Nav mūsējie. Izslēdzam! 11

Gan deputāti, gan masu mediji bieži izplata izslēdzošu un neiecietīgu retoriku par dažādu grupu un minoritāšu vietu sabiedrībā, tā radot šķēršļus demokrātiskās līdzdalības izpratnei.

Iesaki citiem:
Melana avs 255x203
Foto:Paladin27

Politiskā runa nav vienkārši informācijas nodošanas veids, tā uzrunā noteiktu mērķauditoriju ar noteiktu mērķi, un bieži šim mērķim nav nekā kopīga ar informēšanu. Kā labi zinām no vēstures, it īpaši no demokrātisku, kvazidemokrātisku un autoritāru režīmu vēstures, ar politisko runu var aicināt sabiedrību nicināt un pat apkarot “nevēlamas” grupas, var uzkūdīt vairākumu mazākumam vai provocēt mazākumu uz radikālām cīņas metodēm. Vai arī var vienkārši, caur ierastiem politiskās komunikācijas kanāliem pamazām pilinot rūpīgi izvēlētas neiecietības devas, veicināt vienas sabiedrības daļas stabilu nepatiku pret citām. Krievijas žurnālisti šādiem gadījumiem izmanto vārdu hateriotism (no angļu valodas — hate (naids) un patriotism (patriotisms) — naids pret tām grupām, uz kurām norāda politiskās varas turētāji).

Tomēr arī valstīs, kur vara nav koncentrēta tādā pakāpē, kā tas ir Krievijā, politiskajā diskursā atrodas sava vieta heitriotismam. Par to liecina projektā “Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai” veiktā parlamentāro debašu un mediju monitoringa pirmo četru mēnešu rezultāti. Projekta gaitā sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieki sistemātiski analizēja Saeimā un Latvijas lielākajos laikrakstos paustos politiķu, žurnālistu un citu viedokļu līderu izteikumus par vairākām sabiedrības grupām, tai skaitā minoritātēm un nevalstiskajām organizācijām (NVO).


Dalīšana “mūsējos” un “svešajos”

Nav jauna atklāsme, ka gan medijos, gan Saeimā, ikdienā tiek pausta noraidoša, bieži klaji neiecietīga attieksme pret vairākām cilvēku grupām un ka medijiem un partijām ir savi simboliskie grēkāži, kuru retoriskā izstumšana no līdztiesīgu diskusijas biedru kārtas ir ierasta lieta. Monitoringa rezultāti pagaidām apstiprina šo iespaidu. Izplatītākā izslēgšanas stratēģija, ko izmanto deputāti, runājot par atsevišķām sabiedrības grupām, pamato šo grupu izslēgšanu no sabiedriskās telpas un politikas. Turklāt izplatītākā argumentācija šajā gadījumā balstās uz kategorijām "mēs" un "viņi", runājot par politiku kā "mūsu" lietu. Tā ir viena no klasiskajām izslēgšanas stratēģijām politiskajā diskursā. Runātāju mērķis šajā gadījumā ir nodrošināt konkrētu sociālo un politisko apstākļu (piemēram, sabiedrības dalīšanās ‘latviešos’ un ‘nelatviešos’) saglabāšanu.[1]

Piemēri Saeimā nav tālu jāmeklē:

“Jo, pasarg’ Dievs, pateikt kaut ko tādu tiem, kuriem īstā vieta ir pavisam kur citur, nevis Latvijā, bet gan Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā — visās bijušajās padomju sociālistiskajās republikās. Viena liela daļa, kuri nīst šo zemi, nīst latviešus, bet dzīvo šeit. (..) viņi to dara tikai tādēļ, ka viņiem te ir daudz izdevīgāk. Viņiem te ir bizness, dzīvokļi, visas iespēja (..). Latviešu valodu viņi negrib ne dzirdēt. Tā esot suņu valoda!” (Pēteris Tabūns, TB/LNNK).

Monitoringa pirmo četru mēnešu rezultāti ļauj arī secināt, attiecībā uz kurām sabiedrības grupām deputāti ir izmantojuši izslēdzošo retoriku. Starp šīm grupām ir nepilsoņi, nelatvieši, jaunpilsoņi un potenciālie jaunie imigranti. Tomēr visbiežāk apšaubāmais gods būt par likumdevēju retorikas grēkāžiem tiek nelatviešiem/krievvalodīgajiem, un neiecietīgu izteikumu autori parasti ir tie paši — daži plaši pazīstami TB/LNNK pārstāvji parlamentā, kuriem šajā Saeimā ir pievienojies vēl viens ZZS deputāts.

Krietni mazāks ir to izteikumu skaits, kas pamato dažādu grupu tiesības uz klātbūtni publiskajā telpā un uz līdzdalību, apelējot, piemēram, pie šo grupu ieguldījuma tautsaimniecībā. Divas grupas, attiecībā uz kurām visbiežāk tiek izmantotas leģitimējošās stratēģijas, ir tās pašas, kuras visbiežāk tiek retoriski izslēgtas: nelatvieši un nepilsoņi. Tomēr ir jāņem vērā, ka absolūtais vairākums šādu vērtējumu izsaka divām opozīcijas partijām (PCTVL un Saskaņas centrs), kas pārstāv pārsvarā vēlētājus nelatviešus. Tas nozīmē, ka pārējie Saeimas deputāti (vairākums no ZZS frakcijas, kā arī no JL, TP, un LPP/LC) veido “klusējošo vairākumu”, kas neuzskata par nepieciešamu pretoties nelatviešu kā sabiedrības grupas retoriskai izslēgšanai no publiskās politikas un neiebilst pret to, ka politiskais diskurss Saeimā bieži balstās uz divu iedzīvotāju kategoriju pretnostatīšanu pēc principa “mēs” un “viņi”.


“Grēkāži” — arī NVO

Medijos neiecietība un izslēdzošā retorika ir biežāk vērsta nevis pret cittautiešiem, bet pret seksuālajām minoritātēm, un jauna tendence ir tāda, ka ceturtajā vietā starp grupām, pret kurām medijos tiek pausta neiecietīga attieksme, ir NVO.

Nevar teikt, ka monitoringa starpziņojuma rezultāti apstiprina Latvijā līdz šīm populāro uzskatu, ka latviešu prese un krieviski rakstošā prese ir divas nošķirtas pasaules ar saviem diskrētajiem paņēmieniem un savām problēmām. Monitorings rāda, ka izslēdzošās stratēģijas attiecībā uz vismaz četrām grupām — seksuālajām minoritātēm, nelatviešiem, nepilsoņiem un NVO — tiek reproducētas kā dažos latviešu, tā arī dažos krievu izdevumos. Laikrakstos Neatkarīgā Rīta Avīze, Rītdiena, Latvijas Avīze, Vesti Segodņa un Čas ne tikai politiķu un viedokļu līderu citātos, bet arī žurnālistu un redakcijas komentāros bieži sastopamas izslēdzošās stratēģijas attiecībā uz minētajām sabiedrības grupām.

Interesanti, ka visvairāk iebildumu medijos ir pret identificēto grupu aktivitātēm. Tātad, kamēr mazākums paliek politiski un sabiedriski pasīvs, tā klātbūtni uztver neitrāli. Diemžēl tieši šis uzstādījums ir pretrunā ar pilsoniskās līdzdalības būtību.


Bez līdzdalības nav demokrātijas

Pilsonības (citizenship — angļu val.) jēdziens līdzdalības demokrātijā iziet ārpus juridiskā jēdziena rāmjiem, norādot uz iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedriskajos un politiskajos procesos visos līmeņos. Kā apgalvo pētnieki Feirklafs (Norman Fairclough), Pardo (Simon Pardoe) un Šeršinskis (Bronislaw Szerszynski), “administratīvie un juridiskie diskursi tāpat kā populārā kultūra nodrošina cilvēkiem vairākus ceļus uz pilsonības apziņu. Dažādas prakses kā līdzdalība referendumos, vēstuļu rakstīšana avīzēm un deputātiem, civiltiesiskās procedūras (..), dažādas līdzdalības izpausmes, gājieni un demonstrācijas veido praktisko izpratni un pieredzi, kas saistās ar “pilsonības” apzīmējumu.’[2] Līdz ar to publiskā līdzdalība sabiedriskajos procesos un politikā (vārda visplašākajā nozīmē) ir demokrātiskās pilsonības neatņemama sastāvdaļa.

Mēģinot ierobežot dažādu sabiedrības grupu redzamību publiskajā telpā, to piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, līdzdalību sabiedriskās politikas procesos vai arī to potenciālo iekļaušanu juridiski definētajā pilsoņu kopienā, tiek ierobežots demokrātiskās pilsonības institūts valstī. Neiecietības diskurss, norādot uz dažu iedzīvotāju grupu izslēgšanu no “tautas” vai apšaubot to tiesības paust savus uzskatus vai tiesības uz publisku redzamību, nodara lielu kaitējumu mūsu kā sabiedrības iespējai demokrātiski attīstīties.

No deleģitimējošo stratēģiju izmantošanas biežuma medijos un Saeimā var secināt, ka gan deputāti, gan mediji bieži izplata izslēdzošu un neiecietīgu retoriku par dažādu grupu un minoritāšu vietu sabiedrībā, tādā veidā radot šķēršļus demokrātiskās līdzdalības izpratnei. Tā ir nopietna problēma pilsoniskās līdzdalības attīstībai Latvijā, jo pilsoniskās līdzdalības pamats ir ticība indivīdu un sabiedrības grupu tiesībām iesaistīties publiskajā politikā.



_______________________

[1] R. Wodak, R. de Cilia, M. Reisigl un K. Liebhardt. The Discursive Construction of National Identity. University of Edinburgh 1999, 8.

[2] N. Fairclough, S. Pardoe and B. Szerszynski. ‘Critical Discourse Analysis and citizenship’. A. Bora un H. Hausendorf (red.). Constructing citizenship. 2003.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Interesentei 17.07.2007 10:13
Interesente: Tāpēc nevar gaidīt, ka krievvalodīgie un LGBT nekad neprotestēs pret gadījumiem, kad viņi sajūt nevienlīdzīgu attieksmi. Nevar arī gaidīt, ka viņi bezgala turpinās ieguldīt spēkus un līdzekļus tās sabiedrības labklājības celšanā, kas viņus neuzskata par līdzvērtīgiem.

Es atšķirībā no Jums ar telepātiju nenodarbojos un nemāku noteikt, ko sajūt citi cilvēki vai pat veselas cilvēku kategorijas (t.i. vai viņi sajūt "nevienlīdzīgu attieksmi", "naidu" vai vēl nezko citu). Manuprāt, politikai nav jābalstās uz sajūtām, bet uz skaidriem spēles noteikumiem, kas nosaka gan visu cilvēku vienlīdzību, gan arī noteiktas kopīgas vērtības. Man līdz šim šķita, ka Latvijas tautas vairumam kopīgas vērtības ir gan pilsonisks miers, gan labiem akadēmiskiem standartiem pakārtota izglītība, gan latviešu valoda kā kopīga saziņas valoda. Un varam censties, lai šādas vērtības kļūtu vispārpieņemtas.

Jums ir tiesības to nepieņemt - un par svarīgākām vērtībām uzskatīt praidisma skandālu uzspiešanu par katru cenu, izglītības pakārtošanu "multikulturālisma" un seksuālas daudzveidības veicināšanas virzienā, krievu valodas oficiāla statusa nostiprināšanu. Šīs lietas es neesmu mākslīgi salicis kopā - ja reiz mērķis ir likt "sajust vienlīdzīgu attieksmi", tad tas attiecas gan uz tiem, kuriem nav pieņemama pastāvošā laulības definīcija, gan arī tiem, kuriem nepatīk lietot latviešu valodu valsts un pašvaldību iestādēs. Nav tomēr pamata gaidīt, ka no šādiem pārkārtojumiem uzlabosies miers un saskaņa sabiedrībā.

Interesente: Tāpēc no Jūsu vārdiem izriet, ka Jūs vēlētos, lai viņi aizbrauktu. Jo ja viņi paliks, viņiem pienākas tāda pati vieta publiskajā telpā, ka Jums.

Kas tie par dīvainiem secinājumiem? Tā ir diskusija ar šantāžas elementiem: "dariet kā es gribu, citādi es braukšu prom". No savas puses piebildīšu, ka braukt prom uz pastāvīgu dzīvi citur netaisos, kamēr vien šeit būs darbs un iespēja izdzīvot. Un citu cilvēku emigrēšana vai palikšana ir viņu brīva izvēle - vienīgi nevajag ar to spekulēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dita Arāja, politika.lv galv.red.vietn. - Smilgu Juris 16.07.2007 15:13
Jūsu komentārs tika dzēsts, jo tajā bija izteikts aizskārums konkrētai personai. Lūdzu turpmāk ievērojiet diskusiju kultūru! Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Interesente - Aleksim 16.07.2007 12:14
Nevar gaidīt, ka cilvēki dzīvos sabiedrībā, bet negribēs, lai sabiedrībā pret viņiem un viņu privāto brīvo izvēli izturās ar cieņu. Tāpēc nevar gaidīt, ka krievvalodīgie un LGBT nekad neprotestēs pret gadījumiem, kad viņi sajūt nevienlīdzīgu attieksmi. Nevar arī gaidīt, ka viņi bezgala turpinās ieguldīt spēkus un līdzekļus tās sabiedrības labklājības celšanā, kas viņus neuzskata par līdzvērtīgiem. Tāpēc no Jūsu vārdiem izriet, ka Jūs vēlētos, lai viņi aizbrauktu. Jo ja viņi paliks, viņiem pienākas tāda pati vieta publiskajā telpā, ka Jums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Interesente 14.07.2007 19:29
Interesente: Kas tad ir realitāte? Naids pret līdzcilvēkiem?

"Naids" ir vārds, kuru autore un Jūs, diemžēl lietojat nevietā. Ir dīvaini, ja sveši cilvēki neklātienē cenšas uzminēt, kāda veida emocijas piemīt līdzcilvēkiem. Un tad uz savu iedomu pamata citus apsūdz naidā pret kaut ko.

Faktiski M.Golubeva piedāvā stiprināt liekulību, t.i. ierobežot vienu vai citu "retoriku", lai sanāktu viņai tīkamāks "diskurss", neraugoties uz saturu un cilvēku reālo attieksmi. Tāpat kā Francijā, kur arābu jaunietim labi audzināts franču ierēdnis un žurnālists acīs allaž saka "mēs Tevi mīlam un cienām; tu esi tāds pats francūzis kā mēs". Bet darbā viņu neņem. Tā tas var turpināties diezgan ilgi, bet kaut kad ir jāatgriežas pie realitātes. T.i. pa īstam jāķeras pie imigrantu iesaistīšanas sabiedrībā (vai arī pie nesamierināmāko nekārtību cēlāju sodīšanas vai izraidīšanas). Un priekšnoteikums tam ir godīga, nevis politkorekti izkastrēta jautājumu apspriešana.

Kādēļ mums Latvijā būtu jāsāk PC vingrinājumi liekulībā, ja mēs labi zinām, kur tie noveduši Franciju? Vai mums vajag, lai par Viktoru Birzi (franču ultralabējo politiķa Le Pena latviskais analogs) balsotu sestdaļa vēlētāju? Vai vajag demolējošu pūli un tādus pilsētu rajonus, kur pat policisti un ugunsdzēsēji baidās spert kāju?

Interesente: Depopulācija nevar būt Jūsu problēma, ja Jūs uzskatāt, ka visiem krievvalodīgajiem un nepareizi orientētajiem jādodas projam no Latvijas. Priekš Jums Latvijā ir parāk daudz cilvēku. Jūs gribētu dzīvot savā virtuālajā Latvijā, kur visi tīrasiņu latvieši, un pareizi orientēti.

Es tā neuzskatu. No kurienes šādi apgalvojumi??? Latvijai ir vajadzīgi visi cilvēki, kuri spēj daudzmaz iekļauties mūsu sabiedrībā. Man vienīgi nav pieņemami tie veidi, kā OKROL vai "Mozaīka" vēlas realizēt krievvalodīgo vai LGBT kolektīvās tiesības. Piemēram, krievu valodas oficiālā statusa vai viendzimuma laulību akceptēšana valstiskā līmenī. Un par šiem jautājumiem es vēlētos atklāti runāt. Lai nepienāktu brīdis, kad pie manām durvīm klauvēs Drošības Policija un palūgs apklust vai sāks pret mani tiesas prāvu. Brīdinājumi jau ir bijuši - lūk, ko uzskata Līga Biksiniece, kura šobrīd strādā Latvijas Tiesībsarga birojā:

Līga Muzikante: Pirmkārt, es gribētu jautāt, no kuriem tiesiskajiem avotiem izriet, ka tautības apzīmējuma "žīds" lietošana ir konkrēto tautu aizskaroša?
Līga Biksiniece: Protams, nevienā Latvijas likumā tas noteikti nav noteikts. Bet, ierobežojot vārda brīvību, ņem šo kopējo kontekstu, kā tiek uztverts, kādas ir bijušas... teiksim, tiesas procesi, kāda ir pašas konkrētās arī tautas un kopienas attieksme pret to. Tas ir būtiski, un tas ir minēts vairākos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos, kas ir jāņem, teiksim, ja tiek aizskarts kaut kāda grupa, konkrētās grupas attieksme pret to – vai viņus tas aizskar, vai viņus tas neaizskar. Konkrēta grupa. Neaizskar nekāda apziņa. Sabiedrība jau var iet ļoti tālu kaut kādā veidā. Tiklīdz ir šīs pašas grupas neapmierinātība ar to, tad uzreiz parādās iespēja arī vārda brīvību ierobežot.

Ļoti atklāts šis pēdējais teikums - "cilvēktiesību ekspertiem" lūk parādījās iespēja ierobežot vārda brīvību. Es līdz šim domāju, ka Tiesībsarga biroja nolūks ir aizsargāt mūsu vārda brīvību, nevis meklēt subjektīvus, dažādu interešu grupu sadomātus ieganstus, lai to ierobežotu. Par DDD uzskatiem un viņu lietoto valodas etiķeti var būt dažādas domas. Bet uzsākt absurdas tiesas prāvas, kur apsūdzības pamatā ir pati vārda "žīds" lietošana - tā ir politkorektuma nejēdzība un valsts naudas bezjēdzīga izšķērdēšana, kas nenāk par labu nedz latviešiem, nedz ebrejiem, nedz arī kādām demokrātiskām vērtībām. Bet šādi, diemžēl, izskatās M.Golubevas idejas darbībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ahaha - bet 13.07.2007 18:38
Palasi citus Alekša komentus. Ne tikai pie šī raksta. Tad varbūt sapratīsi šī cilvēka kopējo komentu diskursu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bet - Interesente 13.07.2007 16:39
5 x pārlasīju Alekša tekstu,bet nekur neatradu ,ka viņš būtu apgalvojis ,ka visiem krievvalodīgajiem un homo būtu jābrauc prom no Latvijas.Varbūt esmu sācis slikti saprast latviešu valodu?Arī par naidu pret līdzcilvēkiem neko neatradu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Interesente - Aleksim 13.07.2007 12:06
Kas tad ir realitāte? Naids pret līdzcilvēkiem?

Depopulācija nevar būt Jūsu problēma, ja Jūs uzskatāt, ka visiem krievvalodīgajiem un nepareizi orientētajiem jādodas projam no Latvijas. Priekš Jums Latvijā ir parāk daudz cilvēku. Jūs gribētu dzīvot savā virtuālajā Latvijā, kur visi tīrasiņu latvieši, un pareizi orientēti.

Par laimi, ja Jūs sasniegsiet šo mērķi, ekonomiskais pagrīmums garantēts, tāpat kā starptautiskā izolācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 12.07.2007 20:19
Pilnībā pievienojos komentētāju - Fīrera un Nu Nu noskaņojumiem: šī raksta vieta ir mistkastē. Sabiedrības pētniekiem ir jāraksta par reālām lietām - mums ir depopulācijas draudi, klimata izmaiņas, Latvijas iedzīvotāju nepietiekamā konkurētspēja globālajā ekonomikā. Ir daudzas pietiekami nopietnas problēmas. Kādēļ būtu jāfantazē par to, kā deputāts Pēteris Tabūns varētu sadoties rociņās ar "krievvalodīgo" un "afrikāņu" NVO pārstāvjiem un dziedāt "Kumbaya my Lord, Kumbaya!".

Argumentus pret politkorektumu sk. http://www.amconmag.com/2007/2007_07_02/cover.html . M.Golubevas diskurss ir pseidomarksisms - ierastais stāsts par "apspiedējiem" un "apspiestajiem". Tas nekas, ka "apspiestie" šoreiz izrādās labi baroti indivīdi ar netradicionālu seksuālo apetīti vai aroganti iebraucēji, kas Latvijai grib uzspiest sev izdevīgus spēles noteikumus. Strupceļš te ir labi zināms. Vispirms tumšādainos skolās liek saukt par "afrikāņiem" un pederastus par "gejiem". Pēc tam notiek "daudzveidības svinēšana", no izglītības satura un plašsaziņas līdzekļiem izcenzē visus tekstus, kuri kādam varētu nepatikt. Visbeidzot jebkura saturīga diskusija, piemēram, par imigrācijas kontroli pārvēršas par bezsakara banalitāšu atkārtošanu (visiem jārada vienādi apstākļi - gan pamatiedzīvotājam, gan jebkuram pasaules klaidonim, visiem "jāpieņem citādais", latviešu valodas prasme Latvijas iedzīvotājiem nav pašsaprotama lieta, utml.)

Un visbeidzot nāk tādi politiķi kā Francijas prezidents N.Sarkozī, kas nebaidās saukt salašņas par salašņām. Cikls ir noslēdzies, jo realitāti nevar izdzīt ne ar kādiem multi-kulti eksorcismiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Dita Arāja, politika.lv galv.red.vietn. - Nu nu 12.07.2007 14:55
Lūdzu diskutējiet, izmantojot argumentus un ievērojot pieaugušu cilvēku cienīgu valodu, nevis prasti uzbrūkot autoriem! Šādi personiski uzbrukumi degradē politika.lv diskusiju kultūru. Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nu nu - Autore 12.07.2007 11:30
nu beidziet taču vienreiz mocīties ar to savu "zilismu"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Fīrers 11.07.2007 21:09
Saujiņa importētu, seksuāli deformētu ultraliberālistu un latviskā nīdēju uzdodas par pilsonisko sabiedrību. Kauna nav?

Saistītie raksti
Citi autora darbi