Foto: Franklin Heijnen
Teroristu lielākā vērtība patlaban ir karotājs ar jaudīgu pārnēsājamo datoru, kurš spēj sagatavot pietiekami kvalitatīvu video materiālu un radīt sajūtu par nemiernieku neuzvaramību.
2006. gada novembrī notikusī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme spilgti iezīmēja Latviju globālās drošības apritē. Gadu pēc Rīgā notikušās sanāksmes Latvija uzņem akadēmisko aprindu pārstāvjus un politikas veidotājus, lai iezīmētu tos jautājumus, kas varētu būt aktuāli globālās politikas un starptautisko attiecību jomā pirms nākošā gada samita Bukarestē, Rumānijā. Šādu jautājumu loks ir diezgan plašs, tāpēc šoreiz tikai par dažiem — Afganistānu, terorismu un informācijas karadarbību.
Afganistāna – nemainīga aktualitāte
Šodien nav iespējams runāt par NATO lomu pasaulē, neminot Alianses lielāko operāciju ISAF (International Security and Assistnace Force) Afganistānā, kur vairāk nekā 30 000 karavīru un civilpersonu no 37 valstīm cenšas panākt gadu desmitiem kara plosītās valsts funkcionēšanas normalizēšanu. Daudzkārt starptautisko spēku pārstāvjiem nākas atzīt, ka ideja par valsts atjaunošanu nav formulēta veiksmīgi, jo lielākajā daļā gadījumu infrastruktūra un pārvaldes struktūras ir nevis jāatjauno, bet gan jārada no nulles.
Drošības un attīstības savstarpējā saistība Afganistānā tika uzsvērta NATO Rīgas deklarācijā, tomēr jāatzīst, ka līdz stabilai un drošai videi ir tālu. Lai arī ziemeļu un dienvidu provincēs notiek nopietns Alianses darbs, tajās tomēr valda atšķirīga gaisotne. Ziemeļos, kur patlaban izvietojušies arī Latvijas kontingenta karavīri, ir salīdzinoši apmierinošs stāvoklis, un starptautisko organizāciju un valstu piešķirtie līdzekļi var tikt izmantoti nepieciešamās infrastruktūras izveidošanā. Dienvidos, savukārt, pavasara un vasaras sezona ir aizvadīta sadursmēs starp sabiedroto spēkiem un Taleban. Atšķirīgā drošības situācija raisa diskusijas par nepieciešamību militārajās operācijās iesaistīties pēc iespējas lielākam skaitam sabiedroto. Kopumā tās ir vērtējamas kā sekmīgas, jo solītā Taleban 2007. gada pavasara ofensīva faktiski izčākstēja, liekot teroristiem mainīt taktiku un paziņot par ambīcijām uz politisku leģitimitāti esošajā Afganistānas politiskajā sistēmā un līdz ar to pretenzijām uz varu.
Afganistānas lielākā problēma šobrīd nav starptautisko spēku skaitliskajā lielumā vai valstu atbildības reģionos. Būtiskāk ir tas, ka Afganistānai sniegtā palīdzība, it īpaši valsts pārvaldes un ekonomikas atjaunošanā, ir bijusi sadrumstalota. Civilo ekspertu iesaistīšanās nav pietiekama un šī iemesla dēļ uz karavīriem gulstas ne tikai drošības militārā puse, bet arī vietējās pārvaldes pārraudzība, kas nevar tikt uzskatīta par funkciju, kam karavīrs ir apmācīts un apgādāts. Karavīru uzdevums ir apmācīt Afganistānas bruņotos spēkus būt gataviem pašiem uzņemties atbildību par drošību valstī. Turklāt Alianses spēkiem ir jāspēj radīt pārliecība vietējo iedzīvotāju vidū, ka NATO Afganistānā paliks tik ilgi, cik nepieciešams afgāņiem un spēs izrādīt efektīvu militāru un informatīvu pretestību nemierniekiem.
Terorists ar datoru
Situācija Afganistānā ir cieši saistīta ar citu globālās drošības aktualitāti — terorismu. Alianses politiskajās vadlīnijās norādīts, ka terorisms būs viens no galvenajiem apdraudējumi nākamajos 10 – 15 gados. Aizvadītā gada laikā globālie mediji ir ziņojuši par vairāk nekā 80 terorisma gadījumiem, kuros bojā gājuši simtiem cilvēku.
Terorisma stratēģu aprēķins vienmēr ir bijis virzīt savu darbību publiski pamanāmākajās formās un šī tendence ir tikai pastiprinājusies. Īpašu akcentu ieguvuši centieni arvien vairāk iespiesties rietumu pasaules ikdienā izmantojot t.s. „jaunos medijus” — internetu, blogus un video failu apmaiņas iespējas. Tā tiek mēģināts panākt, ka islāmistu informācija ir viegli pieejama arī jauniešiem.
Mainās arī teroristu taktika. Tagad lielākie pūliņi tiek virzīti nevis uz to, lai radītu arvien lielākus upurus vai postījumus (lai arī šis joprojām ir svarīgs faktors), bet gan, lai vajadzīgajam notikumam pievērstu regulāru globālo mediju un interneta lietotāju uzmanību. Izmantojot video un foto materiālus tieši no notikuma vietas, pat nelielu bumbas sprādzienu iespējams ātri padarīt par iedarbīgu produktu plašās interneta patērētāju masās. Iespējas, ko piedāvā dažādas attēlu grafiskas apstrādes programmas, ir plaši pieejamas arī teroristiem. Ar lakatu apsējies karotājs un viņa prettanku granātmetējs joprojām ir terorista visplašāk atpazītais tēls, bet tas noteikti vairs nav pats efektīvākais praktiskajā darbībā. Teroristu lielākā vērtība patlaban ir karotājs ar jaudīgu pārnēsājamo datoru, kurš spēj sagatavot pietiekami kvalitatīvu video un foto materiālu un radīt sajūtu par nemiernieku neuzvaramību. Teroristiem nav jārūpējas par informācijas precizitāti vai patiesīgumu, tāpēc viņi arvien biežāk bauda tehnoloģiju piešķirtās ātruma un „pirmās ziņas” priekšrocības, kam savukārt, atbilst globālo mediju kāre pēc jauna un arvien aizraujošāka vizuālā materiāla. Cīņā par „sirdīm un prātiem” sākotnējie panākumi bieži vien ir pārvērtušies nopietnās problēmās koalīcijas spēku valstīs.
Laika ziņā attālinoties no traģiskajiem notikumiem Ņujorkā, Bali un Madridē, iedzīvotāju priekšstatu līmenī terorisms kā galvenais apdraudējums drošībai pamazām zaudē pozīcijas, tāpēc rietumvalstu sabiedrība arvien skeptiskāk izturas pret dalību karadarbībā tālās un „vidējam patērētājam” nepazīstamās valstīs.
Cīņa par iespēju ar savu dienaskārtību dominēt tradicionālajos un „jaunajos” medijos būs viena no aktuālākajām diskusiju tēmām Bukarestē. Alianses spējas rīkoties ātri un noteikti, lai samazinātu operāciju drošības radītos šķēršļus informācijas plūsmai globālo mediju vidē ir ļoti ierobežotas un pagaidām šeit vēl nevar runāt par nozīmīgiem panākumiem. Arī bieži piesauktās stratēģiskajās vienotības vismaz informācijas kara līmenī pret e-džihadu ir maz vai biežāk nav vispār.
Kiberkara laikmeta priekšvakarā
Notikumi Igaunijā aprīļa beigās apliecina, ka pasaule atrodas pilnīgi jaunas karadarbības sākuma stadijā, kur galvenā cīņa būs par pretinieku datorsistēmām, komunikāciju un programmatūras sabojāšanu. Rietumvalstu sabiedrība šajā jomā ir īpaši ievainojama, jo salīdzinoši augstā dzīves līmeņa dēļ iedzīvotāji izmanto lielāko daļu tehnoloģiju piedāvāto iespēju. Jau tagad sabojājies serveris banku sistēmā vai pastā spēj radīt paniku plašā sabiedrībā. Mērķtiecīga komunikāciju sistēmu iznīcināšana var valsti padarīt nespējīgu funkcionēt informatīvi, bet atstāt iespaidu uz ekonomiku un arī, iespējams, aizsargāties arī militāri. Turklāt šāds drauds ir asimetriskākais no visiem līdz šim pazīstamajiem, jo teorētiski ļauj vienam cilvēkam paralizēt veselas civilizācijas ar vienu taustiņa spiedienu. Jāatzīst, ka to nespēj pat jaudīgākā atombumba.
Datorpirātu uzbrukumi mūsu ziemeļu kaimiņiem radīja steidzamu nepieciešamību NATO daudz nopietnāk pievērsties kopīga risinājuma meklēšanai, ar ko turpmāk nodarbosies attiecīgs centrs Igaunijā. Nozīme, kas sekmīgā pretterorisma operāciju plānošanā un īstenošanā tiek likta uz izlūkošanu, datu apstrādes, pārraides un apmaiņas ātrumu, liek pastiprināti rūpēties par savu datorsistēmu aizsardzību. Bruņošanās sacensība e-karā jau ir sākusies.
Protams, Igaunijas pārciestie uzbrukumi tās serveriem nebija īstena kiberkara epizode, nedz pēc apjoma, nedz uzstādītā mērķa. Tomēr, tas bija skaidri izteikts tests potenciālām jaunas karadarbības iespējām. Šāda apdraudējuma nozīmīgums jāvērtē arī Latvijai, jo ja tas notika ar igauņiem, kāpēc lai tas nenotiktu ar mums.
Kopumā gads pēc Rīgas samita pasaules drošībā ir nesis vairāk tendenču, nekā risinājumu un uzdevis vairāk, nekā devis atbilžu. Rīgā apspriestajiem jautājumiem risinājumi tiks meklēti arī nākotnē. Bez tradicionālās NATO dienaskārtības, kas iekļauj sevī debates par paplašināšanos (pirms tuvākā samita aktuālākie acīmredzot būs Horvātijas dalības un Gruzijas dalības rīcības plāna jautājums) un bruņoto spēku transformācijas procesu, NATO dienaskārtībā arvien vairāk iekļaujas arī citi jautājumi, piemēram, kiberkara operācijas, bruņojuma kontrole un neizplatīšanas jautājumi, kā arī enerģētiska drošība. Šeit visām NATO valstīm ir daudz kas jāpārskata, bet pašai Aliansei rūpīgi jāraugās, lai tās līdz zobiem bruņotās militārās vienības nekļūst par vienīgo atbildi pasaules un pašas izaicinājumiem.