Neērtais galavārds - tiesnešiem 15

Valsts pārvaldei nevajadzētu sarežģītās lietās vairīties no šķietami nepopulāru lēmumu pieņemšanas, atstājot atbildības smago nastu tiesas ziņā. Tiesneši var izlemt gandrīz neierobežotu jautājumu skaitu, taču tiesneši nespēj nodrošināt sabiedrībā toleranci, savstarpēju cieņu un iecietību, kā arī respektu pret atšķirīgiem viedokļiem.

Iesaki citiem:
Galavards
Foto:Ben Heine

Pulcēšanās brīvība un streiki ir liels izaicinājums jebkurai valstij. Pulcēšanās brīvība bija viens no elementiem, kas vājināja un sagrāva cariskās Krievijas impēriju gan 1905. gada revolūcijā, gan 1917.gada februāra revolūcijā. Līdzīgi arī sociālistiskās sistēmas sabrukumu Austrumeiropā veicināja plaša pulcēšanās brīvības izmantošana. Pulcēšanās brīvības mērķtiecīga izmantošana un citas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes ir efektīvs mehānisms pastāvošo valsts iekārtu transformācijā, tiecoties mainīt un pārveidot sistēmas. Salīdzinoši nesen tas notika arī Dienvidslāvijā, Gruzijā, Ukrainā un Kirgizstānā. Šajās valstīs pastāvošie režīmi pilsoniskās sabiedrības spiediena rezultātā atkāpās, ļaujot mainīt politisko sistēmu. Pulcēšanās brīvība kā efektīvs pilsoniskās sabiedrības protesta un viedokļa spēka instruments varētu būt tas iemesls, kāpēc Krievijā un Baltkrievijā varas iestādes tik bargi vēršas pret šķietami mazskaitlīgajiem opozīcijas gājieniem un piketiem, jo pulcēšanās brīvība var mainīt pastāvošo iekārtu.[ 1 ]

Iepriekš minētās valstis diez vai iespējams pilnīgi pārliecinoši pieskaitīt demokrātisku tiesisku valstu grupai. Šķietami demokrātiskas tiesiskas valstis paliek ārpus pulcēšanās brīvības apdraudējuma, tomēr pulcēšanās brīvība ir bīstams izaicinājums arī šādām valstīm. Raugoties uz Latvijas aktuālo praksi pulcēšanās brīvības īstenošanas jomā, jau vairākus gadus iezīmējas aktuālas problēmas, uz kurām tiesību piemērotāji un sabiedrība nespēj atrast demokrātiskas tiesiskas valsts standartam atbilstošas atbildes.[ 2 ]


Atļauj, aizliedz, atļauj

Aizvadītās nedēļas notikumi šajā ziņā nebija izņēmums. 2009. gada 8. maijā Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanās komisija vienojās, ka neiebilst pret praida rīkošanu 2009. gada 16. maijā.[ 3 ] Acīmredzami šāds atbildīgās institūcijas lēmums Rīgas domē netika atzīts par politiski lietderīgu, jo 12. maijā trīsdesmit četri Rīgas domes deputāti lūdza sasaukt ārkārtas Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisijas sēdi un atcelt pieņemto saskaņojumu, proti, aizliegt praidu.[ 4 ] 14.maijā Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisija, atkārtoti vērtējot pieteikumu par Draudzības dienu gājienu, pieņēma lēmumu to aizliegt.[ 5 ] Lēmumā tika ietvertas jau ierastās atsauces uz iespējamiem sabiedriskās kārtības apdraudējumiem, tikumības un drošības apsvērumiem, kā arī uz nepieciešamību aizsargāt cilvēku drošību pasākuma laikā.

Savukārt 15. maijā Administratīvā rajona tiesa, izskatot gājiena rīkotāju iesniegto pieteikumu, nolēma atcelt Rīgas domes lēmumu, atļaujot 16. maijā rīkot Draudzības dienu gājienu.[ 6 ] Tiesas nolēmuma pilnais teksts vēl nav publiski pieejams, taču, domājams, tas varētu kļūt par gana vērtīgu lasāmvielu pulcēšanās brīvības izpratnes veidošanā sabiedrībai. Notikumi ap praida aizliegumu nav snieguši jaunus juridiskus argumentus. Tikumības apsvērumi praida kontekstā vērtēti jau 2005. gadā[ 7 ], savukārt drošības apsvērumi izdiskutēti 2007. gada tiesu lietās[ 8 ]. Tomēr šajā gadā iezīmējušās divas gana interesantas teorētiskas problēmas, kuras, iespējams, pelnījušas plašāku izvērtējumu.


Politiski lēmumi administratīvajā procesā

Pašvaldības tiesības aizliegt pieteikto sapulci, gājienu un piketu regulē administratīvā procesa normas un principi. Šāds lēmums tiek pieņemts administratīvā procesa kārtībā, un tā tiesiskumu pārbauda administratīvās tiesas. Administratīvais process pēc definīcijas būtiski ierobežo valsts pārvaldes rīcības brīvību un paredz noteiktas privātpersonu tiesiskās aizsardzības garantijas[ 9 ]. Šā iemesla dēļ valsts pārvalde tiecas paplašināt pieļaujamo argumentu klāstu, lai mazinātu administratīvo tiesu kontroles iespējas vai vispār izvairītos no tām.

Vācijā valsts pārvalde daudzus jautājumus centās risināt nevis administratīvā procesa, bet privāttiesību ietvaros. Tiesību zinātne un prakse gan šādu attīstību nepieļāva, nepieļaujot valsts pārvaldei atbrīvoties no publisko tiesību un jo sevišķi pamattiesību ievērošanas. Tas noveda pie administratīvo privāttiesību veidošanās[ 10 ]. Latvijā valsts pārvalde tiecas paplašināt savas rīcības brīvības robežas, pieņemot politiskus lēmumus, kas balstīti uz politiski pieņemtiem lietderības apsvērumiem un nav pārbaudāmi administratīvajā tiesā[ 11 ].

Draudzības dienu gājiena lietā Rīgas domes deputāti aicināja aizliegt šo pasākumu, argumentējot ar politiskiem argumentiem, proti, norādot, ka šāds gājiens neatbilst rīdzinieku interesēm. Piemēram, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) izteicās, ka „Rīgas ierēdņu balsojums [..] jāuzskata par nekorektu, jo nepārstāvēja Rīgas iedzīvotāju intereses — kaut vai tāpēc vien, ka deputāti balsoja pret, bet ierēdņi — par gājienu.”[ 12 ]

Plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka Rīgas domes vēlākais lēmums aizliegt gājienu pieņemts, lai īstenotu noteiktas politiskās intereses[ 13 ]. Lai arī domes lēmums tika pamatots ar juridiskiem argumentiem, pēc būtības šis lēmums tika pieņemts, izdarot politiskus lietderības apsvērumus.

Politiski lietderīgu apsvērumu pieņemšana administratīvajā procesā nav pieļaujama, un arīdzan pamattiesību īstenošana pulcēšanās brīvības jomā nav saistāma ar rīkojamo pasākumu politiskās lietderības izvērtēšanu. Kā norādījusi Satversmes tiesa, „valsts, aizsargājot pulcēšanās brīvību, nedrīkst izvērtēt konkrētos pasākumus pēc to satura. Valsts aizsardzību konkrētiem pasākumiem nedrīkst diferencēt pēc tajos pausto ideju atbilstības valsts vai noteiktas sabiedrības daļas uzskatiem. Tieši tajā apstāklī, ka pulcēšanās brīvība ir efektīvs instruments, ko mazākums var izmantot sava viedokļa paušanai, slēpjas pulcēšanās brīvības lielā nozīme demokrātiskā sabiedrībā. Tā kā pulcēšanās brīvība parasti kalpo mazākuma interešu un viedokļa publiskai paušanai, valsts pienākums šajā gadījumā ir būt tolerantai un ar tai piešķirto mehānismu palīdzību neapspiest šā viedokļa paušanu tikmēr, kamēr vien tas ir uzskatāms par demokrātiskā sabiedrībā pieļaujamu.”[ 14 ]

Nav izslēgti mēģinājumi no administratīvā procesa uz politisko procesu transformēt lēmumu pieņemšanu par pulcēšanās pasākumu aizliegumu, paredzot šādu lēmumu pieņemšanu politiskai institūcijai, proti, pašvaldības domei. Šādā gadījumā administratīvajām tiesām varētu būt liels izaicinājums uzņemties attiecīgo lēmumu tiesiskuma pārbaudi. Tiesu praksē kā klasiska definīcija ir akceptēta atziņa, ka „par politiskiem lēmumiem uzskatāmi tādi izpildvarai vai likumdevējai varai piederīgu amatpersonu vai iestāžu gribas izpaudumi, kas pamatā tiek formulēti nevis tiesību, bet gan politiskās gribas, iekšējās pārliecības, uzticības un citu ar tiesību normām nereglamentētu kritēriju ietekmē.”[ 15 ] Administratīvās tiesas uzmanību velta pieņemtā lēmuma motivācijai. Jautājums par to, vai Satversme pieļauj attiecīgo jautājumu pieņemt ar politisku lēmumu, bieži vien tiek atstāts novārtā. Pat gadījumos, kad tiesa to pārbauda, tā parasti ir pielaidīga pret valsts pārvaldes „aizbēgšanu” uz politiskajiem lēmumiem un atbrīvošanos no administratīvā procesa un administratīvās tiesas kontroles[ 16 ].

Līdz ar to politisku argumentu izmantošana, lai panāktu kāda pulcēšanās pasākuma aizliegumu, varētu novest pie interesantas tiesu prakses veidošanās. Tas ļautu izvērtēt arī administratīvo tiesu spēju noteikt stingrus ietvarus valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā un nepieļaut administratīvā procesa aizstāšanu ar politisku lietderības izvērtēšanu.


Latvija kā tiesnešu valsts

Rīgas domes ierēdņi demonstrēja uzticību administratīvajām tiesām. Tika pausts viedoklis, ka tiesai, izskatot lietu un vērtējot visus lietas apstākļus, arī ir jāpieņem „pareizais” lēmums[ 17 ]. Situācija veidojās gana paradoksāla, kad pašvaldība, lielā mērā apzinoties, ka juridiski nav pamata aizliegt attiecīgo gājienu, tomēr pieņēma lēmumu par aizliegumu, atstājot galīgā lēmuma pieņemšanu tiesas ziņā.

Administratīvais process balstās uz premisu, ka jau iestāde tiecas pieņemt pareizu, tiesību normām atbilstošu un lietderīgu lēmumu. Administratīvā tiesa nodrošina tikai lēmuma tiesiskuma pārbaudi. Valsts pārvaldei nevajadzētu sarežģītās lietās vairīties no šķietami nepopulāru lēmumu pieņemšanas, atstājot atbildības smago nastu tiesas ziņā. Protams, tiesai procesuālajos likumos ir piešķirtas plašas kompetences tiesiskuma nodrošināšanā, lai pieņemtu „pareizos” lēmumus valsts pārvaldes vietā. Taču šādu tiesību apzināta atstāšana tiesām rada tiesnešu valsts izveidošanās risku, kas savā ziņā arī ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts apdraudējumiem[ 18 ]. Tiesnešu valsts piedāvā alternatīvu demokrātiskajiem procesiem, kad sabiedrībai svarīgus un sensitīvus jautājumus galīgi izlemj nevis sabiedrība vai politiskās institūcijas, bet gan tiesas. Demokrātiskās diskusijas un lēmuma pieņemšana ar balsu vairākumu, respektējot arī mazākuma tiesības, tiek aizstāta ar juristu tiesiskuma izpratni.

Tiesnešu uzdevums patiešām ir valsts konstitūcijas un demokrātijas aizsardzība, tostarp nodrošinot personas pamattiesību īstenošanu pat pretēji likumdevēja vai valsts pārvaldes viedoklim[ 19 ]. Tiesnešu lomas maiņu sabiedrībā noteica totalitāro režīmu pieredze XX gadsimtā. Pagājušā gadsimta sākumā dominēja tiesību pozitīvisms, kas balstījās pārliecībā, ka tauta un tās ievēlētie priekšstāvji nerīkosies pretēji tiesiskuma un cilvēktiesību prasībām. Tiesību vēsturē šo periodu ierasts apzīmēt ar jēdzienu „konstitucionālais romantisms”[ 20 ]. Šāda noskaņojuma ietekmē netika pieļauta doma, ka demokrātiska republika varētu tikt likvidēta vai tautas ievēlētie priekšstāvji varētu pieņemt likumus, kas nonāktu pretrunā personas pamattiesībām. Tāpat netika domāts par mehānismiem, kādā veidā varētu aizsargāt konstitucionālo iekārtu pret likumdevēja vai izpildvaras patvaļu.

Taču totalitārie režīmi Eiropā, kas bieži vien izveidojās demokrātiskos procesos un baudīja noteiktas sabiedrības daļas atbalstu, pierādīja, ka nepieciešams meklēt jaunus risinājumus. Vācu tiesību filosofs Gustavs Radbruhs iezīmēja demokrātiskas tiesiskas valsts pārveidošanos, akcentējot dabisko tiesību pārākumu un juristu pienākumu kontrolēt politisko institūciju darbību[ 21 ]. Taču kontroles funkciju uzticēšana tiesām nenozīmē, ka visus lēmumus valstī pieņem tiesneši. Primāri sabiedrībai un tās politiskajiem priekšstāvjiem ir jāizlemj aktuālie jautājumi.

Draudzības dienu gājiena aizliegums lielā mērā parādīja Latvijas sabiedrībā pastāvošo tendenci izvairīties no strīdīgu jautājumu izlemšanas sabiedrības diskusijās, politiskā vai administratīvā procesa ietvaros, apliecinot uzticību tiesnešu spējai rast pareizo atbildi.

Likumdevēja un izpildvaras „kautrīgums” un izvairīšanās lemt par sensitīviem jautājumiem, atstājot jautājumu tiesas ieskatam, rada risku tiesai pārvērsties par dominējošo lēmumu pieņēmēju sabiedrībā[ 22 ]. Šādu režīmu jau aicinājis ieviest Platons, uzskatot, ka ideālai valstij nepieciešams pārvalstisks orgāns — Nakts sapulce, kas kā enkurs izglābs valstī visu lietderīgo un vajadzīgo[ 23 ]. Tomēr demokrātiska tiesiska valsts līdzās tiesnešu kontroles tiesībām paredz arī tiesnešu varas ierobežojumus un sabiedrības tiesības ilgstoši diskutēt un meklēt risinājumus pretrunīgiem jautājumiem. Tādēļ var saskatīt bīstamību apstāklī, ka tikai tiesās sabiedrība saskata vienīgo pareizo lēmuma pieņēmēju. Atsevišķos jautājumos, iespējams, tas ļauj sasniegt mērķi un nodrošināt tiesiskumu, taču tas nerisina citas problēmas. Tiesnešu lēmumu aizsegā paliek sabiedrības nespēja panākt kompromisus strīdīgos jautājumos un savstarpējo toleranci. Tāpat arī tiek veicināta likumdevēja un izpildvaras izvairīšanās no strīdīgiem un pretrunīgi vērtētiem jautājumiem.

Demokrātiska tiesiska valsts balstās uz diviem pīlāriem — demokrātiju un tiesiskumu. Pulcēšanās brīvības īstenošanas prakse parāda, ka ar tiesiskumu pīlāru, kuru nodrošina tiesneši, vairāk vai mazāk viss ir kārtībā. Savukārt demokrātijas pīlārs, kas ir pilsoniskās sabiedrības un politisko institūciju atbildības ziņā, būtiski pieklibo. Tiesneši var izlemt gandrīz neierobežotu jautājumu skaitu, taču tiesneši nespēj nodrošināt sabiedrībā toleranci, savstarpēju cieņu un iecietību, kā arī respektu pret atšķirīgiem viedokļiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Evita 01.06.2009 16:02
Ļoti cienu Ingrīdu Circeni, lai viņai veicas vēlēšanās! Diemžēl ir tik maz EP deputātu kandidātu, kuri tiešām no sirds iestājas par cilvēktiesībām.

Cienītais vēlētāj, tiesneši kalpo likumam. Un ieskatieties tajās naida pārņemtajās sejās, kuras izkliedz rupjības uz cilvēkiem, kas dzīvo savu dzīvi saskaņā ar sevi. Šie kliedzēji, kas nespēj/ nevēlas atbildēt par savu dzīvi, vaino citus savās nelaimēs, tur plakātus ar aicinājumiem iznīcināt tos, kas nav pa prātam, tos, kas nav tik nelaimīgi kā paši plakātu turētāji un vidējo pirkstu rādītāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


vēlētājs 01.06.2009 12:24
Tiesneši spriež tiesu nevis pēc savas saprašanas, bet gan piekāpjoties agresīvo praidistu priekšā. Eiropā tādi ir pie varas un maz ir to, kuri uzdrošinās pateikt, ka karalis taču ir kails. Praidistiem derētu būt patiesiem un to gājienu nosaukt par naida dienām, jo naida kurināšana ir viņu tiešais mērķis.

P.S. Nekad nebalsošu par kandidātiem, kuri atbalsta homoseksuālisma propagandu kāds ir arī praids. Ņemiet vērā jaunā laika Circenes agresīvo praidistu aizstāvību!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


no taalienes 23.05.2009 20:30
nu ko, Jānis Plps?
zināšanas laikam jau tu esi sagraabstiijies, bet liidz gudriibai (zinaassanu izmantossanai) tev vel cells ejams. .... un ,lai manis rakstiitais neraditu iissavienojumu tavaa zinaassanu paarbliiveetajaa galvaa, pasaidrossu sekojosso: zinaassanas un gudriiba ir divas dazzaadas lietas. zinaassanas noziimee zinaat,piemeeram, - ka tomaats ir auglis, bet gudriiba ir nelikt sso augli augllu salaatos! tev puisi ir probleemas ar saprassanu (gudrību), jo likuma burtu to tulko tikai vienas puses interesees (izteikts pozitiivisma piemeers, ignorējot taisnīguma principu)! ssajaa gadiijumaa es runaaju par vaarda 'tikums' tulkossanu, - par to ko mees veidojam, izsakot vaardu 'tikums' (pieraadijumus ssi vaarda boziimei ir iespeejams ieguut no Latvijas Valsts valodas aģentūras un zinaatniekiem). Taapat ir jaatulko vaards 'praids', jo tu raksti latviessu valodaa un vaardi 'praids' un 'draudziibas dienas' ir raksta atsleegvaardi , lai pienaaciigi iztulkotu( peec buutiibas ) vaardu 'tikums'.
paskatiisies, jani, ko tu pats esi rakstiijis (samekleets tiimeklii uz aatru roku)
sseit apakssa, peetiijumaa, tu azinaati sassaurini vaarda 'tikums' tulkossanu! tas ir nelietiigi!
citaata saakums: http://www.tiesibsargs.lv/files/pulcesanas_briviba.pdf
pētījums "pulcēšanās brīvības tiesiskais regulējums un tā piemērošanas problēmas Latvijā"
III. p.6. pulcēšanās brīvības ierobežošana
" Ceturtkārt, citu cilvēku veselība un tikumība. Piemēram, pulcēšanās politisku mērķu paušanai var tikt ierobežota kapsētās vai citās vietās, balstoties uz tikumības apsvērumiem".
citaata beigas.
ha, ha, ha ... :) , taatad nepolitiskiem meerkkiem kapsētas ir piemērotas ! ha , ha ha ....! lloti mullkkigs piemeers, ja tiek tulkota ' tikumiba' lietaa, kura ir izskata ar viendzimuma paaru kopdziivossnas slaveessanu! jani, jani!


veel viens citaats, kuru es ir samekleets uz aatru roku:
citaata saakums. http://www.humanrights.org.lv/upload_file/LCC_Diskriminacija...
6.Biedrība “Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa” pret Rīgas pilsētas
pašvaldību ( http://www.humanrights.org.lv/upload_file/LCC_Diskriminacija... )

(2005., Administratīvā rajona tiesa)
Diskriminācijas jautājums kā viens no prasības pamatiem tika skatīts lietā par
administratīva lēmuma atcelšanu, ar kuru uz diskriminējoša pamata ierobežota iespēja
īstenot pulcēšanās brīvību. Atbildētājs izsniedza Pieteicējam izziņu, kas apliecina, ka
pieteiktais gājiens, kura mērķis ir veicināt toleranci pret seksuālajām minoritātēm, atbilst
likuma prasībām un pašvaldībai nav iebildumu pret tā rīkošanu. Vēlāk Atbildētājs izziņu
anulēja, kaut gan likums neparedz iespēju pašvaldībai atcelt jau izsniegtu izziņu.
Tiesa, pamatojoties uz LR Satversmes 91. pantu, secināja, ka pats par sevi fakts, ka per-
sonām, kuras grasās iet miermīlīgā gājienā, piemīt kādas īpašas personiskas iezīmes,
kuras atšķiras no sabiedrības vairākuma iezīmēm, nedod pamatu pamattiesību ierobe-
žojumam. Viena viedokļa, kas nosacīti pieder sabiedrības vairākumam, atbalstīšana nevar
tikt uzskatīta par leģitīmu mērķi cilvēktiesību ierobežojumam. Šajā gadījumā Pieteicēja
pamattiesības bez objektīva attaisnojuma ierobežotas uz diskriminējošiem pamatiem,
t.i., vienādā situācijā pastāvējusi atšķirīga attieksme.

citaata beigas.

lloti intresants tiesas tulkojums, taa neapskata lietas buutiibu, - vaardu 'tikums' un taa tulkossanu!
smaidu izsauc ssis teikums " .... ka personām, kuras grasās iet miermīlīgā gājienā, piemīt kādas īpašas personiskas iezīmes". jaa, interesanti! kas taas taadas par iipassaam ieziimeem? :) un kaa ssii ieziimes tiek vai netiek sasaistiitas ar vaardu 'tikums'? uz sso 'lietas buutiibu' tiesa abildi nesniedz!

jani, man tev ir veeleejums, palasi Gustava Junga, Ludviga Vitgenssteina un Misela Fuko darbus (lai arii divi peedeejie ir viendzimuma kopossanaas piekopeeji, vinnu darbi par valodu tev ievediis saprassanaa), laineliktu tomaatu augllu salaatos! veiksmi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilze2 22.05.2009 19:04
Es gan nebrīnos par to, ka kāds arī būtu jurists - iesaku aiziet uz LU maģistratūru un paklausīties, "maģistrantu" diskusijas līmeni. Tad arī būs skaidrs par to, kur tādi juristi rodas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM>Shadow 22.05.2009 12:36
Neesmu jurists , bet manuprāt tas nu nekādi man neliedz piesaukt Satversmi. Es ar Satversmi nekādi neinterpretēju (interpretēt laikam mēdz juristi , vai), bet gan paužu kā es to Satversmi saprotu. Tā ka nepietiks ar to ka vienkārši pasaka lai nelien kur nevajag. Kā reiz , manuprāt Satversmi vajag katram saprast , tā teikt , lai juristi nevarētu uzbāzties ar savām interpretācijām.

Nezinu ko Eiropas cilvēktiesību tiesa ir teikusi par tikumības jēdzienu. Zinu tikai to ka jebkurām tiesībām ir jābalstās uz morālajiem pamatiem , vai pareizāk ka jebkurām tiesībām ir jāiziet no morālajiem pamatiem. Tikumība ir morāles jēdziens , un ja cilvēktiesības nebāzējas uz morāliem pamatiem? Nu tad tās ir amorālas cilvēktiesības , amorālas cilvēktiesības ar kļūdu jau pašos savos pamatos , tā teikt tās ir no zila gaisa izpūstas cilvēktiesības , bez kāda stabila pamata.

Nu un manuprāt , vienmēr beigās ir slikti ja ko uzpūš no zila gaisa , vai nu tās ir finanses vai cilvēktiesības. Tā teikt , burbuļiem ir jāplīst , un burbuļi ir jāplēš.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris71 22.05.2009 11:47
"lata stabilitātes apdraudēšanu" ---> biju domājis "lata stabilitātes apšaubīšanu", jo ikvienam pamatbrīvības izprotošam cilvēkam skaidrs, ka neko apdraudēt Ventspils augstskolas pasniedzēja izteikumi nevar. Tāpat kā viedokļi izteikti Interneta portālos un citur nespēj apdraudēt ne latviešus (represijas pret Viktoriju Makovsku), ne žīdus (represijas pret Feniksu, Andri Jordānu), ne krievus, ne arī kādu citu tautību.

Diemžēl, to nevar iestāstīt mūsu Drošības Policijai - ka cilvēkus nevar sodīt par (kaut vai murgainu) viedokļu izteikšanu. Tātad First Amendment pie mums nedarbojas - un praidistiem nekāda priviliģēta attieksme nepienākas. Viņi manās acīs ir tādā pašā morāles sadaļā kā neonacistu murgotāji un holokausta noliedzēji. Nevar nodrošināt brīvības vieniem un atņemt tās citiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_1 > Shadow 22.05.2009 11:38
>>> Piekrītu A.Dimitrovam - RD deputātiem būtu jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar klaji un acīmredzami prettiesisku lēmumu pieņemšanu. Bet tāda jau laikam ir viņu ikdiena.
=======
Nekā prettiesiska neredzu - RD deputātu pieeja pilnīgi atbilst mūsu valstī pieņemtiem tiesiskuma principiem.
Latvijā (tāpat kā Vācijā un citur Eiropā) First Amendment tiesības pēc būtības nedarbojas. Salīdzinot ar ASV esam pustotalitāra valsts. Tad, kad Drošības Policija nearestēs cilvēkus par žīdu lamāšanu (Valdis Rošāns) vai lata stabilitātes apdraudēšanu (Dmitrijs Smirnovs), tad kad ļaus bez vārda runas pulcēties kara veterāniem 16.martā... Tad varēs sprēgāt par to, ka arī pederastiem kaut ko vajag un viņiem kaut kas pienākās...

IM acīmredzot nav lasījis neko par to, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir teikusi par tikumības jēdzienu un tikumību, kā pamatu cilvēktiesību ierobežošanai.
=====
Nav ko vairs vicināt dūres, kad kautiņš jau galā :) RD domnieki un Rīgas apgabala tiesa ļoti saprātīgi iegrozīja jautājumu: Praids ir bīstams nevēlams - un tieši tādēļ nevajag sagādāt praida skandālistiem to prieku aiztiesāties līdz ECT. RD deputātiem var būt pilnīgi vienalga, ko ir teikusi ECT - viņiem ir jāaizstāv rīdzinieku intereses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Shadow 22.05.2009 09:46
Ceru, ka lielākā daļa, kas šeit ir rakstījuši komentārus, nav juristi. Pretējā gadījumā nevar saprast, kas Jums ir mācīts par pamattiesībām. Ja neesat juristi, tad vismaz nepiesauciet Satversmi, un nelemjiet par to, kā tā būtu interpretējama. Vienkārši pasakiet, ka Jums nepatīk/ir bail no gejiem un lesbietēm.

IM acīmredzot nav lasījis neko par to, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir teikusi par tikumības jēdzienu un tikumību, kā pamatu cilvēktiesību ierobežošanai. Jeb IM domā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (gluži kā Amnesty International) ir pieskaitāma pie "Mozaīkas" manajiem draudziņiem?

Piekrītu A.Dimitrovam - RD deputātiem būtu jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar klaji un acīmredzami prettiesisku lēmumu pieņemšanu. Bet tāda jau laikam ir viņu ikdiena.

Absolūti neticams ir Ludvika izteikums par to, ka RD juristam ir jālemj atbilstoši politiķu vajadzībām, nevis likumam!!!! Tad varbūt atlaidiet juristu, un izlemiet visu pēc partijas revolucionārās sirdsapziņas!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Seniors 21.05.2009 16:37
Domē ir tikai cilvēki, spriežot pēc lēmuma attiecībā uz "draudzības dienām", pārsvarā normāli, ar atbildības sajūtu pret cilvēku nākotni. Ja kautkur pasaulē bagāti slimi vai galīgi izvirtuši cilvēki, maskējoties ar "cilvēku tiesībām" dabūjuši likumdošanā cauri, ka šiem nožēlojamiem ir īpašas tiesības demonstrēt savas novirzes, tad nevar no normāliem cilvēkiem prasīt, lai viņi tās akceptē. Raksta autors visu mudžina ar demokrātiju un citiem cēliem jēdzieniem, bet ja Latvijas iedzīvotāju vairākums ir pret (par to esmu pārliecināts), vai tad Domes lēmus nav visīstākā demokrātija?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 19.05.2009 21:24
Kādas nu tur "draudzības dienas" ;)) Ja viņi tiešām draudzētos, tad nepazemotu viens otru un neapgānītos ar pretdabisku kopošanos. Kā rakstīja Gēte (sk. http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Fausts/4.1.html):

Tu galā esi tikai — kas tu esi. Vai tūkstoš parūkas sev uzliecies, Vai asu augstās ķēkatās pakāpies, — Tu vienmēr paliec tikai, kas tu esi.

Kamēr valsts neaiztiek tos, kuri pret šiem praidistiem un pederastiem protestē, šāda vispārēja pulcēšanās brīvība ir pilnīgi OK. Nav gluži jauki, ka tas tika ieplānots tik īsi pirms vēlēšanām. Es tomēr A.Šleseru negribu redzēt mēra amatā - tagad būs jāsaka liels paldies "mozaīkai" un viņu mazajiem ārzemju draudziņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 19.05.2009 21:06
Ir jau jauki - demokrātija , draudzības dienas , cilvēktiesības.

Tikai nu nevietā , nevietā kad sācies uzbrukums , un tiesnešu muļķības vai nodevības rezultatā pretiniekam tiek atdots gadskārtējais placdarms tālākam uzbrukumam.

Kas un kam tad uzbrūk? Nu skaidrs tak ka netikums uzbrūk tikumam. Nu tikums tak tiek godā celts , netikums - šā tā , līdz noteiktai robežai tik un vien kā pieciests. Nu nevienlīdzība tak , nu ārprāts tak - netikums tak tiek diskriminēts - iedomājies tik , nu netikums galīgi nobīdīts pašā maliņā. Ar ko ta netikums sliktāks par tikumu? Vai ta netikumam nav cilvēktiesības? Tā teikt , mēs jau neko , mēs jau nemaz neuzbrūkam. Mēs tikai tiecamies pēc vienlīdzības. Mēs gribam draudzēties.

Netikums grib draudzēties ar tikumu , netikums grib būt līdzvērtīgs tikumam?Jā , nu tas tik būtu joks kad netikums būs draugos ar tikumu , kad netikums būs līdzvērtīgs tikumam! Kas par toleranci!

Bet nu joks ir un paliek joks. Netikuma un tikuma draudzība? - galīgs absurds un neiespējamība. Jautājums ir skaidrs , jautājums ir kurš kuru. Vai tikums netikumu , vai arī netikums tikumu?

Un kā tad mēs gribētu , un kā sabiedrībai labāk patiktos - vai lai netikums diskriminē tikumu , vai tomēr lai tikums diskriminē netikumu? Jo draudzības un vienlīdzības nebūs , jo draudzība un vienlīdzība nav iespējama. Šajā gadījumā tas ir absurds , māņi un viltus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksejs Dimitrovs 19.05.2009 20:57
Paldies par rakstu!

Domāju, nekas nemainīsies, kamēr cilvēki neprasīs no pašvaldības piedzīt atlīdzinājumu par persinisko un/vai morālo kaitējumu. Jo tad pašvaldības deputātiem vajadzēs paskaidrot vēlētājiem, kāpēc pieņemts prettiesisks lēmums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris 19.05.2009 20:38
Kādēļ autors pat divas reizes min 16.maiju, bet itin nemaz neatceras uz 16.martu - leģiona atceres dienu, kad netika saskaņoti "Daugavas Vanagu" (un arī dažu citu organizāciju) pieteiktie pasākumi.

Manuprāt, 16.marts ir daudz skandalozāks vārda brīvības apspiešanas piemērs - jo lēmums tā arī netika mainīts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 19.05.2009 20:20
Kā norādījusi Satversmes tiesa, „valsts, aizsargājot pulcēšanās brīvību, nedrīkst izvērtēt konkrētos pasākumus pēc to satura.

------------------------------

Jā , nu pēc satura jau nemaz ar nevajag vērtēt. Bet pēc tikumības gan vajadzēja izvērtēt , izvērtēt vai pasākums gadījumā nav netikumīgs un vai tas neapdraud sabiedrības tikumību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 19.05.2009 20:02
Es tā saprotu ka , vai nu tiesneši ignorē Satversmi , vai nu arī viņiem ir dzelžaini pierādījumi ka praids nekādi nevar apdraudēt sabiedrības tikumību. Gribētos gan redzēt tos pierādījumus.

Man domāt ka nekādu pierādījumu nav un nebūs. Tiesneši tikai domā ka nevar apdraudēt. Un tiesneši spriež tiesu ne pēc pierādījumiem bet pēc savām domām un savas sabojātās saprašanas. Un uzspļauj lielas sabiedrības daļas domām un jūtām. Vai ta tā var?

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 12 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 58 Autors:Jānis Pleps