Atslēgvārdi:

Nebrālīgais parāds 1

Biedē tas, ka Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu Latvija varētu izlietot budžeta caurumu lāpīšanai, nevis reālai ekonomikas attīstīšanai, kas nākotnē ļautu gan iespējami vienkārši atdot aizdevumu, gan radīt pietiekami daudz darba vietu.

Iesaki citiem:

Ir izskanējis gana daudz secinājumu un ne mazāk spekulāciju par to, kāpēc Latvijai vajadzētu vai nevajadzētu ņemt aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kādus noteikumus un prasības fonds varētu uzstādīt, un kā šie līdzekļi var mums palīdzēt tikt laukā no ekonomiskā ziņā ne īpaši apskaužamās situācijas, kādā esam patlaban.

Manuprāt, ir vērts paskatīties mazliet atpakaļ, kā šis fonds vispār radies un kāda ir tā ideja. Pati iecere par valstu kopīga finanšu rezervju fonda veidošanu radās jau pagājušā gadsimta 30. gados, Lielās depresijas laikā ASV, taču līdz praktiskai tā izveidei starptautiskā sabiedrība tika 1944. gadā. Iecere ir visai vienkārša — veidot kopīgu fondu, kurā katra dalībvalsts maksā zināmu dalības maksu, tādējādi uzkrājot līdzekļus, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams atbalstīt tās valstis, kuras piemeklējusi krīze.

Patlaban Starptautiskais Valūtas fonds aptver 185 valstis visā pasaulē, tostarp šī fonda dalībvalsts kopš 1992. gada ir arī Latvija, kas visu šo laiku maksājusi dalības maksu šajā starptautiskajā organizācijā, nodrošinot iespēju arī mums saņemt aizdevumu, ja tas ir nepieciešams. Zināmā mērā varētu teikt, ka šodien mums ir iespēja saņemt atpakaļ daļu līdzekļu, ko paši esam šajā fondā noguldījuši, un izmantot tos, lai līdzsvarotu šodienas ekonomisko situāciju.


Valdības vilcināšanās

Tomēr ir vairākas būtiskas kļūdas, kas jau šobrīd manāmas iespējamā aizdevuma pieprasīšanā. Pirmkārt, liela bezatbildība ir lēmums vērsties pie SVF tik vēlu. Mēs labi atceramies, ka jau vasaras beigās ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) sprieda, ka priekšā ir grūti laiki, jo īpaši uzsvērdams nākamā gada pirmos mēnešus. Nu jau šie smagie mēneši ir burtiski deguna galā, bet tikai tagad valdība ir nolēmusi vērsties pie SVF pēc aizņēmuma. Atgādināšu, ka pēdējās valstis, kas tikko saņēmušas šādu atbalstu, ir Īslande un Pakistāna, kas sarunas par aizņēmumu sāka jau šā gada pavasarī, un šīm valstīm aizdevums tika formēts gandrīz astoņus mēnešus.

Pēc būtības šis aizņēmums tiek formēts līdzīgi tam, kā jebkuras mājsaimniecības vai uzņēmuma kredīts, un mēs labi zinām, ka ir noteiktas procedūras un formalitātes, kas ir jāizpilda, kredītu noformējot, un tas prasa laiku. Gadījumā, kad aizdevumu prasa valsts, jau pēc loģikas ir skaidrs, ka formalitātes varētu būt stipri sarežģītākas un laikietilpīgākas, tāpēc, uz SVF aizdevumu sākot pretendēt šobrīd, reālākais scenārijs ir, ka Latvija naudu varētu saņemt 2009. gada otrajā pusē.

Pieļauju, ka vilcināšanās lielā mērā saistīta ar esošās valdības bažām par viņu status quo. Kā zināms, SVF aizdevumus dod ar zināmiem nosacījumiem un Latvijas gadījumā ir visai skaidras prasības par izmaiņām valsts pārvaldes mehānismos — tiek prasīta lielāka pārskatāmība un kontrole, vairāku lielu ilgtermiņa projektu iesaldēšana, tostarp, iespējams, arī jaunās bibliotēkas celtniecība, un regulāra, stingri kontrolēta atskaišu mehānisma ieviešana. Acīmredzot šīs prasības ir bijušas pietiekami biedējošas esošajai valdībai, lai par aizdevuma formēšanu izšķirtos laicīgāk.


Kā tērēsim aizdevumu

Jau minēju līdzību ar aizdevuma ņemšanu bankā. Lūk, vēl viena sakarība — uzņēmums, kas vēlas kredītu, bankā ierodas ar biznesa plānu, kurā norādīts gan līdzekļu izlietojums, gan peļņas gūšanas mehānisms, lai banka varētu pārliecināties, ka kredīts patiešām tiks atdots. Kas attiecas uz Latvijas valdību, tai šāds plāns vēl nav pat izstrādāts — tā vismaz iespējams spriest no Ivara Godmaņa un Ata Slaktera šobrīd publiski paustās informācijas. Tas, kas no viņiem dzirdēts, ir pieņēmumi un minējumi, kur iespējamos līdzekļus varētu izlietot. Kas biedē vēl vairāk — virkne šo pieņēmumu norāda, ka aizdevums varētu tikt izlietots esošo budžeta caurumu lāpīšanai, nevis reālai ekonomikas attīstīšanai, kas nākotnē gan ļautu iespējami vienkārši atdot aizdevumu, gan radīt pietiekamu daudzumu darba vietu, gan celt šobrīd katastrofāli nokritušo iekšzemes kopprodukta līmeni.

Manuprāt, būtiski šobrīd ir atjaunot valsts iepirkumus, bez šaubām — skatoties, kurās jomās. Pirmkārt, svarīgi, lai valsts veicinātu tās uzņēmējdarbības jomas, kas rada iespēju attīstīties ekonomikai kopumā, bet otrkārt — ir jāorientējas uz tādām jomām, kurās iespējams ražot galaproduktu . Domāju, ka savulaik iecere par celulozes rūpnīcu un vēl vairākas citas līdzīga rakstura idejas nemaz nebija peļamas, savukārt šodien tādu projektu īstenošana mums ir izšķiroša.

Viens no veidiem, kā būtu iespējams izlietot kaut daļu SVF aizdevuma, ir tieši kādas atbilstoša līmeņa rūpnīcas būve, kuras rentabilitāte īsumā varētu izpausties tā, ka pēc 3—4 gadiem tā sasniegs nulles punktu. Tas ir, ieguldītās investīcijas un ieņēmumi izlīdzināsies, pelnīt tā sāks piektajā pastāvēšanas gadā, bet sestajā to varēs nodot privatizācijai un par iegūtajiem līdzekļiem visai vienkārši atdot aizņēmumu. Jo arī SVF aizdevuma Latvijai iespējamais termiņš ir aptuveni 7 gadi. Turklāt jāņem vērā, ka šāda rūpnīca dotu plašāku ieguldījumu ekonomikā — jaunas darba vietas, eksporta iespējas, ar rūpnīcas produkciju saistītu nozaru attīstību.

Patlaban grūti pateikt, kādā virzienā attīstīties runas un, kas daudz svarīgāk, reālie darbi SVF aizdevuma kontekstā. Pēdējo dienu informācija gan liecina, ka skaidra plāna joprojām nav, un tas nebūt neuzlabo Latvijas nākotnes prognozes.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sesks 06.12.2008 23:00
nuuu nezinu gan, kā tur būs ar to SVF aizdošanu rūpnīcu vajadzībām :) parasti viņi naudu aizdod īstermiņa problēmu risināšanai, koncentrējoties uz inflācijas apkarošanu, kurai visbiežākais instruments ir recesijas ''izraisīšana'", bet par ilgermiņa reformām (kas varētu būt būtiskas investīcijas kādas atsevišķas nozares rūpnīcu būvniecībā) vinņiem ir po..

Saistītie raksti
Gazi grida bez merka un benzina

Gāzi grīdā! Bez mērķa un benzīna 1 Autors:Andrejs Jakobsons, Andrejs Jākobsons