Atslēgvārdi:

Morāla gatavība atgriezties pagātnē 8

Labrīt, lasītāji!

Rīgas mērs Ušakovs šajās dienās ir sācis runāt par to, cik ļoti slikts ir pilsētas līgums ar firmu, kura apsaimnieko e-talona sistēmu pilsētas sabiedriskajā transportā. "Morāli mēs esam gatavi atgriezties pie kompostieriem" -- tā mērs paziņojis televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" Tiesa, viņš atzinis, ka tas prasītu izmaksas un vismaz trīs mēnešus laika, piedevām tas būtu "sliktākais variants" un solis atpakaļ.

Iesaki citiem:

Tieši tā. Jautājuma pamatā ir Valsts kontroles konstatējums, ka e-talonu sistēmas uzturēšana nākamajos 13 gados maksāšot papildu 100 miljonus latu, turklāt jaunajai sistēmai neesot nekādu priekšrocību, salīdzinot ar iepriekšējo. Zināmā mērā ir jau ironiski, ka piepeši kāds no mūsu politikāņiem VK ziņojumam pievērš uzmanību. Parastā reakcija ir ziņojumu iebāzt kādā dziļā atvilktnē un izlikties, ka nekas nav noticis. Taču šajā gadījumā vismaz vienā ziņā VK nav taisnība. Salīdzinot ar iepriekšējo sistēmu pašreizējās sistēmas priekšrocība ir tā, ka ir vajadzīga viena dzeltena kartīte, nevis liela kaudze trausla papīra gabaliņu, kurus stūķēt iekšā mehāniskā aparātā. Ja doma ir atgriezties pie kontrolierēm, no kurām pirkt biļetītes, tad trūkumi ir divi. Pirmkārt, vajadzība visu laiku nēsāt līdz sīknaudu, ja vien cilvēks nevēlas likt visiem pārējiem pasažieriem gaidīt, kamēr kontroliere sameklē naudu, ko izdot no piecu latu zīmes. Otrkārt, nepārprotamais apstāklis, ka pārpildītākajos reisos kontroliere nemaz nespēj izspraukties cauri baram, lai tiktu visiem klāt. To gan atceros -- pietiekami biežās reizes 15. trolejbusā, kad stāvēju ar saviem santīmiem un ar visiem santīmiem izkāpu arī ārā, jo kontroliere līdz manis tā arī netika.

Diemžēl, situācijas pamatā ir pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme, kurš vēl iepriekšējās Domes sasaukuma laikā noslēdza līgumu par e-talonu sistēmas izveidošanu. Kā jau tas mūsu politikāņu darbā ir ierasts, RS nenoteica sasniedzamos rezultātus un neizvērtēja pieaugošo izmaksu pamatojumu iepretī sabiedriskā transporta lietotāju un pakalpojuma sniedzēju ieguvumiem. Izvēlētais pakalpojums bija par miljonu latu dārgāks, nekā cita pretendenta pieteiktais. Eiropas līdzekļi procesam bija pieejami, bet RS neatrada par vajadzīgu, tos izmantot. Liela daļa no minētajiem 100 miljoniem latu saistāmi ar apstākli, ka sistēmas pārvaldīšanu RS atdevis citās rokās, nevis pats to uzņēmies, un tām rokām nu ir jāmaksā.

Mērs ir solījis pārskatīt līgumu un meklēt iespējas samazināt izmaksas, pārņemt visu sistēmu u.tml. Jācer, ka tas izdosies. E-talonu sistēmai ir savi trūkumi, piemēram tas, ka e-talonu vienam braucienam nevar nopirkt, un tad ir jāmaksā lielāka summa, biļeti pērkot no šofera. Taču gribas ticēt, ka nav vajadzīgs spert soli atpakaļ pagātnē -- tas ir process, kuru var nosaukt par elektronikas noraidīšanu mehānikas labā. Rakstu uz datora, rakstāmmašīnu nevēlos. E-talons ir kabatā, lielu kaudzi papīrīšu negribu.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


aka 26.03.2010 12:54
cilveki veel nav apegusi ka jaunais nevienmer irlabakais

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user -> Latweets 26.03.2010 09:11
Padomā lūdzu, kas Latvijas ekonomikai ir izdevīgāk.
Viena iespēja - apmaksāt konduktoru armiju. Konduktori iztērē naudu vietējās pārtikas bodēs, apmaksājot īri, rēķinus par elektrību, siltumu tādējādi patērējot vietējos ražojumus.
Otra iespēja - apmaksāt frančus un importēt no viņiem dārgu sistēmas uzturēšanas pakalpojumus. Nauda aizplūst no Latvijas un silda Francijas ekonomiku, maksā francijā nodokļus , bet potenciālie konduktori sēž bez darba, emigrē, vai nodzerās.

Tad, kurš labāks?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ieva 22.03.2010 13:11
Njā, toties tagad aparātu var vispār ignorēt- cik var spriest no braucienu laikā dzirdētajām pamācībām, kontrole esot ļoti prognozējama. Lielā mērā tāpēc, ka viņiem arī atpakaļ kaut kā ir jātiek un stundu nīkt pieturā negribas. Turklāt konduktori maksā nodokļus, nevis saņem pabalstus.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ES 22.03.2010 10:36
Kāpēc jākrīt galējībās? Atteikšanās no e-taloniem nebūt vēl nav atgriešanās pie kasierēm trolejbusā. Tai pašā Vācijā e-talonu nav, bet ir vesela virkne visdažādāko biļešu sākot ar vienam braucienam domātām un beidzot ar veselai grupai un uz diennakti. Vienreizējās ir jāapzīmogo pēc iekāpšanas transporta līdzeklī. Laika intervālam domātās, protams, nekur nav jāreģistrē. Ja arī tas ir solis atpakaļ, tad pavisam neliels. Toties ir joma, kur vācieši mums ir tālu priekšā- biļešu iegāde. Automāti kā mazi uzziņu termināli, kur ir iespējams pat izdrukāt iespējamos variantus braucienam no punkta A līdz punktam B (ar vilcienu numuriem un pārsēšanās stacijām). Un atrodami šie automāti ir daudzās vietās, un maksāt var gan naudā dan ar karti. Mūsu e-talona projekts pats par sevi nebūtu nemaz tik slikts, bet, kā mēdza teikt, "jēls". E-talona lietošana, kad pie tā beidzot ir izdevies tikt, ir pietiekami ērta. Bet tā iegāde... It īpaši automātā (tak 21. gs., ja kas). Vispirms tas ir jāatrod. Pēc tam izrādās, ka ar karti maksāt nevar. Ja makā ir 20 Ls gabalā, tad bankomāts būs jāmeklē šā vai tā, jo talonu automāts pazīst tikai 5 un 10 latu banknotes. Un visbeidzot atlikumā izdod 50 santīmu vietā 10 forintus. (Forintu klātbūtne naudas kastē ir atsevišķs jautājums, jo tos pašus forintus automāts izmeta kā nederīgus, tātad visu vainu novelt uz negodīgu pircēju nevar. No kurienes viņi tur radās?).
E-talona projekta piemīt tā pati vaina, kas daudziem citiem Latvijā- tas ir palicis pusgatavs, turklāt ir bijis pavirši sagatavots jau no paša sākuma. Nu kāpēc nevarēja būt tā, ka e-talonu var papildināt nelielā kastītē jebkurā pieturā, bet naudiņu par braucieniem es ieskaitu caur internetu vai ar īsziņu. Sarežģīti? Kā minēju iepriekš, mēs jau desmito gadu dzīvojam 21. gadsimtā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 22.03.2010 10:01
Kārli
Žurnālistam nu tomēr vajadzētu rakstīt objektīvāk un ar vismaz kaut kādu izpēti apakšā.

Par tēmu. Nevajag jaukt kompostierus ar konduktoriem. Ušakovs teica, ka ir gatavs atgriezties pie kompostieriem - ideja, ka vajadzētu šļūkt vēl tālākā pagātnē jau pieder citiem cilvēkiem (pieņemu, ka tā netiek nopietni apsvērta). Un kompostieris jau nekā būtiski no e-talona neatšķirās - biļete tāpat ir jānopērk pirms brauciena un braucienu sākot jāpieliek pie aparāta, kas to validē jeb "iztērē". Pārējās atšķirības ir nebūtiskas tehniskas nianses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Latweets 22.03.2010 09:20
Kārli,

tie simts miljoni, ko mums atgādina katru mīļu dieniņu, ir prasta manipulēšana. Jo pasakot kāda ir etalona sistēmas apkalpošanas maksa netiek pateikts cik izmaksās viss konduktoru bars, kas būs atkal jānoalgo ja izvēlēsies likvidēt etalonu. Ja atmiņa neviļ konduktori ar taloniem gadā izmaksāja par procentiem 50 vairāk.

Ja VK saki, ka etalona sistēmai nav nekādu priekšrocību, tad kāpēc gan tāda Amsterdama pērngad pārgāja no stripkarten uz analoģisku etalona risinājumu? Lai gan es VK principā uzdotu jautājumu - kā viņi vispār var izsvērt kādas ir vai nav etalona priekšrocības? Kāda ir viņu pieredze lai varētu izdarīt šādus secinājumus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 22.03.2010 08:57
Kārlis kārtējo reizi ir uzrakstījis virspusīgu rakstu un nav veicis sīkāku problēmjautājumu analīzi. Šobrīd svarīgākais ir veikt aprēķinus cik izmaksā atgriešanās pie iepriekšējās sistēmas un cik palikšana status quo. Latvija ir recesija, tādēļ jautājums par to cik kuram kabatā ir biļetes un kādā tām forma, ir otršķirīgs.
Ja nepatīk - brauc ar auto Kārli!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Piiters 22.03.2010 08:47
E-talona sistēmai kā tādai nav ne vainas, problēma, manuprāt, ir RS vadībā (un te nav runa par lielajām algām). Lai kādu jaunu sistēmu RS ieviestu - viņi ievieš un ... apstājas. Uzskata, ka ar to ir gana, ka nav jāanalizē sistēmas trūkumi un tā jāuzlabo. Paskatamies kaut vai kontroles mehānismu. Nu ... deviņdesmitie gadi. Bariņš vīru/sievu stādina trolejbusu starp pieturām, lai taisītu tīrīšanu. Pie tam dara to laikā un vietā, kad īstie "zaķi" nemaz nebrauc. Kāpēc nevar uzlikt reģistrēšanas aparātu pie vadītāja durvīm, lai visi kāpjot iekšā, reģistrējas, vadītājam redzot. Protams, arī pārējām durvīm jābūt vaļā - un tur stāv apzinīgā braucēju masa un pārmetošām acīm skatās uz tiem, kas mēģina iešmaukt pa tām (neattiecas uz invalīdiem un vecākiem ar bērniem). Ir taču vēl kaudze ar visādiem risinājumiem, bet RS vadība tos neredz. Manuprāt, tur ir jānomaina visa augša, lai gūtu svaigu skatu uz lietām.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips