"Nabaga latvieši" 11

Vakar ieslēdzu televīziju, lai vērotu zviedru Eiropas parlamenta priekšvēlēšanu debates. Lai arī biju gaidījis, ka debatēs dominēs iekšpolitiskie jautājumi, ar kuriem Eiropas parlamenta vēlēšanām nav nekāda sakara, tad mani pilnīgi šokēja, ka liela daļa no diskusijām bija par latviešiem. Nē, nevis par Latvijas ekonomisko krīzi un kā kaimiņvalstis varētu caur ES palīdzēt Latvijai, bet gan par „tiem latviešiem”, kuri iedrošinās braukt uz Zviedriju un tur strādāt. Tomēr nē. Tik eksplicīti jau neviens negānija latviešus. Ir pagājis laiks, kad sociāldemokrāti biedēja ar "sociālo tūrismu" no Austrumeiropas.

Iesaki citiem:

Vakar sociāldemokrātu pārstāve Marīta Ulvskūga bija daudz rafinētāka savā retorikā. Viņai bija žēl to "nabaga" latviešu strādnieku, kuri atbraucot uz Zviedriju saņem vienu algu, kamēr arodbiedrību aizsargātais svensons saņemot lielāku algu. Viņa bija sašutusi, ka ar latviešiem tirgojoties kā ar precēm (viņa pat minēja vārdu „cilvēku tirdzniecība” šinī sakarā). Viņai lūza sirds par to, ka atrodas uzņēmēji, kuri izīrējot latviešu darbaspēku un vairojot netaisnību pasaulē.

Neliela atkāpe karātavu humoram – pirms divām dienām Marīta Ulvskūga nāca klajā ar šokējošu „atklājumu”, ka moderāti (zviedru konservatīvā partija) sadarbojoties ar darbaspēka izīrētāju firmu „Hyr lett” („Izīrē latvieti”). 2006. gadā „Hyr lett” esot finansējis moderātu kandidāta Filipa Vendāla kampaņu, kurš solījis aizstāvēt brīvo darba spēka kustību ES. Tomēr Ulvskūga acīmredzot nebija informēta, ka minētais Vendāls jau kādu laiku vairs nav moderātu partijas biedrs. Vēl vairāk – „Hyr lett” vadītājs Māris Sergejenko ir drīzāk netieši saistīts ar sociāldemokrātiem, jo pašreiz strādā kā praktikants eiroparlamentārieša, britu leiborista Maikla Kašmena birojā.

Nu ko, Ulvskūga nevarēja izmantot šo „atklājumu”, lai nomelnotu moderātus, tomēr debatē viņa turpat vai ar putām uz lūpām demonstrēja savu līdzjūtību, sašutumu un dusmas par nabaga latviešu ekspluatāciju un „cilvēku tirdzniecību”.

Neesmu nekāds „cilvēku tirdzniecības” eksperts, nepilnus divus mēnešus man sanāca strādāt ar „cilvēku tirdzniecības” apkarošanu Baltijas jūras valstu padomē. Vienu gan es atceros no sava darba, ka parasti „cilvēku tirdzniecības” upuriem atņem pases, parasti viņiem dod minimāli ēst, viņiem esot jāatpelna savas uzturēšanās izdevumi, kas nozīmē, ka viņi parasti tiek turēti un nodarbināti pret savu gribu. Citiem vārdiem šie upuri nokļūst vergu stāvoklī. Ja Ulvskūga salīdzināja „Hyr lett” vai citus darbaspēka izīrētājus ar „cilvēku tirgoņiem”, tad man jāsaka, ka viņai nav ne mazākās sajēgas par to, ko viņa runā. Vai arī viņa melo acīs skatoties. Man liekas, ka "nabaga latviešiem" vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem ar tādiem "draugiem" kā Ulvskūga, kura šķiet zinām labāk, kas ir latviešu interesēs un kāda alga viņiem būtu jāsaņem.

Patiešām, visā šinī debatē man likās šausminoši, ka neviens pat nebija parūpējies, lai pajautātu pašiem „nabaga latviešiem", kā tad viņi īsti jūtas un ko viņi domā par iespēju strādāt Zviedrijā, kad Latvijā tanī pašā laikā plosās ekonomiskā krīze un bezdarbs. Vai tie latvieši, kuri labprātīgi piekrīt doties uz Zviedriju un strādāt par noteiktu taksi stundā, piekrīt Ulvskūgas secinājumam, ka runa ir par „cilvēku tirdzniecību”? Diez vai. Man pazīstot Māri, kurš bija viens no firmas dibinātājiem, gribas teikt tikai cildinošus vārdus gan par viņa uzņēmību, drosmi cīņā ar rektieriem līdzīgajām arodbiedrībām un spīdošo biznesa ideju.

Lai nu kā bija nudien šķebinoši vērot, kā debate pārvērtās no diskusijas par sadarbību Eiropā par protekcionisma nepieciešamību Zviedrijas darba tirgū.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
edward

Informācija publicēta šajā tīmekļa vietnē, ir ļoti noderīga, lai lasītājiem.Par rakstiem, ko autors kvalitāte atstāja mani dziļu iespaidu.
Visit miami real estate market blog.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 06.06.2009 18:55
Atklāti sakot man arī nav īpaša patika diskutēt kultūrpolitikas un kultūru apmaiņas jautājumu zem šī raksta par darbaspēka brīvo kustību ES. Jo galvenā ideja nebija kultūru apmaiņa, bet gan veids, kā zviedru sociāldemokrāti retoriski attēlo latviešu strādniekus publiskā debatē.

Es neesmu "integrācijas lietpratējs", bet gan pats esmu visīstākais imigrants Zviedrijā, kura mājas šobrīd ir šeit. Man nešķiet, ka esmu pārāk optimistisks attiecībā uz integrāciju/asimilāciju, jo vados no savas integrācijas pieredzes, kas, lai arī nebija pārāk viegla, nebija arī pārlieku apgrūtinoša.

Man nešķiet, ka kultūras bagātināšanās notik tikai elites līmenī - kad vienas tautības kvalificēts darbaspēks nodod savu kulturālo pieredzi otras tautības kvalificētajam darbaspēkam. Varu iedomāties, ka sabiedrības elitē ir lielāka atvērtība pret citām kultūrām, jo tās netiek uztvertas kā apdraudējums, bet man šķiet, ka Andris1 runā par ikdienas kulturālo bagātināšanos, kas var notikt apprecoties divu dažādu tautību indivīdiem. Jāatzīmē, ka neesmu līdz šim dzirdējis, ka kāds uzstātos par neierobežotu imigrāciju "kultūras bagātināšanās" nolūkos! Bet noteikti, ka Andris1 var sameklēt kādu linku uz šādu argumentu paudošu rakstu!

Un, protams, ka dažas (ne visas) arodbiedrības un sociāldemokrāti ceļ traci par ieceļotājiem no jaunajām dalībvalstīm. Piemēram, tā saucamais "poļu santehniķis" radīja konkurenci tanī tirgus segmentā, kur tā bija visvairāk nepieciešama, jo, manuprāt, cenas bija sakāpušas pārāk augstu, ka vienkāršie svensoni nevarēja atļauties salabot krānus savā vanasistabā. Aizmirsti "kultūras bagātināšanos", Andris1, jo tas patiešām ir "bleķis"! Konkurence un tirgus efektivitāte Eiropas Savienībā, lūk, par ko ir runa!

Tur jau tā lieta, Andris1, ka sociāldemokrātiem un arodbiedrībām nav nekādas problēmas ar ieceļotājiem un viņu kultūru. (Vismaz tā viņi paši saka.) Ja vien ieceļotāji ir ar mieru slēgt zviedru koplīgumus un saņemt tieši tādu pašu samaksu kā zviedru strādnieki, tad sociķi un arodbiedrību bosi saņems ieceļotājus ar atplestām rokām! Ievēro, Andris1, ka viņi nemin ne vārda par kultūru atšķirībām, integrāciju un tamlīdzīgām "finesēm"!

Man savukārt šķiet, ka uzsvaram ir jābūt uz ieceļotāja brīvo gribu - ja viņš grib atbraukt uz Zviedriju, lai trīs vasaras mēnešus pavadītu ceļot skolu Vaksholmā - lūdzu! Ja viņš grib saņemt mazāku algu par to (kas gan ir krietni vien augstāka par viņa algu Latvijā) - lūdzu! Šāds iebraucējs netaisās ne palikt Zviedrijā, ne arī apgrūtināt zviedru sociālo sistēmu ar savu klātbūtni pēc vasaras darba beigām, ne arī sagādāt kulturālas problēmas nacionālistiskiem estētiem. Un tieši par šādiem strādniekiem bija runa Vaksholmas skandāla gadījumā un arī minētajā TV raidījumā, par kuru es rakstīju savā emuārā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris1 06.06.2009 00:46
Pēterim ir labi piemēri. Saku no visas sirds. Bet mani drusku pārsteidz optimisms imigrācijas sakarībā.

Es neizslēdzu iespēju individuāla cilvēka spēju dažādā (arī ļoti saturīgā un konstruktīvā) veidā līdzdarboties jaunās mītnes zemes kultūrā. Bet pieņemt, ka to spēs ātri un viegli izdarīt "vidusmēra imigrants" - manuprāt tas ir "integrācijas lietpratēju" profesionālais optimisms. Ja kādam rokā ir āmurs, tad viņš visur saredzēs naglas.

Arguments par kultūru savstarpējo bagātināšanos ir būtisks (jo tikai Ziemeļkoreja un dažos laika posmos Albānija) spēja dzīvot izolēti; manuprāt pat Taliban vadītā Afganistāna to nespēja - viņiem bija kontakti gan ar Pakistānu, gan Persijas līča valstīm. Bet šo kultūru savstarpējas bagātināšanās argumentu nevajadzētu lietot absurdi. Lai Latvijā kāds vietējais tiktu uzskatīts par pietiekami kvalificētu, lai no viņa citi varētu mācīties un bagātināties, parasti ir vajadzīga nopietna sagatavošanās - skolotājiem jāiegūst maģistratūras grāds; ārstiem jāpabeidz rezidentūra; īsi sakot - jāiegūst profesionāla reputācija un arī ar formālu izglītību jāapliecina sava augstā kvalifikācija. Bet tad pēkšņi mums "imigrācijas optimisti" stāsta - lūk, vietējie negrib slaucīt ielas vai kafejnīcā mazgāt traukus - davai, uzaicināsim imigrantus, un notiks kultūru savstarpēja bagātināšanās ;) Tas taču ir bleķis - tur arodbiedrībām; sociāldemokrātiem un arī labējiem ir viss pamats celt traci. Tieši par šādām situācijām es domāju, kad apgalvoju, ka mītnes zemes kultūru apgūst nepavisam ne visi imigranti. ASV ieveda afrikāņus pirms 200 un vairāk gadiem; jau 60-tajos gados viņu tiesības ir tādas pašas kā baltajiem - bet daudzi vēl joprojām nav integrējušies dominējošā angloamerikāņu kultūrā... Un nez vai Zviedrijai ar saviem imigrantiem klāsies labāk.

Par ES un ne-Es imigrāciju: Es bērnību pavadīju aiz dzelzs priekškara - Zviedrija psiholoģiski un no aizkļūšanas viedokļa bija tik pat tāla kā Singapūra vai Saudi Arābija. Toties Tadžikija, Kirgīzija un Azerbaidžāna bija "tepat blakus". Tagad laiki ir mainījušies un formāli pastāv brīva darbaspēka kustība ES ietvaros. Protams, likumi ir svarīgi, bet lietas būtība ir sarežģītāka nekā likumi. Protams, latvietim ir šis tas kopīgs ar zviedru, un šis tas - ar tadžiku. Bet gluži tādi paši kā zviedri vai tadžiki mēs arī neesam.

=======
Jānis Jaunsudrabiņš ir pozitīvs kultūru apmaiņas piemērs - savu "Zaļo grāmatu" sarakstīja, kad bija kā gleznotājs pamācījies un pamaisījies pa dažādām Eiropas valstīm. Es neesmu pret cilvēku pārvietošanos. Bet katram, kurš kaut kur brauc, ir jāzina, kur ir viņa mājas...
Par kultūras kanonu - tas ir drusku cits jautājums, kuru jau apspriedām. Es joprojām īsti neticu, ka Kultūras ministrijai būtu ar to jānodarbojas, vai jāsedz šādi vingrinājumi no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Jā - kanons var būt labi uztaisīts, noderīgs un interesants (dažos gadījumos - pats kanons varētu būt zināma kultūras vērtība) - bet kāds sakars ar šādiem kanoniem ministrijai un valsts kultūras politikai? Bet lai nu paliek - tas nav ļoti būtisks jautājums, un ar imigrāciju tam nav tiešs sakars. Man kaut kā labāk patiktu tāda valsts, kas pati mazāk taisītu kultūru un nodarbotos ar integrāciju, bet gan radītu apstākļus, kur imigranti mūs netraucē, un lai ar kultūru (un arī ar kanoniem un citām kultūras apzināšanās aktivitātēm) var nodarboties indivīdi - atbilstoši savam aicinājumam, savām vēlmēm un vajadzībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 05.06.2009 23:41
Andris1,

Jautājums ir par to, kas īsti ir "zviedru" kultūrā vai "latviešu" kultūra. Ja mēs raugāmies uz kultūru kā statisku jēdzienu, tad mums būtu ne tikai jāaizliedz imigrācija, jāizstājas no Es, bet vēlams arī jāaizliedz Internets un TV, gluži tā kā to darīja Taliban režīms Afganistānā. Protams, ka es pārspīlēju, tomēr es nedomāju, ka kultūras mantojums un tā kopšana, ja ar to Andris1 saprot kultūras attīstīšanu, ir kaut kas tāds, ar ko varētu/vajadzētu nodarboties tikai attiecīgajai kultūrai piederīgie. Tas jau ir tāds multikulturālisms, par ko Andris1 runā - ja ieceļotāji negribēs asimilēties, tad visi rūpēsies tikai par savu kultūru. Latvijā un Zviedrijā tad pastāvēs paralēlas kultūras, geto un kopienas. Vai uz to tiecas Andris1? Vai arī Andris1 tiecas uz ieceļošanas aizliegšanu (Taliban gadījums)? Vai arī uz ieceļošanas regulāciju, kur valdība nolemj, kuriem ļaut ieceļot un kuriem ne (bet kas tad paliek no brīvo kustību Eiropas Savienībā šādā gadījumā?)?

Man šķiet, ka Andris1 jauc divas lietas - darbaspēka migrāciju ES un imigrāciju no ne-ES valstīm. Un kā es (un arī Andris1) minēju iepriekš, iegrožot migrāciju ES ir mazākais dīvaini. Var jau būt, ka grieķiem ir ārkārtīgi atšķirīgas tradīcijas no zviedriem, bet piemēram Grieķijas ārlietu ministrs (1999-2004) Giorgios A Papandreou, piemēram, iemācījās ne tikai zviedru valodu "funkcionālā", bet arī tādā līmenī, lai studētu Stokholmas Universitātē, jo Zviedrija bija viņa mītnes zeme, kamēr Grieķijā valdīja militārā hunta. Latviešu un zviedru tikumi un kultūras ir krietni vien tuvākas un es nudien nepiekrītu Jūsu stereotipiskajiem uzskatiem par pirmās un otrās paaudzes imigrantu spējām iemācīties valodu. Kā Jūs pats teicāt, viss ir atkarīgs no indivīda gribas. Turklāt šeit man gribētos pajautāt, cik no mūsdienu jauniešiem ir lasījuši Jāņa Jaunsudrabiņa "Zaļo grāmatu" - vai tas, ka viņi nav to lasījuši nozīmē, ka viņi nav kārtīgi latvieši? Atceros, ka diskusijā par manu rakstu, kur aizstāvēju Kultūras kanona ieviešanu, Jūs bijāt pret to un vēlējāties, lai to vislabāk dara privāti uzņēmumi, ja viņi to vēlas. Man šāds priekšlikums nešķiet atspoguļojam Jūsu īpašās rūpes par latviešu kultūras kopšanu...

Ja mēs runājam par iebraucējiem no ne-ES valstīm, kas nebija šī raksta tēma, tad man vēl joprojām šķiet ārkārtīgi dīvains Andris1 uzskats, ka tikai zviedri spēj attīstīt zviedru kultūru un tikai latvieši spēj attīstīt latviešu kultūru. Savulaik sēdēju kā revidents Latviešu un libāniešu kultūras klubā, kur lielākā daļa valdes locekļu bija pirmās paaudzes libāniešu ieceļotāji. Viņi runāja perfektā latviešu valodā, bija apprecējuši latviešu meitenes un visi kā viens strādāja kā ārsti latviešu slimnīcās. Aizraujoši, vai ne? Bet man nudien neliekas, ka integrācija un asimilācija ir tik neiespējamas. Ja mēs noliedzam iespēju, ka ieceļotāji nevar integrēties Latvijā/Zviedrijā, tad mēs noliedzam cilvēka spējas adaptēties, mācīties un pats galvenais - viņu gribu. Tā teikt, ja esi piedzimis latvietis, tu nekad nekļūsi zviedrs, jo tas ir neiespējami.Tas, manuprāt, ir klasisks rasisms, kurš balstās uz pieņēmumu, ka cilvēku rase, tautība un kultūra ir kaut kas iedzimts, esenciālistisks un nemaināms.

Atklāti sakot es būtu priecīgs, ja Latvijā tagad ieplūstu imigranti, tomēr es baidos, ka tas nenotiks vēl ilgi mūsu ekonomiskā stāvokļa dēļ. Un krīze paceļ imigrācijas jautājumu vēl augstāk dienaskārtībā - vai valstij vajadzētu tagad mesties regulēt, kurš drīkstēs iebraukt un kurš ne (no ES valstīm!), ja mums tieši tagad ir nepieciešami gudru prātu, inovatīvu ideju pilni un "izsalkuši" ļaudis, kuri varētu/gribētu piedalīties ekonomikas atveseļošanā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris1 05.06.2009 22:56
Nav jau runa par lozungiem "Latviju latviešiem" vai "Zviedriju zviedriem". Bet vai nav tā, ka zviedru kultūru īsti labi spēj attīstīt paši zviedri (un varbūt daži īpaši labi integrēti cittautieši); tāpat kā latviešu valodu - latvieši. Es domāju, ka tieši tie būtu viskaitīgākie meli - saukt par "īsteniem rasistiem" tos, kuri tādi nemaz nav.

Varam, protams, prasīt, lai Rīgas mazākumtautību skolās skolotāji un skolēni savā starpā runātu latviski un koptu mūsu vietā latviskumu... Man tomēr dažas integrācijas nostādnes šķiet iluzoras - nu nepataisīsim mēs iebraukušos par latviešiem. Cilvēkam pašam ir jāgrib asimilēties - tikai tad viņu var asimilēt.

Protams, Pēteris var gluži pamatoti minēt tādus īpašus gadījumus - kā piemēram Jozefs Konrāds (poļu izcelsmes imigrants, kurš vēlāk kļuva par izcilu angļu rakstnieku, sarakstījis "The Heart of Darkness" un citas izcilas lietas, kaut gan līdz 20 gadu vecumam angliski neko nav pratis). Tomēr vēl biežāk pirmās un pat otrās paaudzes imigranti iemācās mītnes zemes valodu tādā funkcionālā līmenī. Un tie latvieši, pret kuriem iebilst zviedru arodbiedrības - arī uz viņiem attiecas tas pats.

Mums ir viegli zviedrus kritizēt, jo Latvija ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm. Iedomāsimies, ka ES būtu iestājusies teiksim, par mums trūcīgākas zemes (Moldova vai Baltkrievija) un Latvijā brauktu iekšā krievvalodīgi viesstrādnieki. Tad mūsu politiķi arī neietu daudz skatīties - vai tas ir ES vai nav ES. Ar taisniem un netaisniem līdzekļiem censtos šo imigrantu straumi piebremzēt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 05.06.2009 18:54
Andris1,

Man gan gribētos iebilst pret maldinošiem argumentiem pret imigrāciju. Pirmkārt, tie ir maldinoši argumenti - meli paliek meli - un es tomēr neesmu tik iecietīgs pret negodīgumu politikā.

Otrkārt, man šķiet, ka pirms mēs runājam par imigrāciju mums vajadzētu sadalīt šo jautājumu divās daļās. Viena lieta ir patvēruma meklētāji un bēgļi, par kuru ieceļošanu neviena politiskā partija nav līdz šim (atklāti) iebildusi. Otra lieta ir darba spēka imigrācija un šeit sākās problēmas, jo Zviedrijā darba spēka imigrācija ir bijusi tikpat parasta lieta kā personīgā higiēna. Nerunāsim par darba spēka ieceļošanu pirms 20.gs., bet tieši pēc Otrā pasaules kara, kad, strādājot rūpniecībā, somu, grieķu un itāļu ieceļotāji padarīja iespējamu tā saucamo zviedru (pārticības) modeli.

Un tomēr - uz ko es gribu norādīt - integrācijas problēma līdz ES paplašinājās 2004. gadā (un es gribētu piebilst, ka arī pēc 2004 gada) nebija (un nav) ka darbaspēka migranti būtu likumnepaklausīgi, dzīvotu geto un neintegrētos sabiedrībā. Tieši bēgļiem no ne-eiropeiskajām valstīm ir problēmas integrēties. Viņiem ir lielas problēmas atrast darbu, tomēr tas nav neiespējami, piemēram, mūsu augstskolā ir daži irāņu izcelsmes pasniedzēji.

Treškārt, sociāldemokrātu argumenti nu nekādi neatspoguļo Jūsu pieminēto "natālismu" vai apziņu, ka "zeme ir jāpiepilda ar saviem, nevis svešiem cilvēkiem". Diemžēl, jo tad sociāldemokrāti tiktu atmaskoti kā īsteni rasisti, uz ko norāda ideja, ka sava valsts ir jāpiepilda ar savējajiem. Es uzskatu, ka pieņēmums, ka Latvija pieder latviešiem vai ka Zviedrija pieder zviedriem, ir klaji ksenofobisks un es tam nekad nevarēšu pievienoties. Tie ir mani iemesli, kādēļ es kritizēju sociāldemokrātus un visus, kuri iebilst pret ES, darbaspēka brīvo kustību un darba spēka imigrāciju gan Latvijā, gan Zviedrijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris1 Pēterim 05.06.2009 17:38
Pēc CIA World Factbook datiem (sk. https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/... ), Zviedrijā jau tagad mirstība (10.24 mirušie uz 1000 iedz.) pārsniedz dzimstību (10.13 uz 1000 iedz.). Pieaugumu nodrošina taisni migrācija.

Total fertility rate (bērnu skaits, kas mūža laikā piedzimtu vidēji vienai sievietei - ja sasummē attiecīgā gada dzimstības rādītājus dažādās sieviešu vecuma grupās), manuprāt, ir precīzāks rādītājs ilgtermiņa demogrāfisko tendenču atspoguļošanai, jo dzimstību/mirstību uz 1000 iedzīvotājiem iespaido iedzīvotāju vecumstruktūra - t.i. tās demogrāfiskās "bedres" un "pakalni", kas radušies pirms 20, 40 vai pat vairāk gadiem. Auglības koeficients savukārt rāda, kādas tendences notiek ar pašu šo vecuma piramīdu (nevis piemēram, to, cik daudz ģimeņu ir tādā vecumā, kad viņiem gaidāms pirmais mazulis).

Un Latviju ar Zviedriju nav īsti korekti salīdzināt - kā jau minēju, mums ļoti atšķiras gan sociālā drošība, gan arī sieviešu salīdzinošā līdztiesība. Uzturlīdzekļu saņemšana par bērnu un saprātīgas feminisma reformas - tās visas ir Zviedrijā sen jau atrisinātas lietas. Un tomēr tad ir jautājums - ja jau tā ir viena no pārticīgākām un līdztiesīgākām valstīm pasaulē, tad kādēļ tauta viņiem lēnām noveco un nīkst ārā? Vietas un resursu taču viņiem netrūkst - ja turklāt vēl pietiek priekš imigrantiem...

Tas nav nedraudzīgs uzbrauciens zviedriem, bet vienkārši vēlēšanās saprast, kas notiek ar Eiropas tautām. Vai ir liela jēga mums te Latvijā cīnīties par sociālo labklājību, par lielāku sieviešu līdztiesību un vīriešu pieaugošu lomu ģimenē, pret valsts nozagšanu un par godīgākiem ierēdņiem, ja cerība ir par to, ka mūsu tauta izmirs tikai drusku lēnāk, un visviens nāksies masveidā ielaist šeit imigrantus... Un pat šī cerība ir ļoti vārga - jo varam nonākt pie Austrijas modeļa ar viņu total fertility rate - 1.39 bērniem vidēji sievietei. Gandrīz tas pats kas Krievijā un pie mums.

Šādā gadījumā nav skaidrs, kurp virzās sociālais progress? Un kāda jēga no politiskām teorijām, ja nekādu uzlabojumu tās nepiedāvā. Atsevišķais cilvēks, protams, ir mirstīgs, bet viņš var censties nodrošināt uzplaukumu un nākotni savai tautai.

Un atgriežoties pie Pētera raksta tēmas - ja sociāldemokrāti (vai visviens kādi cilvēki) pat ar absurdiem ieganstiem iebilst pret imigrantiem - tad man neceļas roka viņus kritizēt. Tas ir pirmais solis, lai atzītu nepieciešamību pēc natālisma (valsts politikas dzimstības veicināšanai). Apziņa, ka zeme ir jāpiepilda ar saviem, nevis svešiem cilvēkiem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
anonīms

Atbildot uz komentārā izteikto domu "kāda atšķirība, mēs tik un tā izmirsim agri vai vēlu!"

No vienas puses tas ir visracionālākais novērojums. Bet bez garām penterēm: "kvalitāte vs. kvanitāte."

Jā, tiem arābiem (ko Andersi Behringi Breiviki tik ļoti mīl ienīst) dzimst 6 bērni uz sievieti, bet cik daudz viņi ieliek tajos bērnos?

Var teikt, kas es pats esmu bezmaz vai nonācis pie rasistiska slēdziena - tās auglīgās tautas, ko naciki slepus apskauž, pēc manas argumentācijas ražo nekvalitatīvākus bērnus.

Man tā auglības promotēšana bieži reāli uzvedina asociācijas ar nacionālsociālistiem, kuri bija destruktīvi pret eiropiešu vērtībām, kaut arī teicās esam eiropietības vai āriskuma aizstāvji.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
anonīms

P.S. iepriekšējam komentāram.
Tad kad tie arābi pārvietosies sociāli augšup, es domāju vai tik viņu dzimstība nenokritīs līdz eiropiešu līmenim...? ;)

(Vienīgā problēma, ja klibo integrācija un politikas rezultātā izveidojas veselas mazās Arābijas kā rezultātā viņi nepārvietojas sociāli augšup, tad mans pareģojums nebūs piemērojams.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 05.06.2009 16:28
Andris1,

Demogrāfisko atražošanos nemēra ar fertilitātes rādītājiem (jaundzimušo skaits/sieviete), bet gan ar, piemēram, dzimstības, mirstības vai populācijas izaugsmes rādītājiem. Ir prognozēts, ka populācija Zviedrijā pieaug par 0.16% 2009. gadā, kamēr Latvijā "pieaugums" ir -0.6%. Man šķiet, ka mums, latviešiem, vajadzētu būt nedaudz pazemīgākiem, lasot lekcijas zviedriem par populācijas atražošanos! ;-)

Bet, ja atklāti runājam, tad man daudz interesantāk par demogrāfiju šķiet tieši Jūsu minētā darbaspēka brīvā kustība. Man arī šķiet, ka tā ir neapšaubāma ES pamattiesība, bet šeit vietā ir jautājums par tā saucamo algu dempingu, ko sociāldemokrāti Zviedrijā izmanto kā tādu retorisku putnubiedēkli. Ka eiropieši ieceļos Zviedrijā, bija zināms jau pirms paplašināšanās, tomēr tad tā nebija nekāda problēma. Jo toreiz lielākā problēma bija bailes, ka negodīgie imigranti apmetīsies uz dzīvi Zviedrijā un nostrādājuši minimālo laika periodu, pieprasīs sociālos pabalstus. Tomēr nenotika tā, kā sociāldemokrāti mūs biedēja. Interesanti, kādēļ? Tādēļ, ka tā bija tukša ksenofobiska retorika?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris1 05.06.2009 14:36
Darbaspēka brīva kustība ir Eiropas Savienības princips; no šī viedokļa Zviedru sociāldemokrāti tad nerunā visai atbilstoši (visparastāko darbaspēka pārvietošanos tīšām jauc kopā ar cilvēku tirdzniecību). Vai nu vismaz viņi atbalsta tādu savdabīgu izpratni par lietām - piemēram to, ka valstī likumīgi noteiktās minimālās algas jāvar noteikt arodbiedrībām, kā tas diemžēl izpaudās "Laval" krīzes gadījumā.

Jāņem vērā, ka imigrācijai arī pārtikušās zemēs mēdz būt ēnas puses - ne visi viesstrādnieki ir kvalificēti un likumpaklausīgi. Ievērojama neseno imigrantu klātbūtne var mazināt sociālo kapitālu - sabiedrības locekļu savstarpēju uzticību. Turklāt, ja viesstrādnieki sadomā pārcelties uz dzīvi jaunajā mītnes zemē, var būt nopietnas problēmas ar viņu bērnu integrāciju darba tirgū. Dzīve geto, reliģisks fanātisms, bezdarbs un sociāla bezcerība - arī tādas var būt pavadparādības.

Un jāatceras viena lieta - imigrācija nav ilgstspējīgs risinājums, kas varētu kavēt sabiedrības novecošanos. Ir jāpieaug dzimstībai - un Zviedrijā (1.7 bērni vienai sievietei) - ir gan nedaudz labāk nekā Latvijā, Krievijā vai Moldovā, bet tas ir KATASTROFISKI MAZ, ja ņemam vērā Zviedrijas sociālās apdrošināšanas sistēmu (jaunās ģimenes ar bērniem nav spiestas dzīvot nabadzībā); un arī salīdzinoši labo dzimumu vienlīdzību (sievietes var rēķināties ar vīriešu atbalstu bērnu audzināšanā).

Ja pat Zviedrijā tauta sevi skaitliski neatražo - tad ko lai saka par visu pārējo pasauli? Nedomāju, ka sociāldemokrāti varētu tur ko būtiski mainīt (viņi ilgus gadus bija pie varas), bet gribētos cerēt, ka viņi apzinās, ka zviedru kultūru turpmāk būs jāattīsta zviedriem pašiem. To nevarēs izdarīt imigranti - ne turki, ne latvieši, ne bosnieši, ne afrikāņi.

Šinī sakarībā ir interesanta zviedru ārsta Hans Rosling prezentācija: "Yes they can!" - http://www.gapminder.org/videos/yes-they-can/ . Tur ir pateikts, ka zviedru civilizācijas milzīgās priekšrocības globālajā pasaulē var neturpināties ilgi. Tad viņiem beigu beigās ir jānosargā sava - zviedru civilizācija.

Citi autora darbi