Atslēgvārdi:

Ne pa labi, ne pa kreisi, bet uz priekšu! 0

Tas ir sasniegums, ka partijas savās programmās piemin ilgtspējīgu attīstību, tomēr nerodas pārliecība, ka visas partijas šo koncepciju izprot vienādi.

Iesaki citiem:

Mēs esam raduši grupēt politiskos spēkus uz labējo un kreiso ass, kur katras partijas novietojums ir atkarīgs no attieksmes pret tādiem jautājumiem kā tirgus, valsts loma, sociālais taisnīgums, u.tml. Taču politisko partiju labējums vai kreisums nenozīmē, ka tām ir kāda īpaša attieksme pret vidi. Tāpēc ‘zaļie’ visā pasaulē cenšas sevi neasociēt ne ar kreisajiem, ne labējiem politiskajiem spēkiem, uzsverot, ka ‘zaļais’ ceļš ir īpašs.

Lai noteiktu politisko partiju attieksmi pret vides problēmām un to risinājumiem, mēdz izmantot politologa O’Riordāna piedāvāto dalījumu tehnocentrismā[1] un ekocentrismā[2] (skatīt zīmējumu). Vērtējot Latvijas politisko spektru, pēc šī dalījuma, jāsecina, ka visas politiskās partijas, kas pretendē uz 9.Saeimu, pārstāv tehnocentrismu, tai skaitā arī Latvijas Zaļā partija. Tā, piemēram, LC ir pārliecināti, ka „tehnoloģiju modernizācija un cilvēku saudzīga attieksme pret dabu ikdienā būs garantija tīrai, drošai, cilvēkam draudzīgai un skaistai videi it visur Latvijā.” Līdzīga politika ir arī viņu partneriem LPP. Vēl viens spilgts tehnocentrisma piemērs ir Tautas partija, kas uzsver nepieciešamību pēc „ilgtspējīgas izaugsmes”, attiecībā uz precēm atbalsta pieeju „no šūpuļa līdz šūpulim[3]” un nepieciešamību izstrādāt „ilgtspējīgu politiku racionālai un vidi saudzējošai dabas resursu izmantošanai, ieviešot mazatlikuma ražošanu, piesaistot modernas tehnoloģijas, palielinot ražību un produkcijas kvalitāti.”



Ilgtspējīga attīstība ir modē

Tehnocentrisko pieeju apliecina arī plašais atbalsts ilgtspējīgas attīstības koncepcijai. Tas, ka partijas savās programmās piemin ilgtspējīgu attīstību jau ir sasniegums, kaut arī nerodas pārliecība, ka visas partijas šo koncepciju izprot vienādi.

Tā Jaunais Laiks, LPP, LC un PCTVL uzsvaru liek uz starppaaudžu taisnīgumu, paredzot to, ka mums ir jānodrošina kvalitatīva dzīves vide arī nākamajām paaudzēm. LC iet vēl tālāk, apgalvojot, ka „ilgtspējīgā attīstība atbilst mūsu tautas mentalitātei un dzīvesziņai, kas gadsimtu gaitā veidojusies ciešā ikdienas saskarsmē ar dabu.” Citas partijas (PCTVL, LSDSP, TB/LNNK) uzsver, ka lēmumu pieņemšanā ir jāsabalansē vides, sociālās un ekonomiskās intereses, kas arī ir viens no ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem. LPP izceļas ar to, ka formulējusi pati savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas gan gluži nesakrīt ar ANO noteiktajiem un Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs minētajiem. Taču atzīstami, ka vides aizsardzība ir viens no šiem mērķiem.

Atbalstu ir guvis vēl viens ilgtspējīgas attīstības princips. Jaunais laiks, LC un LZP paredz nepieciešamību pastiprināt ‘piesārņotājs maksā’ principa ievērošanu praksē. Šis Latvijā ir tiešām nepieciešams solis, jo tādējādi būtu jāizskauž subsīdijas vidi degradējošos sektoros (īpaši transporta, lauksaimniecības un enerģētikas sektoros) un jāpiemēro nodokļi visiem, kas piesārņo (piemēram, pašlaik aviācijas degviela netiek aplikta ar akcīzes nodokli). Progresīvs ir arī TB/LNNK ierosinājums „noteikt depozīta sistēmu plastmasas (PET) pudelēm, kā arī tādu dabas resursu nodokli par plastmasas maisiņiem, kas stimulēs veikalus un patērētājus tos izmantot mazāk un pāriet uz videi draudzīgu iepakojumu.”

Vides integrācija

Ekonomiskā attīstība un vides aizsardzība bieži vien tiek skatīta kā savstarpēji pretstati, kas viens otru izslēdz. Pozitīvi, ka partiju programmas cenšas šīs divas jomas apvienot. Tā, piemēram, sociāldemokrāti atzīst, ka uzņēmējdarbībā ir „jāievēro modernas ekoloģijas un vides aizsardzības prasības. Ražošana un tīra vide nav šķirami jēdzieni.” LPP un LC liek uzsvaru uz to, ka Latvijai ir jāizstrādā vienota tautsaimniecības un vides aizsardzības politika, lai novērstu iespējamās pretrunas. LPP paredz arī pasākumus, kurus varētu tulkot kā soli zaļā budžeta reformas virzienā ­ - „veidot vides aizsardzības investīcijām un videi nekaitīgu tehnoloģiju izmantošanai motivētu nodokļu politiku”.

LZP programma, lai arī ļoti īsa un frāžaina, ir integrēta – tā runā par vides aspekta integrāciju dažādos sektoros (medniecība, ārpolitika, zvejniecība, būvniecība). Savukārt LZS vides jomā laikam paļaujas uz saviem partneriem LZP, jo programmā ir sastopama tikai viena frāze par vidi: „viena no Latvijas vērtībām ir tās nepiesārņotā vide, un LZS iestājas par tās saglabāšanu.”

Lauksaimniecība un mežsaimniecība

Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir nozares ar vienu no būtiskākajām ietekmēm uz vidi – gan tāpēc, ka tās ir balstītas uz dabas resursu izmantošanu, gan tāpēc, ka saistās ar gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, klimata izmaiņām un citām vides problēmām. Pārsteidzoši, bet gandrīz visas politiskās partijas uzskata, ka mežsaimniecībā un lauksaimniecībā jāpastāv stingrām vides prasībām un sabalansētībai ar ražošanu.

LC ir par „videi draudzīgas, sociāli taisnīgas un ekonomiski dzīvotspējīgas mežsaimniecības attīstību Latvijā” un aicina pāriet „uz videi draudzīgu, saimnieciski efektīvu mežsaimniecības metožu ieviešanu visos mežos”. Loģiski, ka arī LPP iestājas var videi draudzīgu mežu apsaimniekošanas politiku, jo „meži ir Latvijas nacionālā bagātība un vides nozīmīgākā sastāvdaļa, ekoloģiski tīras vides garants un ekotūrisma attīstības pamats”.

Saskaņas centrs vides jautājumiem savā programma vienīgo reizi pieskaras tieši saistībā ar lauksaimniecību – „Lauksaimniecība jāatbalsta, finansējot tās pārkārtošanu un uzlabošanu vides aizsardzības, drošības un pārtikas produktu kvalitātes aspektā”.

PCTVL ir par to, „lai tiktu pārtraukta barbariskā Latvijas mežu, kā arī apdzīvotās vietās esošo koku izciršana, iestājas par to, lai sekmētu pilnīgu koksnes pārstrādi uz vietas, par šī dabas resursa atjaunošanu, līdzsvarojot mežu izciršanu ar mežu stādīšanu.”

Tautas partija vēlas „turpmākajos gados īstenot tādu mežu apsaimniekošanas programmu, kas nodrošinātu meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas ekonomisko dzīvotspēju, sabalansējot vides aizsardzību ar mežsaimniecības ekonomisko attīstību.”

Partiju viedoklis par lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību ir interesants – spriežot pēc programmām, visa lauksaimniecība virzīsies uz bioloģisko saimniekošanu, bet mežsaimniecība uz ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Vai tiešām mūsu partijas arī domā, ko raksta?

Transports un enerģētika

Gan starptautiskās institūcijas, gan vietējie eksperti norāda, ka transporta attīstība Latvijā rada nozīmīgus draudus videi, galvenokārt gaisa piesārņojumu. Taču partiju programmās ilgtspējīgam transportam īpašā loma nav pievērsta. Tikai TP un TB/LNNK piemin transporta attīstības regulēšanu pilsētvides uzlabošanas kontekstā. Tāpat maz tiek runāts par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu Latvijas primārajā energobilancē, lai gan Latvijas iestāšanās līgumā ar ES paredzēts, ka 2010. gadā Latvijā jānodrošina, ka 49,3% elektroenerģijas nāk no atjaunojamiem resursiem. Bez tūlītējas rīcības atjaunojamo energoresursu atbalstam šo mērķi sasniegt būs ļoti grūti.

Vienīgie, kas piemin nepieciešamību attīstīt atjaunojamos un vietējos energoresursus ir LPP un Tautas partija. Gan LPP, gan TP vēlas atbalstīt energoefektivitātes pasākumus, LPP piemin „alternatīvo enerģijas veidu attīstību” un „visu veidu enerģijas taupīšanu”, savukārt TP „uzskata par nepieciešamu veicināt vietējo energoresursu izmantošanu”. Tomēr nešķiet, ka ar šādiem līdzekļiem Latvija varētu veiksmīgi izpildīt savu apsolījumu ES.

Dabas aizsardzība

Neviena no politiskajām partijām par savu mērķi neizvira vides degradāciju. Lielākoties partijas runā par esošās dabas daudzveidības saglabāšanu. Taču netiek nerunāts par dabiskas vides veidošanu. Turklāt tās ir klaji antropocentriskas, dabu uzskatot par līdzekli cilvēku labklājībai, piemēram, tūrismam, taču neuzskata dabu par vērtību kā tādu.

Partijām bieži vien ir negatīva attieksme pret pastāvošo dabas aizsardzības sistēmu un kompensācijas mehānismiem. Tā TB/LNNK uzsver, ka „stingrā reglamentācija ne vienmēr ir saprotama uzņēmējiem...” Jaunais laiks paredz „pilnveidot taisnīgu kompensāciju sistēmu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās un nodrošināt tam nepieciešamā finansējuma piešķiršanu ikgadējos budžetos”. Līdzīga nostāja ir arī TB/LNNK.

Lielākā daļa partiju atbalsta dzeramā ūdens un notekūdeņu sistēmas sakārtošanu valstī. Taču šī sfēra ir tā, kas no ES fondiem pēdējo 10 gadu laikā laikam ir saņēmusi lielāko atbalstu un ko stingri regulē ES prasības. Jaunais laiks paredz iet soli tālāk un uzņēmumiem ieviest obligātu notekūdeņu priekšattīrīšanu. Kā arī samazināt fosfātu saturu mazgāšanas līdzekļos, kas būtu progresīvs solis videi draudzīga patēriņa veicināšanā.

Nepietiekama uzmanība partiju programmās tiek pievērsta patvaļīgai būvniecībai aizsargājamajās dabas teritorijās, īpaši piekrastē. Vienīgās, kuras pret to vēršas ir TB/LNNK un LZP. TB/LNNK to ir ieplānojis darīt, „samazinot šajā jomā pašvaldību tiesības”.

Vēl viena no jomām, kurām partijas nav pievērsušas pietiekamu uzmanību ir mazo HES negatīvās ietekmes uz upju ekosistēmām samazināšana. LPP un PCTVL ir vienīgās, kas uzsver nepieciešamību sakārtot situāciju mazo HES jautājumā.

Laba pārvaldība

Laba pārvaldība ir viens no galvenajiem vides aizsardzības priekšnosacījumiem. Arī šajā ziņā partijām ir ko teikt. Jaunais laiks paredz pašvaldību lomas un kontroles palielināšanu. PCTVL „iestājas par valsts lomas palielināšanu darba resursu kvalitātes uzlabošanā, darba aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības jomās.” LPP kopā ar savu politisko partneri LC uzver, ka jāpastiprina atbildība par videi nodarīto kaitējumu. TP vēlas „pilnveidojot vides likumdošanu un nodrošinot tās izpildes efektīvu uzraudzību, nostiprinot uzraudzības institūciju kapacitāti un darba kvalitāti”.

Taču TB/LNNK vēlas reformas Vides ministrijas struktūrā: „Ministriju skaitam jābūt mazākam un ar integrētām funkcijām, tāpēc apvienosim vienā ministrijā vides, teritoriju plānošanas un būvniecības jautājumus, lai savstarpēji saistītu vides aizsardzības un saimnieciskās attīstības aspektus, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību.” 8.Saeimas laikā Vides ministrija tika sadalīta, nošķirot būvniecību un teritoriālo plānošanu. Varbūt cikls ir noslēdzies un atkal pienācis laiks apvienot.

Noslēgumā

Nobeigumā ir jāsecina, ka Latvijā trūkst patiesi zaļa politiskā spēka, bet visas apskatītās partijas balstās uz antropocentrisko tehnocentrisma pieeju un ir optimistiskas tehnoloģiju aizstāves. Līdz ar to partijas savā attieksmē pret vidi un problēmu risināšanu maz atšķiras.

Partiju programmas gan atšķiras pēc saviem apjomiem. Lielākajai daļai partijām videi ir atvēlēta atsevišķa sadaļa (Jaunā laika, LPP, LC, Tautas partijas, PCTVL, LZP un TB/LNNK). Taču tas vēl nenodrošina to, ka Latvijas vides kvalitāte nākamās Saeimas laikā uzlabosies.

________________________

[1] Tehnocentrisms balstās uz antropocentrisku pasaules uzskatu. Tā pamatā ir pārliecība, ka izaugsmei nav robežu. No tā izriet zinātniskais un tehnoloģiskis optimisms, kas liek ticēt, ka ar tehnoloģiskiem uzlabojumiem ir iespējams nodrošināt dabas saglabāšanu un vides aizsardzību, nemainot pastāvošo ekonomisko sistēmu. Tehnocentrismam parasti raksturīga ierobežota attieksme pret plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Šī pieeja nereti arī tiek saistīta ar ilgtspējīgas attīstības teoriju.

[2] Ekocentrisma piekritēji uzskata, ka neviens organisms nav svarīgāks par citu, un, ka attīstībai pastāv gan vides, gan sociālā robeža. Tie neuzskata, ka cilvēki spēj atrisināt visas problēmas, un ir piesardzīgi pret tehnoloģijām. Saskaņā ar ekocentrismu nepieciešams ierobežot resursu patēriņu un darboties zemes ekoloģiskās ietilpības[2] ietvaros. Ekocentristi atbalsta holistisku pieeju vides problēmu risināšanai un veicina plašāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

[3] Pretstatā dominējošajai pieeja „no šūpuļa līdz kapam” paredz, ka preces nekļūst par atkritumiem, bet resursu citu preču ražošanā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav 0 Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga