībā uz dzimumu līdztiesības nodrošināšanu. Pēdējais piemērs ilustrē pieeju, ko sauc par pozitīvu rīcību — politiku, kas ir vērsta uz tām grupām, kas attiecīgajā darba vidē, piemēram, valsts pārvaldē atrodas mazāk labvēlīgā situācijā.[ 3 ]



Bez pretdiskriminācijas politikas

Absolūtais vairākums nezina, vai viņu iestādē ir pretdiskriminācijas politika, vai arī atbild, kā tādas nav.



Šā gada vasarā un rudenī PROVIDUS veica nelielu pētījumu trīs valsts aģentūrās un vienā Rīgas domes departamentā, aptaujājot darbiniekus par viņu izpratni par diskriminācijas novēršanu, kā arī par attieksmi pret etnisko un cita veida daudzveidību darba vietā, tajā skaitā — izpratni par darbu ar klientiem no dažādām sabiedrības grupām. Kopā tika aptaujāts 221 cilvēks, kas, protams, nepadara pētījumu reprezentatīvu par visu valsts pārvaldi, bet tomēr norāda uz dažām interesantām tendencēm.

Un, lūk, ko iegūtie dati rāda — absolūtais vairākums aptaujāto vai nu nezina, vai viņu iestādē ir pretdiskriminācijas politika, vai arī atbild, kā tādas nav (skatīt tabulu). Tāpēc ir pamats domāt, ka savu dažādības vadības stratēģiju rakstīšana un ieviešana Latvijas publiskā sektora organizācijām ir vēl tikai priekšā.



Dažādības vadības politikas neesamība Latvijā diez vai ir apliecinājums tam, ka mūsu valstī nav attiecīgu problēmu. Jautājums par neproporcionāli zemu līdzdalību publiskās pārvaldes darbā ir attiecināms vismaz uz divām grupām — cilvēkiem ar invaliditāti un etniskajām minoritātēm. Arī pirms ekonomiskās krīzes etnisko grupu pārstāvība publiskajā sektorā nebija proporcionāla. 2007. gadā 37% no visiem nodarbinātajiem latviešiem strādāja valsts vai pašvaldību iestādēs vai uzņēmumos, savukārt tikai 24% nodarbināto nelatviešu darba vietas bija publiskajā sektorā.[ 4 ] Arī cilvēki ar nopietniem kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem ir retums valsts pārvaldes iestādēs. Precīzu datu par to gan nav, jo šāda statistika apkopota netiek.

Minētais norāda nevis uz cilvēku ar invaliditāti un nelatviešu profesionālo nepiemērotību valsts pārvaldes darbam, bet gan uz publiskās pārvaldes organizāciju vēlmes, resursu un rīcības trūkumu. Ir racionāli pieņemt, ka minētajās grupās piemērotu darba kandidātu procents nav daudz zemāks kā latviešiem un cilvēkiem bez invaliditātes. Taču viņu iesaisti darba tirgū apgrūtina vides pieejamības un īpašu datorprogrammu nenodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī mazākumtautību kandidātu neuzrunāšana caur sludinājumiem viņu valodas medijos.

Mazākuma grupu pārstāvju klātbūtne organizācijās nav tikai taisnīgas pārstāvniecības jautājums, bet ietekmē arī organizācijas spēju strādāt ar attiecīgo grupu klientiem un apzināties viņu vajadzības. Tas vairo uzticēšanos organizācijām, un, ja šādu politiku ievieš publiskās iestādes, arī uzticēšanos valstij.[ 5 ]

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JUris125 04.09.2011 01:38
Mani iepriecina, kā šie Providus cilvēki rakstot savus darba rakstus ar vien kā etniskās diskriminācijas piemērus min latviešus, kas diskreminē i krievus, i čigānus utml. Golubeva mīļā, Nesen SC Ādamsons mums visiem izklāstīja, ar kuras rases cilvēkiem ir jārunā un ar kuriem nē. Cik lieliski gan būtu, ja providus par šo veiktu pētījumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unabomberz 16.12.2010 22:42
Citēju: "Dažās valstīs valsts pārvaldes darbinieku sastāvu monitorē un meklē veidus, kā darbam iestādē piesaistīt mazāk pārstāvēto sociālo grupu pārstāvjus" .

Autore varējāt jau arī pieminēt pie kā šāda pārprasta tolerance noved....

Piemēram konkurss, kurš tiek atzīts par nenotikušu, jo uz to piesakās tikai sievietes, bet noteikumi paredz, ka kandidātu vidū jābūt "dažādu dzimumu pārstāvjiem" Tas nekas, ka sākotnēji šī norma tika ieviesta, lai uz konkursu pieteiktos vismaz viena sieviete.... un pēctam visi kasa pakaušus.

Vai varbūt pie " White Firefighter's Case" kad tika anulēti ugunsdzēsēju kvalifikācijas eksāmeni, jo izrādījās, ka nēģeri nespēj viņus nolikt tik labi kā baltie, t.i. eksāmenus nolika 19 baltie un viens spāņu izcelsmes amerikānis, bet neviens nēģeris? ASV Augstākā tiesa atzina ka šāda eksāmenu anulēšana un "pozitīvā diskriminācija" par labu nēģeriem ir likumpārkāpums un balto diskriminācija pēc rases pazīmes....
http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2009/06...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - autore 27.11.2010 23:34
Ja pastāv iespēja nodrošināt kādu pakalpojumu trešdaļas iedzīvotāju valodā, bet to nedara - šī ir diskriminācija (vienādas attieksmes - apkalpošanas dzimtajā valodā - trūkums, pastāvot tās iespējamībai). Ja to ievieš ar likumiem - tas nozīmē vien, ka diskriminācija ir pašos likumos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ziniet , drīkst ārsts neārtstēt 24.11.2010 17:18
noziedznieku. Bez Tabu, Tautas balss...lai ārstē.

ārstam un slimniekam jābūt vienam veselam. Vadlīnijas nevienu neārstē un zāles vienas arī nē!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Pirms noziegties, der par TO padomāt!!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zebra 23.11.2010 23:27
Ja no tā atkarīga mana veselība/dzīvība/nodokļi, tiesības un pienākumi, tad es gribētu gan saņemt skaidri saprotamu informāciju un būt droša, ka manis teikto nepārpratīs, ha.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.11.2010 18:36
>>> Piemēram, šāda attieksme — daudziem taču ir skaidrs, ka „labāk”, ja medmāsiņa vai pašvaldības darbinieks runā latviski bez akcenta un kļūdām,
=======
Nezinu gan, kas ir tie "daudzi, kuriem tas ir skaidrs". Akcents un šādas tādas valodas kļūdas gluži objektīvi nevar būt izšķirošais kritērijs - jo arī visi latvieši nerunā vienādi vai absolūti pareizi. Izvirzīdami neadekvāti augstas prasības, mēs tikai apgrūtinātu latviešu valodas kā oficiālas valodas normālu funkcionēšanu.

Svarīgi ir vienīgi tas, cik brīvi cilvēks var lietot latviešu valodu. Slikti ir tad, ja amatpersonai latviešu valodas lietošana sagādā būtiskas grūtības - ja ir mokoši jāmeklē īstie vārdi, ja nevar labi izteikties par visām nepieciešamajām tēmām, ja valodas kļūdu dēļ bieži gadās pārpratumi.

Ar ārstiem un medmāsām nekādu problēmu līdz šim nav bijis - visi, kurus bijis gods sastapt, latviski runājuši ļoti labi. Toties partijai Saskaņas Centrs ir gadījies izvirzīt daudzus kandidātus Saeimai ar nepietiekamām latviešu valodas prasmēm - un daži no viņiem ir arī ievēlēti. Es kā nodokļu maksātājs sagaidu, lai šis jautājums tiktu relatīvi īsā laikā atrisināts - t.i. lai jau apmēram pēc pusgada visi Saeimas darbinieki SC frakcijā latviski runātu tekoši. Pretējā gadījumā jāsecina, ka tie ir cilvēki ar garīgām aizturēm, vai arī nav pietiekami motivēti - vai vienkārši nemīl latviešu valodu, un tādēļ viņiem emocionāli grūtāk to iemācīties.

Saistītie raksti
Citi autora darbi