Atslēgvārdi:

Minoritātēm vajadzīgs labs mārketings 21

Minoritāšu pārstāvji sāka uzdot jautājumu — kāpēc man būtu jāmaksā abonentmaksa par BBC, ja šī televīzija nestāsta par mani un neko manā labā nedara? BBC vajadzēja reaģēt uz šādu spiedienu.

Iesaki citiem:

Intervija ar Mediju Daudzvedības institūta ekspertu Parešu Solanki (Paresh Solanki).
Jūs esat eksperts jautājumos, kas skar to, cik lielā mērā mediji atspoguļo sabiedrības daudzveidību. Man radies iespaids, ka šis jautājums pārsvarā interesē minoritāšu medijus, kamēr „galvenie” mediji parasti saka, ka “tas nav viņu jautājums.” Vai jūs man piekrītat?

Dažādās valstīs tas ir atšķirīgi. Ja tie ir komercmediji, kam jāpelna nauda un kas uzskata, ka stāsti un reportāžas par minoritātēm nenesīs peļņu, tad viņi nekad šīs reportāžas neveidos. Es atceros, reiz runāju ar kādu redaktoru, kas strādā vienā no Serbijas pilsētām. Viņš man teica, ka viņa medijs nekad neraksta par minoritātēm, jo viņiem tas nav finansiāli izdevīgi — cilvēkiem, kas uztur šo mediju un kas maksā žurnālistiem algas, raksti par minoritātēm nešķiet interesanti.


Tas neizklausās pārāk optimistiski.

Te drīzāk būtu jārunā par to, cik lielā mērā pašas minoritātes spēj mobilizēties un nākt klajā ar savu piedāvājumu. Piemēram, vai to var ietekmēt reklāmdevēji, kas pārstāv minoritātes. Tas varētu būt viens no veidiem. Tāpēc es uzskatu, ka minoritātēm pašām ir jāpieliek pūles, jāizdomā, kā varētu tikt medijos. Pirmkārt, protams, viņiem ir jāzina valsts valoda. Daudzās valstīs minoritātes neuzskata, ka tām būtu jāiemācās valoda. Bet ir jāsaprot, ka daudzveidība strādā divos virzienos: viens ir tas, ko tu vari izdarīt valstij, un otra lieta — ko valsts var izdarīt tev. Ja tu daudz strādā, lai saprastu, kā funkcionē kopiena un kultūra, tas palielina tavas iespējas.



Kā minoritātes var tikt “galvenajos” medijos, lai tie sadzirdētu arī viņas? Piemēram, par krieviem Latvijā raksta un stāsta pārsvarā tikai krievu mediji. Latviešu medijos par krieviem netiek stāstīts gandrīz nemaz.

Kas jādara krieviem Latvijā šādā gadījumā? Šīs jautājums ir ļoti plašs, jo mēs nevaram medijus atdalīt no reālās dzīves. Tas nozīmē, ka krieviem ir jābūt ietekmīgiem arī reālajā dzīvē. Citiem vārdiem, minoritātēm ir jāpiedalās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Ja, piemēram, Rīgā minoritātes nav politiski aktīvas savas pilsētas dzīvē, tās nevar ietekmēt nedz likumdošanu, nedz ko citu.



Jā, tikai Rīgā ir tā atšķirība, ka mums ir daudz nepilsoņu, kam liegts piedalīties pat pašvaldību vēlēšanās.

Ja minoritātēm ir liegta politiskā līdzdalība, cits veids, kā var ietekmēt sabiedrisko dzīvi, ir ekonomika. Vairākas minoritātes Eiropā savu ekonomisko dzīvi sāka kaut vai ar to, ka atvēra mazus restorānu. Viņi nopelna naudu un pēc kāda laika var “nopirkt” ietekmi, piemēram, caur reklāmu medijos un tā tālāk.. Cilvēki skatās uz tevi citādāk.



Bet šeit laikam jārunā arī par mediju īpašniekiem. Ja viņi negribēs neko mainīt, nekas arī nemainīsies.

Lielbritānijā lielākie mediji kā, piemēram, BBC, sāka mainīties, tikai pateicoties minoritāšu un viņu atbalstītāju spiedienam.



Par kādu spiedienu jūs runājat?

Pirmkārt, par politisko spiedienu. Arvien vairāk cilvēku sāka teikt publiski — kāpēc man būtu jāmaksā abonentmaksa par BBC, ja šī televīzija nestāsta par mani un neko nedara manā labā? BBC vajadzēja kaut kā reaģēt uz šādu spiedienu. Tāpat arī kaut kas bija jādara komerckanāliem, kas saprata, ka zaudē minoritāšu auditoriju, jo minoritātes arvien vairāk sāka skatīties satelīttelevīziju. Vēl vairāk — minoritātes ne tikai skatījās šos kanālus, bet arī pirka raidlaiku, lai izvietotu tur savas reklāmas. Mediji sāka domāt — kāpēc cilvēki negrib tērēt naudu, pērkot raidlaiku pie mums?



Kā vēl var motivēt mediju īpašniekus? Mans priekšstats ir tāds, ka īpašnieki vai redakcijas vadība labākajā gadījumā var tikai pieklājības pēc uzklausīt. Bet, kamēr šis „minoritāšu temats” ir vairāk margināls, tas viņus pa īstam neinteresēs.

Protams, jo viņi parasti ir ļoti aizņemti. Tas ir jādara diplomātiskāk. Minoritāšu kopienās parasti ir cilvēki, kas spēj nosvērti, diplomātiski sarunāties. Ja, piemēram, kopienā ir kāds uzņēmējs, kas māk pelnīt naudu, viņam sarunās ar mediju īpašniekiem, visticamāk, veiksies daudz labāk, nekā vienkārši kādai cilvēku grupai, kas atnāks un sacīs — kāpēc jūs neko nedarāt mūsu labā? Ja tāds uzņēmīgs, komunikabls cilvēks atnāks un teiks: „Es gribētu nopirkt raidlaiku savai reklāmai jūsu kanālā, bet tad jums būs arī kaut kas jāizdara mūsu labā,” tas būs visnotaļ efektīvāk.



Tātad sanāk, ka minoritātēm jābūt labi situētām sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, lai tās varētu kaut ko ietekmēt?

Kas attiecas uz politiku, ja likumi ir tādi, kas liedz minoritātēm līdzdalību, tad likumi ir jāmaina. Taču tas var aizņemt ilgāku laiku. Ekonomiski ietekmi var panākt daudz ātrāk. Īpaši, ja kopiena ir ekonomiski spēcīga kā, piemēram, ebreju kopiena visā pasaulē.



Krievu kopiena Latvijā ir pietekami spēcīga ekonomiski...

Jā, tā ir spēcīga. Bet tā neizmanto šo resursu, lai ietekmētu savu politisko dzīvi. Tāds vismaz man ir priekšstats. Es nepārzinu ļoti daudz šo specifisko jautājumu Latvijas kontekstā, bet tas, ko es varu apgalvot, — ja pieci spēcīgāki krievu uzņēmēji sanāktu kopā, viņi būtu daudz spēcīgāki, nekā trīssimt cilvēku, kas iznākuši ielās, lai protestētu.



Runājot par medijiem, nedrīkst aizmirst, ka, veidojot saturu, žurnālisti tomēr meklē kaut ko interesantu, neparastu, šokējošu. Šis ir faktors, par kuru nedrīkst aizmirst, ja mēs runājam par to, cik daudz mediji atspoguļo sabiedrības daudzveidību. Vai tas nozīmē, ka minoritātēm arī būtu jānodarbojas ar PR, lai mediji viņus sadzirdētu?

Drīzāk ar mārketingu. Minoritātēm ir jābūt lepnām un skaļu balsi. Ļoti bieži šīs grupas nav skaļas. Vai, ja arī ir, tad tikai tad, kad sūdzas par kaut ko. Un bieži vien tās nav lepnas par sevi. Tās nesaka — mēs esam izdarījuši to un to un tagad darīsim vēl šo. Tas ir mārketings. Ja tik liels procents krievvalodīgo dzīvo Latvijā, tas nozīmē, ka viņi jau veido savu kopienu. Un ja, piemēram, krievu kopienas pārstāvji ar kopienas spēcīgākajiem uzņēmējiem varētu nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, tad būtu daudz ticamāk, ka valdība ar viņiem runātu. Tātad minoritātēm ir jāmācās sevi “mārketēt”.



Es teiktu, ar nosacījumu, ka valstī ir attīstīta demokrātija un valdība novērtē līdzdalību. Bet ja varas struktūras tikai simulē dialogu...

Tā ir atkal abu pušu problēma. Ja es nāktu pie valdības, es teiktu — gribu, lai jūs kaut ko izdarītu manas kopienas labā. Bet jums ne tikai ir jāpieprasa kaut kādas izmaiņas, bet arī jāpieprasa monitorings, lai varētu pārbaudīt, vai izmaiņas tiešām notiek. Citiem vārdiem, monitoringa kritērijiem ir jābūt konkrētiem un taustāmiem. Piemēram, mēs gribam, lai tik un tik procentu žurnālistu televīzijā būtu krievi. Tas ir taustāms, izmērāms rezultāts. Turklāt valdībai ir jāpaskaidro, kā tā plāno sasniegt izmaiņas. Runa ir par konkrētu stratēģiju. Turklāt tās uzrakstīšana neprasa daudz naudas. Cilvēkiem ir jāsanāk kopā un jāuzraksta. Es nesaku, ka tas ir viegli. Bet vismaz tad minoritātēm būs iespēja cerēt uz kaut ko.

Tāpēc tas, protams, nav jautājums tikai par medijiem. Tas ir jautājums par to, cik lielā mērā Latvijas sabiedrība ir vienota. Vai arī latvieši saprot, ka krievvalodīgie ir daļa no šīs sabiedrības, ka sabiedrība esam mēs visi. Ir lietas, kas mainās, pat ja šodien mums grūti noticēt, ka tas var mainīties. Līdz pēdējam brīdim neviens neticēja, ka Padomju Savienība var sabrukt. Bet tā sabruka.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AG 07.10.2008 14:12
VAI ŠIS KUNGS NEKO NAV DZIRDĒJIS PAR ŽENĒVAS 1949.GADA KONVENCIJU UN DEKOLONIZĀCIJAS NEPIECIEŠAMĪBU?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 05.10.2008 00:56
Bet mīlestību uz valodu, uz dabu utt., uz visu to vēsturiski vērtīgo, kas dod cerību izdzīvot kā sugai un kā civilizācijai, - to visu vajag kopt, bet to var darīt tikai CILVĒKI, nevis kultūras politika. tā nav formāla lieta, tas nav masveida process (par cik mēs dzīvojam t.s. 'demokrātijā', tad visu izšķir vairākums...) Katram ir sava vieta un uzdevumi. Masu mēdiju tam nav domāti, tas tā var notikt tikai cilvēcīgā sabiedrībā, bet tādas nav un tuvākajā laikā nebūs. Cerība ir uz pašiem cilvēkiem (ko arī apliecina jūsu teiktais par poļu ģimenēm, draudzēm un skolām). Kur cilvēki redz vērtību, to arī vajag kopt, - tam, kam mēs paši ticam un veltam savu dzīvi un laiku, tam arī citi mums apkārt tic. Un tam nav nekāda sakara ar "kultūras politiku", bet ar iekšējo kultūru gan. (Un tikai nesakiet, ka pirmais nosaka otro...)
========
Ziniet, šinī punktā es Jums pilnībā pievienojos. Salīdzinot ar cilvēku ieinteresētību kaut ko kopt un saglabāt, tāda "kultūras politika" ir diezgan tukša skaņa. (Šinī ziņā ir absurdas UNESCO programmas par "nemateriālās kultūras vērtību saglabāšanu" - jo ne jau birokrāti-liekēži kaut kur Parīzē spēj noteikt, kas no cilvēces gara saglabāsies un taps nodots tālāk, bet gan tie, kuri paši ir tās "nemateriālās" kultūras nesēji. Teiksim, ja Latvijā neviens nekops matemātikas olimpiādes, tad tas, ko dara NMS - pazudīs dažu gadu laikā. Un nekāds UNESCO tur nelīdzēs.

Otrkārt, ja mēs apgāžam "kultūras politikas" jēdzienu, tad varam laist H.Demakovu darīt kādu godīgu darbu - šķiet viņai patīk lobēt būvuzņēmējus. Un budžeta krīzes māktajai valstij aiztaupīt to naudu, ko notērē Kultūras ministrijas ierēdņi. ASV tādas kultūras ministrijas nav vispār, bet kultūra viņiem neapšaubāmi ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis, AM 05.10.2008 00:37
Visbeidzot, tā klišeja "bezveidīga krievvalodīgo masa" ir vispār tik bezjēdzīga, ka vispār nav ko teikt.
======
Kāpēc gan tā neteikt? Ja pret cilvēku izturas kā pret "vienkāršo padomju cilvēku", kuram nav vajadzīga nekāda īpaša kultūras identitāte; par kuru var prognozēt, kādus plašsaziņas līdzekļus viņš lasīs un ko par to visu domās... Ja politiķi satraucas par "divu informācijas telpu esamību"... Es nesaku, ka tāds radījums "vienkāršais padomju cilvēks" eksistē dabiski. Bet ja valsts politika viņu ļoti grib un veicina - tad tāds pakāpeniski var izveidoties ;)) Cita lieta - cik viņš ir patīkams tiem, kuri viņu ir radījuši. Sk. Olgas Sedakovas rakstu: http://www.polit.ru/lectures/2004/12/20/sedakova.html . Teiksim, krievu avīzes gadu no gada atkārto - cik pazemojoši lūk esot kārtot eksāmenus, lai iegūtu pilsonību (un vienlaikus arī it kā mudina cilvēkus naturalizēties). Un pēc tam var izlasīt intervijās, ka pavisam reāli cilvēki šādas klišejas arī atkārto. Tas arī dzīvē ir savdabīgs skaistums - redzēt, kur cilvēki ir kā bites spietā, kas skatās uz saviem kaimiņiem, bet kur viņi ir kā aitas, kas paklausa savam ganam.

Vai tiešām jūs nesaprotat, ka globalizācijas laikmetā viss retais (valodas, kultūra) ir eksluzīvs un atbilstoši arī maksā? =====
Es laikam esmu nekulturāls - valodas labprāt mācos, bet sen neesmu par neko ekskluzīvu maksājis. Domāju, ka panākt, lai Latvijā taptu retranslēti kaut kādi raidījumi poliski, ukrainiski, baltkrieviski, lietuviski - tas nav nedz ekskluzīvi nedz īpaši kulturāli. Katra valsts labprāt kaut kādus valsts video produktus piedāvā citiem. Varam, protams, apgalvot, ka ikviens kulturāls cilvēks televizoru skaita par nevajadzīgu mēbeli. Bet varbūt kādam kaut kādā brīdī to tomēr vajag.
Informācija ir viens no galvenajiem un dārgākajiem resursiem globālajā laikmetā, un neviens, kurš to saprot, nav tāds muļķis, lai gaidītu, kad viņam pasniegs vajadzigo informāciju kaut kādā īpašā valodā, - informācijas valodas nebūs visas (atšķirībā no kultūras un savstarpējo attiecību valdoām).
======
Forma ietekmē saturu - nevar tā atdalīt: informāciju saņemsim tikai pāris standartvalodās, bet kultūru/attiecības smelsimies kaut kādās citās valodās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM - Kalvim 04.10.2008 22:50
"Kultūras politika" - skaista frāze, no kurienes jūs to visu ņemat? Vai tiešām jūs nesaprotat, ka globalizācijas laikmetā viss retais (valodas, kultūra) ir eksluzīvs un atbilstoši arī maksā? Jo retāks, jo dārgāks. Labais, nesamaitātais ir gandrīz jau nesasniedzams, tas, ko šajā ekonomikā sauc par "pievienoto vērtību" patiesībā ir ATŅEMTĀ VĒRTĪBA. "Tipiskais patērētājs" ir mērķtiecīgi izveidots - lētu ņirboņu gar acīm un ausīs, un ekonomiski viņš tieši to arī var atļauties. Tāda ir sistēma. Bet mīlestību uz valodu, uz dabu utt., uz visu to vēsturiski vērtīgo, kas dod cerību izdzīvot kā sugai un kā civilizācijai, - to visu vajag kopt, bet to var darīt tikai CILVĒKI, nevis kultūras politika. tā nav formāla lieta, tas nav masveida process (par cik mēs dzīvojam t.s. 'demokrātijā', tad visu izšķir vairākums...) Katram ir sava vieta un uzdevumi. Masu mēdiju tam nav domāti, tas tā var notikt tikai cilvēcīgā sabiedrībā, bet tādas nav un tuvākajā laikā nebūs. Cerība ir uz pašiem cilvēkiem (ko arī apliecina jūsu teiktais par poļu ģimenēm, draudzēm un skolām). Kur cilvēki redz vērtību, to arī vajag kopt, - tam, kam mēs paši ticam un veltam savu dzīvi un laiku, tam arī citi mums apkārt tic. Un tam nav nekāda sakara ar "kultūras politiku", bet ar iekšējo kultūru gan. (Un tikai nesakiet, ka pirmais nosaka otro...)
Kas attiecas uz "... nav gudri viņus ignorēt...", tad, manuprāt, tas ir pavisam par citu tēmu (jūs mainat sarunas tematu), jo šajā publikācijā, ja pareizi saprotu, runa iet par informācijas pieejamību, un visiem, kuri Latvijā saprot, runā un lasa krieviski vai latviski NAV NEKĀDU PROBLĒMU šajā ziņā (valodas dēļ). Informācija ir viens no galvenajiem un dārgākajiem resursiem globālajā laikmetā, un tneviens, kurš yo saprot, nav tāds muļķis, lai gaidītu, kad viņam pasniegs vajadzigo informāciju kaut kādā īpašā valodā, - informācijas valodas nebūs visas (atšķirībā no kultūras un savstarpējo attiecību valdoām). Un to nenosaka kaut kādas politikas, bet pati informācijas daba un nozīme, un jo vairāk valodas kāds zina, jo ātrāk un pamatīgāk (objektīvāk, daudzpusīgāk) viņš saņem vajadzīgo informāciju, lai pēc tam varētu būt kaut cik drošs, ka tas, ko viņš domā, ka domā, nav tikai smadzeņu skalošanas rezultāts.

Visbeidzot, tā klišeja "bezveidīga krievvalodīgo masa" ir vispār tik bezjēdzīga, ka vispār nav ko teikt. Vai jūs tā domājat vai tikai pēc inerces tā izsakāties?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andrejs, budzim 04.10.2008 19:06
Pediņus kā reiz nav jārāda! Mums ir tiesības prasīt, lai to tur nebūtu. Pederasti, lai ko viņi paši neteiktu, nav nekāda minoritāte!

Kabeļtelevīzijas ir bizness, kas tāpat ir pakļauts valsts likumdošanai; tādēļ translētajos raidījumos ir jāievēro vismaz minimālas tikumības un ētikas normas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

budzis 04.10.2008 12:49
Pretarguments - kāpēc man jamaksā par abonimentu, ja tur rāda visādus pediņus???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 03.10.2008 22:47
pt: Nevis raidījumus ukraiņu, baltkrievu u.t.t. valodās, bet neignorēt šīs grupas Latvijas televīzijas raidījumos latviešu valodā.
=====
Neizslēdzu, ka var parunāt arī par minoritātēm latviešu raidījumos. Bet varbūt tomēr ir vērts retranslēt vismaz kādus oficiālus/bezmaksas kanālus Jūsu minētajās valodās (kā arī poļu, lietuviešu, u.c.). Piemēram, uzliekot kabeļu televīzijām par pienākumu piegādāt vismaz nelielu kanālu paketi minoritāšu valodās? Vai drīzāk piedāvāt pozitīvu alternatīvu - ja gribat pa kabeli rādīt erotiskas filmas, tad tanī pašā piedāvājumā jābūt iekļautiem raidījumiem arī par ukraiņu, baltkrievu un poļu kultūru :) Jautājums atrisināsies pats no sevis.

AM: Man nudien, pazIstot dažādu minoritāšu pārstāvjus no pasākumiem, semināriem, kultūras pasākumiem, nav nācies saskarties ar to, ka k;ads no viņiem savā starpā runātu ivritā, ukrainiski vai baltkrieviski, vai poliski - TIKAI KRIEVISKI!=====
Pirmkārt, poliski cilvēki runā. Esmu to pieredzējis gan Rīgā, gan Daugavpilī - tas gan vairāk novērojams katoļu pasākumos. Iesaku aizbraukt kādu svētdienu uz Sv.Jāzepa baznīcu (Rīgā, Dzegužu ielā). Poļu dievkalpojums sākas 9:00 - http://www.catholic.lv/Jazepa/ . Var novērot, ka sanākušie draudzes locekļi poliski runā arī savā starpā (nevis tikai liturģijā paredzētos tekstus). Es nemaz nerunāju par mazākumtautību skolām, kuru poļiem Latvijā ir vismaz kādas trīs.

Otrkārt, ja mēs kultūras politiku nosakām tikai no tipiska patērētāja viedokļa, tad Jums taisnība - nav vajadzīgas šīs valodas. Nav vajadzīgs arī, teiksim, Francijas kultūras centrs Elizabetes ielā Rīgā vai klaviermūzikas koncerti. Jo arī tos izmanto niecīgs mazākums. Skaidrs, ka vairums no apmēram 12% ne-latviešu un ne-krievu iedzīvotāju parasti neizmantos informāciju savās valodās - bet tas ir tādēļ, ka viņiem tāda nav bijusi pieejama. Tomēr bieži vien tieši tam niecīgajam mazākumam, kurš seko informācijai vairākās valodās, ir neproporcionāli liela ietekme uz savas kopienas un valsts dzīvi kopumā. Nav gudri viņus ignorēt - viņi ir mūsu potenciāli sabiedrotie, ja neuzskata sevi par pelēku "krievvalodīgo" masu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM - Autoram 03.10.2008 21:04
Jums, protams, ir zināmi apsvērumi un mērķi, kāpēc bija vajadzīga tāda intervija, bet parastam cilvēkam tie nav saprotami. Lasot to visu, gandrīz katrā intervējamās personas atbildē ir redzams, ka viņš runā no pavisam citas situācijas nekā tā, kurā dzīvijam mēs. Par "minoritātēm" Eiropā ir pieņemts saukt tiešām minoritātes, neintegrētu mazākumu, sociālu perifēriju. Bet krieviem Latvijā ir pavisam cita situācija, mēdiju krievu valodā ir ļoti daudz. Un v isi tie "eksperta" ieteikumi līdz ar to izskatās galīgi muļķīgi. Tā varētu būt intervija par tēmu "Ko mēdiju eksperts tāds un tāds ieteiktu krieviem Latvijā, ja viņi būtu minoritāte". Bet tā vērtība būtu (un arī ir) tikai kā akadēmisks vingrinājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM - Kalvis, pt 03.10.2008 20:56
Man nudien, pazIstot dažādu minoritāšu pārstāvjus no pasākumiem, semināriem, kultūras pasākumiem, nav nācies saskarties ar to, ka k;ads no viņiem savā starpā runātu ivritā, ukrainiski vai baltkrieviski, vai poliski - TIKAI KRIEVISKI! Kādu demagoģiju jūs te taisāt!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt - Kalvis 03.10.2008 19:29
Mēs nevaram ietekmēt citu valstu televīziju, bet konkurēt ar tām, piedāvājot šīs grupas saistošu saturu Latvijas televīzijā. Nevis raidījumus ukraiņu, baltkrievu u.t.t. valodās, bet neignorēt šīs grupas Latvijas televīzijas raidījumos latviešu valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis, pt 03.10.2008 19:05
problēma, manuprāt, nav tā, vai minoritātēm ir pieejama informācija dzimtajā valodā, bet gan tā, ka viņi saņem citu informāciju - latviešiem informācija par latviešiem latviešu valodā, visiem pārējiem informācija par pārējiem krievu valodā + citu valstu ziņas krievu (un citās) valodās.
======
Pasvītrotajā teikuma daļā izteikts, manuprāt, pārāk vienkāršots situācijas raksturojums - pretstatīti latvieši un krievvalodīgie, kuri katrs dzīvo citā informācijas telpā, nekur nesaskaras, viens par otru neraksta, utml. Manuprāt, šie "visi pārējie" nav kaut kāda monolīta krievvalodīgo masa, bet dažādu tautību cilvēki ar vēl dažādākām kultūras vajadzībām. Turklāt nav jau tā, ka nebūtu informācijas vieniem par otriem.

Un kādā ziņā mēs varam iespaidot "citu valstu ziņas krievu (un citās) valodās"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt - Kalvis 03.10.2008 11:46
problēma, manuprāt, nav tā, vai minoritātēm ir pieejama informācija dzimtajā valodā, bet gan tā, ka viņi saņem citu informāciju - latviešiem informācija par latviešiem latviešu valodā, visiem pārējiem informācija par pārējiem krievu valodā + citu valstu ziņas krievu (un citās) valodās.

Un pēc tam izbrīns par to, kāpēc Latvija ir divkopienu valsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - AK 02.10.2008 21:06
Nu, ja skaitīt visas kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas paketes, tad vadībā vispār izrādīsies angļu valoda.
======
Satelītos, protams, jā. Bet kabeļtelevīzijām ir daudz vairāk lietotāju - tādēļ būtiski ir skatīties pirmkārt tās. Atbilde ir atkarīga no tā, kā uzdodam jautājumu. Ja skatāmies, cik kanālu ir pieejami VISĀ Latvijas teritorijā, tad pārsvarā ir latviešu valoda. Ja skatāmies, cik ir tādu kanālu, kuri ir pieejami, teiksim, vismaz 200 tūkstošiem ģimeņu Latvijā - tad var gadīties, ka krievu valodā raidošu kanālu tomēr ir vairāk...

Sākotnējā diskusija gan bija par to, vai krievu valoda tiek kaut kādā ziņā izspiesta no plašsaziņu līdzekļu vides Latvijā (tātad - radio, televīzijas, avīzēm, Latvijā reģistrētām Interneta vietnēm). Man nav nekādu faktu, kuri ļautu nonākt pie šāda secinājuma. Arī Jūsu citētie ĀM dati, ka Latvijā 31% no radio un 26% no televīzijas programmām ir krieviski (ņemot vērā to, ka etnisko krievu ir 28% no visiem iedzīvotājiem) - šie dati, manuprāt, neliecina par kādu šausmīgu diskrimināciju.

Drīzāk tad ir jājautā, vai ir pietiekami daudz Latvijas televīzijā/radio/presē ir pārstāvēta baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, ivrita u.c. minoritāšu valodas. Jo šo tautību pārstāvji arī taču sastāda kādus 10%. Nedomāju, ka viņiem visiem ir vienādas vajadzības pēc "krievvalodīgiem" medijiem - vismaz iekams neesam viņiem pašiem to pajautājuši. Ļoti iespējams, viņi izmantotu informāciju arī citās minoritāšu valodās, ja tā būtu viegli pieejama, tiktu retranslēta, utml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Kalvis 02.10.2008 17:26
Nu, ja skaitīt visas kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas paketes, tad vadībā vispār izrādīsies angļu valoda. To, ka šādi rēķināt būtu smieklīgi, acīmredzot, apzinājas pat citētā ziņojuma autori Ārlietu ministrijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis, AK 02.10.2008 09:19
Neatbilst patiesbai. 2007. g. pārraižu krievu valodā bija tikai 31% radio un 26% televīzijā.
=====
Šajā oficiālajā statistikā nav saskaitīts viss tas, ko cilvēki reāli skatās - ievērojamai daļai pilsētu iedzīvotāju ir pieejama kabeļtelevīzija, kur piegādātāji sastāda programmu paketes pēc saviem ieskatiem. Un viņu piedāvājumā dominē programmas krievu valodā. Sk. piemēram tipisku "Baltcom TV" programmu sarakstu (atverot jebkuru no linkiem var apskatīt cik dažādu kanālu tur ir un arī to, ka vairāk nekā puse no tiem ir krievu valodā) http://www.baltcom.lv/lv/privatpersonam/tv_kab.html .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 01.10.2008 23:15
radio un televīzijas raidlaiku pa pusei aizņem krievu valoda

Neatbilst patiesbai. 2007. g. pārraižu krievu valodā bija tikai 31% radio un 26% televīzijā. Sk. http://www.mk.gov.lv/doc/2005/AMzino_050608.doc 98.-100. lpp. Krievvalodīgo pēc tautas skaitīšanas datiem 2000. g. bija vairak par 37% - LR valdības politikas rezultātā šis īpatsvars droši vien jau sarūk (redzams pēc krievu īpatsvara samazināšanas - 2007. g. par 0,3% http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html;jsessi...), bet ne par 0,9% gadā taču?

Ja vēl tāds absurds kā vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, tad tuvākajā nākotnē minoritāte būs latvieši

Jauns vārds demogrāfijas zinātnē! Līdz šim gan, "par spīti" tam, ka nepilsoņi pamazām naturalizējas un līdz ar to gūst balsstiesības, latviešu vairākums kļūst arvien nospiedošāks. Sk. Iedzīvotāju reģistra datus augstāk norādītajā PMLP mājaslapā

mēdiju telpā un ekonomiskajā sfērā viņu ietekmi stipri pārsniedz viņu procentuālo skaitu

Un arī te protams nekāds pamatojums nav sniegts...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis, pt 01.10.2008 19:32
Ja latviešu mediju patērētāji neko īsti nezināja par protestiem pret krievu skolu reformu, iespējams, viņi netika pienācīgi informēti. Iespējams, ka vēl ir kādas problēmas, kas krievvalodīgajā vidē ir ļoti aktuālas, bet latvieši (t.sk. liela daļa politikas veidotāju) par to dzīvo laimīgā neziņā.
=====
Ja latviešu avīzē par to nav rakstīts, tad iznāk, ka neviens latvietis par to nav pienācīgi informēts? Tā varēja domāt vēl PSRS informācijas monopola apstākļos, bet Latvijā izskatās, ka vismaz 70% pieaugušo cilvēku pietiekami labi pārvalda valodas, lai spētu patstāvīgi izlasīt avīzi gan latviski, gan krieviski - nemaz nerunājot par politikas veidotājiem. Konkrēti krievu skolu reforma tika atspoguļota latviešu presē visai plaši.

Manuprāt, ir ļoti vieglprātīgi veicināt, ka daļu sabiedrības informē nošķirta vietējo mediju grupa (dažiem no tiem ir "ļoti interesanta" politiskā pozīcija) un kaimiņvalstu mediji.
=====
Latviešu mēdijiem, protams, ir jābūt iespējami kvalitatīviem un daudzpusīgiem - un jāraksta tas, ko ir vērts zināt viņu auditorijai. No otras puses, speciāli pakārtot kādas redakcijas politiku tam, lai daļu sabiedrības neinformētu kaimiņvalstu mēdiji - ir neiespējami panākt, un arī pilnīgi nevajadzīgi. Pirmkārt jau katras redakcijas politika ir savādāka - tam, kas der Lembergam, neder Bonnier AB un otrādi. Turklāt mums nav jēgas mēģināt jebkādā nozīmē kļūt krieviskākiem (vairāk izteikties krievu valodā, atspoguļot krievu mazākumtautību organizāciju īpašās vajadzības, utml.) tikai tādēļ, ka daļa mūsu līdzpilsoņu skatās uz Krievijas pusi. Tā darīt būtu galējs provinciālisms - savas patības noliegšana un pakārtošana savam priekšstatam par krievvalodīgās auditorijas gaumi. To nav sapratis arī Vladimirs Čepurovs - http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/vladimirs-cepurovs... .

Mums nav nedz jāveicina nedz jākavē tas, ka cittautiešus informē Krievijas mēdiji, tas kaut kādā mērā notiek arī bez mūsu līdzdalības. Toties mums jādara savs darbs un jāuzrunā tie, kuri mūs vēlas sadzirdēt - t.i. sadzirdēt latviešu valodā runājam par mūsu sabiedrībai aktuālām lietām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt - Kalvis 01.10.2008 13:07
Ne visu var analizēt, izmantojot matemātikas metodes: informācijas daudzums krievu valodā atbilst krievu daudzumam sabiedrībā = viss ir kārtībā.

Ja latviešu mediju patērētāji neko īsti nezināja par protestiem pret krievu skolu reformu, iespējams, viņi netika pienācīgi informēti. Iespējams, ka vēl ir kādas problēmas, kas krievvalodīgajā vidē ir ļoti aktuālas, bet latvieši (t.sk. liela daļa politikas veidotāju) par to dzīvo laimīgā neziņā. Un tas, ka laiku pa laikam pastāsta par kādu mazākumtautību deju kolektīva un folkloras ansambļa uzstāšanos un draudiem no Krievijas, varētu būt nepietiekami, lai krievvalodīgie sajustu interesi par informāciju šajos medijos un mediju interesei par sevi.

Manuprāt, ir ļoti vieglprātīgi veicināt, ka daļu sabiedrības informē nošķirta vietējo mediju grupa (dažiem no tiem ir "ļoti interesanta" politiskā pozīcija) un kaimiņvalstu mediji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

George 01.10.2008 11:29
Krievi Latvija nav "minoritāte" klasiskajā izpratnē. Tas, ka formāli viņi nedaudz zem 50% no iedzīvotājiem neko nenozīmē, jo mēdiju telpā un ekonomiskajā sfērā viņu ietekmi stipri pārsniedz viņu procentuālo skaitu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vērotājs 01.10.2008 09:24
Tieši latviešu valodu ar lienošām metodēm konsekventi dzen stūrī. Ja vēl tāds absurds kā vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, tad tuvākajā nākotnē minoritāte būs latvieši. Par ko arī daudzi sapņo. To var spriest pēc regulārās kūdīšanas krievalodīgajā presē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 30.09.2008 22:19
Piemēram, par krieviem Latvijā raksta un stāsta pārsvarā tikai krievu mediji. Latviešu medijos par krieviem netiek stāstīts gandrīz nemaz.
====
Dmitrijs Petrenko savos jautājumos pa ceļam izsaka pilnīgi absurdus apgalvojumus. Kur tad viņa paša intervija par krieviem mēdijos ir publicēta - vai tad Politika.lv neraksta latviski? Arī jebkura cita latviešu avīze, portāls radio vai TV par krieviem (gan par Krievijas krieviem, gan par vietējiem politiķiem, uzņēmējiem u.c.) izsakās ļoti regulāri.


Runājot par medijiem, nedrīkst aizmirst, ka, veidojot saturu, žurnālisti tomēr meklē kaut ko interesantu, neparastu, šokējošu. Šis ir faktors, par kuru nedrīkst aizmirst, ja mēs runājam par to, cik daudz mediji atspoguļo sabiedrības daudzveidību. Vai tas nozīmē, ka minoritātēm arī būtu jānodarbojas ar PR, lai mediji viņus sadzirdētu?
======
Starp citu, Latvijā apmēram puse no lielajām dienas avīzēm ir krievu avīzes un arī radio un televīzijas raidlaiku pa pusei aizņem krievu valoda. Tā arī nesapratu, kurā vietā un kādā kontekstā D.Petrenko vēlas lielāku krievu ietekmi vai krieviskā materiāla klātbūtni?

Saistītie raksti
Taures 255x203

Interpretāciju karš 5 Autors:Zoja Gorbušina

Citi autora darbi