Atslēgvārdi:

Minoritāšu konvencija: ratificēsim pēc vispusīgas izvērtēšanas 9

Nu jau folklorizētais teiciens, ka "minoritātes par daudz cer, bet latvieši par daudz baidās" no minoritāšu konvencijas ratificēšanas, ir patiess. Optimāls risinājums šķiet darba grupas izveidošana Saeimā, lai rūpīgi sagatavotos ratifikācijai, kuras termiņu vēl nevar prognozēt.

Iesaki citiem:

Mana pamatnostādne ir šāda: Latvija Vispārējo nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju ir parakstījusi, un nākotnē tā tiks ratificēta. Tomēr būtu jāatturas prognozēt, kad ratifikācija varētu notikt. Kaut arī konvencijas ratifikācijai konkrēti termiņi nebūtu nosakāmi, jāsāk veikt nepieciešamos priekšdarbus. Būtu jāveido īpaša darba grupa, kas vispusīgi izvērtētu konvenciju saistībā ar Latvijas valodas situāciju, etnopolitikas stratēģiju un pastāvošo likumdošanu. Optimāls variants šķiet šādas grupas izveidošana Saeimā, jo jāatgādina, ka tieši Saeima pieņems izšķirošo lēmumu par konvencijas ratifikāciju.

Kāpēc Konvenciju nevaram ratificēt bez vispusīgas ilgtermiņa seku analīzes?
Pirmkārt, mums jāgūst pilnīga pārliecība un garantijas, ka konvencijas ratifikācija neapturēs veiksmīgi sākto Latvijas sabiedrības integrāciju. Konvencijas gars nenoliedzami vērsts uz sabiedrības vienotības veicināšanu, tomēr pastāv nopietns risks tādai konvencijas burta interpretācijai, kas apdraudētu latviešu valodas statusu un pastiprinātas divkopienu sabiedrības attīstības tendences. Apriora šāda riska noraidīšana liecina par elementāru valodu konkurences procesu neizpratni. Ņemot vērā konkurentvalodu augsto ekonomisko vērtību, latviešu valodas juridiskajai aizsardzības sistēmai ir liela nozīme. Mums jāņem vērā konvencijas plašās interpretācijas iespējas. Analītiķi daudzkārt norādījuši, ka vai ik pants ir traktējams atšķirīgi. Piemēram, 11. panta 3. daļā ir septiņi plašā amplitūdā traktējami vārdi vai vārdu savienojumi. Pašlaik Eiropas Padomes (EP) Monitoringa komitejā vērojama tendence pantus interpretēt maksimāli plaši, kas ir izdevīgi minoritāšu un to valodu aizsardzībai. Valstīs ar nelielu minoritāšu procentu šāda prakse būtu apsveicama, tomēr Latvijas etnodemogrāfiskajā situācijā tādējādi tiktu reāli aizskartas vairākuma tiesības, kuru aizsardzība nostiprināta Konvencijas 20. pantā.

Otrkārt, Vispārējā minoritāšu aizsardzības konvencija principiāli atšķiras no tradicionālajām konvencijām. Tā tāpat kā citas konvencijas ir juridiski saistošs starptautiskās likumdošanas instruments, tomēr vārds "vispārējā" (framework) norāda, ka šis instruments nav pielietojams tiešā veidā, bet tā programmatiskie principi iestrādājami nacionālajā likumdošanā. Tātad pirms konvencijas ratifikācijas ir jāveic detalizēta Latvijas likumdošanas analīze (sākot no Satversmes un beidzot ar pārsimt normatīvajiem aktiem, īpašu uzmanību pievēršot Valsts valodas likumam, Radio un televīzijas likumam, Izglītības likumam u.c.) salīdzinošā aspektā. Šāda analīze līdz šim nav veikta. Nav panākta arī konceptuāla vienošanās, kāda būs Latvijas likumdevēju rīcība gadījumos, kad tiks konstatēta neatbilstība starp konvenciju un Latvijas tiesību aktu. Jau tagad ir skaidrs, ka nedrīkstēsim atteikties no vairākām formāli neatbilstīgām normām, kas Latvijas situācijā vairākuma tiesību un latviešu valodas aizsardzībai ir absolūti nepieciešamas (par to konkrētāk ceturtajā argumentā par atrunām).

Treškārt, pastāv nopietnas domstarpības par konvencijas subjektu. Konvencija neietver minoritātes jeb mazākumtautības definīciju. Valstis pašas nosaka, uz kurām iedzīvotāju grupām konvencija tiks attiecināta.

Praksē, kā zināms, pastāv vairākas pieejas: 1) deklarēt, ka valstī minoritāšu nav (Lihtenšteina, Luksemburga, Malta), 2) neprecizēt konvencijas subjektu (Azerbaidžāna, Bulgārija, Polija), 3) minēt konkrētas minoritātes (Vācija, Dānija, Slovēnija), 4) minēt konvencijas izmantošanas pamatprincipus (Šveice, Austrija, Igaunija).

Latvijā nav panākta vienošanās par diviem nozīmīgiem jautājumiem – vai konvencija attiecināma tikai uz pilsoņiem vai arī uz nepilsoņiem, un kuras iedzīvotāju grupas būtu atzīstamas par minoritātēm.

Vairums dalībvalstu par konvencijas subjektu atzinušas tikai pilsoņus. Tomēr tiek atzīts, ka Starptautiskā Pilsonisko un politisko tiesību pakta (1966) 27. pants -visplašāk pazīstamā norma minoritāšu tiesību jomā, kas nosaka: "Valstīs, kurās eksistē etniskas, reliģiskas vai lingvistiskas minoritātes, personām, kas pieder pie šādām minoritātēm, nedrīkst tikt liegtas tiesības kopā ar citiem šīs pašas grupas locekļiem baudīt savu kultūru, piekopt reliģiju vai lietot savu valodu", attiecas arī uz tiem iedzīvotājiem, kas nav pilsoņi. Eiropas Padomē pastāv tendence panākt pēc iespējas plašāku konvencijas traktējumu. Jāatgādina fakts, ka, ratificējot konvenciju, Krievija deklarējusi, ka valstis, kas neattiecina konvenciju uz nepilsoņiem, rīkojas pretēji konvencijas mērķiem, šādi dodot mājienu arī Latvijai.

Minoritātes definīcijas izstrāde konvencijas vajadzībām Latvijā ir problemātiska. Nav izmantojams ne tradicionalitātes princips (tādā gadījumā konvencija nebūtu attiecināma uz ukraiņiem), ne statistiskais princips (piemēram, grupas, kas veido ne mazāk kā 0,1% no iedzīvotāju procentuālā sastāva - tad konvencijas prasības būtu attiecināmas uz tatāriem un armēņiem, bet ne uz lībiešiem). Īpaši analizējami arī šādi argumenti:

1) latvieši nebūtu atzīstami par majoritāti tradicionālajā izpratnē, īpaši lielajās pilsētās,
2) Latvijā nacionālās minoritātes un lingvistiskās minoritātes jēdzieni nav sakritīgi.

Manuprāt, vērts apsvērt iespēju izvairīties no minoritātes jēdziena definēšanas, bet norādīt konkrētas grupas, uz kurām konvencija attiecināma - lībieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi, lietuvieši, ebreji, čigāni, vācieši, igauņi. Atklāts paliek jautājums, kā reāli tiks nodrošinātas visu šo grupu tiesības.

Minoritātes definīcijai Latvijā ir milzīga politiska un teorētiska nozīme, bet niecīga praktiska nozīme - tieši tāpat kā pilsoņu/nepilsoņu šķīrumam. Latviešu valodai reāli konkurējošs spēks ir vienīgi krievu valoda. Krievi jebkurā gadījumā - gan pēc tradicionālā, gan vēsturiskā kritērija - tiks atzīti par minoritāti. Vai tad pilsonim atļausim izvietot personisku informāciju krievu valodā, bet nepilsonim ne? Vai pilsoņi skolā daļu mācību priekšmetu apgūs dzimtajā valodā, bet nepilsoņi ne?

Ceturtkārt, Latvijas situācijā nebūtu iespējama Konvencijas ratifikācija bez t.s. atrunām (rezervācijām). Par atrunu likumību gan Latvijas, gan citu valstu juristu viedokļi dalās. Jāpiezīmē gan, ka šādu atrunu izmantošanu nebalsta līdzšinējā EP dalībvalstu prakse, un Eiropas Padomē jūtama tendence panākt valstu atteikšanos pat no subjekta ierobežojumiem deklarācijās.

Latvijā par iespējamām atrunām diskutēts visai daudz, bet vienošanās nav panākta. Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks uzskata, ka atruna nepieciešama tikai attiecībā uz 11. panta 3. daļu (par vietvārdiem, ielu nosaukumiem u.tml.). TB/LNNK par nepieņemamu uzskata 5. panta 2. daļu (par atturēšanos no asimilācijas politikas), 9. panta 1. un 4. daļu (par plašsaziņas līdzekļiem), 10. panta 2. daļu (par valodu saziņā ar varas iestādēm), 11. panta 2. un 3. daļu (par informāciju un ielu zīmēm), 14. pantu (par izglītības ieguves valodu), 16. pantu (par iedzīvotāju skaita proporcijām). Manuprāt, Latvijas situācijā nav pieļaujama 11. panta 3. daļas un 10. panta 2. daļas ratifikācija bez atrunām. Problemātisks ir arī 9. pants, jo pilnīga t.s. valodas kvotu atcelšana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos apdraudētu latviešu valodas pozīcijas.

Jāuzsver, ka vairāku šķietami problemātisku pantu interpretācijā ļoti nozīmīgs ir Paskaidrojošais ziņojums. Latvijā tas nezināmu iemeslu dēļ netiek plaši popularizēts, kaut konvencijas izpratne bez tā ir praktiski neiespējama. Paskaidrojošajā ziņojumā ir skaidri norādīts, ka pušu pienākumi attiecībā uz minoritāšu valodu nekādā veidā neskar oficiālās valodas statusu un, ka oficiālās valodas zināšanas ir faktors, kas veicina sociālo saliedētību un integrāciju. No ziņojuma arī redzams, ka Latvijas izglītības sistēma, arī bilingvālās izglītības ieviešana un 2004. gada vidējās izglītības reforma (kas paredz iespēju līdz 40% mācību satura apgūt minoritātes valodā) pilnīgi atbilst konvencijas 12.-14. pantam, tātad šai ziņā problēmu nav. Arī minoritāšu personvārdu latviskā transkripcija ir pilnīgā saskaņā ar konvencijas 11. panta 1. daļu.

Piektkārt, sabiedrība nav sagatavota konvencijas ratifikācijai. Ne konvencija pati par sevi, bet ažiotāža ap to un tās ratifikāciju jau tagad šķeļ sabiedrību. Nu jau folklorizētais teiciens, ka "minoritātes par daudz cer, bet latvieši par daudz baidās" ir patiess, un pagaidām ir darīts visai maz, lai situāciju mainītu. Krievu valodā rakstošajā presē mērķtiecīgi tiek kultivēts viedoklis, ka konvencijas ratifikācija būs līdzvērtīga Latvijas valodas politikas pārskatīšanai līdz pat oficiālās valodas statusa piešķiršanai krievu valodai ar visām no tā izrietošajām sekām. Gaidot šādu soli, jau tagad sistemātiski tiek pārkāpts Valsts valodas likums, tiek apšaubīti zinātniski pamatotie lēmumi izglītības politikā un tiek kavēta sabiedrības integrācija. Ar starptautisku organizāciju palīdzību tiek gatavoti un izplatīti materiāli, kuros tiek norādīts uz šķietamu diskrimināciju Latvijas likumdošanā un gatavota augsne konvencijas maksimāli plašai interpretācijai[1]. Konvencijas ratifikāciju bez jebkādām atrunām ir pieprasījusi PCTVL; šādu tēzi izvirza arī jaunā Tautas saskaņas partijas frakcija.

Latviešu sabiedrība par konvenciju ir mazāk informēta, bet arī latviešu presē pārsvarā atrodami izteikumi, ka, to ratificējot, nāksies pārskatīt vairākas Valsts valodas likuma normas. Līdz ar to sabiedrībā izveidojies negatīvs viedoklis par konvenciju, un tā pamatoti vai nepamatoti tiek uztverta kā drauds latviešu identitātei.

Tādēļ atzīstams, ka konvencijas ratifikācija pašlaik var novest pie sabiedrības konfrontācijas un apturēt integrācijas procesu - tātad panākt pilnīgi pretējus mērķus tās būtībai. Jāņem vērā arī iespējami nelabvēlīgā diskusiju ietekme uz balsojumu referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Konvencijas ratifikācija demagoģisku eiroskeptiķu rokās var kļūt par spēcīgu ieroci, lai mudinātu balsotāju lielāko daļu - latviešus - balsot “pret”.

Sestkārt, patiesībai atbilst viedoklis par konvencijas slikto tulkojumu (-iem). Pašlaik izplatīti vairāki tulkojuma varianti; diskusijās katrs izmanto savu variantu, kas dažkārt atšķiras visai būtiski. Joprojām nav panākta vienošanās par dažu terminu tulkojumu (piem., angļu val. minority = minoritāte, mazākumtautība, mazākumgrupa?). Īpašā darba grupā, kurā piedalītos arī sociolingvisti, būtu jāapstiprina oficiāls tulkojums, kas būtu izmantojams turpmākajās diskusijās.

Septītkārt, konvencijas 24.-26. pantā paredzēta īpaša tās izpildes monitoringa sistēma, kas pamatojas uz dalībvalstu ziņojumiem. Šo ziņojumu analīzei un Eiropas Padomes Ministru komitejas informēšanai par tās rezultātiem ir izveidota īpaša Konsultatīvā komisija, kas sastāv no 12-18 locekļiem. Pēc konvencijas ratifikācijas valstīm jānodrošina regulārs tās izpildes monitorings. Pašlaik Latvija ne finansiāli, ne organizatoriski nav gatava šādu procedūru veikšanai.

Apkopojot teikto: konvencijas ratifikācija nav formāls akts, bet rūpīgi pārdomājams solis ar tālejošām sekām. Latvijas sarežģītajā politiskajā un etnodemogrāfiskajā situācijā būtu detalizēti jāizvērtē katra konvencijas panta ietekme uz sabiedrības integrācijas procesu un valsts valodas statusa nodrošināšanu.


______________________

[1] Sk. piem., Report on the Implementation of the Framework Convention for the Protection of National Minorities in the Republic of Latvia. Latvian Human Rights Committee, Riga, 2002

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

repat 13.07.2004 09:44
Konvencijas piemērošana krieviem Latvijā būtu ņirgāšanās par konvencijas mērķi. Konvencija ir izstrādāta, lai aizsargātu tautas, kurām nav izveidojusies sava valsts (baski, čigāni, sāmi jeb lapi), kā arī tādām tautām piederīgos, kuru izcelsmes teritorija nesakrīt ar valsts robežām, no asimilēšanās, vienlaicīgi nodrošinot, ka tām piederīgie spēs konkurēt darba tirgū ar majoritāti. Krievi Latvijā neatbilst ne pirmajam, ne otrajam kritērijam. Asimilācija Latvijā notiek galvenokārt krievu valodas ietekmē un tai ir pakļauti ne tikai citām slāvu tautām piederīgie, kuriem vieglāk iemācīties krieviski nekā latviski, bet arī paši latvieši, piemēram, Latgalē, kuru rusifikācija skārusi daudz lielākā mērā nekā pārējo Latviju. Konkurences iespējas darba tirgū nodrošinošo konvencijas 14.panta nosacījumu, ka skolās mācībām jānotiek oficiālajā (valsts) valodā*, krievi paši ignorē.

*Lasot konvenciju angliski, šis nosacījums ir nepārprotams. Tulkojums latviešu valodā, diemžēl, ir dažādi interpretējams un neskaidrs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hameleons 13.05.2003 18:13
Sveicinaati latvis,


Atshkjiriibaa no Jums, es atshkjiru imperatoru (karali utt.) no diktatora. Godiigi sakot man ir gruuti saprast, kaapeec Juus neredzat totalitaara rezhiima biistamiibu (fraaze attiecas gan uz Staljinu, gan uz Hitleru, ko "labu" vinji nedariitu), bet nu droshi vien es dzirdeeshu atbildi, ka Juus tomeer redzat, bet taa esmu sapratis Juusu nostaaju (peec Juusu vaardiem). Vadoties no psihologjiskiem skaidrojumiem par diktatoru dabu, izriet, ka visi ir vienaadi un pielieto vienus un tos pashus liidzekljus.


Runaajot par anglju valodu un par ASV pavalsti, man ir taada sajuuta, ka driiz mees buusim pavalsts statusaa. Kaa Juus domaajat, prieksh kam Reezeknes rajonaa tiek buveeta stacija AN/FPS-117 (citiem vaardiem radars), kura jau darbojas Igaunijaa un aptver dalju no Krievijas teritorijas. Mees pieljaujam nelielu agresiju pret lielu valsti, bet kopaa ar lielvalsti.Esmu paarliecinaats, ka mees atbalstiisim visus ASV priekshlikumus. Kaa Juus domaajat, vai Kazhocinju apstiprinaas uz Satversmes biroja direktora amatu? Es domaaju ka jaa, vinjam jau ir pieeja pie valsts nosleepumiem, neskatoties uz to, ka vinju veel neapstiprinaaja. Bet kaa ir iespeejams izveeleeties Lielbritaanijas specdienesta ajentu, kursh ir nodeevis Latviju (atteicoties no pilsoniibas). Runaajot par izgliitiibu, nezinu kaa citaas fakultaatees, bet LU Soc.Zin.Fak. studentiem ir obligaati jaaklausas lekcijas anglju valodaa (krievu nee!), graamatas paarsvaraa ir anglju valodaa (bet tas ir saprotams, jo pie mums agraak ar taadaam zinaatneem gandriiz ka nenodarbojas).Liidz ar to, pastaav arii savs labums - studenti iemaacaas anglju valodu, "apguust viedoklju pluraaalismu" utt. Bet kur ir apmaaciiba latvieshu valoda? Kaa Juus domaajat vai cilveeks maacoties un apguustot teoriju sveshvalodaa, turpmaak lietos terminologjiju dzimtajaa? Es arii taa agraak domaaju, tachu mani bijushie pasniedzeeji ljoti biezhi lietoja anglju vai krievu vaardus (origjinaalu), jo biezhos gadiijumos, dazhaadus jeedzienus ir ljoti gruuti paartulkot. Nu ko? Tulkojiet miilie lingvisti simt tuukstoshiem graamatu uz latvieshu valodu. Kas tad Latvijaa iisti notiek? Neviens negrib straadaat, kaapeec tiek izdotas tik maz graamatas latvieshu valodaa?


Veel gribeetos izteikties par latviskoshanu mazakumtautiibu skolaas. Buutu ljoti pateiciigs, ja Juus man vareetu atbildeet uz sekojoshu jautaajumu: Kas ir svariigaaks un IZDEVIIGAAKS Latvijas ekonomikai un attiistiibai, vairaak izgliitotie cilveeki ar plashaam zinaashanaam neatkariigi no dzimshanas vietas un dzimtaas valodas (vareetu pieljaut ka valodas zinaashanaam) vai naacijas paraakums par visaam paareejaam tautaam, kuri nav pietiekami izgliitoti? Tagad meegjinaashu pieradiit hipoteezi par to, ka latviskoshana un latvieshu valodas saglabaashana ar jebkuriem liidzekljiem samazina Latvijas valsts labklaajiibu. Apluukosim taadu situaaciju: njemsim krievu beernu, kursh maacaas, teiksim 5. klasee, nu nepaspeeja vinjsh iemaaciit liidz shim briidim latvieshu valodu, jo veecaaki arii ir krievi un latvieshu valodu vispaar nepaarzin (jaa es Jums piekritu - beediigi), liidz ar to, vinjsh ir spiests maaciit un maaciities latvieshu valodaa, PLUS vinjam ir jaamaaca arii anglju un krievu. Paraleeli, latvietim tajaa pashaa vecumaa ir jaamaacas savaa dzimtajaa valodaa un jaamaaca anglju valodu, krievu valodai nav eksaamena, taapeec pietiks ar minimaalu atziimi lai pabeigt skolu. Krievu beerns ir paarslogots, liidz ar to vinjsh nevar veltiit vairaak laika citiem, peec vinja domaam, interesantaakiem priekshmetiem. Sliktaakajaa gadiijumaa, vinam var buut pretiiga ne tikai shii valoda, bet arii valsts un naacija. Cik man ir zinaams, tad krievu beerniem ir pilniigi pietiekamas latvieshu valodas zinaashanas un tieksme to apguut, lai pakaapeniski iemaaciit to. Muusu valodas politika (visu latviskoshana) neatshkjiras no Staljina politikas ("rusifikacii"). Bet, ja iesim talaak, tad kas ir speejiigs dot valstij labumu - izgliitots latvietis un neizgliitots krievs vai izgliitots lavietis un izgliitots krievs? Kaapeec latvietis un krievs? Taapeec, ka latvieshi sastaada tikai 56% no visiem iedziivotaajiem. Protams, saliidzinaajums varbuut nekorekts, jo ne visiem krieviem ir taada situaacija un ne visi krievi kaa arii latvieshi grib dot vlastij labumu utt. Runaajot par ideologjiju, tad ir jaasaka, ka konservatiivisms, tradicionaalisms un tml. kavee attiistiibu, prieksh kam mums ir jaateeree nauda uz nemateriaalo veertiibu saglabaashanu, ja tos pashus liidzekljus mees varam pavirziit uz attiistiibu? Pagaidam, pasaulee ir ljoti populaara anglju valoda, tad kaapeec mums ir jaamaaca latvieshu valoda, kaapeec mees nevaram pieveerst vairaak uzmaniibas anglju vai kaadai citai globaalai valodai? Juus man pateiksiet, ka tas tachu ir muusu senchu valoda utt. Bet ko muusu senchi atstaaja mums? - mazo valsti, kura nav speejiiga sevi aizstaaveet no kaadas agresijas un noteikt kaadai citai valstij noteikumus. Protams, neviens nav vainiigs un muusu senchi arii, taapeec neskatiisimies atpakalj un iesim uz priekshu! Personiigi man, ir svariigi lai mani beerni nestraadaatu sheit veikalos, viesniicaas un citaas tamliidziigaas vietaas, lai kalpotu aarzemju kungiem, bet lai vinji briivi vareetu aizbraukt uz jebkuru citu valsti, kur ciena cilveeku; vai palikt tee pat, ja vinji varees labi nodroshinaat sevi un ja valsts rupeesies par sabiedriibu, nevis par sevi.


Kas attiecas uz lamu vaardiem, tad Juus cieniijamais, nezinaat, ka tie pashi lamu vaardi tika aizguuti no MONGOLJU valodas jau vairaakas simtgadu atpakalj. Un par to, ka krievu valoda nespeej izdziivot bez lamu vaardiem nav tiesa. Kaa latvieshu, anglju, taa arii krievu valodai ir sadaliijums uz literaaru, zinaatnisko utt. sfeeraam.
Nu protams esmu bijis prieciigs par Latvijas izlases uzvaru. Bet man, dazhreiz nav saprotama latvieshu patriotu vai hokeju fanu negatiiva attieksme pret krieviem. Latvijas izlasee tachu, spelee vairaakums krievu, neskaitot Ozolonjshu (kuram ir svariigaakas aizokeaana speeles), Irbi utt.

Kas attiecas uz tiesisko valsti - aizmirstiet, nekur un nekad nebija un nevar buut tiesiskaa valsts. Tas ir politiskaas elites izdomaajums, lai parastaa tauta buutu ar mieru pienjemt sho "legjitiimo rezhiimu". Protams, ka neviens negrib smereet rokas, tapeec pastaav naidu kurinaashana. Aiz piemera nevajag taali iet - shis diskuusijas saakums pamodinaaja mani atbildeet. Aksioma ir taada: vienas grupas nacionaalisms rada otras grupas nacionaalismu kaa pretreaakciju. Es vareetu piekrist, ka krievi pashi ir vainiigi shodienas situaacijaa un pat liidz shim bridiim veel neapzinaas savu staavokli. Un taa, kaa Juus neesat par izolaacionismu, tad Juus neesat arii par latvieshu tautas tiiriibu. Jo vienalga radiisies bilingvaalaas gjimenes, kuros cilveeki runaas vai nu krieviski, vai nu latviski. Ja kaadaa cilveeku grupa ir 5 krievi un 1 latvietis, tad sarunvaloda buus krievu.

Kaut kas vareetu buut neskaidrs, jo rakstiiju to steigaa (laika truukuma deelj), taapeec atstaaju savu e-pastu: dmp@one.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 05.05.2003 11:30
Esiet sirsnīgi sveicināts, augsti godātais Hameleona kungs,

Ceru, ka esat kārtīgi izpriecājies par Latvijas hokeja valstsvienības uzvaru pār kādas kaimiņvalsts izlasi.

Godīgi sakot, ne visai labi sapratu, ko Jūs gribējāt teikt ar frāzi – “vēsture var apliecināt, uz ko ir spējīgi diktatori”. Protams, diktatori spēj veikt varenus darbus, piemēru vēsturē netrūkst – Maķedonijas Aleksandrs, Napoleons, Hitlers. Taču rodas jautājums: cik noturīgi ir šīs enerģiskās darbības rezultāti? Aplūkojot triju augšminēto diktatoru darbības rezultātus jāsecina, ka to radītās grandiozās impērijas piedzīvojušas ļoti īsu mūžu, vai nu sabrūkot līdz ar to radītāja bojāeju, vai pat nesagaidot to. Taču tas nav sakāms par Staļinu, kura radītā Krievijas impērija ir dzīvotspējīga vēl joprojām, pat 12 gadus pēc (it kā notikušā) sabrukuma. Tātad Staļins ir galvas tiesu pārāks par visiem diktatoriem, kas jebkad dzīvojuši un valdījuši. Turklāt jāņem vērā, ka Staļina veikums nu ir tāds, kāds tas ir, taču tam bija jābūt tūkstoškārt lielākam, proti operācijas Groza izdošanas gadījumā par Krieviju būtu pārvērsta vismaz visa Eiropa un tās kolonijas. Nav grūti iedomāties, kāda izskatītos šī krieviskā Eiropa, pietiek apmeklēt kādreizējos Karaļaučus jeb Kēnigsbergu, tagadējo Kaļiņingradu. Var apmeklēt arī Vīpurus vai Abreni. Taču 1941. gada 21. jūnijā pulksten 13.00 pēc Vācijas vasaras laika vācu Vērmahts saņēma kaujas pavēli Dortmund, un nu Staļina veikums ir tāds, kāds tas ir.

Es būtu arī ļoti pateicīgs Jums par paskaidrojumiem attiecībā uz “angļu valodu, kā krievu valodas aizstājēju”. Vai tas nozīmē, ka angļu valodai vistuvākajā laikā jākļūst par lingua franca Latvijā? Taču tas nemaz nav iespējams, ja nu vienīgi Latvija tiek pasludināta par Lielbritānijas četrdesmit astoto grāfisti vai ASV piecdesmit pirmo pavalsti. Ceru, ka Jūsu ambīcijas tomēr nesniedzas tik tālu.

Jūs rakstāt, ka Jums nepatīk krievu valodas iznīcināšana. Jāsaka, ka šajā punktā es Jums pilnīgi pievienojos un arī saku: rokas nost no krievu valodas! Taču vēlētos precizēt, kas tieši tiek uzskatīts par krievu valodas iznīcināšanu. Man ļoti gribētos domāt, ka ar to Jūs domājat nesen pieņemto Krievijas likumu par valsts valodu, kurš nepārprotami aizliedz t.s. mātes vārdu lietošanu. Ikviens, kam krievu valoda nav sveša, taču saprot, ka tas būtu nāves spriedums krievu valodai. Krievu valoda bez mātes vārdiem ir tas pats, kas automobilis bez motora, kāzu nakts bez līgavas vai itāliešu pica bez siera. Optimismu vieš cerība, ka šis krievu valodai nāvējošais likums tiks masveidā ignorēts (kā jau tas mūsu kaimiņvalstī tiek praktizēts kopš neatminamiem laikiem). Taču, ja par “krievu valodas iznīcināšanu” Jūs saucat Latvijas valsts un nācijas atjaunošanu, tad nu gan nevaru teikt, ka Jums piekrītu. Tad man gan būs Jums dažs biezs vārds runājams, gluži ka Pindacīšai Ābramam par tiem smuke lakatīne.

Neuzskatu arī, ka “robežu aiztaisīšana ciet” būtu vienīgais latviešu nācijas atkopšanas un attīstības līdzeklis. Tieši otrādi – robežām jābūt vaļā, kā tas jau ir Eiropā. Polijas robežas jau sen ir vaļā, taču poļu nācija manuprāt ir pietiekoši “tīra”, un tai nav vajadzīga nekāda papildus “attīrīšana”. Nesaprotu, kāpēc Jūs par varas makti cenšaties man piedēvēt idejas, kuras es pat netaisos paust – rasismu, autarķiju un izolācionismu.

Nav saprotams arī Jūsu apgalvojums par “izrēķināšanos” ar krieviem. Latvijā nepastāv asinsatriebība – nedz valsts likumdošanā, nedz parastajās tiesībās jeb paražās. Latvijā pastāv (vai vismaz izliekas pastāvam) tiesiska valsts ar tās principu “viens likums visiem, viena taisnība visiem”.

Ar nepacietību gaidu diskusijas turpinājumu, vai nu šajā portālā, vai arī privāti, mana adrese diskusijām ir latvis@online.hr .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hameleons 04.05.2003 18:23
Nekaadi nevaru Jums piekrist latvis par status quo peec Staljina sagraushanas - taa pati veesture var apliecinaat tas, uz ko ir speejiigi diktatori.

Bet, redzu, ka esam atradushi kopiigu valodu, vai vienu vaardu :). Proti, anglju valoda, kaa krievu valodas iespeejamais aizstaajejs. Man, personiigi ne iipashi patiik, kad izniicinaa vienu valodu (krievu) un censhas iemaaciit otru (anglju). Varbuut tad vispaar aiztaisiisim ciet robezhas un peec 50 gadiem paradiisies jaunaa - tiira latvieshu tauta ar savu tiiru un iisto valodu. A nu ja ar krieviem izreekjinaasimies taapaat, kaa vinji ar latvieshiem un citaam tautaam...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.05.2003 23:35
Sveiks, Politisko Zinātņu Speciālist!

Mīļš paldies par Jūsu rūpēm manu bērnu audzināšanā. Padevīgi ziņoju, ka šajā jautājumā līdz šim esmu paļāvies uz savu un manas kundzes pieredzi, pie šādas stratēģijas un taktikas vēlētos pieturēties arī turpmāk. Bija arī ļoti jauki vēlreiz pasmīnēt par tik daudz un dikti apzelēto “vācu nacistiskās kolonizācijas” bubuli. Kā jau esmu vairākkārt uzsvēris, vēsture nepazīst un neatzīst vēlējuma izteiksmi, taču tomēr varbūt mēģināsim iztēloties kādu vēstures alternatīvu. Tātad Jūsu pieņēmums ir šāds: Vācija ir uzvarējusi. Bet mans pieņēmums savukārt ir tāds, ka Hitlers tiek nogalināts kādā atentātā (vai to būtu izdarījis fon Štaufenbergs vai kāds cits – tam nav ne vismazākās nozīmes). Tālākā notikumu gaita, manuprāt, varētu būt šāda: demokrātiskā Vācija kopā ar Rietumu sabiedrotajiem sakauj Staļinu, un Eiropā tiek atjaunots miers un pirmskara status quo, protams, arī Latvijai. Manuprāt, šī alternatīva nebūt nav peļama. Un kā šķiet Jums?

Atgriežoties pie raksta varu uzslavēt cienījamo profesori par drosmi nosaukt krievu valodu par vienīgo latviešu valodas apdraudējumu (parasti politkorektuma un mīļā miera labad “apdraudētāju” statusā tiek arī angļu valodā, it kā visa Latvija un it īpaši tās lielpilsētas jau tagad mudžēt mudžētu no anglojazičnijiem).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hameleons 02.05.2003 15:03
Hi Gitler!

Nu var buut atceresimies arii otru veestures interpretaaciju? Cik ir juutams, ka latvis paziist savu veesturi...nu labi...vai kaads ir lasijis "Main Kampf", it kaa nee... Bet vai Juus, cieniijamie nacionaalisti zinaat kas vareetu notikt ja Latviju iekarotu nacistiskaa Vaacija? Vismaz treshdalja latvieshus tika izniicinaata... Un tee buutu nevis krievi, bet vaacieshi. Bet esmu diezgan lojaals gan pret vieniem, gan pret otriem. Bet kaa juus dziivosiet bez ratifikaacijas? Gaidiisiet, kaameer atnaaks Garda ar savaam meiteneem? Kaa juus audzinaasiet savus beernus? Teiksiet: aiziet Jaani, redzi to krievu? dod vinjam pa galvu, es atljaavu...vinjsh tachu ir krievs iesuutiits spiegs....

Un kas attiecas uz sho rakstu, tad man ljoti patiik, godiigi sakot pat negaidiiju no Jaunaa laika deputaates (lasiet Ritvara komentaaru) taadu nostaaju... Bet es nekaadi nevaru piekrist tam, ka Latvijaa integraacija norietee sekmiigi. Kas Jums to ir pateicis? Esmu Politikas Zinaatnes speciaalists un uzskatu, ka integraacija saaksies tikai tad, kad mees (precizaak Juus) ratificeesiet konvenciju. Ja tas notiktu pirms tam, kad pazinjoja, ka minoritaashu skolaam ir jaapariet uz latvieshu valodu. Ticiet man nekaada azhiotaazha nebuutu. Es pat pieljauju, ka vismaz puse krievu vareetu piekrist shai nostaajai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 30.04.2003 16:12
Raksts cienīgs - pilnīgi jūtu LU profesori. Bet nožēlojami, ka "Jaunais laiks" I.D. personā piekāpjas galvenajā: ka lieta jāratificē. Nu nav visas R-Eiropas lietas piemērojamas apstākļiem pēc krievu okupācijas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Timidus Lapidus 30.04.2003 12:09
Super-garlaicīgs-neinteresants raksts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 30.04.2003 11:15
Īsi sakot, es esmu pret šīs konvencijas ratifikāciju. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas apstākļos to gluži vienkārši nedrīkst ratificēt (nedrīkstēja arī parakstīt). Konvencijas autori vienkārši nebija paredzējuši situāciju, ka šis dokuments kādreiz var tikt lietots kā genocīda ierocis pret kādu Eiropas nāciju, proti latviešiem. Visās pārējās valstīs minoritātes taču ir veidojušās vēsturiski, bet pats galvenais - juridiski likumīgi. Turpretī Latvijā šī pēc savām tiesībām brēcošā "minoritāte" taču ir agresorvalsts iesūtītā piektā kolonna, es pat teiktu - civilkombatanti, kuru ierocis nav šautenes, tanki vai indīgās gāzes, bet pati viņu klātbūtne mūsu zemē. Attiecināt miera laikiem un apstākļiem domāto minoritāšu konvenciju uz Krievijas - Latvijas 64 gadus ilgstošo karu ir vismaz ciniski. Lūk, kāpēc ap konvenciju virmo tādas kaislības. Turklāt pašas konvencijas ietvaros šis jautājums nav atrisināms. Te lieti noderētu citas starptautisko tiesību normas - par genocīda nepieļaušanu un antikoloniālismu.

Dažs labs var teikt, ka PSRS/Krievijas civilkombatantu upuris ir arī t.s. Latvijas veckrievi. Jā, šādam apgalvojumam gan var piekrist. Tas pats sakāms arī par Sudētijas, Pomerānijas un Klaipēdas vāciešiem, galu galā, arī par baltvāciešiem. Nebūtu viņu fīrers guvis savas Pirra uzvaras, šīs minoritātes dzīvotu kur dzīvojušas vēl šobaltdien. Taču vēsture nepazīst vēlējuma izteiksmi.

Tad nu teiksim atklāti, skaidri un gaiši: Josifs Visarionovičs Staļins uzsākot pasaules iekarošanu 1939. gada 19. augistā ir darījis galu arī krievu kopienai Latvijā. Tai ir jāaiziet. Lūk, par to tad arī būtu jādomā. Bet es svēti ticu, ka tas tā agri vai vēlu notiks.

Saistītie raksti