Atslēgvārdi:

Neērtā suņa nagla — Policijas akadēmija 13

Jebkura vieta, kur māca juristus, nevar sagatavot augsta līmeņa policistus, jo viņiem ir jābūt zināšanām par ļoti specifiskām nozarēm.

Iesaki citiem:

Ir tāds labs teiciens, ka gudra sejas izteiksme ne tuvu nav prāta pazīme. Tā, piemēram, mēs varam doties uz kādu ļoti nopietnu iestādi, kur visi darboņi raižpilnām sejām cirkulē pa koridoriem, liekot mums uzgaidīt vēl un vēl. Vienam tādam, kurš, nemainot sejas izteiksmi, jau trešo reizi jums kā tukšai vietai ir pagājis garām, rokā lapiņa. Te gadās nelaime, lapiņa izkrīt! Kas tur rakstīts? Nekas! Vienkārši — turpu — šurpu! Tāpēc jau viņš staigā turp un atpakaļ. Cita iemesla patiesībā nav. Nekas nenotiek, tikai darbības imitācija.


Sākumā — viss zem viena jumta

Arī Policijas akadēmijas likvidācija būs tikai finanšu taupīšanas imitācija — turpu un šurpu. Jā, mums paliks trīs koledžas: ugunsdzēsējiem, robežsargiem un policistiem. Paliks, bet tiesību aizsardzības funkcija taču neaprobežojas tikai ar iekšlietu resoru, jo kopīgā vajadzība ir daudz lielāka. Jā, mums vēl paliks Tiesnešu mācību centrs, kas arī mokās ar resursu trūkumu, un vēl mums paliks arī neīstenotā ideja par prokuroru sistēmisku tālāk izglītošanu, un paliks arī savulaik vējā palaistā ideja par Penitenciāro koledžu, kurā tiktu gatavoti darbinieki divām Tieslietu ministrijas sodu izpildes iestādēm — Probācijas dienestam un Cietumu pārvaldei.

Tik daudz reižu ir runāts, ka būtu ļoti lietderīgi un ekonomiski izdevīgi, ja visas koledžas, skolas un mācību centrus savietotu zem viena jumta un pie vieniem administratīvajiem izdevumiem un pasniedzējiem. Vēl jo vairāk — agrāk visas minētās koledžas bija koncentrētas tieši zem Policijas akadēmijas jumta. Mācību process tika organizēts trīs posmos, un aiz katra no tiem sekoja prakse noteiktajā specializācijā: robežsardzē, ugunsdzēsējos, policijā vai cietumā. Pēc darba iemaņu apgūšanas sekoja nākamais teorijas posms, un tad atkal — prakse. Ja cilvēks nevēlējās mācīties nākamajā līmenī, varēja sākt strādāt. Jo augstāks līmenis izglītībā bija gūts, jo ilgāks bija līgumā noteiktais laiks, kas pēc mācību beigšanas jānostrādā valsts iestāžu dienestā. Tomēr dažādu finansiālu un institucionālu nesaskaņu un arī personīgu ambīciju dēļ, koledžas pašķīda katra uz savu pusi.

Sākotnējā sistēma paredzēja, ka Policijas akadēmijā studijām tika uzņemti tikai tie, kam bija nosūtījums no kāda konkrēta dienesta. Šāda sistēma tika iedibināta ar domu, lai Policijas akadēmiju beigušajiem būtu reāli kur strādāt pēc tam, kad viņu izglītībai patērēti valsts finanšu resursi, kas tad atgrieztos valstī garantēta drošības pakalpojuma formātā. Minētā modeļa dēļ sākotnēji pat bija iecerēts, ka šāda mācību iestāde varētu saukties Valsts Drošības akadēmija, kur tiktu mācīti arī armijas virsnieki, tomēr šī ideja nerealizējās, un Policijas akadēmijai blakus Ezermalas ielā tika iedibināta Aizsardzības akadēmija.


Policejiskie priekšmeti — tikai akadēmijā

Policijas akadēmija ir vieta, kur ir iespēja centralizēt finansējumu, panākot „neesošo” resursu visoptimālāko izlietojumu. Tā Policijas akadēmijas budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem[ 1 ] ir aptuveni 2,3 miljoni latu[ 2 ], bet Valsts policijas koledžas budžets — 1,8 miljoni latu[ 3 ]. Savukārt Valsts Robežsardzes koledžas budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem ir ap 2 miljoniem latu[ 4 ]. Nav jābūt izcilam matemātiķim, lai secinātu — apvienojot kaut vai tikai 3 koledžas (kopējais potenciālais resurss ir ap 6,1 miljoni latu) zem Policijas akadēmijas jumta, mēs iegūstam optimālu rezultātu un līdzekļu ekonomiju kopā!

Patlaban tiesību aizsardzības iestāžu līdzekļi profesionālajai un tālākizglītībai sadalās šādi: robežsargiem, ugunsdzēsējiem, policijai — no Iekšlietu sistēmas budžeta, bet tiesnešiem, cietumsargiem un probācijai — no Tieslietu ministrijas, savukārt prokuroriem — no Prokuratūras budžeta. Kad zupa tiek vārīta lielā katlā, tomēr sanāk vairāk. Mūsu senči jau arī grūtos laikos darīja tieši tā, nevis laizīja drupačas no saujas katrs zem savas egles. Bez tam, koncentrējot finanses vienuviet, ir iespēja arī attīstīt tādas zinātņu apakšnozares kā, piemēram, operatīvo taktiku, kriminālistiku visos tās novirzienos, kuras tādā dziļumā kā Policijas akadēmijā nekad neinteresēs ne Latvijas Universitāti, ne augstskolu Turība, jo šīm izglītības iestādēm vienkārši ir cita niša un citi uzdevumi. Koncentrējot akadēmisko personālu, ir iespējams arī optimizēt mācībspēku noslogojumu. Piemēram, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas 2008.gada statistikas datiem[ 5 ], Valsts Policijas koledžā uz 144 studējošiem ir 23 pasniedzēji jeb viens pasniedzējs uz 6 studentiem, bet Ugunsdzēsības un Civilās aizsardzības koledžā uz vienu pasniedzēju ir 4 studenti, savukārt Valsts Robežsardzes koledžā uz vienu pasniedzēju — 5 studenti. Tikai Latvijas Policijas akadēmijā uz vienu pasniedzēju ir 18 studenti, kā tam būtu jābūt.

Mani vienmēr fascinē tas, ka mēs nekad nedomājam, ka, piemēram, mediķus arī varētu mācīt pa dažādiem pakšķiem — bērnu ārstus Rēzeknē savā autonomijā, zobārstus — kaut kur pie Centrāltirgus, bet neirologus — kādās Centrālcietumā izvietotās telpās. Nē, jo mēs gribam, lai mūsu veselība ir drošās rokās, un tieši tāpēc zobārsts neuzņemsies pieņemt dzemdības. Tad kāpēc mēs domājam, ka jebkurš pēc vispārīgās programmas sagatavots jurists saprot visu no operatīvā darba, kriminālistikas, cietumiem, probācijas vai zina, kā jādzēš ugunsgrēks un reizē arī — kā jāsargā robeža? Jurisprudencē daudzas pamatlietas ir kopīgas tāpat kā mediķiem, tomēr liela daļa — atšķirīgas.

Tāpēc jebkura vieta, kur māca juristus, nevar sagatavot augsta līmeņa policistus vai prokurorus, jo, kaut arī ir jāzina specialitātes kopējais pamats, tomēr jābūt zināšanām arī par citām, ļoti specifiskām, nozarēm. Tā, piemēram, ir atsevišķi tā saucamie „policejiskie” mācību priekšmeti, piemēram, operatīvā taktika, kriminālmeklēšana, kas saistītas ar kriminālpolicijas specifisko metodiku, vai arī kriminālistiskā tehnika — par kriminālistikas tehniskajām nodarījuma pēdu fiksēšanas metodēm. Šos priekšmetus citās juridiskajās augstskolās māca ļoti maz vai arī — pēc izvēles. Tomēr policistam ir jāsaprot visas policejiskās specialitātes — gan kriminālista eksperta darbs, gan kriminālpolicijas darba specifika.


Mūžīgs komforts vecajai gvardei

Ir tik daudz runāts, ka mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki savstarpēji par maz sadarbojas, nezina, kā to darīt, un negrib sadarboties, jo neizprot, kāpēc sadarbība vajadzīga. Tas nozīmē, ka kopīgajai zināšanu bāzei un sapratnei par blakus strādājošā dienesta darbu, pildot tiešos ikdienas profesionālos pienākumus, ir jābūt kā šķirtnei starp vienojošo un atšķirīgo.

Tikmēr Latvijas „sistēmiskā” pieeja ir tāda, ka katram pensionāram, kurš viņos laikos beidzis Minskas Milicijas skolu, ir vajadzīga ģenerāļa pakāpe, savs resors, kam obligāti jābūt pievienotai viņa personīgajai koledžai, skolai vai vismaz mācību centram. Augstākajās mācību iestādēs lai stājas tie policisti, kas vēlas ne tikai maksāt lielās mācību maksas, bet arī godam kalpot Latvijai par algas atlikumu, kas paliek pēc mācību izdevumu segšanas, protams, tikai gadījumā, ja tāds atlikums vispār būs. Jauniešu, kas izvēlēsies šādu ceļu, visticamāk, būs maz, tāpēc vecā gvarde turpinās justies komfortabli, jo nekas to neapdraudēs — resoru koledžu diplomi jau dod tiesības strādāt tikai tajā nozarē (ugunsdzēsējos, robežsardzē), kur tie izdoti. Tas nozīmē arī to, ka jebkāda personāla rotācija pat Iekšlietu ministrijas sistēmā būs praktiski neiespējama, jo zināšanām ir ierobežots raksturs.

Tagad (krīzē) ir jākoncentrē visi resursi vienkopus, par prioritāti nosakot izglītību, jo tā un tikai tā noteiks mūsu valsts kvalitāti nākotnē, nevis nauda jāizdala algās, jāapēd un jāaizmirst[ 6 ]. Tiesību aizsardzības iestāžu izglītības sistēma ir sākumā jāiepazīst un tikai pēc tam to var reformēt — izveidot, lai tā šodienas ekonomiski smagajos apstākļos spētu pastāvēt un sniegt maksimālu ieguldījumu profesionālu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku sagatavošanā.

Jebkurām reformām, jo sevišķi apstākļos, kad tās var skart tūkstošiem cilvēku, ir jābūt gan ekonomiski, gan sociāli pamatotām. Pirms veikt šādas reformas ir jārod atbilde — vai policistiem ar viņu mazajām algām būs vispār vairs pieejama augstākā izglītība? Cik cilvēku vēl zaudēs darbu? Cik cilvēkiem vēl papildus mēs varam atļauties maksāt bezdarbnieku pabalstus? Vai arī iet citu ceļu — veikt patiešām drosmīgas strukturālas reformas, domājot par rītdienu.

Jā, šobrīd ir jāpieņem daudzi smagi lēmumi, un tieši tāpēc cilvēkiem tie ir labi jāizprot. Lai tas tā būtu, ir jāveido dialogs. Tikai savstarpējas sapratnes apstākļos var veikt vislielākos darbus. Arī tad, ja tie balstīti uz sarežģītiem un sāpīgiem lēmumiem.

_______________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 08.06.2009 16:39
neparliecina tie autorites argumentinji? vai tiesham bus etikas probleminjas, ta sacit, ja ljoti gribas, tad var?:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nu ko 08.06.2009 13:55
Gordijas mezgls ir mezgls, kuru nevar atraisīt. Tas ir jāsacērt. Tāpat ir ar LPA. Dabiski ka tā bija un ir LPSR laika pensionāru krātuve. Patiešām vajadzīgi speciālisti tur būtu maksimums uz abu roku pirkstiem saskaitāmi, bet vai tāpēc jāuztur šāda iestāde? Policistus - komandierus pēc štatu samazināšanas nevajadzēs vēl gadiem ilgi. Pēc birokrātijas noīsināšanas atbirs arī liels bars juristu, nebūs jau ko LPA mācīt. Man nekas nebūtu pretī, ja pēc gadiem šo iestādi veidotu no jauna, nu jau bez LPSR laika pensionāriem. Tai pat laikā Policijas koledžas štati arī ir uzpūsti, to var redzēt ieejot šīs iestādes mājas lapā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

morāle 04.06.2009 21:40
un ētika autorei sveša. Jo pretējā gadījumā būtu izmantojusi lielisko iespēju paklusēt. Vai arī stāstīt visu - ka pati saņem LPA algu, ka LPA ir pussabrukusi padomju palieka un ka lielākā daļa pasniedzēju tur ir no policijas vai nu padzīti vai pensionējušies kadri....Viens no viņiem nra redaktores tēvs - Daukšts, kurš savulaik pieķerts, mēģinot izvarot savas studentes... skaisti, vai ne, Kronbergas kundze?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

susls - Qwerty 04.06.2009 09:20
Pilnīgi manas domas!!! Nedaudz padomāju par raksta autores morāli un ētiku, jo cik zināms, tad tieši viņa būdama laba S.Āboltiņas draudzene viņas ministrēšanas laikā TM ar savām intrigām un vēlmi ieņemt augsu amatu, panāca Zahara kunga atvaļināšanu no IeVP priekšnieka amata, lai gan V.Zahars, kuru ļoti cienu, nenoliedzami bija šīs iestādes visu laiku vislabākais priekšnieks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Qwerty 04.06.2009 08:29
Protams, paldies autorei par viedokli, taču tas ir tikai viens no viedokļiem. Arī pats raksta nosaukums "Neērtā suņa nagla" ir mazliet tendenciozs, jo tik pat labi varētu mēģināt argumentēt, kāpēc LPA nelikvidējot tā paliek kā tāda "suņa nagla".
Pats esmu beidzis LPA pilnu ciklu un ja neskaita maģistrantūru (kas jau bija par maksu 2 gadus), tad "valsts maizē" (par budžeta līdzekļiem) neklātienē mācījos 7 gadus.... Var paskaitīt cik efektīva, ātra un ekonomiska ir šāda veida izglītība valstij un cik līdzekļu manī tika investēts. Par visiem šiem 7 gadiem, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka nesajutu, ka LPA būtu kāda īpaša, augstākās raudzes izglītības meka, jo pārsvarā akadēmiskais personāls bija vai nu padomiskas izcelšanās (piemēros no savas prakses pārsvarā atsaucoties uz 70.-80.gadiem) vai arī stipri aprobežots domāšanā.
Piekrītu viedoklim, ka LPA ir jālikvidē, jo mūsdienu apstākļos tā sevi ir izsmēlusi. Daži argumenti.
1. LPA darbojas pilnībā neekonomiski - milzīgie korpusi, tukšās auditorijas, "padomju laika karaskolas tipa monstrs". Ja LPA atklāti deklarē, ka, lūk "šogad LPA beidz 30 absolventi, kuri visi devās strādāt uz Valsts policiju", tad, atvainojiet, 30 cilvēku (nu labi, 60, jo mācās laikam bakalaura programmā pēc koledžas 2 gadus) dēļ uzturēt šādu ēku, citus resursus....nu ļoti eklsuzīvi.
2. Jau tagad no iekšlietu darbiniekiem var dzirdēt bažas par nemitīgo sociālo garantiju (pabalsti, piemaksas, utt) un atalgojuma samazināšanas. Uzdodiet policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem jautājumu - vai Jūs piekristu atalgojuma papildus mazināšanai vai bezalgas brīvdienām, bet tad saglabāsim LPA. Vai arī tomēr to likvidējam un tad varētu būt ka tomēr samazinājums tāds nebūs. Par iespējamo atbildi esmu pārliecināts.
3. LPA bija 90.gadu nepieciešamība, kad iekšlietu dienestus vajadzēja "piepludināt" ar nacionāliem kadriem. Atceros, ka pirmajos kursos LPA bijām kopā ap 200 studentiem!!! Tagad, kad viss ir sakārtojies, zūd šāda nepieciešamība. Policija ir kompakta, pastāvīgi dzirdam par štatu samazinājumu. Ne par velti lielākajā daļā ES valstu tomēr pamatakcents ir likts tieši uz koledžām un šādas akadēmijas vispār nav (Čehijā, Dānijā, Beļģijā u.c.).
4. Mūsdienās policists vairs nav asociējams ar kaut kādu "super -cop" vai universālo policistu. Policijā ir nepieciešami gan juristi-policisti, gan skolotāji-policisti, gan sociālie pedagogi-policisti, gan eksperti, kas ir ķimiķi, tehniķi, datoristi utt. Līdz ar to, ir skaidrs, ka policijai savi kadri jāaudzina (jāskolo) visdažādākās mācību iestādēs. Akadēmiju koncepts mūsdienās sevi ir izsmēlis un uzskatu, ka galvenā vērtība mūsdienas ir universitātēm, kurās iespējams iegūt ļoti plaša profila zināšanas, savstarpēji komunicē dažādu nozaru studenti, akadēmiskā vide ir daudzveidīgāka, kā rezultātā studējošais tikai iegūst bagātinoties ar plašu zināšanu un pieredzes bāzi. Nekad nepiekritīšu viedoklim, ka mūsu atzītās (akreditētās un atpazīstamās) universitātes (Latvijas universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte u.c.) nevarētu sagatavot pietiekoši kvalificētus kadrus iekšlietu sistēmai pēc tās pasūtījuma. Vēl jo vairāk tāpēc, ka laikā kad mācījos, liela daļa no LPA pasniedzējiem paši bija no LU (Krastiņa kungs krimināltiesībās, u.c.) un paši LPA pasniedzēji strādā citās augstskolās (un tad rodas jautājums, kura tad ir viņu pamata darba vieta).
5. Cik zinu tad LPA studenti, kuri tiek gatavoti pēc iekšlietu iestāžu pasūtījuma, LPA ir ap 30%. Pārējie 60% ir maksas studenti. tātad - vai tā ir privāta augstskola vai valsts budžeta iestāde. Studentu proporcijas runā pašas par sevi.
Tie būtu tikai daži argumenti. Uzskatu, ka diemžēl LPA ir izveidojusies par valsts budžetētu iestādi, kas visādi cenšas sevi pašpierādīt savu esamību, taču reālā situācija ir pavisam cita. Arī augstākai izglītībai ir jābūt ekonomiskai un kvalitatīvai. Līdz ar to piekrītu IeM ministres kundzes L.Mūrnieces uzstādījumam par LPA likvidēšanu, kā pamatotam un vērstam uz izglītības sistēmas optimizēšanu. Jo turpinoties LPA pastāvēšanai, tā tiešām sāks izskatīties pēc "neērtas suņa naglas".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilona K 04.06.2009 08:06
pati raksta,pati lasa un pati komentē. Jo Ilona K arī saņem algu akadēmijā un tagad jāatstrādā. Nav tā kā interešu konflikts, cienītā Ilona K.?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vuglusker 04.06.2009 00:16
Piekrīt autorei, ka LPA likvidācijas lietderīgums ir vairāk kā apšaubāms. Tajā pat laikā nedomāju, ka daudzo "atkritošo" koledžu apvienošana kādreizējā LPA formātā būtu labākais risinājums. Izdevumu kopējais apjoms neapšaubāmi mazināsies, bet jāuzsver, ka LPA ir iestāde. Iestāde, kuru finansē no valsts budžeta. Iestāde, kura, mēģinot kroplīgā komercdarbības formā sevi atmaksāt, cietusi likumsakarīgu neveiksmi, jo:
1. Nespēja radīt konkurētspējīgu produktu (absolventus). Protams, arī no LPA sienām nācis ne viens vien izcils jurists, bet tomēr vidējais LPA absolvents "juridiskajās profesijās" nevar konkurēt ar LU, Turības, BKI absolventu.
2. Finansēšanas modeļa dēļ īpaši nerūpējās par izdevumu efektivizēšanu.

Domāju, LPA būtu pārveidojama par kapitālsabiedrību, kas darbotos valstiski stratēģiski svarīgā nozarē (pārvaldes iekārtas likums šādu iespēju paredz) - valsts drošības iestāžu darbinieku sagatavošanu. Savukārt šīs kapitālsabiedrības finansēšana būtu no tās ieņēmumiem.
Varētu jau sludināt parastu konkursu uz valsts pasūtījumu, bet diezin vai izglītības jomā atradīsies kāds izpildītājs (varbūt daļēji LU), kas varētu piedāvāt vajadzīgās kvalitātes un apjoma pakalpojumu.

Jebkurā gadījumā paldies Ilonai K. par saturīgu viedokli. Cerams, ka IeM ierēdņi un MK locekļi ar to ne tikai iepazīsies, bet arī šo to padomās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

robežsargs 03.06.2009 22:51
laikam jau loģisks lēmums. Visiem grūti. Un jāatbrīvojas no nespecifiskām funkcijām. Naudas taupīšanas nolūkā. izM jāmāca, iem jādara tas, ko tai nosaka likums. Ja IeM zaudējumi ir 2,5 miljoni gadā, tad viegli izrēķināt, cik tādā veidā tiek paglābti polcisti no atlaišanas. Diemžēl, tā ir realitāte,ar ko visiem jārēķinās. Nauda un nauda un nauda. Ja tās nav, tad ir tikai maize un ūdens. Nevis papildus ekstras

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kronberga 03.06.2009 19:29
pati gan nekur tālu nav tikusi.... Ne ar, ne bez reformām vai lpa. Laikam jau tam ir kāds iemesls. Varbūt prāta spējas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IR 03.06.2009 13:29
Man šķiet, ka reformas procesā tiek jauktas divas lietas. Mācību nepieciešamība un to kvalitāte. No personīgas pieredzes pasniedzot dažādu juridisko profesiju pārstāvjiem pilnīgi piekritu autorei, ka būtu daudz lietderīgāk padomāt par šādu mācību apvienošanu zem viena jumta. Tas būtu lētāk un efektīvāk, jo ir daudz jautājumu, par kuriem var apvienot mācības gan policistiem, gan tiesnešiem, gan prokuroriem. Es nepiekritu tiem, kas par katru cenu cenšas šādas mācības sadalīt, jo, redzi, ir pārāk daudz specifikas. Var pietiekami efektīvi apvienot mācības par kopējām lietām un sadalīt - par specifiskām.

Atslēga, manuprāt, slēpjas citur. Tā ir mācību kvalitāte. Te nu Policijas Akadēmijai ir par ko nopietni aizdomāties. Esmu lasījusi Policijas Akadēmijas profesoru/lekoru rakstus, kas man lika nopietni pabrīnīties. Arī darbā saskaros ar brīžiem graujošu nekompetenci (vai arī nevēlēšanos pielietot savas zināšanas?). Te būtu nopietni jāaizdomājas par to, kāpēc tā notiek. Vai ir trūkumi mācību procesā, vai zināšanu novērtējumā, vai arī darba vietā cilvēkus nemotivē šīs zināšanas pielietot?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

autore - Loskutovam 03.06.2009 08:50
Paldies!

Viss ko vēlos - lai cilvēkiem - tiem drosmīgajiem, kas vēl nav aizmukuši no mūsu sirmās māmuļas Latvijas un tiem, kas vēl dzims- būtu vēl šī valsts. Kā zināms valsts ir teritorija, tauta...un arī leģitīma vara. Rnuna ir par to, kā un vai šī vara kalpos savai tautai viņas teritorijā!

Visiem - spēku un vēsu prātu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 03.06.2009 02:35
Manuprāt Latvijā policistu ir vairāk nekā valsts spēj uzturēt un izmantot. Nesaprotu, kādēļ gan jāapmāca jauni policisti, ja tos pašus izskolotos nevar pat noturēt darba vietās?
Labāk, lai šie jaunie potenciālie policisti un juristi iet studēt kādu inženierzinātni vai medicīnu, jo no šādu cilvēku esamības ir atkarīga materiāli nodrošināta Latvijas nākotne, izaugsme un labklājība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksejs Loskutovs - Ilona Kronberga 03.06.2009 00:47
Pilnīgi piekritu autorei!

Esmu strādājis Policijas akadēmijā no 1991. līdz 2004. gadam, no asistenta līdz asociētām profesoram, no milicijas kapteiņa līdz policijas pulkvežleitnantam.

Akadēmiju absolvējuši simtiem augstas proves speciālisti, liela daļa no kuriem joprojām ir dienestā.
Man nav kauns arī par daudziem no tiem, kuri atstājuši dienestu, jo valsts nespēja viņus motivēt. Daudzi jo daudzi ir atzīti profesionāļi jomās, kur viņi strādā.

Tomēr sirds sāp tieši par policijas darbinieku ar augstāko izglītību sagatavošanu.
Pietiek tika caurskatīt Policijas akadēmijas un Latvijas Universitātes studiju programmas, lai saprastu, cik nopietni programmas atšķiras. Tieši Policijas akadēmija spēj sagatavot speciālistus, kuriem nav nepieciešama papildus apmācība policijas darba specifikai.

Es piekritu autorei, ka koledžu atdalīšana no Policijas akadēmijas savulaik bija mākslīga un kaut arī tā apsteidza "trekno" gadu iestāšanos, tā veidoja klāju administratīvo un materiāli tehnisko resursu nelietderīgu izmantošanu.

Valdība apgalvo, ka taupības resursi ir izsmelti. Tā nav!
Apvienojot visas rakstā minētas koledžās zem Policijas akadēmijas jumta (gan tiešā, gan pārnesta nozīmē) būtu iespējams pārcelt praktiskajā darbā vairākus administratīvā darba veicējus, atrast labāku pielietojumu ēkām un nodrošināt profesionāļu sagatavošanu, kuru darbs, ievērojot ekonomiskās krīzes sociālās sekas, valstij un sabiedrības būs absolūti nepieciešams.

Ar cieņu,
Dr.jur. Aleksejs Loskutovs

Saistītie raksti
Tims rees 255x203(1)

Pilsonis mundierī 0 Autors:Rita Ruduša

Policija 255x203(1)

Policija, lūdzu atvērt(ību)! 7 Autors:Inese Avota, Ilze Dzenovska

Citi autora darbi
Zirgs

Kas ir laime? 1 Autors:Ilona Kronberga