Atslēgvārdi:

Nacionālā attīstības plāna izvirzītie rīcības uzdevumi sadaļā „Izglītots un radošs cilvēks” 3

1. IZGLĪTOTS UN RADOŠS CILVĒKS

Iesaki citiem:

1. IZGLĪTOTS UN RADOŠS CILVĒKS

1.1. KVALITATĪVA PAMATIZGLĪTĪBA, OBLIGĀTA VIDĒJĀ UN PIEEJAMA AUGTĀKĀ IZGLĪTĪBA

Risināmie uzdevumi:

(1) panākt kvalitatīvu vispārējo zināšanu un prasmju apguvi, tostarp dabas zinātņu, vides zinātņu un matemātikas mācību priekšmetos, pilnveidojot mācību saturu, metodiku un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs;

(2) sekmēt vidējo izglītību ieguvušo skaita pieaugumu un pakāpeniski pāriet uz obligātu vidējo izglītību (vidējā vispārējā, vidējā profesionālā);

(3) pedagogu un akadēmiskā personāla pētnieciskās un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana līdz kompetencei, kas nodrošina konkurētspēju ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā, tā veicinot pedagogu un izglītībā nodarbināto prestiža paaugstināšanos, nodrošinot nepārtrauktu būtisku darba samaksas paaugstināšanu;

(4) profesionālās izglītības kvalitātes un pievilcības uzlabošana, pilnveidojot profesionālās izglītības programmu saturu, profesiju standartu, audzēkņu un absolventu kvalifikācijas sistēmu, nodrošinot kvalifikācijas prasībām atbilstošas praktiskās apmācības un prakses iespējas;

(5) plašāk iesaistīt sociālos partnerus kvalitatīvu izglītības programmu izstrādē visās izglītības pakāpēs visdažādākajām iedzīvotāju grupām visos reģionos;

(6) izglītības iestāžu, universitāšu un augstskolu vadības, kā arī izglītības politikas veidošanas un novērtēšanas institūciju darboties spējas (kapacitātes) stiprināšana;

(7) augstskolu studiju modernizācija, īpašu vērību veltot inženiertehnisko zinātņu un dabas zinātņu izglītības programmu pievilcības paaugstināšanai un profesionālo studiju programmu piedāvājuma paplašināšanai, kā arī prakses vietu nodrošināšana studentiem;

(8) valsts atbalsts maģistra un doktora studijām, jo īpaši inženiertehnisko un dabas zinātņu programmās;

(9) augstākās izglītības kvalitātes un pieejamības paaugstināšana, tās integrēšana vienotajā Eiropas (pasaules) izglītības telpā;

(10) e-resursu pilnveide un izmantošanas paplašināšana, informācijas tehnoloģiju prasmju uzlabošana profesionālajā un augstākajā izglītībā;

(11) nodrošināt personām ar speciālām vajadzībām izglītības pieejamību visos tās veidos un pakāpēs.



1.2. DARBASPĒKA SAGATAVOŠANA ATBILSTOŠI DARBA TIRGUS PIEPRASĪJUMAM

Risināmie uzdevumi:

(1) izveidot darba tirgus analīzes un vidēja un ilgtermiņa prognožu sistēmu, veikt regulāru darba tirgu ietekmējošo faktoru izpēti un monitoringu, nodrošinot tautsaimniecības pieprasījuma un izglītības sektora piedāvājuma sabalansētību, pilnveidot profesionālās un augstākās izglītības institūciju finansēšanas un studentu motivēšanas sistēmas;

(2) attīstīt valsts un privātās partnerības iniciatīvas izglītībā kā efektīvu sadarbības instrumentu līdzsvara starp izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu nodrošināšanai (piemēram, praktiskā apmācība un prakses vietas profesionālajā izglītībā);

(3) panākt līdzsvarotu inženierzinātņu, dabas zinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un veselības aprūpes un vides zinātnes izglītības tematisko grupu programmu apguvušo skaitu profesionālajā un augstākajā izglītībā;

(4) pilnveidot karjeras attīstības atbalsta sistēmu, nodrošinot profesionālās orientācijas un karjeras konsultācijas iedzīvotājiem izglītības iestādēs un dzīves vietās;

(5) pilnveidot augstākās izglītības piedāvājumu darba tirgum, izstrādājot starpdisciplināras un starpaugstskolu studiju programmas;

(6) ieviest neformālās izglītības rezultātu atzīšanas sistēmu;

(7) modernizēt profesionālās izglītības sistēmu, lai nodrošinātu izglītības programmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām;

(8) izveidot valsts atbalstītu profesionāli orientētu mūžizglītības piedāvājumu;

(9) atbalstīt strādājošo apmācību kvalifikācijas paaugstināšanai, pārkvalifikācijai uzņēmumos un nozaru darba devēju organizācijās;

(10) nodrošināt atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, lai veicinātu iekļaušanos darba tirgū.



1.3. MŪŽIZGLĪTĪBA CILVĒKA RADOŠĀ POTENCIĀLA UN DZĪVES KVALITĀTES IZAUGSMEI

Risināmie uzdevumi:

(1) stiprināt sabiedrībā izpratni par mūžizglītību kā zināšanu sabiedrības attīstības pamatnosacījumu un izveidot visos reģionos daudzpusīgu kvalitatīvas mūžizglītības piedāvājumu pieaugušajiem, kas nodrošina augstas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai sociālai iekļaušanai un personiskai pašpilnveidei;

(2) attīstīt formālās un neformālās, tai skaitā pamata prasmju un profesionālās, izglītības piedāvājumu iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni, sociālām grupām ar ierobežotām iespējām izglītības apguvē, un tiem, kuri mācīšanās iespējas nenovērtē un neizmanto, dzīves vietās (tai skaitā rehabilitācijas iestādes, cietumi, armija utml.) un darba vietās, nodrošināt elastīgu un kvalitatīvu piedāvājumu „otrās iespējas” vispārējās un profesionālās izglītības ieguvei (piemēram, e-mācības, vakara (maiņu) vidusskolās un nepilna laika studijās);

(3) ieviest mūžizglītības stratēģiju, izveidojot mūžizglītības sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīvam un elastīgam mūžizglītības programmu piedāvājumam;

(4) izmantot kultūras potenciālu harmoniskas personības izaugsmei visa mūža garumā, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un risinājumiem paplašinot kultūras resursu pieejamību cilvēka radošo spēju un talantu izkopšanai un zināšanu padziļināšanai;

(5) veidot zināšanu sabiedrības vajadzībām atbilstošu un pieejamu kultūras informācijas sistēmu un pakalpojumus, attīstīt dažādu mūžizglītības programmu un sabiedrības grupu vajadzībām atbilstošus kreatīvus un interaktīvus e-satura produktus;

(6) palielināt esošo rajonu, pilsētu un pagastu bērnu/jauniešu un pieaugušo izglītības centru kapacitāti un atbalstīt jaunu centru izveidi;

(7) valsts atbalsts pieaugušo izglītības piedāvātajiem (cilvēkresursi, mācību līdzekļi, programmu pasūtījums) un pieaugušo neformālās izglītības atbalsta institūcijām.



1.4. IZGLĪTĪBAS INFRASTRUKTŪRAS MODERNIZĀCIJA

Risināmie uzdevumi:

(1) universitāšu, augstskolu un koledžu ēku atjaunošana/jaunbūves (studiju un zinātniskā darba telpas), pieejas nodrošināšana personām ar funkcionālajiem traucējumiem;

(2) iekārtu, piederumu, aprīkojuma, tehnoloģiju iegāde, modernizēšana un uzstādīšana augstākās izglītības iestādēs, tajā skaitā tādus, kas nodrošina izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem;

(3) valsts un pašvaldību pamata, vidējās vispārējās un vidējās profesionālās izglītības iestāžu ēku renovācija, iekārtu un aprīkojuma atjaunināšana, materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācija, pieejas nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem;

(4) valsts un pašvaldību vidējās izglītības iestādēs nodrošināt kvalitatīvai dabas zinātņu apguvei nepieciešamo materiālo bāzi;

(5) nepieciešamās modernas IKT infrastruktūras nodrošināšana visu pakāpju un veidu izglītības iestādēs;

(6) skolu bibliotēku, mācību video un fonotēku fondu un elektronisko apmācības programmu atjaunināšana un papildināšana;

(7) sporta infrastruktūras uzlabošana un/vai pieejas nodrošināšana izglītības iestādēs;

(8) nodrošināt mācību iestāžu fizisko pieejamību bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem un uzlabot speciālās izglītības infrastruktūru.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis E 04.04.2006 10:08
(6) izglītības iestāžu, universitāšu un augstskolu vadības, kā arī izglītības politikas veidošanas un novērtēšanas institūciju darboties spējas (kapacitātes) stiprināšana;

Parasti izglītības politiku valstī veido attiecīga parlamenta komisija un attiecīga ministrija. Vai šajā punktā rakstītais attiecas uz Saeimas deputātu un ministrijas ierēdņu darbotiesspējas stiprināšanu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 23.03.2006 13:07
Šī tēma "Izglītots un radošs cilvēks" nezin kāpēc ir izrauta no kopējā NAP konteksta. Ja ir gribēts viņu apspriest atsevišķi tad viņai arī jāpieiet ar specifisku, profesionālu pieeju. Tekstā dotie 11 punkti gan pēc sava satura gan formas ir TĒZES un nekas vairāk. Lai saturīgu diskutētu nepieciešamas noteiktas konceptuālas nostādnes, situācijas analīze šajā jomā, kā tas ir šobrīd, risinājuma ceļi un līdzekļi, kontroles formas, vadošās iestādes u.t.t. Tik nozīmīgu tēmu nevajadzētu apgrābstīt kaut kā ar politisku tēžu un frāžu palīdzību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guntars - guntars_d@inbox.lv 22.03.2006 17:08
Uz papīra jau izskatās daudzsološi. Ja varētu redzēt, kādi resursi tiks iesaistīti, tad varētu objektīvi spriest par mērķu sasniegšanas iespējām. Iepriekšējā neatkarības gadu pieredze attīecībā uz izglītību kā deklarēto prioritāti un darbiem, kuri sekojoši, liek raudzīties diezgan piesardzīgi. GAlvenā problēma, ko saskatu visā izglītošanas sistēmā - ir kvalificetu, mūsdienu prasībām atbilstošu cilvēkresursu trūkums. Cik uz izglītības iestādēm šobrīd aiziet strādāt jauno speciālistu un cik vajadzētu. Ja veiktu plašu aptauju studentu, viduskolnieku vidū, cik vēlas strādāt par pedagogiem, situācija būtu diezgan bēdīga. Lai to visu mainītu, nepietiek ar pāris gadiem. Izglītības sistēma šobrīd var izdzīvot tāpēc, ka strauji ir samazinājies bērnu skaits, līdz ar to paliek pāri skolotāji, kas var aizvietot iztrūkstošos. Runājot par profesionālo izglītību, bez atbilstošu tehnoloģijām ir nepieciešami arī attiecīgās profesijas speciālisti, kuri spētu iemācīt specialitāti. Profesionālajās skolās šo speciālistu trūkst jau šodien, vai arī izglītības iestāde ar lielām mokām sameklē kādu, kurš tad to kursu nolasītu,bet līdz 240 st., jo nav pedagoģiskās izglītības. Patstāvīgā darbā paliek arvien mazāk speciālo priekšmetu pedagogu un jaunie nenāk. Iemesli - neatbilstoša alga, skolā nav atbilstošu tehnoloģiju, nepieciešama pedagoģiskā izglītība, kuru augstskolā nedod, jāmācās pašam, bet par naudu. problēmai risinājumu neredz. Šādā situācijā vai var runāt par kvalitatīvu izglītību. Pasākumi, ko šobrīd ir paredzējusi IZM (līdz 2010.g.), problēmu neatrisinās, tikai daļēji atturēs tos pedagogus, kas no skolas vēlas aiziet strādāt citur. PAsākumiem kvalificētu speciālistu ienākšanai pedagoģijā jābūt kardināliem, nevis ielāpu likšanas politikai, kāda vērojama tagad. Politikas realizētājiem izglītībai kā prioritātei jābūt domāšanas pamatā, pieņemot lēmumus, tikai tad būs progress. Ja būs tā kā agrāk, ja nauda būs, realizēsim, nekas būtiski nemainīsies. Vajadzētu būt - mērķa saniegšanai naudai jābūt un tās mūsu valstī nau jau nemaz tik maz, dažreiz ir jāmāk arī paņemt.

Saistītie raksti
Citi autora darbi