Atslēgvārdi:

NATO vai sabiedrības integrācija? 9

Manuprāt, mums jāatsakās no integrācijas NATO un jāatvēl šim mērķim paredzētie milzīgie resursi sabiedrības integrācijas projektiem. Mēs nevaram atļauties NATO, kamēr mums nav integrētas sabiedrības. Kad nākotnē tāda būs, lai tā lemj par līdzdalību NATO.

Iesaki citiem:

Septembra beigās Reiterna namā Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības atbalstu rīkoja konferenci “Sabiedrības integrācija un Latvijas drošība NATO”. Pēc būtības pirmoreiz par Latvijas iestāšanos NATO tika runāts sabiedrības integrācijas kontekstā. Tika pārstāvēti ļoti dažādi viedokļi, notika asas diskusijas.

Runājot par Latvijas drošību, sākumā būtu jādefinē, kas tā vispār ir. Manuprāt, valsts drošība ir cieši saistīta ar valsts iedzīvotāju subjektīvo drošības sajūtu. Šī drošības sajūta ir atkarīga no daudziem faktoriem. Ikvienam ir svarīgi zināt, ka viņam ir sava ģimene, savi draugi, sava sabiedrība, sava valsts, ka blakus ir kāds, kas var palīdzēt.

Ja mūsu drošības sajūta ir nepietiekama, mēs cenšamies to uzlabot. Tā, 1991. gadā latviešiem atjaunotajā Latvijas Republikā nebija šīs drošības sajūtas; tika prezumēts, ka lielākā daļa nelatviešu neatbalsta neatkarības ideju. Tāpēc, lai nodrošinātu jaunās nacionālās valsts pastāvēšanu un drošības sajūtu, tika pieņemts lēmums par Latvijas Republikas pilsoņu kopuma atjaunošanu. Viena trešdaļa valsts iedzīvotāju (gandrīz visi viņi bija nelatvieši) vairs nevarēja piedalīties politisko lēmumu pieņemšanā. Drošības vārdā nepilsoņus, šo nestabilo elementu centās izspiest no publiskās sfēras, paredzot dažādus ierobežojumus. Valsts valodai arī tika piešķirta svarīga loma – tā palīdzēja atdalīt “savējos” pilsoņus no “svešajiem”. Acīmredzot, jaunās un trauslās neatkarības apstākļos ir pārāk grūti uzticēties cilvēkiem, kas runā svešā valodā, it īpaši, ja šī valoda atgādina par svešas virskundzības gadiem. 1998. gadā tika pieņemts lēmums, kas tagad ir diskusiju krustpunktā – par pāreju uz apmācību latviešu valodā visās valsts finansētajās vidusskolās. Tēze bija apmēram šāda: jo mazāk bērns atradīsies nelatviskā vidē, jo lojālāks viņš būs pret Latvijas valsti, jo drošāka būs valsts. Valsts stingrā etnopolitika joprojām nav mainīta, lai nelatvieši nejustu kaut mazāku piekāpšanos, citādi it kā cietīs valsts drošība.

Tagad mēs varam vērtēt, kādas ir šo centienu nostiprināt valsts drošību sekas. Apmēram 22 procenti Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņi; 99,4% no tiem ir nelatvieši. 52,8% personu, kuras pieder pie mazākumtautībām, nav Latvijas Republikas pilsonības. Nesen publicētais Arta Pabrika pētījums parāda, ka 92% ministriju aparātā strādājošo ir latvieši, tāda pati situācija vērojama arī tiesās. 15% pie mazākumtautībām piederošo skolēnu 2004. gadā nebūs gatavi pārejai uz apmācību tikai latviešu valodā; 69% būs nopietnas grūtības. Tas nozīmē, ka, ja pāreja tiks īstenota, vēl vairāk skolas vecuma bērnu nonāks ielas ietekmē. Jau tagad parādās dati, ka lielākā daļa ieslodzīto ir personas, kuras pieder pie mazākumtautībām; līdzīga situācija ir arī cietumu administrācijā. Mēs nepievēršam īpašu uzmanību šīm problēmām. Vai mazākumtautībām šajā valstī tiks atvēlēta tikai policista vai zagļa loma?

Vai persona bez pilsonības, bez valodas, bez iespējām, bez nākotnes var justies drošībā? Es stipri šaubos. Es baidos, ka cilvēki centīsies nostiprināt savu drošības sajūtu ar dažādām, arī pretlikumīgām metodēm. Arvien vairāk jaunās paaudzes pārstāvju nonāk ekstrēmistu ietekmē; viņi ir gatavi cīņai, vienalga, par ko. Es uzdrošinos apgalvot, ka valstī īstenotā etnopolitika, kuras mērķis bija sekmēt valsts drošību, novedusi pie gluži pretējā rezultāta. Mums steidzami jādomā, kā pārvarēt šīs sekas. To es uzskatu par primāro mērķi mūsu valsts drošības politikā.

Vai NATO var palīdzēt mums pārvarēt šīs sekas? Diemžēl, tiešā veidā - tikai tad, kad konflikts nonāk diezgan bīstamā stadijā. Nevienu no mums, droši vien, neapmierinātu Maķedonijas scenārijs Latvijā.

Manuprāt, ir tikai viens ceļš, kā NATO var palīdzēt sabiedrības integrācijai. Risinājums ir paradoksāls - mums vienkārši ir jāatsakās no integrācijas NATO un jāatvēl šim mērķim paredzētie milzīgie resursi sabiedrības integrācijas projektiem – piemēram, bezmaksas valsts valodas kursiem, kuri būtu pieejami visiem interesentiem, naturalizācijas veicināšanai utml. Diemžēl, pašlaik mūsu valdošās partijas vai nu negrib, vai nevar šos projektus finansēt.

Iestāšanās NATO mums joprojām ir elitārs projekts. Es stipri šaubos, vai notiktu plašas protesta akcijas, ja mēs atteiktos no šī projekta. Bet, ja mēs intensīvāk nestrādāsim sabiedrības integrācijas jomā, sekas var būt visai bēdīgas. Mēs nevaram atļauties integrāciju NATO, kamēr mums pašu mājās nav integrētas sabiedrības. Kad mums nākotnē šāda sabiedrība būs, lai tā lemj par mūsu līdzdalību NATO.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 22.10.2002 22:08

Autoram --

paldies par atbildi. Jūs vēlaizvien mani nepārlieciniet, kāpēc tieši NATO ir vislielākais klupšanas akmens ceļā uz integrētu sabiedrību. Budžetā var atrast pietiekami daudz citu vietu, no kā paņemt, neķeroties klāt tik fundamentāli svarīgai nozarei kā valsts aizsardzība, kas ir dārga lieta jebkurā gadījumā. Iestājoties NATO, mums ir gan drošības garants, gan arī militāri tehniska palīdzība.

Man liekas, ka te galvenais jautājums īstenībā nav par naudu, bet gan par kaut ko citu -- proti, ko mēs saprotam ar drošību. Es, piemēram, uztveru kā lielāko draudu Krieviju, jo mēs no viņas (un padomijas, bet tas īstenībā ir viens un tas pats) jau pietiekami esam cietuši. Tāpēc es uzskatu, ka Latvijai jāstājas NATO. Jūs acīmredzot Krieviju neuzskatiet par draudu, bet ar viņu identificējaties, un ja jūs identificējaties ar Krieviju, tad skaidrs, ka negribiet NATO, jo to negrib Krievija.

Es identificējos ar Rietumiem (nedomāju šeit Ameriku, bet Rietumeiropas vērtības), jo atbalstu demokrātijas un brīvā tirgus principus, un man dziļi riebjas viss, kas saistās ar padomiju vai tās atliekām, un es ceru, ka mēs ar laiku piederēsim kā pilntiesīgi locekļi visos svarīgajos Rietumu klubos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksejs Dimitrovs 17.10.2002 18:53

Labdien! Pat necerēju, ka būs tik plaša diskusija.

Hilarijai - ja iestājamies NATO, aizsardzības vajadzībām Latvijai katru gadu būs jāvelta vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta. 2002. gada budžetā Sabiedrības integrācijas fondam no valsts ieņēmumiem piešķirti LVL 282 000 (no ārvalstu finansu palīdzības - vēl 165 000, bet tā nav LR nauda). Latvijas IKP 2001. gadā bija LVL 4 758 600 000. Vai ir skaidrs prioritāšu sakārtojums? Es uzstājos par to, ka, kamēr mums nav daudz naudas, prioritāte būtu sabiedrības integrācijai (lasi - iekšējai drošībai), nevis NATO (lasi - ārējai drošībai).

Gurkam(i) - pats esmu naturalizējies, studēju avalsts augstskolā , zinu tautasdziesmas, bet tas man netraucē domāt par cilvēkiem, kam ir lielākas problēmas šajā valstī. Maķedoniju pieminēju, lai parādītu, kā NATO piedalās etnisko konfliktu risināšanā - divas valsts valodas, kvotas pēc etniskās pazīmes utt. Vai mums ir vajadzīgs šāds scenārijs? Esmu pārliecināts, ka nevienu Latvijā neapmierinās metodes, ar kurām NATO nostiprina iekšējo drošību. SIF mana organizācija iesniedza diezgan labu (manuprāt) projektu, pieteikums bija noraidīts. Negribu sūdzēties, bet ar Eiropas Padomi vai Eiropas Komisiju līdzīgu problēmu nebija, kaut arī, iespējams, projekts nebija veiksmīgākais manā dzīvē. Turklāt jāpiemin, ka SIF ir ļoti ierobežots finansējums, tāpēc granti arī ir pārāk mazi, lai īstenotu nopietnus projektus (piem., LVL 5000).

Keitai - ceru, mana nostāja āttiecībā uz naudas pārdali ir skaidra no atbildes Hilarijai. Kas attiecas uz konsensusu... Ziniet, pirms dažām dienām runāju ar vienu no Jaunā Laika ekspertiem etnisko attiecību jomā. Viņš teica: "Mums jāmeklē kompromiss", bet viņam nebija ko atbildēt, kad es jautāju par to, kādu soli pretī māzākumtautībām spers viņa partijas vadība. Diemžēl, es jūtu, ka piekāpšanos gaida tikai no mums. Es uzskatu, ka 10 neatkarības gados piekāpās tikai mazākumtautības. Tagad es gaidīšu rīcību no valsts puses. Man vairs nav, ko atdot.

Patiesā cieņā,

Aleksejs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Keita 17.10.2002 18:09

Tas ir taaaaaadas padomiskas domasanas paliekas!!! Kolektivais sindroms - KADAM visas problemas ir jaatrisina, KADS ir pie ta vainigs, ka man ir gruti utt. Come on! Mes meginam pielidzinat sev Rietumu standartiem tad, kad tas ir izdevigi un kad nav! Piemeram, individualisms un tas, ka viss ir tavas pasa rokas. Vai kada no protestetajam krievu kopienam ir organizejusi pasakumus, kur uzdotu jautajumus - ka padarit dzivi labaku saja laika un saja vieta????!!!! Kadi ir pozitivie konsensusa scenariji, apzinoties realo situaciju. Nevis, ka Streips saka, dzivojot ka uz citas planetas? Protams, tadi pasakumi nav, jo ir izdevigi protestet. Protams, tas ir daudz vienkarsak, neka dot realus ieteikumus piemerotus relai situacijai (un pielaujot consensus).

Un NATO... nu, tas jau nav tikai militars pasakums, kura iespejams iestaties atvelkot krustinus pie karaviru daudzuma, ierocu skaita utt. Virziba uz NATO netiesi nodrosina dzivi labaku *lai mes tur tiktu jaizpilda daudzi majas darbi, kas kopuma padara dzivi labaku gan ekonomika, gan politika (korupcijas apkarosana utt.)..., gan ari tiesi - atceramies kaut vai valodas likuma grozijumus? vai ta nebija NATO nostaja, ka - lai tiktu parlamenta nekadas diskriminacijas. Var secinat, ka integracija NATO var tiesi un netiesi veicinat sabiedribas integraciju NATO.

Dimitrova k-gs? Un kas tie par aizsardzibas lidzekliem, ko iesakiet parplanot? Tatad, Jus izvirzt Islandes modekli - valsts bez karaviriem? Vai - likvidet Aizsardzibas ministriju, vai... Un notiks brinums...!!! Nenotiks, ja pasi cilveki negribes. Kaut kada atbildiba pasiem ari jauznemas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gurka 16.10.2002 18:39

Nebūs taču tā, ka NATO dos lielāku drošību tikai latviešiem vai pilsoņiem. NATO psiholoģiskās lomas dēļ Rietumu investori būs pārliecinātāki par savu ieguldījumu drošību - investēs līdzekļus un radīs jaunas darba vietas - arī nelatviešiem un nepilsoņiem tas dos iespēju nopelnīt un labāk justies šai valstī. Nepavisam ne tā kā Maķedonijā, kuras piesaukšanu man grūti izprast savādāk kā slēptus draudus, kas gan ar īstu pārliecību neizskan - varbūt pats autors nav līdz galam izpratis no kāda saņemtus priekšrakstus.

Kas attiecas uz integrācijas projektiem - cik atminos, ir tāds Sabiedrības integrācijas fonds, kas izvērtē šādas iniciatīvas un piešķir tām līdzekļus - cik projektus autors ir iesniedzis? Tāpat, cik zinu, pastāv valdības finansēti valodas kursi naturalizācijas pretendentiem. Tā vietā, lai duļķotu ūdeni un pretnostatītu iestāšanos NATO sabiedrības integrācijai, Dmitrijeva kungs varētu aicināt savus tautiešus pieteikties uz naturalizāciju (ceru, ka pats vismaz ir naturalizējies).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 14.10.2002 10:58

Nepiekrītu autora tēzei, ka Latvijas dalība NATO un integrācija ir savstarpēji izslēdzošas lietas. Te tiek maisīti āboli ar apelsīniem. Domāju, ka abas lietas Latvijai ir svarīgas un abām nepieciešami līdzekļi. Krievi, beidziet vienreiz pūst Maskavas stabulē un apjēdziet, ka NATO nav jums nekāds drauds -- gluži otrādi, sabiedrības integrācija no mūsu labējo politiķu puses tiek veicināta daļēji tādēļ, ka to prasa (un finansiāli atbalsta) NATO valstis, vispirmāmkārtām jau ASV.

Žetons Kārlim par pārfrāzēto Kenediju :))) Man ļoti patika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

streips 12.10.2002 10:50

Dimitrova kungs attiecībā uz Brigitas Zepas pētījumā piesauktajiem vidusskolēniem, kuri uzskata, ka pēc 2004. gadā paredzētajām reformām viņiem mācībās būs grūtības, jautā - kas domās par viņiem? Es personīgi par viņiem esmu domājis daudz un dikti, un ne tikai par viņiem, bet arī par viņu vecākiem un skolotājiem. Negribu es izklausīties kā amerikānis kurš tagad ir atbraucis lasīt morāli, bet viena no PSRS graujošajākajām sekām tomēr bija personīgās atbildības noņemšana no individuālā cilvēka, sak - valsts visu izlems tavā vietā. Citādi nevar izskaidrot to, ka tā dēvētajās nelatviešu skolās patlaban valda nu ļoooti liels pārsteigums par to, ka pēc pusotra gada Latvijas valsts finansētajās skolās mācības notiks Latvijas valsts valodā. Kāds šoks! Iedomājieties, ļautiņi - Latvija ir tik nekaunīga, ka tā sevis finansētajās skolās vēlas nodrošināt mācības latviešu valodā. Goda vārds, reizēm liekas, ka liela daļa Latvijas "nelatviešu" pēdējos desmit gadus ir dzīvojuši uz kaut kādas citas planētas vai kādā paralēlā pasaulē. Ja viena daļa šo jauno cilvēku nonāks "ielas ietekmē", kā apgalvo Dimitrova kungs, tad tā būs ne jau valsts vaina. Nešaubos, ka cilvēktiesību aizstāvis Dimitrova kungs labi zina, ka šodien ļoti daudz nelatviešu vecāku savus bērnus sūta uz latviešu skolām, lai nodrošinātu bērnu nākotni, viņš zina, ka par latviešu valodas zināšanām atbildību ir uzņēmušies ļoti daudz nelatviešu individuāli, negaidot, ka valsts nodrošinās kaut kādus mistiskus bezmaksas kursus (un, starp citu, Dimitrova kungs noteikti zina arī to, ka jau daudzus gadus valsts ir finansējusi valodas apmācības programmu), viņš zina, ka pietiekami daudz nelatviešu nav pakļāvušies stulbajam apgalvojumam, ka pilsonības saņemšana Latvijā ir kaut kāds "pazemojums" un ir izgājuši cauri naturalizācijas procesam bez jebkādām problēmām. Jautājums šajā jomā nav "Valsts, ko tu esi darījusi, lai piesaistītu šo nepilsoni?", jautājums ir "Nepilsoni, ko tu esi darījis, lai kļūtu ar pilsoni?".

Saistīt šo jautājumu ar NATO ir neloģiski arī tad, ja "loģikas saites" izkrita tāpēc, ka konferencē sniegtais referāts tika saīsināts. Dimitrova kunga rakstītais ir jāpieņem tāds, kāds tas ir, bet tomēr mani nepamet sajūta, ka citu "cilvēktiesību aizstāvju" arguments par nevajadzību iestāties NATO tomēr ir ar zemtekstu, kurš saistās ar lielo "mātušku" un tās lomu mūsu valsts iekšpolitikā. Nu nav tā Krievijas Domes darīšana, kāda Latvijā naturalizācijas politika (un tā starp citu ir stipri vien liberālāka par Krievias jauno pilsonības likumu). Nu nepienāks tā diena, kad Latvijā krievu valoda būs valsts valoda. NATO Latvijai nodrošinās drošību pret ārējiem draudiem, tas Latvijai ar savu sāpīgo vēsturi ir izmisīgi nepieciešams. Kas attiecas uz iekšējiem draudiem, es ļoti gaidu to dienu, kad "cilvēktiesību aizstāvji" sāks runāt ne tikai ar Latvijas valsti par to "pretimnākšanu", kāda no tās it kā būtu sagaidāma, bet arī ar tiem, kurus šie ļaudis cenšas aizstāvēt, par to, kāda "pretimnākšana" tomēr ir sagaidāma no viņu puses. Beļģija, starp citu, ir NATO valsts, un tas nebūt netraucē to, ka Beļģija, atšķirībā no Latvijas, patiesi ir divkopienu valsts.

Paldies Dimitrova kungam par jautājuma aktualizēšanu. Pārāk bieži šī "saruna" notiek mūsu valsts dubultajā informācijas telpā - tā dēvētās "krievu avīzes" raksta savu, tā dēvētās "latviešu avīzes" - savu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksejs Dimitrovs 10.10.2002 12:06

Labdien! Paldies par piedalīšanos diskusijā!

Iespējams, loģiska saikne dažās vietās šķiet pārtraukta - raksta pamatā ir mana uzstāšanās konferencē "Sabiedrības integrācija un Latvijas drošība nākotnē", kur manam referātam tika atvēlētas tikai 10 minūtes.

Vēlētājam - NATO, manuprāt, var nodrošināt tikai valsts militāro ārējo drošību, bet sabiedrības integrācija - nemilitāro iekšējo drošību. Rakstā es centos uzsvērt, ka draudi iekšējai drošībai ir daudz reālāki, jo mums ir nesaliedēta, neintegrēta sabiedrība. Tāpēc es piedāvāju galveno uzmanību drošības jomā pievērst šo draudu novēršanai, t.i. - sabiedrības integrācijai. Mūsu budžetā gandrīz visa nauda, kas paredzēta drošībai, tiek atvēlēta integrācijai NATO - manuprāt, vairāk jadomā par integrāciju, kurai piešķir krietni mazāku naudu. Runājot par Maķedoniju, es gribēju uzsvērt, ka NATO nevar palīdzēt novērst iekšējos draudus - tā var iejaukties tikai tad, kad konflikts nonāk bruņotā stadijā.

Klavam Sedleniekam - cilvēki ir ļoti dažādi. Tas, kas izdevies Jums, var neizdoties ļoti daudziem. Spriežot pēc B. Zepas un E. Vēbera pētījuma, 15% pie mazākumtautībām piederošo skolēnu 2004. gadā nebūs gatavi pārejai uz apmācību tikai latviešu valodā; 69% būs nopietnas grūtības. Kas domās par viņiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 09.10.2002 15:04

autoram

"Vai persona bez pilsonības, bez valodas, bez iespējām, bez nākotnes var justies drošībā?"

Vai Jūs šeit liekat vienlīdzības zīmi starp visām šīm lietām? Protams, var teikt, ka cilvēkam, kurš nedrīkst piedalīties vēlēšanās un kam liegta atsevišķu amatu ieņemšana, nav nākotnes un iespēju. Kāpēc vienlaicīgi viņam būtu arī jāzaudē valoda, nesaprotu. Es personīgi esmu mācījies gan lietuviešu augstskolā, kurā pasniedza tikai lietuviski, gan anglu augstskolā, kurā pasniedza tikai angliski un nevienā gadījumā neuzskatīju, ka man atņemta nākotne un drošības sajūta, ne arī, ka man kāds atņemtu valodu (gluži pretēji - apguvu vēl divas citas, bez jau zināmajām). Domāju, ka Jūs pārspīlējat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vēlētājs 09.10.2002 10:58

Vēl aizvien nesaprotu, ko raksta autors grib teikt. Kāds sakars NATO ar sabiedrības integrāciju? Kādā veidā Latvijā var rasties Maķedonijas variants? Es saskatu problēmas nepilsoņiem sakarā ar iestāšanos ES, jo viņiem nāksies agri vai vēlu piešķirt pilsonību, lai viņi kļūtu par ES "pilsoņiem". Un tādēļ par sabiedrības integrāciju ir jādomā līdz iestāšanās brīdim, lai mēs nebūtu divkopienu valsts, no kuras baidās pārējās dalībvalstis. Bet NATO ir militāra organizācija. Un Maķedonijas variants var rasties, ja piem., krievvalodīgie gribētu atdalīt Latgali no Latvijas, bet latvieši sāktu viņus par to bariem šaut nost. Tāds barbarisma līmenis pie mums vēl nav sasniegts. Turklāt, šādu konflikta situāciju tieši NATO novērstu jau pašā iedīglī.

Citi autora darbi