Ne tirgus, bet mēs 7

Vides politikas uzdevums ir samazināt cilvēku radītās slodzes uz dabas resursiem un pakalpojumiem.

Iesaki citiem:

Kādam varbūt varētu likties, kāpēc vispār ir vajadzīga vides politika? Tirgus taču pats var visu noregulēt! Ja būs kāda rūpnīca, kas pārlieku piesārņo vidi, tad patērētāji uz to noreaģēs un atteiksies pirkt tās ražojumus un rūpnīca būs spiesta mainīties vai arī bankrotēt. Tomēr dzīve ir pierādījusi, ka tik vienkārši tas nav, un vides politikas pamatā ir mūsdienu tirgus ekonomikas neveiksmes.


Bezbiļetnieki un cietumnieka dilemma

Pirmkārt, tirgus neatspoguļo visas vides un sociālās izmaksas. Ir tā dēvētās ārējās izmaksas, piemēram, par klimata izmaiņu radītajām problēmām, un tās sedz nevis tie, kas šo problēmu rada, bet gan visa sabiedrība kopumā vai arī atsevišķas indivīdu grupas. Tā kā ārējās izmaksas netiek iekļautas cenās, tās kropļo tirgu un iedrošina darbības, kas dārgi izmaksā mums visiem kopā pat tad, ja darbības veicēji gūst ievērojamu privāto labumu. Piemēram, pārkrauta kravas mašīna, kas sabojā tiltu vai piesārņo atmosfēru, eksternalizē dažas no savām izmaksām, bet par to maksā citi. Līdzīgā veidā pesticīdi, ko lieto kaitēkļu kontrolei, nonākot dzeramajā ūdenī, rada veselības problēmas šī dzeramā ūdens lietotājiem, toties pesticīdu izmantotājiem nodrošina lielāku peļņu. Tāpat arī transporta ārējās izmaksas iekļauj ārstēšanās izdevumus tiem cilvēkiem, kuri cieš no transporta piesārņotā gaisa vai transporta negadījumiem, kā arī izdevumus dabai nodarīto kaitējumu kompensēšanai un cīņai pret klimata izmaiņām.

Vēl ir jāuzmanās no „bezbiļetniekiem”. Tie var būt indivīdi, firmas vai valstis, kas iegūst no citu rīcības vides aizsardzībā, bet paši nav gatavi par to maksāt. „Bezbiļetnieku” problēma (free-rider problem) ir īpaši aktuāla, ja ir lielas ārējās izmaksas. Viens labs piemērs bezbiļetnieka problēmai ir starptautiskie līgumi. Piemēram, klimata izmaiņu samazināšanas kontekstā „bezbiļetnieki” ir valsts, kas nepievienojas Kioto protokolam par emisiju samazināšanu, bet, tā kā klimata izmaiņas ir globāla problēma, iegūst no citu rīcības klimata izmaiņu samazināšanā. Taču šāda individuāla rīcība var novest pie kolektīva iracionāla lēmuma nedarīt vispār neko klimata izmaiņu mazināšanai, tādējādi noplicinot kopīgos resursus, un sabiedrība var palikt zaudētājos.

Un trešā lielā brīvā tirgus neveiksme ir saistīta ar kopīpašuma apsaimniekošanu — tā saucamā ne-īpašnieka traģēdija (tragedy of the commons) jeb cietumnieka dilemma. Gaiss, ūdens, kosmoss un citi resursi nevienam personīgi nepieder un tiem nav noteiktas tirgus vērtības, taču ierobežotie resursi, kas ir brīvi pieejami un pēc kuriem ir neierobežots pieprasījums, ir nolemti noplicināšanai. Spilgts piemērs tam ir zivju pārzveja pasaules jūrās un okeānos. Taču vislabāk ne-īpašnieka traģēdiju raksturo Gareta Hārdina (Garrett Hardin) 1968.gada eseja[1], kur viņš apraksta ganību procesu kādā ciemā. Ganīšana noplicina ganības, izplēš zāli un atstāj dubļainus laukus, bet zemsedze atjaunojas ļoti lēni. Ja nav vienotu ganīšanas noteikumu, kas novērš pārganīšanu, visi zemnieki cenšas savus lopus pēc iespējas vairāk un ātrāk sadzīt ganībās, lai iegūtu maksimālu labumu, pirms ganības ir izpostītas. Ne-īpašnieka traģēdija paredz trīs iespējas. Pirmā — izpostītas ganības. Otrā — kāds dalībnieks izveido un ievieš atļauju sistēmu. Un trešais ceļš — sadalīt ganības tā, lai ciemata iedzīvotāji var nožogot savu gabaliņu, to aizstāvēt un uzturēt.

No minētā nākas secināt, ka, lai novērstu kopīgo resursu noplicināšanu, ir nepieciešama kolektīva vienošanās par to izmantošanu.


Dabas resursi un pakalpojumi

Visas šīs problēmas ir aktuālas arī Latvijā. Piemēram, uzņēmumi negrib paši maksāt par notekūdeņu attīrīšanu un lobē pašvaldības, lai tās segtu daļu no izmaksām. Vai arī — cilvēki savus atkritumus izmet ceļmalās un gaida, kad tos kāds savāks viņu vietā, jo pašiem taču nepatīk piemēslotas ceļmalas. Savukārt valdība plāno celt akmeņogļu spēkstaciju, kurai Prāgas Kārļa universitātes zinātnieki ārējās izmaksas ir aprēķinājuši 687 miljonu eiro apjomā. Un šie ir tikai daži no piemēriem.

Manā skatījumā vides politikai ir jābūt vērstai uz šādu negodīgu rīcību novēršanu un dabas kapitāla saglabāšanu, ar dabas kapitālu šajā gadījumā saprotot ne tikai dabas resursus, bet arī dabas sniegtos, taču bieži vien piemirstos pakalpojumus, piemēram, klimata un plūdu regulēšanu, erozijas kontroli, estētiskās vērtības, ūdensapgādi, pārtikas vielu apriti u.tml.[2] Tieši dabas sniegtie pakalpojumi lielā mērā nodrošina mūsu labklājību, un bez tiem nebūtu iespējama cilvēku eksistence. Viens spilgts dabas pakalpojumu piemērs ir apputeksnēšana, ko veic bites un citi kukaiņi. Jau Einšteins ir apgalvojis, ka cilvēki četru gadu laikā nomirtu badā, ja izmirtu visas bites.

Šie dažādie pakalpojumi savstarpēji kombinējas, un to funkciju īstenošanu nodrošina dažādas ekosistēmas gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Savukārt ekosistēmu spēja sniegt minētos pakalpojumus ir atkarīga no kompleksiem bioloģiskiem, ķīmiskiem, fiziskiem un emocionāliem procesiem, kurus ietekmē cilvēku darbība. Manuprāt, šo funkciju nodrošināšanai ir jābūt vides politikas pamatuzdevumam. Līdz ar to vides politikas uzdevums ir pamatā samazināt cilvēku radītās jeb tā saucamās antropogēnās slodzes uz dabas resursiem un pakalpojumiem.

Tā kā liela daļa vides problēmu — klimata izmaiņas, ozona slāņa noplicināšana — ir globālas, tad arī šo problēmu risināšana nenotiek nacionālajā līmenī vien. Līdz ar to Latvijas vides politiku lielā mērā nosaka arī mūsu starptautiskās saistības gan ANO, gan Eiropas Savienībā, gan arī reģionāli Baltic 21[3].

Vides ministrijas sagatavotais Vides politikas pamatnostādņu (VPP) projekts, kuram jānosaka nākamo septiņu gadu valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes vides jomā, lielākoties atbild uz daudziem no minētajiem problēmjautājumiem. Pamatnostādņu projektā ir piesaukta gan paplašināta ražotāju atbildība, kad maksā piesārņotājs, gan piesardzības principi, kā arī daudzi citi efektīvi vides politikas instrumenti. Un tomēr, manuprāt, šajā dokumenta projektā trūkst skaidri izvirzītu prioritāšu, mērķu un principu, kas visiem būtu saprotami un nodrošinātu ceļu uz veiksmīgu dabas saglabāšanu. Par šīm iespējamajām un vēl citām nepilnībām arī aicinu diskutēt pamatnostādņu sabiedriskajā apspriešanā, kā arī izvirzīt vēl citas idejas, kuras Jums šķiet svarīgas vides politikas uzlabošanā Latvijā. Tā kā apspriežamais ir tikai pamatnostādņu projekts, tad portālā tas nav publicēts kā vienots veselums, bet gan Jums iespējams iepazīties atsevišķi ar topošā dokumenta piecām sadaļām.

Sabiedriskā apspriede par vides politiku



__________________________

[1] http://dieoff.org/page95.htm

[2] Pasaules Banka, Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums - Living Beyond our Means: Natural assets and Human well-being, 2005.

[3] Baltic 21 ir rīcības programma sadarbības realizācijai ilgtspējīgas attīstības jomā Baltijas jūras valstu reģionā. To veido 11 valstis - Dānija, Somija, Vācija, Norvēģija, Polija, Krievija, Zviedrija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Islande. Programmas pamatvirzieni ir vide, sociālā un ekonomiskā attīstība, kas balstās uz septiņiem īpaši svarīgiem šī reģiona ekonomiskiem sektoriem: enerģētika, lauksaimniecība, mežsaimniecība, rūpniecība, tūrisms, transports un zvejniecība.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hvz - Brizga 16.06.2008 15:29
Šajā gadījumā ārējās izmaksas ir rēķinātas 400MW (3000 GWh) ogļu stacijai

Man kā nespeciālistam šis nav skaidrs.

vai tā ogļu stacija paredzēta strādāt 3000GWh/400MW=7500stundas? t.i. nepārtraukti nepilnu gadu? Jeb te jūs gribējāt noapaļojot teikt (3000 GWh/gadā)?

Sorry, es tikai atceros vidusskolas fizikas kursu un ar to enerģētikas profesionālo slengu nav gadījies iepazīties. (gluži kā ķīmiķi acetonu var saukt par propanonu vai dimetilketonu)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Brizga - Aleksim 09.06.2008 22:40
Tieši tā, ārējās izmaksas ir informatīvs rādītājs, kas palīdz spriest par dažādu ekonomisko aktivitāšu papildus izmaksām, kas nav reāli iekļautas preču/ pakalpojumu cenās (taču ES Gēteborgas stratēģija paredz līdz 2012.gadam visas ārējās izmaksas integrēt preču un pakalpojumu cenās). Tās formāli nevienam nav jāņem vērā, bet, manuprāt, būtu svarīgi izvērtēt, pieņemot lēmumus, lai nesanāktu tā, ka vēlāk projekts izrādās nesam vairāk zaudējumu kā ieguvumu. Bieži vien tiek piemirsts, ka ekonomiskajām aktivitātēm ir ne tikai ieguvumi, bet arī izmaksas. Philip Lawn piedāvā šādu sarakstu ar galvenajām izmaksu grupām:
Cost of resource depletion
Cost of crime
Cost of ozone depletion
Cost of family breakdown
Cost of air, water, and noise pollution
Loss of farmland
Loss of wetlands

Bet daudzas organizācijas, ieskaitot ANO, tagad aktīvi strādā, lai izveidotu sistēmu, kā visas šīs izmaksas integrācijai preču un pakalpojumu cenās. Bez jau minētā saraksta iet runa arī par plašāku ekosistēmu pakalpojumu ienešanu tirgū - http://www.worldwildlife.org/science/projects/ecosystemserv/...

Un ārējo izmaksu aprēķins mēģina lielāko daļu šo izmaksu pārvērst monetārās vienībās, lai būtu vieglāk tās izmantot lēmumu pieņemšanā.



Pagājušā gada nogalē tieši noslēdzās Eiropas Komisijas konsultācijas par ārējām izmaksām - http://ec.europa.eu/transport/white_paper/consultations/inde...



Šajā gadījumā ārējās izmaksas ir rēķinātas 400MW (3000 GWh) ogļu stacijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elektriķis - autoram 08.06.2008 20:00
Es esmu praktiķis.Tomēr teorija ir visam pamatā.Mani kā praktiki saintriģēja tie TVNETā aprakstītie automobīļi,kurus darbina saspiests gaiss.Izrādās,ka tā lieta iet strauji uz priekšu.Pie kam ārpus pilsētām viņi ir izdomājuši pielietot nelielu degvielas piesprici dzinējā,kas atļauj ar šādu auto nobraukt ļoti lielus attālumus nepiesārņojot vidi.Un šo automobīļu cenas ir daudz zemākas,kā elektro,vai hibrīdautomobīļiem,jo nevajag dārgie akumulātori.Kompresori ir pieejami daudzās degvielas uzpildes stacijās.Arī šo automobīļu cenas nav sevišķi augstas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - J.Brizga 08.06.2008 10:19
Apskatījos šo ExternE metodoloģiju - http://www.externe.info/brussels/methup05a.pdf . Divi novērojumi:

(1) Modeļa pielietošana prasa visai daudz speciālu zināšanu un nepārtrauktu dažādu pieņēmumu izdarīšanu. Faktiski tas nozīmē, ka šiem energo-ekoloģijas zinātniekiem ir jāpiedāvā ne vien pliks skaitlis, bet arī eksplikācija - t.i. arī citas nozares speciālistiem pārbaudāms skaidrojums kā viņi veica aprēķinu, kādus pieņēmumus izdarīja. Citādi pats novērtēšanas process kļūst pilnīgi necaurspīdīgs. Mums Latvijā jau ir slikta pieredze ar "visaugstāko ES standartu ieviešanu" (lopkautuvēs, piena ražošanā, utml.), kas nepamatoti palielina izmaksas. Cik saprotu, tad šīm "ārējām izmaksām" pagaidām ir drīzāk informatīvs statuss, bet nav izslēgts, ka drīz sāks pieņemt lēmumus atkarībā no tām.

(2) Apskatījos metodikas 8. nodaļu (par globālajām klimata izmaiņām). Atkarībā no pieņēmumiem un izvirzītajiem mērķiem, CO2 tonnas ārējās izmaksas var būt gan 5 eiro, gan arī 95 eiro (ja izvirza ambiciozu mērķi - nepieļaut temperatūras paaugstināšanos vairāk nekā par 2 celsija grādiem virs pirmsindustriālā līmeņa, kā to nesen sludināja Politika.lv portāla viesis un kodolenerģijas pretinieks Haverkamps). T.i. oglekļa dioksīda ārējo izmaksu atšķirība atkarībā no pieņēmumiem ir 19 reizes! Šādā situācijā nav par skādi zināt, kādu cenu tai ir pierakstījuši tie, kuri rēķina šīs ārējās izmaksas.


J.Brizga: Es rakstā minēju, ka plānotajai Kurzemes ogļu elektrostacijai ārējās izmaksas tiek lēstas 687 miljonu EUR apjomā. Te gan jāpiebilst, ka tas būtu gadījumā, ja netiktu veikti nekādi emisiju samazināšanas pasākumi. Taču, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, lielu daļu emisiju ir iespējams novērst jau to izcelsmes vietā. Līdz ar to reālās ogļu elektrostacijas ārējās izmaksas tiek prognozētas 108 miljoni EUR gadā.
======
Vai es pareizi sapratu, ka Prāgas aprēķinātie 687 miljoni (attiecīgi 108 miljoni) ārējās izmaksas attiecas uz ogļu elektrostacijas ekspluatāciju VIENA GADA LAIKĀ?! Viņi ir sajukuši prātā. Par cik lielu plānoto spēkstacijas jaudu mēs vispār runājam? T.i. cik MW tai ogļu spēkstacijai būs? Es iepriekš biju sapratis, ka 687 miljoni attiecas uz visu spēkstacijas ekspluatācijas laiku (apmēram 30 gadiem).

Manuprāt, nevar pieļaut, ka katru gadu mums kaut kādi Prāgas zinātnieki pierakstīs skaitli, kas pārsniedz Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecības izmaksas. Ja šādas "ārējās izmaksas" būtu jāiekļauj lēmumu pieņemšanā, tad modelis jāpielieto šeit Latvijā, jāizdara tie pieņēmumi, kuri mums ir izdevīgi vai vismaz nerunā pretī veselajam saprātam.


J.Brizga: Taču uzskatu, ka ārējo izmaksu aprēķini, lai arī ar katru dienu tiek uzlaboti, ir pietiekami detalizēti un precīzi, lai tos ņemtu vērā lēmumu pieņemšanā. Protams, statistikā un šādā modelēšanā ir kļūdas, bet tās nav daudz lielākas kā iekšzemes kopprodukta vai inflācijas aprēķinos.
========
Salīdzinājums ar iekšzemes kopproduktu un inflāciju ir īsti vietā :) Kā mēs zinām, izmantojot nesalīdzināmus preču grozus, nekonvertējamas valūtas, utml. var nonākt pie ļoti atšķirīgiem rezultātiem. Pēc viena aprēķina (pirktspējas paritāte) Ķīnas kopprodukts ir 60% no ASV vai ES, savukārt pēc oficiālā apmaiņas kursa iznāk apmēram trīsreiz mazāk - Ķīna knapi apsteidz Vāciju.

Kopprodukts un inflācija turklāt aprēķina "taustāmas" lietas. Savukārt "ārējās izmaksas" gandrīz visur balstās uz risku analīzi. Pat baņķieru spējas labi saprast riskus mūsdienu pasaulē ir visai ierobežotas (citādi nenotiktu grandiozas pārrēķināšanās, piemēram, hipotekāro kredītu krīze pašlaik ASV). Sk. arī Nassim Nicholas Taleb "melno gulbju teoriju" - http://business.timesonline.co.uk/tol/business/economics/art... .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Brizga - Aleksim 07.06.2008 23:45
Šis raksts jau īsti nav par ārējām izmaksām, bet gan par to, ko vides politikai vajadzētu risināt. Taču piekrītu, ka dažviet skaidrojumi ir nepieciešami.



Ārējo izmaksu aprēķinam metodika ir vairāk vai mazāk vienota, bet, protams, atšķiras nianses faktoriem kas tiek vai netiek iekļauti aprēķinā. Rakstā pieminētais Kurzemes ogļu stacijas projekta ārējo izmaksu aprēķins ir veikts izmantojot ExternE metodoloģiju (www.externe.info). Tātad šīs izmaksas veidojas viena gada laikā un vērā tiek ņemta gan ietekme uz cilvēku veselību, gan vidi. Šo metodiku izmanto arī Eiropas vides aģentūra un lielākā daļa zinātnisko institūciju, kas strādā ar ārējo izmaksu jautājumiem.



Es rakstā minēju, ka plānotajai Kurzemes ogļu elektrostacijai ārējās izmaksas tiek lēstas 687 miljonu EUR apjomā. Te gan jāpiebilst, ka tas būtu gadījumā, ja netiktu veikti nekādi emisiju samazināšanas pasākumi. Taču, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, lielu daļu emisiju ir iespējams novērst jau to izcelsmes vietā. Līdz ar to reālās ogļu elektrostacijas ārējās izmaksas tiek prognozētas 108 miljoni EUR gadā.



Ārējo izmaksu aprēķini neņem vērā politiskos un ekonomiskās neatkarības apsvērumus, tāpēc arī atkarība no importētajām oglēm šeit nav ņemta vērā. Piekrītu, ka ārējās izmaksas ir tikai viens no apsvērumiem, kas jāņem vērā, un politiskais risks arī ir jāvērtē. Bez tam jāvērtē ir arī multiplikācijas efekts, ko varētu dot šāda stacija (jaunas darba vietas, ietekme uz citām nozarēm) un citi faktori. Un, protams, arī jāveic salīdzinājums ar citām alternatīvām.



Taču uzskatu, ka ārējo izmaksu aprēķini, lai arī ar katru dienu tiek uzlaboti, ir pietiekami detalizēti un precīzi, lai tos ņemtu vērā lēmumu pieņemšanā. Protams, statistikā un šādā modelēšanā ir kļūdas, bet tās nav daudz lielākas kā iekšzemes kopprodukta vai inflācijas aprēķinos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Autoram 05.06.2008 21:22
J.Brizga: "Jau Einšteins ir apgalvojis, ka cilvēki četru gadu laikā nomirtu badā, ja izmirtu visas bites."

====

Protams, neviens nav apkopojis absolūti visu, ko Einšteins varētu būt rakstījis vai teicis, bet šo konkrēto lietu par bitēm viņš visdrīzāk NAV teicis - šāds it kā Einšteina citāts par bitēm pastiprināti ticis citēts kopš 1994.gada (pēc kādas biškopju protesta akcijas Francijā). Sal. http://www.snopes.com/quotes/einstein/bees.asp . Īpaši aizdomīgi ir tas, kāpēc Einšteins, nebūdams ne entomologs, ne botāniķis, būtu minējis tieši četrus gadus. Neviens jau neapstrīd, ka bites ir būtiska ekosistēmas daļa, bet kādēļ diskreditēt šo faktu, lietojot nepārbaudāmus apgalvojumus.



J.Brizga: "Savukārt valdība plāno celt akmeņogļu spēkstaciju, kurai Prāgas Kārļa universitātes zinātnieki ārējās izmaksas ir aprēķinājuši 687 miljonu eiro apjomā."

=====

Vai ir runa par Latvijas valdību? Cik liela bija spēkstacijas plānotā jauda? Šeit ļoti prasītos atsauce un īss paskaidrojums, kā aprēķins iegūts; uz kādu jaudu un cik ilgu spēkstacijas ekspluatācijas laiku tas attiecināms. Vai šīs 687 miljonu "ārējās izmaksas" radīsies viena gada? desmit gadu? simts gadu laikā? Ir jānoskaidro arī, kas iekļauts ārējās izmaksās, kādu izcenojumu šie Prāgas zinātnieki pieraksta vienai CO2 tonnai, utml. Nav skaidrs, kādēļ autoram nepatīk akmeņogļu spēkstacija - akmeņoglēm (atšķirībā no dabasgāzes) vismaz pastāv alternatīvi piegādātāji, izņemot Krieviju. Kā aprēķinā iekļaut politisko risku?



J.Brizga: "Tāpat arī transporta ārējās izmaksas iekļauj ārstēšanās izdevumus tiem cilvēkiem, kuri cieš no transporta piesārņotā gaisa vai transporta negadījumiem, kā arī izdevumus dabai nodarīto kaitējumu kompensēšanai un cīņai pret klimata izmaiņām."

======

Šeit tieši tas pats - kurš būs tas, kurš pamatos, ka cilvēks saslima tieši no transporta piesārņotā gaisa? Es varētu vēl noticēt tam, ka epidemioloģiski var novērtēt, kādā veidā to vai citu saslimšanu (piem. astmu) iespaido atrašanās vidē, kas ir pilna ar industriāliem alergēniem. Bet neticu, ka var autotransporta radītā piesārņojuma radīto efektu smuki nodalīt nost no citiem vides faktoriem.

"Izdevumi cīņai pret klimata izmaiņām" - ņemsim vērā, ka šādi izdevumi var būt arī neierobežoti lieli un absolūti neefektīvi. Kādēļ autors pieņem, ka eksistē kaut kāds objektīvs cenrādis, cik maksās cīnīšanās pret klimata izmaiņām?



Ir piemēram 2008.g. Kopenhāgenas konsensa konference (sal. http://reason.com/news/show/126753.html ), kurā ekonomikas ekspertu panelis, kurā ir daudzi Nobela lauriāti, sarindoja dažādus priekšlikumus tiem starptautiskiem investīciju priekšlikumiem, kuri varētu dot vislielāko efektu. Viņu secinājums? Visizdevīgāk esot piedāvāt attīstības valstu bērniem mikroelementu uztura piedevas (A vitamīns, cinka, dzelzs un joda bagātinātāji). Šāda projekta izmaksas novērtētas ar dažiem desmitiem miljonu dolāru; ieguvumi - vairāki miljardi dolāru. Citi arī efektīvi priekšlikumi saistīti ar tirdzniecības barjeru mazināšanu, imunizāciju, biofortifikāciju (pārtikas augu šķirņu uzlabošanu, lai tajās būtu vairāk mikronutrientu - vitamīnu un minerālvielu), parazītisko tārpu infekciju profilaksi, lētāku pamatizglītību (it īpaši jaunattīstības valstu meitenēm), u.c. Pašā pēdējā - 30.vietā palika priekšlikums ar atbilstošām subsīdijām mazināt siltumnīcas gāzu emisijas. (Šāda projekta izmaksas būtu lielas, bet efekts - ne tik liels. Visoptimistiskākais aprēķins liecina, ka iztērējot šim mērķim 800 miljardus dolāru līdz 2100.g. rastos ieguvums - 685 miljardi dolāru.)



Arī es esmu par enerģijas taupīšanu, alternatīvu enerģijas avotu attīstību utml. Bet neredzu jēgu uzskatīt par precīzi aprēķinātām tādas lietas, kuras nav precīzi aprēķināmas. Protams, "cap and trade" vai "carbon tax" shēmas nosaka cenu arī CO2 emisiju tonnai, bet šo cenu noteiks vai nu valdību lēmumi par nodokļa likmi, vai arī pieprasījuma/piedāvājuma attiecība CO2 kvotu tirgū. Objektīvi aprēķināmas "ārējās izmaksas" siltumnīcas gāzu emisijas tonnām, manuprāt, neviens nav piedāvājis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

wx 05.06.2008 15:02
kg/am - padomā taču par lasāmību, lai kaut drusku aiziet līdz lasītājam. kautkāds nesakarīgs savārstījums sanācis.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav 0 Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga