Atslēgvārdi:

NĒ nacionālajam mazohismam! 6

Ja Latvija nolems iestāties vēlāk, Polija un citu jauno dalībvalstu pārstāvji atradīsies Eiropas Savienības sarunu galda pretējā pusē. Tad būs daudz sarežģītāk panākt Latvijas interesēm atbilstošu risinājumu par piena kvotām un maksājumiem lauksaimnieku atbalstam.

Iesaki citiem:
Cucina 255x203
Foto:A. Jansons

Pēdējā laikā ar vien biežāk nākas dzirdēt dīvainus apgalvojumus par latviešu neiederēšanos Eiropas sabiedrībā, par to, ka Eiropa mūs nesapratīs un necienīs, un ka rietumnieki to vien tik vēlas, kā atpirkt mūsu īpašumus un iznīcināt Latvijas uzņēmējus. Īpašu neizpratni izraisa gados jaunu cilvēku skepticisms. Lielākajai daļai no izvirzītajiem argumentiem trūkst loģiska pamata. Labākajā gadījumā šīs publikācijas atdarina rietumu bulvāru preses saukļus, sliktākajā gadījumā tās ir nacionālas paranojas pārņemtas.

Tiešām, Latvija ir jauna, maza un salīdzinoši nabadzīga valsts ar visnotaļ neviendabīgu sabiedrību. Taču tāpēc nebūtu jākrīt pesimismā un nepatika pret sevi jādemonstrē kā šķērslis dalībai pasaules ietekmīgākajā valstu savienībā. Sevis šaustīšana, diemžēl, nepalīdzēs uzlabot Latvijas tēlu Eiropā un neatvieglos iedzīvotāju ceļošanas režīmu. Arī “boikota” pasludināšana diez vai piespiedīs frančus, itāļus vai spāņus izjust lielākas simpātijas pret latviešu tautu.

Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir patreiz būtiskākā nacionālā interese. Iestāšanās nosacījumiem ir sekundāra nozīme, jo, esot ES dalībvalstij, Latvijai būs iespējas koriģēt nosacījumus atbilstoši savām vēlmēm. Nav nepieciešams apvainoties par vienu vai otru ES dalībvalstu lēmumu. Katrai valstij ir savas intereses, kuras tā cenšas aizstāvēt, tomēr politika ES tiek veidota balstoties uz kompromisiem un piekāpšanos. Ir svarīgi apzināties, ka ES paplašinoties, esošās dalībvalstis zaudēs daļu ietekmes par labu jaunajām dalībvalstīm un ir normāli, ka tās cenšas saglabāt vismaz dažas no esošajām priekšrocībām. Tanī pat laikā iestāšanās sarunās ES ir demonstrējusi, ka spēj iedziļināties Latvijas specifiskajās problēmās.

Latvijai ir pavērusies unikālā iespēja kļūt par ES dalībvalsti. Taču šī atzīšana no ES valstu puses nav nākusi viegli. Vēl pat šodien no atsevišķu dalībvalstu puses ir jūtama skepse par Latvijas nodomiem. Politiskā nenoteiktība pirmajos valsts neatkarības gados lika ES valstīm ilgstoši ieturēt pret Latviju drošības distanci. 1997. gadā piedzīvotā greizsirdība par Igaunijas uzaicināšanu sākt iestāšanās sarunas lika valdībai mobilizēties. Drīz pēc ES noraidījuma sekoja “pensionāru nemieri” un krīze attiecībās ar Krieviju.

Paplašināšanās ir pārāk sarežģīts un dārgs process, lai ES varētu atļauties gaidīt to brīdi, kad Latvija būs iekšēji psiholoģiski nobriedusi. Šobrīd mēs iegūstam no tā, ka iestāšanās sarunās mums ir līdzīgas intereses kā Polijai, Slovākijai vai pat Lietuvai un Igaunijai. Ja Latvija nolems iestāties vēlāk, Polija un citu jauno dalībvalstu pārstāvji atradīsies sarunu galda pretējā pusē. Varu noteikti apgalvot, ka tad būs daudz sarežģītāk panākt Latvijas interesēm atbilstošu risinājumu jautājumos par piena kvotām un maksājumiem lauksaimnieku atbalstam.

Būtu ļoti žēl, ja iekšējas svārstīšanās dēļ nāktos upurēt patreiz izveidojušos labvēlīgos ārējos apstākļus. Ir dzirdēti apgalvojumi, ka, līdzīgi Norvēģijai, pietiktu ar iestāšanos NATO. Jāatzīmē, ka tanī pat laikā četras Eiropas valstis ir devušas priekšroku dalībai ES, nevis NATO. Arī Norvēģijas politiķi joprojām lolo cerības par piedalīšanos ES un ir gatavi riskēt ar savu karjeru, lai organizētu kārtējo tautas referendumu. Kāpēc? Atbilde ir viena – tikai dalība ES spēj nodrošināt ekonomiskās attīstības perspektīvu un iespējas nacionālās intereses realizēt globālā mērogā. NATO nepalīdzēs Latvijas ražotājiem aizsargāties no globālās konkurences, nefinansēs ceļu būvniecību un nestimulēs lauku rajonu attīstību. Bez tam, rūpīgi izlasot alianses dibināšanas līgumu, kļūst skaidrs, par kādām garantijām iet runa un no kā tās ir atkarīgas.

ES ir vērtību organizācija, tā netika veidota, lai izdabātu kādām ekonomisko interešu grupām, kaut arī daži to cenšas apgalvot. Tieši pretēji – ES pastāv, lai starp tās dalībvalstīm izveidotu brīvības, drošības un taisnīguma telpu. Personas tiesību aizsardzība, nekaitīgu dzīves un darba apstākļu veidošana, arī vides aizsardzība, ir politikas, par kurām dažkārt vairāk rūpējas ES institūcijas nekā nacionālās valdības.

Mūsu cilvēki ir satraukušies par to, ka vecās dalībvalstis vēlas saviem zemniekiem maksāt vairāk nekā Latvijas zemniekiem. Tanī pat laikā nav dzirdami skaļi protesti par milzīgajiem zaudējumiem, ko sabiedrībai rada noziedzība, oligarhisko grupējumu manipulācijas un pārmērīgā urbanizācija. Izskatās, ka cilvēki šīs pārejas ekonomikas parādības uztver kā pašas par sevi saprotamas, bet tas taču nav normāli! Mūsu sabiedrība nespēj ar šīm problēmām tikt galā, un vienīgi ES var nodrošināt pietiekami spēcīgu izaicinājumu, lai pārvarētu šos ekonomisko attīstību kavējošos apstākļus. Pretējā gadījumā Latvijas ekonomikā iespējama stagnācija.

Talantīgiem cilvēkiem Eiropas un pasaules durvis jau šobrīd ir atvērtas. Diemžēl, izejot pa tām, šie cilvēki vairs nestrādā Latvijas labā. Iestāšanās ES var radīt apstākļus, lai jaunie talanti paliktu strādāt un spētu sevi realizēt tepat savā zemē. Latvija ir maza valsts un tās ekonomikas atvērtība ir būtiska attīstībai. Ja šobrīd tā vēl nešķiet, tad drīzumā uzņēmēji sajutīs, ko naudas izteiksmē nozīmē ekonomisko barjeru nojaukšana. Mūsu kaimiņvalstu uzņēmēji, šķiet, to jau sāk apzināties.

Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir ne tikai politiski un ekonomiski izdevīgi, bet pat morāls pienākums iestāties šajā personības brīvību cienošajā valstu savienībā. Sabiedrības aktīvākajai daļai vajadzētu būt drosmīgākai un skaidri paust savu nostāju. Izglītības iestādēm būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība diskusijai par ES jautājumiem. Tas būtu tikai normāli, ja katrs Latvijas pilsonis sajustu atbildību par savu lēmumu referendumā un patstāvīgi, bez propagandas palīdzības, censtos izsvērt Latvijas iestāšanās ES nozīmi.

Diskusijai vajadzētu būt pozitīvākai un fokusēties uz to, kā efektīvāk izmantot laiku pirms iestāšanās. Par situācijas kuriozitāti liecina kaut vai uzņēmēju aptaujas. Tās parāda, ka liela daļa uzņēmēju ir neapmierināti ar iestāšanās gaitu, kamēr tikai 1/5 daļa ir veikuši novērtējumu par iestāšanās ietekmi uz uzņēmumu. Kādas darbības veic, piemēram, Latvijas Attīstības aģentūra, Tirdzniecības un rūpniecības kamera vai pašu uzņēmēju asociācijas, lai palīdzētu vadītājiem izvērtēt iestāšanās efektu? Vai tiešām viedokļu paviršībai būs lemts izšķirt Latvijas nākotni?

Es ceru, ka nepiepildīsies mūsu Austrumu kaimiņvalsts cerības, mēs nepaliksim ārpus ES un mums nebūs jāpiedzīvo tas mirklis, kad no sarunu galda tiek noņemta Latvijas plāksnīte, kā to reiz nācās piedzīvot norvēģiem. Aculiecinieku sajūta esot bijusi tāda, it kā šī valsts būtu pārstājusi eksistēt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Austers 01.06.2002 18:58

Paldies par izrādīto interesi un komentāriem attiecībā uz manu rakstu!

Tajā tiku ieskicējis vispārejo ES paplašināšanās fonu, minot dažus ārpolitiskus un iekšpolitiksus apsvērumus. Katrs no izvirzītajiem argumentiem ir atsevišķas diskusijas vērts un to analīze prasītu ievērojamus laika resursus. Tomēr dažas lietas centīšos paskaidrot tuvāk.

Par ietekmi ES un ierēdņiem Briselē

Par prieku eiroskeptiķiem- jā, Eiropas Savienība NAV labdarības organizācija. Tā sastāv (patreiz) no 15 dalībvalstīm, kurām ir atšķirīgas ekonomiskās un sociālās intereses. Cīnoties par šīm interesēm dalībvalstis nereti uzvedas ļoti egoistiski, tomēr tradicionāli galotņu mītiņu pēdējās minūtēs tiek pieņemti nepieciešamie lēmumi. Jāatzīmē, ka ES attīstība pēdējos 10 gados ir bijusi ļoti strauja, salīdzinot ar iepriekšējo 20 gadu stagnāciju. Protams, Amerikas savienoto valstu un arī Vācijas apvienošana ir notikusi daudz straujāk, bet ar brutāla spēka palīdzību un, diemžēl, nerēķinoties ar mazāko subjektu interesēm.

ES lēmumu pieņemšanas procedūras ir komplicētas un ne tik vienkārši izprotamas, tomēr tās ir pietiekami labi sabalansētas, lai kāda valsts nespētu gūt virsroku. Balsu skaits Padomē ir tikai ietekmes aisberga redzamā daļa. Ļoti būtiska ir piedalīšanās lēmumu sagatavošanā, kuras laikā dalībvalstis panāk sev labvēlīgas modifikācijas. Bez tam, joprojām daudzi lēmumi tiek pieņemti uz konsensusa pamata un, saskaņā ar spēles noteikumiem, dalībvalstis nekad nepieņem tādus lēmumus, kas var būtiski kaitēt kādas dalībavalsts interesēm.

Nekādā ziņā nav jābaidās no Briseles birokrātijas. Tā ir ļoti jūtīga pret dalībvalstu kaprīzēm. Komisijas ierēdņi ir loti pieklājīgi un nekad nerunā pretim dalībvalstu pārstāvjiem, jo to karjera ir atkarīga no dalībvalstu labvēlības.

Pēc iestāšanās latviešu valoda kļūs par ES oficiālo valodu. Lai mūsu valodu iedzīvinātu ES institūcijās, zināmam skaitam cilvēku no Latvijas būs nepieciešams sākt strādāt Briselē un arī citās Eiropas galvaspilsētās, kurās atrodas ES iestādes. Konkurss būs atklāts un pieejams visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Par Norvēģijas un Šveices pieredzi

Norvēģijas zvejniekiem (galvenie iestāšanās pretinieki) likās, ka izdevīgāk ir atrasties ārpus ES, jo tādā veidā tiktu labāk aizsargāti Norvēģijas zivju resursi. Tanī pat laikā ES ir būtisks norvēģu zivju produktu noieta tirgus. Realitāte izvērtās tāda, ka Norvēģijas zivju pārstrādātājiem nākas regulāri pieciest ES anti-depminga pasākumus un uzturēt sev neizdevīgo tā dēvēto "Lašu līgumu". Šādus piemērus varu minēt vairākus.

Morāle ir viena- ES ir pārāk milzīga, lai tādas valstis kā Norvēģija vai Šveice spētu uz to izdarīt spiedienu. Ikdienas situācija ir pretēja- Šveice un Norvēģija, lai saglabātu pieeju nozīmīgajam ES tirgum, ir spiestas akceptēt ES diktētos noteikumus. Arī Latvijai, ja tā vēlēsies sadarboties ar ES tikai atsevišķās nozarēs, noteikti būs jārēķinās, ka ES apmaiņā prasīs sadarbību sev izdevīgās jomās.

Atrodoties ārpus ES, Latvija jau ir izbaudījusi, ko nozīmē ES tirgus aizsardzības un anti-dempinga pasākumi. Atcerēsimies, kaut vai "Liepājas Metalurga" pieredzi! Un tā tas turpināsies, kamēr Latvija neiestāsies ES, jo pret dalībvalstīm netiek piemēroti tirgus aizsardzības pasākumi.

ES ir un paliks nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris. Lai arī cik ietilpīgs varētu būt Krievijas un citu NVS valstu tirgus, tam trūkst pirktspējas un neko vairāk par skārda bundžā sastampātām brētliņām nevar atļauties nopirkt. Ja neticiet, pavaicājiet mūsu zivju pārstrādātājiem! Tanī pat laikā ASV, Ķīna un citi pasaules tirgi Latvijai ir par lielu. Mūsu ražotāji, dažādu iemeslu dēļ, nespēj ražot tādos apmēros, kas būtu interesanti šiem tirgiem. Būsim reālisti- Latvijas galvenie partneri ir un būs Baltijas jūras reģiona valstis!

Par lielkapitāla ekspansiju un strukturālajiem fondiem

Kapitāla ekspansija robežas nepazīst. To zina ikviens un tas ir vērojams arī Latvijā. Šis process turpināsies neatkarīgi no tā, vai Latvija ir, vai nav ES. Ši problēma pastāv arī pašā ES un tā ļoti cītīgi aizsargā savas jūtīgās nozares (kuģu un lidmašīnu būvniecība, lauksaimniecība, audiovizuālais sektors) no amerikāņu un citu valstu investīcijām. Lai samazinātu iekšējās konkurences negatīvo ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem, ES ir radītas speciālas finansu atbalsta programmas. Latvijai neesot ES dalībvalstij, šis atbalsts tiks liegts, un mazajiem uzņēmējiem nāksies vien ciešāk savilkt siksnu.

Latvijā ir mazs noieta tirgus un lielajiem uzņēmumiem (domāju virs 200 darbiniekiem) neatkarīgi no tā, vai ražo preces vai sniedz pakalpojumus, ir būtiska pieeja kaimiņvalstu tirgiem, pretējā gadījumā tiem ir liegtas attīstības iespējas. Lūk, šeit jau iedarbojas robežbarjeru nojaukšanas arguments!

Nedrīkstētu aizmirst arī to, ka pie ļoti daudzu Latvijas uzņēmumu bankrota nav vainojama konkurence, bet gan to vadības nolaidība, zināšanu trūkums vai brutāla ļaunprātība.

Pēc aptuvenām aplēsēm jau pirmajā dalības gadā, t.i. 2004. g., Latvija saņemtu no ES strukturālajiem fondiem tuvu pie 200 miljoniem latu (neņemot vērā palīdzību lauksaimniekiem). Par šo naudu iespējams uzbūvēt gandrīz 200 km kvalitatīva ceļa. Ar katru nākošo gadu palīdzības apjoms palielināsies.

... un visbeidzot par drošību.

Jebkuram Latvijas uzņēmējam kā pilsonim būtu jādomā arī par valsts ekonomisko suverenitāti un kopējo drošību, jo kapitāls nāk netikai no rietumiem, bet arī austrumiem. Krievijas biznesa aprindas ir dažkārt vairāk ieinteresētas Latvijas uzņēmumu pārpirkšanā kā Vācijas vai Lielbritānijas. Piederība ES stiprinās Latvijas ekonomisko neatkarību kaut vai caur to, ka ar ES palīdzību tiks izbūvēti Krievijai alternatīvi enerģijas piegādes ceļi.

Ar cieņu,

Aldis Austers

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvisapsitis 31.05.2002 22:56

"Ja Latvija nolems iestāties vēlāk, Polija un citu jauno dalībvalstu pārstāvji atradīsies sarunu galda pretējā pusē. Varu noteikti apgalvot, ka tad būs daudz sarežģītāk panākt Latvijas interesēm atbilstošu risinājumu jautājumos par piena kvotām un maksājumiem lauksaimnieku atbalstam."

[Bērniņ, ja ēdot čammāsies, atnāks lielā māsa un tev nekas nepaliks.]

"Talantīgiem cilvēkiem Eiropas un pasaules durvis jau šobrīd ir atvērtas. Diemžēl, izejot pa tām, šie cilvēki vairs nestrādā Latvijas labā."

[Visi mūs pametīs, neviens vairs nedraudzēsies.]

"Es ceru, ka nepiepildīsies mūsu Austrumu kaimiņvalsts cerības, mēs nepaliksim ārpus ES un mums nebūs jāpiedzīvo tas mirklis, kad no sarunu galda tiek noņemta Latvijas plāksnīte, kā to reiz nācās piedzīvot norvēģiem. Aculiecinieku sajūta esot bijusi tāda, it kā šī valsts būtu pārstājusi eksistēt."

[Nu mēs tam kaimiņam parādīsim! Žēl tikai tās Norvēģijas. Bet mēs rīkosimies gudrāk.]

Un nomocītais sivēns (sk. attēlu) tā vien gaida, lai viņu pabarotu un samīļotu Briseles kungi. Saules mūžu sivēnam!

========================

ASV marketinga psiholoģijas speciālisti ieviesuši jēdzienu "Omega stratēģijas" (sk. rakstu "Resistance is futile" - "Pretestība ir veltīga" - http://www.newswise.com/articles/2002/4/RESIST2.UAR.html )

Ar burtu "Omega" fizikā apzīmē pretestību. Izrādās, ka cilvēku var diezgan labi pārliecināt pirkt Ziemassvētku kartītes, atbalstīt ES un ieviest citus apšaubāmus jauninājumus savā dzīvē. Nav pat jāargumentē, kāpēc tie ir tik labi. Tikai sistemātiski jānoārda pretestība, kura katram veselīgam organismam dabiski piemīt. Lai panāktu "eirooptimistisku" balsojumu, jāpanāk, ka vēlētāji nemitīgi sajustos Krievijas apdraudēti, nepilnvērtīgi, mazohisti. Par ES priekšrocībam nav īpaši daudz jāargumentē - lai cilvēki paši izdara secinājumu, kā jābalso, lai "dzimtenei ir prieks".

Iestāšanās ES ir saistīta ar vairākiem riskiem:

1) Latvijas valdošā šķira ir pieradusi parūpēties gandrīz vienīgi pati par sevi, nevis par valsts interesēm. Līdzšinējās ES dalībvalstis ir piedzīvojušas pietiekoši ilgu relatīvas patstāvības posmu, lai saprastu, kādu daļu suverenitātes ir vērts atdot. Latvijas politikas veidotāji ir ar mieru vispār ļaut visu izdomāt Briseles birokrātiem (sākot ar nāvessoda atcelšanu un beidzot ar gatavību dot ES pilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības). Īsi sakot, cīņai par ... lietu viņi ir vienmēr gatavi. Latvijā vajadzētu sasniegt normālu demokrātijas līmeni - politiķus, kuri par kaut ko atbild; tiesas, kuras korumpētus ierēdņus reizēm spēj notiesāt, utml. Citādi daži gudri onkuļi mūs atdos atkal kādu LATTELEKOMam līdzīgu investoru nagos (starp citu, tie ir somi un angļi - tātad Eiropas Savienība). Līdzīgi kā pirms stāšanās laulībā ir jāsasniedz pilngadība un zināma patstāvība.

2) ES birokrātija var izrādīties pārāk sklerotiska, ja izrādītos, ka Latvijas ekonomika tiešām ir gatava "tīģera lēcienam". Tas, kas uz mazu brīdi izdevās Īrijā, var vairs neatkārtoties. Rietumeiropas attīstītākajās valstīs (Austrijā, Dānijā, Nīderlandē) jau pamazām nostiprinās nacionālisma, antiimigrācijas politika, t.sk. skepticisms par ES straujo paplašināšanu. Arī tur nedzīvo muļķi. Un Baltijas valstu tīģera lēciens ātri var atdurties pret Briseles uzlikto kvotu zemajām debesīm. Tātad, pastiprināti jāsadarbojas ar pasaules dinamiskākajām ekonomikām (piemēram, ASV, Ķīnu, Dienvidaustrumāziju). Tas ir tieši tas, ko mēģina darīt arī Norvēģija, Šveice un Islande. Nav runa par to, lai boikotētu vai ignorētu ES, bet gan par līdzsvaru un ekonomiski pamatotu argumentāciju. Kādam ir jāuzskaita objektīvi - ko mēs varam iegūt un ko - zaudēt ar katru savu soli.

3) Zinu, ka par to nav skaļi jārunā, bet tomēr - jāmēģina vairot uzticība pret Latvijas valsti no nelatviešu pilsoņu puses. Neviens te nav jāintegrē (tad jau labāk integrēsim izmērāmas reāla argumenta funkcijas), bet jāapzinās, ka nekāds komisārs vai Laimes lācis neieviesīs kārtību mūsu Sūnu ciemā, ja nebūs normāla iekšēja politiskā dialoga starp tām partijām, kuras atbalsta latvieši un tām partijām, kuras atbalsta, teiksim, krievi. Jautājums Aldim Austeram: cik etnisko cittautiešu - to, kuri ģimenēs nerunā latviski - pārstāv Latvijas intereses ārlietu resorā? (Starp Latvijas pilsoņiem tādu ir apmēram ceturtdaļa.) Pat ja šībrīža iesaistīšanās līmenis nav iepriecinošs, var mēģināt virzīties cilvēciskas uzticēšanās virzienā. Tad Jums būs mazāk jāuztraucas par "pensionāru nemieriem", un attiecīgi iegūs arī saimnieciskā dzīve.

Varbūt Jums būtu vērts mēģināt informēt cilvēkus par jauno un interesanto ES (kaut vai par tām pērlēm, kuras apraktas ES likumdošanas 90.000 lappusēs), nevis tikai censties ietekmēt lasītājus.

Mārketinga "Omega stratēģijas" var izspēlēt arī eiroskeptiķi un tas ir daudz argumentētāk. Jānis Kučinskis (piemēram, grāmatā "Dzīve karastāvoklī") Eiropas integrāciju min kā analoģiju 13.gs. krustnešu iebrukumam. Manuprāt, ES - tie ir pedofīlie tūristi, tie ir Briseles birokrāti, tas ir zviedru amatierrežisors Pols Holenders un visi citi anonīmie trūdošā kapitālisma sūtņi, kuri te ievazā savus tikumus un priekšstatus par civilizāciju, priekšstatus par humānismu bez Dieva, par brīvību tiem, kam ir pilns vēders, par tiesībām nogalināt nedzimušus bērnus un par slepkavu tiesībām dzīvot.

"Kundziņš jāja augstu zirgu - pusdebešu raudzījās, tā ir tava dvēselīte pusdebešu lidināja".

Lai Jums, Aldi, izdodas aģitācijas darbi!

Ar cieņu,

Kalvis Apsītis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gulbis 31.05.2002 11:44

Un atkal nekā!

Ar lielu interesi sekoju rakstiem par ES. Pats piederu pie eroskeptiķiem, bet ne galējiem. Tā gribās, lai kāds beidzot skaidri un gaiši noformulētu nepieciešamību Latvijai stāties ES. Līdz šim brīdim, izņemot populistiskas frāzes piebārstītas ar dažādiem -ismiem, nekas nav lasīts un dzirdēts, arī šis raksts neattaisnoja manas cerības.

Pilnīgi piekrītu viedoklim, ka ES ir līdz vājprātam birokratizējusies un izmisīgi meklē ko vēl varētu kontrolēt un pārdalīt, tas jau paliek par šī veidojuma pašmērķi.

Nekādā gadījumā nepiekrītu autoram par ES ekonomisko izdevīgumu. Latvijai blakus atrodas divi lieli tirgi - austrumos (NVS) un rietumos (ES), pēc saviem apjomiem praktiski vienādi. Austrumu tirgus, kur Latvijas preci pazīst, labprāt patērē un ir gatavi ņemt pretī (tirgus nav piesātināts), un rietumu tirgus, kurš ir pārpildīts un ar milzīgu konkurenci. Kāpēc lauzties aizvērtās durvīs, sevišķi vēl tad, ja tevi tur neviens negaida.

Par mazohismu gan gribētos autoram piekrist. Izmisīgi cenšamies līst zem kāda tupeles. Kādreiz sūtījām tortēm receptes saskaņot uz Maskavu, tagad Briseles komisāri brauks un mērīs Latvijas gurķim pareizos līkumus (kvalitātes atbilstības prasības). NĒ nacionālajam mazihismam.

Esmu ar mieru mainīt savus uzskatus par iestāšanos ES, ja kāds beidzo spēs atbildēt uz dažiem vienkāršiem jautājumiem:

1) Ko iestāšanā ES dos personīgi man kā indivīdam (atšķirībā no tā ko es nevaru darīt tagad būdams Latvijas pilsonis)?

2) Ko iestāšanās ES dos Latvijai kā valstij (atšķirībā no tā ko nevar saņemt šodien kā neES valsts)?

3) Kāpēc pēc dažādiem rādītājiem viena no pasaules bagātākajām valstīm (Šveice), kurai nav vērā ņemamu dabas bagātību un kura atrodasES viducī, nevēlas būt draudzīgajā un laimīgajā ES valstu saimē?

Tikai lūdzu bez demagoģijas - īsi un konkrēti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

solo 31.05.2002 00:52

Ievadam: esmu pret iestāšanos ES (tātad arī referenduma gadījumā atbilstoši balsošu), lūdzu nepiesiet tādēļ man nacionālismus, mazohismus un citus –ismus. Tie man ir diezgan vienaldzīgi. Tāpat pagaidām esmu uzņēmējs (neliels) un privātajā dzīvē droši vien mani var ieskaitīt vidusslānī vai arī tuvu tam. Tā kā parasti tiek uzskaitīts, kādus labumus iegūs indivīds un valsts, tad šīs ir īsas pārdomas - kādus ne-/labumus iegūs konkrēts indivīds – t.i. es.

Diemžēl esmu sastapies ar korupciju/sava tirgus aizstāvēšanu izslavētajā ES (ne valsts līmenī – privātā gan), kur pat pie salīdzinoši neliela kontrakta tiku izlikts ārpusē (ar vārdiem kompānijas pārstāvjiem Latvijā – ja nav naudas Eiropai, piemaksāsim). Tāpat kā esmu sastapies ar negodīgiem maziem uzņēmējiem, kuri tur cilvēku masas dēļ ir visai daudz – viltoti čeki,'demokrātiska vēršanās ES valsts policijā ar mazu rezultativitāti (kas gan ir klases 10 augstāk par LR). Galu galā cilvēki visur paliek tikai cilvēki, lai kādā pasaulē viņi dzīvotu.

Ārprātīgā socializācija ES, kas pieprasa nepārtraukti pārdalīt, pārdalīt un vēlreiz pārdalīt jau pārdalīto. Modelis darba ņēmējs pret darba devēju, cilvēku mākslīga sadalīšana grupās, ar mērķi veicināt/atrast vēl kaut ko, ko varētu iegūt/pārdalīt neko nedarot vai tiesājoties. Tas gan jau strauji ienāk šeit arī bez ES. Atskaites atskaites galā, atļauja atļaujas galā. Līdz grandioziem apmēriem iedvesta doma, ko vēl indivīdam varētu ierobežot, lai netraucētu citiem sugas brāļiem (grupām) vienlaicīgi aizmirstot, ka cieš tieši indivīds (teiksim Austrija – ierobežojumi veikaliem darboties brīvdienās, acīmredzot ar cēlo domu “vienlīdzīga konkurence” – cieš paterētājs, cieš ģimenes uzņēmums, kas nodarbina savā veikalā ģimenes locekļus un cieš lielie veikali darba ņēmēju apmaksas veida dēļ; vai Somija ar autovadītāja apliecību atņemšanu no konkrēta vecuma). Nav protams viss vienādi šajās valstīs, bet tendences ir vienādas – ierobežojumi mistiska labuma dēļ.

Tātad iestāšanās šajā klubiņā: papildus konkurence ar kompānijām, kuru naudas un citi resursi veidoti gadu desmitus un lielākos tirgos, ierobežojumi rīcības brīvībai un baidīšanās, ka nodokļi drīzumā tiks iekasēti īpaši no tiem, kas gūst baudu no sava darba rezultāta un procesa :) Veiksmes attiecība pret neveiksmi- ne pārāk labvēlīga.. Var mēģināt pārdoties kādam (tendence ir vērojama), mēģināt iegūt naudu, bet reāli pat ne miljonu. Tā kā lielākā man pieejamā vērtība ir iespēja būt neatkarīgam no priekšnieka/papildus īpašnieka, pēc iespējas arī valsts un tml., tad mana brīvība ir apdraudēta...:)

Protams, attīstību (vai slīdēšanu lejup) nevar aizkavēt. Krasa kvalitātes grimšana ir vispārēja pasaules tendence, lai arī maskēta ar PR, IT tehnoloģijām (kas bieži ir naudas kāšana) un citām aktivitātēm. Visticamāk Latvija ES iestāsies (man pieņemamākajā variantā neiestāsies un nedaudz lēnāk pārņems vakareiropas tikumus) un ES skeptiķiem nāksies ar to samierināties. Pašreizējos Latvijas dubultstandartus vienkārši nomainīs ES dubultmorāle ar izpildītājiem LR stilā... Neviens nezin, kas no tā sanāks, izņemot iespēju strādāt (ja ir galva) ārzemju kompānijā, čakli apgūt visai garlaicīgās un pelēkās Eiropas ikdienu. Vienu plusu sev gan saskatīju (tomēr) – ceru, ka ES pase palīdzēs vienkāršāk un ātrāk apmesties uz dzīvi valstiņā, kas neatrodas Eiropā. Ar LR vienkāršo pasi dzīvošu šeit krietni ilgāk un tikai saulainās vecumdienas pavadīšu siltajās zemēs par smuki iekrāto valsts pensiju :))... un nedaudz vēl personīgo līdzekļu.

Ak jā – ārkārtīgi reti startēju konkursos, kur tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda (šausmīgs mīnuss man), bet grūti pat naudas dēļ kontaktēties ar valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Austers 30.05.2002 16:54

God. Jani!

Ir grūti atbildēt uz Jūsu argumentiem. Vai Jūs nevarētu sniegt nedaudz izvērstākus apsvērumus par Jūsu preteiropeiskiem uzskatiem, jo es varu tikt pat vienkārši apgalvot pretējo. Es būtu priecīgs arī uzzināt, no kuras valsts Jūs esat?

Ar cieņu,

A. Austers

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiipn 29.05.2002 01:59

I really don't know why the statments presented by Aldis Austers run counter to news available elsewhere.

"Lielākajai daļai no izvirzītajiem argumentiem trūkst loģiska pamata."

Nav nepareizi, logiska netrukst. Lasi talak.

"Labākajā gadījumā šīs publikācijas atdarina rietumu bulvāru preses saukļus, sliktākajā gadījumā tās ir nacionālas paranojas pārņemtas."

Atkal, Ne. Shis publikācijas tikai paradii bezjedziigas ES ceriibu; eurofilju utopianismu.

"Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir patreiz būtiskākā nacionālā interese."

Ne. Nav. ES darbojas pret kuru katru nacionālā intresiem. ES gribetu parnjemt visas nacionālā intereses ar valstu tiesibas sagrabsana.

"Iestāshanās nosacījumiem ir sekundāra nozīme, jo, esot ES dalībvalstij, Latvijai būs iespejas korilet nosacījumus atbilstoshi savām velmēm."

Atkal Ne. Ar Nice ligumu ES ir devushi Latvijai tikai 4 balsojumi, un ir atnjemushii visus 'veto' iespejas. Latvijai nebutu nekadas politiskas iespaids ESe.

"Ir dzirdeti apgalvojumi, ka, līdzīgi Norvegijai, pietiktu ar iestāshanos NATO."

Pareizi!

"Atbilde ir viena – tikai dalība ES spēj nodroshināt ekonomiskās attīstības perspektīvu un iespejas nacionālās intereses realizet globālā merogā."

Nepareaizi. Tikai nacionāliskais valst var to sansiektu. Nekad jaunu savieniiba nav vajadziigs...

Visiem tikai japarskatas to ES 'CAP' (lauksaemiecibu) apgalvojumi kuras merkis butu iejugtu Latvieshus ka ES ekomiskas vergiem.

Janis