Nauda studēt ārzemēs un tur palikt! 12

Vakar ielasījos Hansa bankas žurnālā, kur lepni tika paziņots, ka nu bankā ir pieejams kredīts mācībām ārzemēs bez valsts garantijas! Kā cilvēks, kam ir kredīts mācībām ārzemēs ar valsts garantiju, zinu, ka šis jaunums nozīmē ērtāku tikšanu pie finansēm, jo nav nevienam formāli jāpierāda, ka ārzemēs noskatītā mācību programma nav pieejama Latvijā un tāpēc valstij būtu jāatbalsta plāns izglītoties tur.

Iesaki citiem:

Bet es Hansa bankas žurnālā un mājas lapā rūpīgi meklēju detalizētākas ziņas par kredīta nosacījumiem ar vienu konkrētu jautājumu – vai banka, kas uzsver labas izglītības nozīmi Latvijas konkurētspējas celšanā, kādā veidā arī veicina ārzemēs studējušo atgriešanos Latvijā? Proti, vai kredīta atmaksas nosacījumos ir iekļauti elementi, kas motivē cilvēku ieguldīt savas zināšanas šeit, bet pasaules kvalitātes izglītības kredītu atmaksāt ar Latvijā pieejamajām algām? Piemēram, maksāt mazākas procentu likmes, ja students atgriežas strādāt Latvijā?

Neko tādu neatradu. Tikai atvieglojumus kredīta maksātājam grūtniecības un bērna kopšanas gadījumā, kad netiek strādāts pilnas slodzes darbs, vai tiek turpinātas studijas.

Tātad, banka dos naudu studijām ārzemēs un cerēs, ka labi izglītotie cilvēki atgriezīsies, patriotisma vadīti. Bet tieši šī grupa – labi izglītoti cilvēki – ir augsti kvalificēts darbaspēks, kam ir vieglāk iegūt darbu starptautiskajā vidē, kur pieejams labāks atalgojums, nereti labāki darba nosacījumi, nereti veselīgākas attiecības darba kolektīvā un nereti veselīgāka sociālā vide. Tātad, viņiem ir vieglāk neatgriezties Latvijā un atmaksāt kredītu ar pasaules algām.

Neaizmirsīsim, ka no Latvijas jau ir aizbraukuši aptuveni 86 tūkstoši jeb 9% darbaspēka, bet Latvijas valdība joprojām cer valsts ekonomiku balstīt uz augsti kvalificētu darbaspēku. Tā tik turpināt!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lex 17.10.2009 22:25
Если ум есть, то проживающим в Англии латышам уже можно заочно учиться бесплатно - http://4ewirskij-kot.livejournal.com/4241.html

Если не заочно, то прожив здесь два года, можно подавать документы и на третий год идти в университет на полный день, получая все те же пособия, что и английские студенты.

Это я говорю из собственного опыта.

Умному человеку этот латвийский кредит не нужен. И пока в Латвии будет бардак и коррупция, образованные люди туда не вернутся - у нас есть варианты и получше.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sarmīte Makare 14.08.2009 17:11
Es varu ieteikt, ar kredītu vai bez kredīta, bet brauciet!
Stipendija studentiem no Latvijas!

Pieteikums un portfolio jāiesūta līdz 12. septembrim!
ISD –Istituto Superiore di Design di Napoli ir viena no Itālijas dizaina skola no Neapoles - piedāvā 50% atlaidi studiju maksai. ISD ir plaša kursu izvēle vairākās jomās, mode, dizains un vizuālā komunikācija. Jūsu izvēlei viengadīgie intensīvie kursi, trīsgadīgie kursi un Maģistra programmas angļu valodā.

Stipendijas piedāvā šādiem kursiem:

Viengadīgajam intensīvajam kursam 4200 EUR
Intensive Course Fashion Design
Intensive Course Interior Design
Jums par mācībām jāmaksā 4200 EUR
Stipendija Maģistra programmām 4800 EUR
Master Fashion Design
Master Graphic Design
Master interior Design

Jums par mācībām jāmaksā 4800 EUR

Šīs stipendijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz portfolio, jūsu motivāciju un akadēmiskiem sasniegumiem.
Mācības sākas novembrī.

Istituto Superiore di Design ir daļa no Istituto Cife, kas ir viens no vecākajiem un visprestižākajiem institūtiem komunikāciju, modes un dizaina jomā Itālijas dienvidos. Šodien tūkstošiem bijušo studentu ieņem svarīgu lomu modes un dizaina uzņēmumos, ir augstas klases profesionāļi, kurus pazīst Eiropā un visā pasaulē. ISD sadarbojas ar daudziem uzņēmumiem, rūpniecības, amatnieku un profesionālajām asociācijām, lai pielāgotu mācību saturu mainīgajām tirgus prasībām. Mācīšanās process ir ne tikai teorija un pētniecība, bet reāli projekti. Tas viss attīsta individuālās intereses, palīdz uzkrāt zināšanas un iemaņas. Pedagogi apvieno pieredzi ar visattīstītākajām mācību metodēm – panākumi garantēti! Vairāk informāciju variet atrast mūsu mājas lapā www.izglitiba-arzemes.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 04.02.2008 18:57
Dzesijai - es domāju, ka salīdzināt vīru, kas grib iet prom no sievas, ar studentiem, kas iegūst labu izglītību un neatgriežas Latvijā, nav korekti. Es saprotu Jūsu domu gājienu, ka tad jau visi, kas te vēl dzīvo, var nezin ko pieprasīt. Bet tas daļēji taču notiek. Algu pielikumi, piemēram, ne vienmēr ir pamatoti ar produktivitātes pieaugumu. Savā darbā, intervējot darba devējus, nereti esmu dzirdējusi par "manipulāciju" no darba ņēmēju puses, jo citu strādnieku pieņemt nevar, tāpēc esošie "izlaižas" un prasa "klātus galdus". Tagad gan, tā kā ekonomika "sabremzējas" un pietiekams skaits darba devēju jau ir piesaistījuši strādniekus no ārzemēm, vietējie arī sāk domāt, kā mainīt savu attieksmi pret darbu un izpildījumu.
Taču atgriežoties pie studentiem ar augstas kvalitātes izglītību, nav jau runa tikai par kredītprocentiem, bet plašāku jautājumu par darba vietām un sociālo vidi, kāda ir Latvijā. Andris savā komentārā labi ilustrēja, kāda šī vide izskatās, īpaši, kad cilvēks ir pieradis pie kā cita (mācoties ārzemēs). Dānijā studenti atgriežas tāpēc, ka grib dibināt ģimeni tādā sociālās aizsardzības sistēmā, kur ir bērnu dārzi un labi sociālie pabalsti. Norvēģijā studentiem, kas ieguvuši valsts garantētus kredītus un atgriežas valstī, daļu no summas "noraksta" kā stipendiju. Igaunijā jaunieši pirmo mājokli var iegādāties ar atvieglotiem nosacījumiem. Kas notiek Latvijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dzesija 04.02.2008 17:23
Oooo, DaceA atkal cepās! (Dace, tas nav ļauni domāts, es patiešām gaidu Jūsu "patērētāja kliedzienu", tas ir ļoti interesanti). Man arī pienāk tas Hansabankas žurnālīts, ir pat ko palasīt, uzreiz ārā nemetu, bet doma par to, ka bankai vajadzētu dot kādas priekšrocības tiem, kas atbrauc atpakaļ? Nu it kā jau loģiski - bankai jau pašai vajag, lai te būtu maksātspējīgi cilvēki, jo kas citādāk tos kredītus, līzingus ņems. Bet tad jau sev labākus procentus var sākt prasīt arī tie, kas paņēmuši mājas kredītu un uzskata, ka ir labi cilvēki, turklāt nebrauc prom uz Īriju, bet strādā tepat. Un augstākus uzkrājumus procentus dodiet tiem, kuri krāj labam mērķim - grib nopirkt vecmāmiņai jaunu šūpuļkrēslu vai aiziet uz filatēlijas kursiem, kas cels manu konkurētspēju. Baidos, ka šitā cauri neies. Un tie, kas ir projāmgājēji un aizbraucēji, ar kaut kādiem labākiem procentiņiem jau nebūs noturami. Tas tā kā, ja vīrs grib iet prom pie jaunākas - es jau varu sev seju pievilkt un notievēt, bet gājējs ir gājējs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 04.02.2008 13:16
Helo - jā, banka to uzsver arī šajā kredīta piedāvājumā, un tas jau ir lieliski, ka uzsver vārdos :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Helo 04.02.2008 13:02
Es gribētu teikt, ka uzbraucieni bankai, protams, ir apsveicami - jo tas liecina par aktīvu pilsonisku stāju, opozīciju vienpusējam kapitālismam utt. Taču jāatcerās, ka banka ir bizness un bankai tiešām nav jāpilda valsts funkcijas un jāaicina cilvēki atpakaļ uz LV. Taču nedaudz zinot HB, viņi tomēr to dara - t.i. uzņemās valsts funkcijas, cik nu viņi to var. Un ļoti labi atceros, ka saistībā ar studiju kredītu darbam ārzemēs viņi tieši uzsvēra - brauciet atpakaļ uz LV. Bet pieļauju, ka es to ievēroju tāpēc, ka man darbs ar bankām saistīts un ir selektīva uztvere :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 04.02.2008 10:18
Andrim - es piekrītu Jūsu sarkastiskajam skatam. Vienā teikumā to varētu apkopot tā - lai brauc vēl vairāk, ja valsts neko nedara, lai nebrauktu. Bet tieši par šo "ko dara valsts" aspektu es esmu norūpējusies, proti, ka neko īpaši nedara un veicina, ka arvien vairāk cilvēki brauc prom, tai skaitā cilvēki ar labu izglītību. No individuālā viedokļa - ka ir izvēle un labāks piedāvājums citur - tas, protams, ir lieliski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 03.02.2008 23:58
Es viennozīmīgi uzskatu, ka tā ir ļoti laba parādība - kredīti studijām ārzemēs. Es uz šo ziņu skatos no diviem aspektiem.

Pirmkārt, Latvijā attīstoties sabiedrībai, aug arī prasības pret dzīvi. Normāliem, veselīgiem cilvēkiem ir nepieciešama ne tikai sakārtota materiālā vide, bet arī sakārtota sabiedriskā vide. Mani personīgi neapmierina neviena, ne otra šajā valstī. Un es neesmu no ņaudētājiem, man patiešām patīk gan strādāt, gan mācīties. Un es zinu, ka Latvija ir ļoti jauna valsts, esmu atklausīties to kā 'otmazku' visu savu dzīvi, kamēr dzīvoju Latvijā. Bet es zinu arī to, ka es vēlos dzīvot normālu dzīvi, un, ja šajā valstī tas nav iespējams, un citā valstī tas ir iespējams, kāpēc man neizmantot iespēju?! Par kādu patriotismu jūs runājat? Mūsu valsts 'slīcina' pati savus iedzīvotājus. Mazākas procentu likmes vajadzētu tiem, kas paliek ārpus Latvijas robežām, lai viņi var uzsākt normālu dzīvi normālā valstī.

Otrkārt, paskatoties uz studiju iespējām Latvijā un studiju iespējām ārpus Latvijas, gribas raudāt, jo smiekli vairs nenāk. Īsi sakot, Latvijā nav nekā. Te joprojām ir tā padomju laiku kastīšu sistēma ar universālo izglītību bez iespējām specializēties. Labi, pēdējā laikā iespējas Latvijā kļūst nedaudz plašākas. Bet paskatieties, ko piedāvā, piemēram, Zviedrijas augstskolas un salīdziniet ar Latviju!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 01.02.2008 11:21
Es aicinu uz plašāku skatījumu un nepiesieties vārdiem. Atkārtošos - par šo jautājumu šeit es rakstu no valsts attīstības skata punkta. Jūs uzreiz uzbrūkat, ka piedāvāju skolotājai un pensionārei tiešā veidā maksāt par to, lai cilvēki ar ārzemju izglītību atgrieztos Latvijā. Es nesaku, ka mācības ir jāapmaksā, bet, piemēram, ka varētu simboliski samazināt kredīta procentus, ja cilvēks pēc tam strādā Latvijā noteiktu laiku, vai, piemēram, valsts varētu visiem (ne tikai tiem, kas atgriežas no ārzemēm) dot atvieglojumus pirmā mājokļa iegādei, kas arī tomēr veicinātu cilvēku ieguldīt un nostabilizēties šeit.
Par to, vai sabiedrība ko šādu atbalstītu, protams, ir jādiskutē. Es nevaru un negribu nevienam neko uzspiest - es vienkārši izsaku savu viedokli, kas ir balstīts manā pieredzē. Ja es neatrastu lielisku darba vietu (Sabiedriskās politikas centrs Providus), tad arī manis Latvijā nebūtu un manus studiju kredītus es varētu daudz ātrāk atmaksāt. Un tas tad jau ir plašāks jautājums par atraktīvu darba vietu radīšanu.
Visu nobeidzot par banku - es saprotu, ka tas varbūt ir pārāk ideāls skatījums, bet es tomēr gribētu redzēt, ka banka (ne tikai šī, un ne tikai bankas vien) ir vairāk sociāli atbildīga (social coorporate responsibility), proti, ne tikai met virsū naudu kredītiem, bet arī meklē risinājumus milzīgajai problēmai ar cilvēku aizbraukšanu, bet PROTAMS tas bankai nav jādara vienai - galvenais ir valsts politika, un tās trūkums šajā jautājumā arī rada šādus piedāvājumus. Cits piemērs, protams, ir tas, ka pērn, kad visur jau runāja par nepieciešamību ierobežot tēriņus, lai mēģinātu apturēt inflāciju, bankas (tai skaitā šī) turpināja aicināt vispirms ņemt kredītus (hipotekāro, patēriņa) un tikai pēc tam, kad saprata, ka klientam nav interese, apvaicājās, vai ir interese krāt vai noguldīt. Nav īpaši atbildīgs piegājiens... P.S. Ja nu Jums liekas, ka es konkrēto banku kritizēju nezin kādu iemeslu dēļ, esmu tieši šīs bankas ilgu gadu kliente, un gribu ar to vēl vairāk lepoties :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberāls 31.01.2008 22:53
1. Kas ir "valsts viedokļis" ? Viedokļis ir Jums, man, Jānim, Pēterim. Vai "valsts viedokļis" pieder Godmaņa kungam ? Varbūt tas ir valdības deklarācija ? Kāds no likumiem ?
2. Kaut kur laukos dzīvo skolotāja, māca bērnus un maksa nodokļus. No algas - 25%+9% virs neapliekama min un vēl 18% no katra pirkuma (maize, piens, drēbes.) Vai patiešam ir godīgi apmaksāt kādam mācības ārzemēs, nevis samazināt kaut vai PVN līdz 16% vai 17% ? Arī pensionāre, kas dzīvo turpat blakus, pērk produktus ar to pašu PVN.
3. Pārfrazējot Jūsu piedāvājumu, varam pateikt tā - nodokļumaksātājiem ir jāpērk no jauniešiem, kas studē ārzemēs, vēlmi atgriezties uz Dzimteni. Un samaksa būs ļoti tiešā formā - ar naudu. To gan vajadzētu noskaidrot - vai nodokļumaksātāji to patiešam grib. Es noteikti nē ! Prece slikti smaržo. Vai nu viņi grib te dzīvot un strādāt, vai nu nē. Bet ja kāds gribēs mani piespiest maksāt katru gadu vairāk un vairāk, man arī var rasties vēlme aizbraukt. Ko tad, maksāsiet arī man ? Esmu ne tik jau jauns, bet izglītots un darbspējīgs, daudz ko esmu sasniedzis, tai skaitā darbavietu radīšanas jomā.
4. Es ļoti atvainojos, bet tomēr pārmetumi Hansabankai bija, maigi izsakoties, nevietā.
"vai banka, kas uzsver labas izglītības nozīmi Latvijas konkurētspējas celšanā, kādā veidā arī veicina ārzemēs studējušo atgriešanos Latvijā?" - to taču nebija kompliments ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 31.01.2008 21:32
Es, savukārt, nesaprotu Jūsu loģiku. Es runāju par šo procesu no valsts, nevis indivīda viedokļa. Domāju gan, ka valstij un nodokļu maksātājiem ir interese redzēt, ka spožie talanti iegulda savas zināšanas Latvijā un veicina tās konkurenci un dzīves līmeņa augšanu. Un nekur neteicu, ka cilvēks ir vienīgi darbaspēks/darba rokas. Visiem mums ir tiesības izvēlēties dzīvot tur, kur vēlamies, PROTAMS! No šī viedokļa kredīta pieejamība, lai varētu studēt ārzemēs ir lieliska iespēja izmēģināt dzīvot citur un tur palikt. Bet vēlreiz uzsveru - mans blogā izklāstītais viedoklis ir skatījums par valsts politiku šajā jautājumā, proti, kā veicina cilvēku palikšanu un atgriešanos šeit. Tas nenozīmē, ka bankai ir jāsaka - ja pēc studijām atbrauksiet atpakaļ, būs labāki procenti - par to jādomā valstij!
Ja ir interese, pirms diviem gadiem šim jautājumam pieskāros arī portālā http://www.politika.lv/index.php?id=2941

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberāls 31.01.2008 19:59
1. Labi izglitotiem cilvēkiem trūkst patriotisma. Tāpēc Hansabankas akcionāriem jāatsakās no daļas no saviem ienākumiem. Pastarpināti vairāki zviedru pensionāri ir Hansabankas akcionāri. Tātad viniem jācenšās pievilināt "labi izglitotus" latviešus atgriezties Dzimtenē. Dīvaina logika.

2. Cilvēki nav "darbaspēks". Viņi grib mācīties un dzīvot tur,kur cer sasniegt savu laimi. Ja banka palīdz viņiem to darīt, tas ir apsveicami. Tas ir kapitalizma brīnums - sadarbība, kurā abas puses in vinnētāji. Banka pelna naudu saviem akcināriem, bet jaunieši var mācīties tur, kur viniem gribās.

3. Neesmu pārliecināts, ka Latvijas nodokļumaksātājiem, tai skaitā pensionāriem, skolotājiem un lauksaimniekiem ir vērts apmaksāt vai garantēt kredītu studujām ārzemēs. Pat ja tādas programas neeksistē Latvijā.

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule