Atslēgvārdi:

Nacionālais Konvents: kusla diskusija par ES nākotni 7

Nacionālajā Konventā bija vērojami mēģinājumi formulēt Latvijas nacionālās intereses, tādējādi Latvija pirms iestāšanās nebija gatava ziedot savas intereses par labu efektīvākas Eiropas Savienības izveidošanai. Tomēr interesi piedalīties diskusijās par ES nākotni izrādīja tikai neliela sabiedrības daļa.

Iesaki citiem:
Karuselis 255x203
Foto:A. Jansons

Līdz ar ceturto sanāksmi jūnijā ir noslēgusies Latvijas Nacionālā Konventa (NK) darbība un ir pienācis laiks atskatīties uz paveikto.

NK darbību nevar izvērtēt, nepieminot tā “vecāko brāli” Eiropas Savienības (ES) Konventu. ES Konvents tika sasaukts, pamatojoties uz Lākenas ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē 2001. gada decembrī pieņemto lēmumu izveidot forumu, kurā apspriest, kā ES varētu darboties nākotnē pēc paplašināšanās un kā optimizēt ES darbību. Sākumā ES Konventa uzdevums bija sagatavot “noslēguma dokumentu”, taču vēlāk tika izvirzīts ambiciozāks mērķis - vienoties par ES Konstitucionālā līguma projektu. ES Konventa darbības rezultāts ir tikai līguma projekts, galavārdu teiks starpvaldību konference, kas sāksies 2003. gada otrajā pusē.

Lai diskusijas par ES nākotni nenotiktu tikai Briselē, ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs tika izveidoti nacionālie konventi. Latvijas NK un tā ietvaros izveidoto darba grupu sēdēs piedalīties varēja ikviens interesents. Šo iespēju piedalīties pirmajā NK sanāksmē 2002. gada 9. maijā izmantoja aptuveni 200 cilvēki, bet nākamajās sanāksmēs dalībnieku bija arvien mazāk – ap 160, bet pēdējā ceturtajā reizē ap 100. Jāpiebilst, ka sanāksmju tiešraides tika translētas Latvijas Radio.

Darbu uzsākot, NK tika izvirzīti trīs galvenie mērķi – dot impulsu ES izpētei, rosināt diskusiju par jautājumiem, kas saistīti ar ES darbību, un apkopot sabiedrības nostāju, veidojot Latvijas pozīciju ES Konventā. Ņemot vērā to, ka 20. septembrī notiks referendums par Latvijas iestāšanos ES, liela daļa jautājumu tika skatīti “par” vai “pret” ES kontekstā, īpaši pirmajā sanāksmē.

Gatavojoties nākamajām sanāksmēm, NK ietvaros tika izveidotas darba grupas (dažādās konventa stadijās kopā 14 grupas), kurās diskusijas norisinājās paralēli ES Konventā notiekošajam. Visas darba grupas vadīja Latvijas delegāti ES Konventā. Diskusijas galvenokārt norisinājās 4 blokos, kuros darba grupas centās formulēt Latvijas intereses:

Nacionālie parlamenti un suverenitātes aizsardzība. Darba grupas vienojās, ka Latvijas interesēs būtu nodrošināt nacionālos parlamentus ar kontroles iespējām pār ES likumdošanas procesu.
ES finanses un Latvijas ekonomiskās intereses. Darba grupas uzskatīja, ka Latvija nav ieinteresēta piekrist nodokļu harmonizācijai ES mērogā, jo tādējādi zustu instruments valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.
ES Pamattiesību harta. Latvijas pozīcija ES Pamattiesību hartas jautājumā bija atbalstoša, taču darba grupas uzskatīja, ka hartas ieviešana varētu radīt problēmas tām valstīm, kurās cilvēktiesības netiek regulētas tādā apjomā kā citās valstīs.
ES ārējā un iekšējā drošība. Darba grupas piekrita, ka ES ir jācenšas palielināt savs svars ārpolitikā, taču uzskatīja, ka to būs grūti paveikt. Iekšlietās galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar ārējās robežas kontroli un migrāciju.

NK darbības laikā iezīmējās pretruna starp valstu interesēm un ES kopējām interesēm. Ja valstis patur sev pārāk lielu rīcības autonomiju, tad ES kļūst mazefektīva. Savukārt, panākot patiesi rīcībspējīgas ES izveidošanu, varētu ciest valstu intereses. Nacionālajā Konventā un tā darba grupās bija vērojami mēģinājumi noformulēt Latvijas nacionālās intereses, kas norāda uz to, ka Latvija pirms iestāšanās nebija gatava ziedot savas intereses par labu efektīvākas ES izveidošanai. Tipiski piemēri ir Latvijas centieni saglabāt rotējošo prezidentūru un paturēt tiesības deleģēt savu komisāru.

Ideja par darba grupu veidošanu, kas sagatavotu ziņojumus par apspriestajiem jautājumiem nenoliedzami ir laba, tomēr parādās arī ļoti būtiska problēma. Proti, darba grupās brīžiem bija grūti veidot saturīgu diskusiju, jo dalībnieku informētības līmenis bija atšķirīgs. Tāpēc ir visai apšaubāmi, ka grupu darba rezultāti ataino sabiedrības viedokli, jo argumentēts viedoklis var veidoties tikai pie augstas informētības pakāpes.

Liela nozīme bija tam, kā grupas vadītājs organizēja darbu. Var strīdēties, vai tika apskatīti svarīgākie jautājumi, taču NK darba grupās veicamo darbu ierobežoja laika trūkums, kas reizēm neļāva problēmjautājumus apskatīt sīkāk. Grupu dalībniekiem bija grūti izsekot līdzi ES Konventā notiekošajam, tāpēc vadītājam nācās virzīt grupas darbu un pašam noteikt dienas kārtību.

Var secināt, ka NK deva iespēju sabiedrībai līdzdarboties Latvijas pozīcijas veidošanā, nemaz nerunājot par to, ka NK izpildīja savu izglītojošo un diskusijas veicināšanas funkciju. Tomēr tikai nelielai Latvijas sabiedrības daļai bija interese piedalīties diskusijā par ES nākotni. Būtu naivi iedomāties, ka NK ietvaros tika veidota valsts politika. Šāda veida pasākumos valsts politika netiek veidota, to šādi var tikai ietekmēt.

Visbeidzot, lai arī ES Konventā ir panākta vienošanās par Konstitucionālā līguma projekta galīgo variantu, tomēr galavārds būs jāsaka starpvaldību konferencei, tāpēc diskusijai par ES nākotni pielikt punktu vēl ir pāragri.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 01.07.2003 00:18
var piekrist HAOTAI-šis pāsākums tāds truša pirdiens vien ir,formalitāte vai kas tur vēl. .Latvijā ir vēl cilvēki ,kas s'pēj formulēt Latvijas intereses,un arī tās realizēt.domāju-šādi cilvēki šai konventā'nebija gaidī'ti viesi(kam tādi formālā pasākumā!?).

visu cieņū raksta autoram-pārmetumi nav domāti Tev.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 01.07.2003 00:16
var piekrist HAOTAI-šis pāsākums tāds truša pirdiens vien ir,formalitāte vai kas tur vēl. .Latvijā ir vēl cilvēki ,kas s'pēj formulēt Latvijas intereses,un arī tās realizēt.domāju-šādi cilvēki šai konventā'nebija gaidī'ti viesi(kam tādi formālā pasākumā!?).

visu cieņū raksta autoram-pārmetumi nav domāti Tev.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 26.06.2003 22:10
Paldies par skaidrojumu. Gan jau es ar laiku samierināšos, ka nebiju tajos izredzētajos 700. Paši vainīgi! ;)

Taču Jūsu atbilde liek man uzdot dažus būtiskākus jautājumus (par organizatorisko pusi būs maz!)

"Nacionālā Konventa organizētājiem nebija pietiekami daudz līdzekļu, lai veiktu plašu kampaņu, kur iedzīvotāji tiktu aicināti piedaklīties Nacionālā Konventa darbā. Vai tas vispār bija vajadzīgs? "

Kāds tādā gadījumā bija Nacionālā Konventa mērķis? Kāpēc tas tika rīkots?

No malas tā vien šķiet, ka pamatmērķis bija nodrošināt, lai "tauta" leģitimē jau sen tapušu Latvijas ārpolitikas veidotāju nostāju ar Eiropas Savienības nākotni saistītajos jautājumos, nevis, piemēram, piedalās šīs nostājas veidošanā, vai lai tiktu uzsākta plaša diskusija sabiedrībā par Latvijas interesēm ES (kas šo nostāju varētu mainīt). Jautājumi, kas tiek apspriesti Eiropas Konventā, savā laikā var skart katru Latvijas pilsoni - tāpēc man ir grūti saprast, pēc kāda principa Nacionālā Konventa rīkotāji atlasīja "ieinteresētās personas". Pat ja pieņem, ka bija attaisnojami uz Konventu aicināt - pēc jūsu vārdiem - ieinteresētās personas, tad tomēr arī pārējai sabiedrības daļai no šāda Konventa (ja vien tas patiešām jau sākotnēji nebija iecerēts kā tukša formalitāte) bija daudz vairāk jāiegūst informācijas un diskusiju ziņā.

Nu OK, tas laikam vairs nav maināms - bet man tā arī nekļuva skaidrs: kas ir ieguvis no šī Konventa? Kāda bija tā jēga (ja diskusijas plašākā sabiedrībā neizvērsās)? Vai tiešām ES Konventa delegāti, kas esot vadījuši arī darba grupas (īsti nesaprotu kāpēc tas tā notika - bet tad man laikam sākumā tomēr ir jāizprot šī pasākuma mērķis) , ņems vērā tās atziņas, kas nesaskanēja ar viņu personisko vai viņu pārstāvēto partiju nostāju? Vai tādas vispār tika pieņemtas secinājumos vai arī tika "neitralizētas" apspriešanās laikā (tādu šaubu būtu mazāk, ja grupas vadītu neitrāli cilvēki, nevis paši delegāti)? Varbūt vismaz tie 100 cilvēki, kas šo Konventu apmeklēja "līdz galam", būs sev atklājuši kaut ko patiešām nozīmīgu par ES?

Cik saprotu, Jūs neesat šī Konventa organizētājs, tā kā, protams, pārmetumi par tā organizāciju (" izredzēto" atlasi, darba grupu veidošanas principiem, apspriežamajiem jautājumiem) nav domāti Jums personīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 26.06.2003 17:01
kaut ka autora taisnosanas par informacijas brivo pieejamibu, telpu atvertumu un tautas kutrumu loti labi ieklaujas kopeja atmosfera, kas verojama ap visam ES lietam Latvija. Tada neizlemiga micisanas pa dublu vannu it ka negribot, it ka ar gariem zobiem... autora vardiem - kam tas vispar vajadzigs?

raksts ir vairak ka tads raports (vai tik autors ari nav darbonis valsts institucijas - tad kapec tas jaslepj? (ja nav, tad atvainojos)). gaidiju ko vairak. ko - nezinu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dacea 26.06.2003 15:01
Uzskatu, ka raksta virsraksts ljoti labi ilustre si nacionala konventa darbibu - kusla diskusija. Tacu mani vairak satrauc viena konkreta lieta, kas ari ir saistita ar sabiedribas iesaistisanu si jautajuma izpratne. Jau vairakas ES dalibvalstis pateikusas, ka grib toposo Eiropas konstituciju likt tautai nobalsosanai referendumos. LATVIJAS VALDIBA so jautajumu kaut ka vel nav skatijusi un uz jautajumiem par sada referenduma rikosanu izvairigi neatbild. Bet ko par so lietu saka Latvijas nesen grozita Satversme? Ka referendumi nepieciesami ari tad, ja butiski mainas Latvijas dalibas ES noteikumi. Un kas gan cits ir sis Konstitucijas melnraksts, ja ne BUTISKI Latvijas dalibas ES noteikumu grozijumi? Galu gala, Ziskara D'Estena veidojuma rezultata (konstitucijas uzmetuma) tiek atcelta rotejosa prezidentura un ieviesta rotacija uz tematiskajam ES padomes sanaksmem. Ari no Latvijas nakosais (nevis Latvijas interesu aizstavosais!) Eiropas Komisars visticamakais bus ta sauktais "Afrikas komisars", kuram nebus tiesibas balsot (kamer Eiropas Komisariem sadas tiesibas bus), utt.

Kaut ka liekas, ka valdibai jau rudeni gaidamais referendums par (vai pret?) iestasanos ES jau ir parak smags slogs, ar ko nevar tikt gala. Tapec ar interesi veroshu, kadiem argumentiem Latvijas ministru kabinets meginas pieradit, ka sads referendums par Konstituciju jau nav ierakstits Latvijas Satversme. Mums prieksa vel viens aizraujoshs gads!!! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Toms Rostoks 26.06.2003 12:04
Labdien!

Visi uzskaitītie pasākumi, proti, reģistrēšanās pirms Nacionālā Konventa sanāksmēm un apgrūtināta informācijas iegūšana nav tik briesmīgi kā izskatās. Pirmkārt, par Nacionālo Konventu sanāksmēm un iespēju piedalīties komisiju sanāksmēs var teikt to, ka informācija, protams, bija samērā ierobežota, taču tas nebija ar nolūku kaut ko slēpt. Latvijā notiek ļoti daudzi pasākumi, par kuriem informācija ir pieejama, galvenokārt, ieinteresētajām personām. Nacionālā Konventa organizētājiem nebija pietiekami daudz līdzekļu, lai veiktu plašu kampaņu, kur iedzīvotāji tiktu aicināti piedaklīties Nacionālā Konventa darbā. Vai tas vispār bija vajadzīgs?

Nepieciešamā informācija bija atrodama preses relīzēs un EIB mājas lapā. Tur varēja pieteikties tie, kas vēlējās ņemt dalību Nacionālā Konventa norisēs. Starp citu, Nacionālā Konventa sanāksmes translēja Latvijas Radio, tāpēc ieskatu šī pasākuma norisēs varēja gūt ikviens cilvēks, kam ir radioaparāts. Informācija par Nacionālā Konventa norises laiku un vietu tādējādi bija atrodama arī TV un radio programmās. Iespējas pieteikties bija. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, protams, šo informāciju nesaņēma, taču to arī nebija iespējams panākt. Iedomājieties, kas notiktu, ja Nacionālā Konventa sanāksmi pēkšņi sagribētu apmeklēt daži tūkstoši cilvēku. Tas būtu lieliski, taču Latviešu Nacionālā Biedrības nama ietilpība ir ierobežota. Tieši tāpēc Nacionālais Konvents vislielākajā mērā attiecās tieši uz ieinteresētajām personām, kas bija gatavas diskutēt par ES nākotni.

Pirms katras Nacionālā Konventa sanāksmes ieinteresētajām personām tika izsūtīti aptuveni 700 ielūgumi. Tas tika darīts ar domu, lai apzinātu plašas iedzīvotāju grupas, kas būtu ieinteresētas līdzdarboties Nacionālajā Konventā.

Reģistrešanās vairākas dienas iepriekš bija nepieciešama, lai apzinātu potenciālo dalībnieku skaitu. Gadījumos, ja cilvēks nav piereģistrējies un tomēr atnāk uz Nacionālā Konventa sanāksmi, neviens prom dzīts netika. Gadījumu, kad cilvēki nebūtu ielaisti Nacionālā Konventa sanāksmēs nebija.

Vienmēr var sūdzēties par informācijas trūkumu, taču ir jārēķinās ar to, ka iespējas sniegt vispatverošu informāciju par Nacionālā Konventa darbību bija ierobežotas. Dalībai Nacionālā Konventa darbībā nevienam cilvēkam netika likti nekādi šķēršļi. Reģistrēšanās bija formalitāte, nevis pasākums ar mērķi tikt vaļā no nevēlamiem cilvēkiem.

Ar cieņu,

T.Rostoks

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 25.06.2003 21:28
"Var secināt, ka NK deva iespēju sabiedrībai līdzdarboties Latvijas pozīcijas veidošanā, nemaz nerunājot par to, ka NK izpildīja savu izglītojošo un diskusijas veicināšanas funkciju. "

Es par šādu nacionālo konventu principā neko nezināju (un uzskatu sevi par labi informētu Latvijas politiskajās norisēs un ES jautājumos). Šad tad televīzijā par to kaut ko dzirdēju, bet par konkrētu sanāksmju laikiem (PIRMS notikuma), tur apspriežamiem jautājumiem un iespēju pašai tur piedalīties neko nebiju dzirdējusi. Tā kā vismaz attiecībā uz mani iespēja līdzdarboties bija gluži formāla. Neko nezinu arī par konventa izglītojošo un diskusiju veicinošo lomu (attiecībā uz ko - sanākušajiem 100 klausītājiem?) Arī tagad, apskatot vecus politika.lv materiālus (kur vēl varēja kaut ko uzzināt par šiem konventiem?), ir jāsecina, ka "cilvēkam no malas" iespēja līdzdarboties bija maksimāli apgrūtināta - nepietiek ar to, ka kaut kā bija jāatrod informācija, ka (a) šādi konventi vispār notiek vai (b) ka teorētiski tur var piedalīties katrs, bet ka bija arī vismaz 3 dienas iepriekš jāreģistrējas, sniedzot maksimāli daudz informācijas par sevi. Tā kā izskatās, ka šie konventi bija tieši tādas pašas tukšas formalitātes kā sabiedriskās apspriešanas pašvaldībās. Uzskatu, ka tie tika apzināti organizēti tā, lai nekāda reāla izglītošana, kur nu vēl diskusija, nenotiktu. Protams, ka tagad var pateikt, ka sabiedrībai bija iespēja, bet tā to neizmantoja - bet principā šī iespēja bija nu ļoti iluziora.

Nezin kāpēc man viss šis farss ar konventiem uzdzen nepatīkamas atmiņas par Latvijas Ceļa pārvaldes stilu un attieksmi pret sabiedrības viedokli.

Citi autora darbi
Es karogi

Bez mazuma piegaršas* 4 Autors:Toms Rostoks

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart? Autors:Andris Sprūds, Toms Rostoks u.c.