Raksts

Nacionālā attīstība – vai piecgadu plāniem punkts pielikts?


Datums:
01. februāris, 2005


Autori

Māris Kļaviņš


Foto: Māris Kļaviņš; Foto - G. Dieziņš © AFI

Recenzija Jāņa Brizgas pētījumam "Latvijas attīstības plāna ilgstspējīgas attīstības novērtējums"

Jāņa Brizgas pētījums “Latvijas attīstības plāna ilgstspējīgas attīstības novērtējums”

Pirms šīs recenzijas sagatavošanas man pašam sev radās jautājums par to, kāda ir darbu recenzēšanas motivācija. Visbiežāk rakstīt recenzijas ir pienākums (studentu darbu, projektu recenzēšana), recenzija var būt tās autora pašapliecināšanās veids (dažkārt uzskata, ka literāro darbu, teātra recenziju autori pieder tieši pie šīs recenzentu kategorijas), recenzijas sagatavošanas pamatā var būt vēlme ietekmēt procesus sabiedrībā, mākslā, zinātnē. Man nozīmīgākā motivācija rakstīt Jāņa Brizgas pētījumam “Latvijas attīstības plāna ilgtspējīgas attīstības novērtējums” recenziju bija patiess gandarījums par to, ka beidzot sagatavots apjomīgs un kvalitatīvs pētījums par vienu no nozīmīgākajiem dokumentiem, kura saturs tieši un būtiski ietekmēs Latvijas attīstību, tās tautsaimniecību, bet galu galā tā sekas skars ikvienu no mums. No otras puses, beidzot tiek uzsākta diskusija par to, kā veidojas valsts attīstība, tiek izbeigta padomju piecgadu plānu sastādīšanas prakse, kad to saturs, koncepcijas un idejas tika izstrādātas svešos prātos un tad (paldies, Dievam) diletantiski un nesekmīgi izpildītas.

J. Brizgas pētījumam ir skaidri definēti mērķi un metodoloģija. Novērtēts plānošanas process un sabiedrības līdzdalība gan Latvijas attīstības plāna izstrādes gaitā, gan tā izpildes un pārraudzības posmos. Darba lielāko daļu veido vērtējums par Attīstības plāna saturu un tā ietekmi, aptverot gan plāna stratēģiju un prioritātes (pirmkārt, analizējot ietekmi uz valsts attīstības ilgtspējību), gan arī dažāda veida projektu un Attīstības plāna ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības četrām kapitāla formām – saražoto kapitālu, cilvēkkapitālu, sociālo un dabas kapitālu. Darbs nepaliek tikai analīzes līmenī, bet sniedz arī rekomendācijas, kuru mērķis ir sekmēt plānošanas attīstību Latvijā. Darbu noslēdz apjomīgi pielikumi, kuru mērķis ir darīt saprotamāku ilgtspējīgas attīstības koncepciju, Eiropas Savienības (ES) strukturālo politiku un pamatot darbā izdarītos secinājumus.

Vispirms darba formālais vērtējums: tas ir plašs pētījums par liela apjoma dokumentu, un to lasot viscaur ir jūtama autora vēlme dot savu pienesumu valsts attīstības plānošanas procesam un panākt to, lai šis process iznāktu no ministriju kabinetiem un tiktu nodrošināta to Latvijā dažādās nozarēs strādājošu cilvēku līdzdalība, kuri varētu sekmēt valsts attīstību. Pozitīvi vērtējama darba valoda, kaut arī visai bieži autors pakļāvies mūsu ierēdniecības iemīļoto jaunvārdiņu lietošanas kārei, kas tik izplatīta ministriju kabinetos un politikas dokumentos.

Pētījuma pamatu veido vērtējums par ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības elementiem: sociālo vidi, ekonomiku un cilvēkkapitālu. Šādu pieeju izmanto, lai pētītu ilgtspējīgu attīstību, un tās izmantošana šoreiz ir ļāvusi veikt analīzi ar vienotu metodoloģiju. Tomēr, ja par J. Brizgas darba mērķauditoriju uzskatām sabiedrību, Latvijas attīstības plānošanā iesaistīto ierēdniecību vai potenciālos ekspertus, tad katrā no šīm mērķgrupām izmantotā pieeja var tikt uztverta visai atšķirīgi. Jānorāda, ka izvēlētā metode – ilgtspējīgas attīstības kapitāla formu jēdzienu izmantošana – neļauj izmantot attīstību raksturojošus kvantitatīvus indikatorus, un šī pieeja neatbilst mūsdienu pētījumu tendencēm. Lielā mērā to ir noteicis ierobežotais pētnieciskās literatūras apjoms Latvijā par attīstības plānošanas vērtēšanu un ilgtspējīgas attīstības pētniecību. Darbā nav izmantots neviens zinātniskais žurnāls! Nenoliedzami, pētījumam ir metodoloģiski trūkumi. Taču šīs nepilnības faktiski akcentē problēmu, ka Latvijas akadēmiskā pētniecība nav spējusi veikt kvalitatīvāku un dziļāku Attīstības plāna analīzi, kā to ir izdarījis J. Brizga, un šī atziņa uzskatāma par vienu no būtiskiem šīs recenzijas secinājumiem.

Viens no nozīmīgākajiem J. Brizgas pētījuma elementiem ir analīze par Attīstības plāna izstrādes metodoloģiju, kā arī secinājumi un rekomendācijas šī procesa optimizēšanai, izstrādājot nākamo Attīstības plānu. J. Brizga pilnīgi pamatoti norāda, ka Attīstības plāna izstrādē dominē sektoriālā pieeja. Katrs sektors – nozares ministrija vai pat interešu grupa – šo plānu ir veidojuši tā, lai sekmētu savu attīstību. Līdz ar to konsekventi izpaliek tieši tas, kas raksturo ilgtspējīgu attīstību – spēja palūkoties pāri nozaru interesēm un risināt problēmas, nevis nodrošināt tikai, piemēram, transporta sektora attīstību. Turklāt kā likums paredzētās darbības un prioritātes vienā nozarē nesaskan ar to, kas tiek uzskatīts par būtisku citā. Autors visai pārliecinoši pierāda, ka atkal “aiz kokiem pazudis mežs”. Protams, ir gadījumi, kad konkrētas jomas attīstībai paredzētās darbības sekmē kādu no ilgtspējīgas attīstības četrām kapitāla formām, tomēr visai tipiskas ir situācijas, kad plānotajām aktivitātēm raksturīga negatīva ietekme uz dabas un sociālo kapitālu. Līdz ar to jēdziens „ilgtspējīga attīstība” Attīstības plānā ir kļuvis par frāzi bez satura un nozīmes.

Manuprāt, nepilnīgi ir izvērtēta ES valstu deklarētā vēlme uzskatīt ilgtspējīgu attīstību par visu ES valstu attīstības pamatkoncepciju. Lisabonas stratēģija, Gēteborgas deklarācija nav tikai frāzes, bet tās ir vadlīnijas ES valstu attīstībai, un tajās iezīmētās koncepcijas visai būtiski kontrastē ar Latvijas attīstības plāna garu un saturu.

Nākošais būtiskākais J. Brizgas pētījuma devums ir Attīstības plāna izstrādes gaitas vērtējums. Autora pamatsecinājumi ir pilnīgi pareizi: sabiedrības līdzdalības trūkums ir ietekmējis dokumenta kvalitāti un vairojis korupcijas iespējas. Tomēr vēlos atzīmēt, ka, manuprāt, autors ir pārspīlējis nevalstisko organizāciju (pirmkārt, „zaļo” organizāciju) lomu šajā procesā un pilnīgi nepamatoti piemirsis zinātniskās ekspertīzes un līdzdalības lomu. Arī zinātnieki, protams, ir sabiedrības daļa, bet tomēr tiem ir īpašas zināšanas, tajā skaitā arī par sabiedrības attīstības, tās plānošanas un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Neskatoties uz nevalstisko organizāciju darbības lielo nozīmi demokrātiskās sabiedrības izveidē un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā, attīstības plānošanas dokumentu izstrādē tieši zinātniskajai ekspertīzei ir izšķiroša nozīme.

Pie būtiskiem darba rezultātiem pieskaitāms J. Brizgas sniegtais pamatojums it kā vienkāršai atziņai, ka ES resursu ieplūšana Latvijā pati par sevi ne tuvu nenozīmēs ieguvumu Latvijas tautai, tautsaimniecībai, sabiedrībai, Latvijas dabas aizsardzībai, bet pastāv pat draudi, ka šo resursu ietekme var būt negatīva. Šīs domas pamatojums ir darba satura galvenais elements, un tas ir arī pētījumā izvirzīto rekomendāciju pamatā. Vienlaikus jāuzsver, ka tik kritisks viedoklis ir īpaši rūpīgi jāpamato, ko autors arī ir centies izdarīt. Tomēr analīze būtu labāk argumentēta, ja tā ietvertu ne tikai iespējamās ietekmes kvalitatīvo (kas ietver lielu devu subjektīvu viedokļu), bet arī kvantitatīvo analīzi. Piemēram, ja būtu sniegta līdzšinējo ievērojamo investīciju izlietojuma efektivitātes analīze un ja plašāk būtu analizēta citu ES dalībvalstu strukturālo fondu izmantošanas pieredze.

Viena no būtiskākajām problēmām, ko atsedz J. Brizgas pētījums, ir tā, ka šādai analīzei vajadzētu būt Attīstības plāna izstrādes elementam – šāds vērtējums būtu jāsniedz pirms plāna apstiprināšanas nacionālā līmenī. Taču šis plāns ne tikai jau ir apstiprināts, bet arī tiek izmantots ES resursu apgūšanā. Līdz ar to ir būtiski uzsākt maksimāli intensīvu sabiedrības diskusiju par to, kas ir noticis, kāda ir struktūrfondu apgūšanas kvalitāte un atbilstība Latvijas valsts un ES valstu attīstības tendencēm, un galvenais – kas ir jādara, lai nākošie attīstības plānošanas dokumenti būtu kvalitatīvāki. J. Brizgas pētījums ir būtiska un laba ierosme, lai iesaistītu sabiedrību un ekspertus diskusijā par to, kādā virzienā tad sabiedrībai jāattīstās.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!