Atslēgvārdi:

Minoritāšu jaunatne: starp diviem dzirnakmeņiem 19

Izglītības reforma ir mainījusi cittautiešu jauniešu attieksmes visos etnopolitikas jautājumos – tās kļuvušas negatīvākas. Taču jauniešu uzskatos pretrunīgi sadzīvo divas “patiesības”, viņi svārstās starp integrācijas diskursā izplatītajiem viedokļiem un reformas pretinieku argumentiem.

Iesaki citiem:

Izglītības reformas ieviešana ir sekmējusi šķelšanos gan sabiedrības etnolingvistisko grupu starpā, gan starp valsti kā politisko varu un sabiedrību, galvenokārt tās krievu valodā runājošo daļu. Protams, uz ielas tas nav manāms – kautiņi un asas sadursmes starp latviešiem un krieviem nenotiek, taču grupu attieksmju līmenī plaisa ir acīmredzama, to atklāj pētījums “Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrībā”[1]. Galvenie jautājumi, ap kuriem tiek lauzti šķēpi, ir izglītības reforma un ar to cieši saistītais valodu konflikts Latvijā, jo, kā atzīst pētījuma dalībnieki – mazākumtautību skolēni, vecāki un skolotāji, - ikdienas saskarsmē nozīmīgu nesaskaņu latviešu un krievu valodā runājošo iedzīvotāju vidū nav.

Pētījumā analizēta virkne tēmu, kas saistītas ar cittautiešu jauniešu integrāciju. Šajā rakstā pievērsīšos diviem centrālajiem tematiem – izglītības reformai un latviešu valodai. Kādi tad ir galvenie secinājumi, izvērtējot krievu valodā runājošo skolu jauniešu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā?

Analizējot skolēnu attieksmes pret izglītības reformu kopumā, ir jānošķir attieksme pret bilingvālo izglītību un mazākumtautību vidusskolu pāreju uz 60% priekšmetu mācīšanu latviešu valodā no šā gada 1.septembra. Pētījums parāda, ka pret bilingvālo izglītību gan skolēnu, gan viņu vecāku un skolotāju attieksme ir pozitīva. Tieši šajā apmācības metodē tiek saskatīts kompromiss reformas īstenošanā. Savukārt pret pāreju uz mācībām pamatā latviešu valodā, nostāja ir noraidoša, nereti pat ļoti kategoriska.

Izglītības reformas īstenošanas pētniekiem šādi secinājumi nav nekas jauns. Virkne pētījumu liecina, ka bilingvālās apmācības ieviešana krievu skolās ar katru mācību gadu noritēja arvien veiksmīgāk. Pozitīvā pieredze sekmēja arī labvēlīgas attieksmes un motivācijas nostiprināšanos. Šis pētījums tikai apstiprina 22. janvāra nepārdomāto Saeimas lēmumu, kad otrajā lasījumā izskatot grozījumus Izglītības likumā, tika nolemts mazākumtautību vidusskolās pāriet uz mācībām latviešu valodā, izņemto ar etnisko identitāti un kultūru saistītos priekšmetus. Sekas šim lēmumam bija daudzās protesta akcijas, kuras ar jaunu sparu solās atsākties 1. septembrī. Un atgriešanās pie iepriekš sūri panāktā kompromisa (60/40) nelīdzēja, lai nomierinātu satrauktos krievvalodīgās kopienas prātus.

Pētījums skaidri parāda, ka reformas īstenošanas pēdējā posmā ir saasinājušās skolēnu attieksmes pret to. Ja 2002. gadā[2] pāreju uz mācībām vidusskolā pārsvarā latviešu valodā atbalstīja 40% skolēnu, 42% skolotāju un 42% vecāku, tad jaunā pētījuma dati liecina, ka to atbalsta vairs 15% skolēnu, 30% skolotāju un 13% vecāku. Jāņem gan vērā, ka laikā, kad tika veiktas aptaujas, Latvijas publiskajā telpā norisinājās gan kaislīgas diskusijas par un pret reformu, gan regulāras protesta akcijas, kas neapšaubāmi ietekmē gan iegūtos datus, gan to interpretāciju. Jāpiebilst, ka no tiem skolēniem, kas nepiedalījās protesta akcijās, tikai 10% atbalsta reformas nepieciešamību.

Otrs temats, kuru vēlējos ieskicēt šajā rakstā, ir cittautiešu skolēnu attieksme pret latviešu valodu – gan tāpēc, ka tas ir viens no pamatkonfliktiem latviešu un krievu valodā runājošo iedzīvotāju starpā, gan tāpēc, ka tieši valoda ir integrācijas politikas galvenais pīlārs. Arī te ir jānošķir divas lietas – attieksme pret latviešu valodu kā pret valsts valodu un kā pret mācību valodu. Secinājumi atklāj reformas īstenošanas negatīvās sekas arī valodas lauciņā. Īpaši fokusa grupu diskusijas liecināja, ka skolēni atbalsta valsts valodas zināšanu nepieciešamību un apzinās, ka latviešu valoda ir nozīmīgs resurss, bet jauniešu attieksme pret latviešu valodu kā mācību valodu ir negatīva. Tāpat pamatoti ir apgalvot, ka līdz ar izglītības reformu ir aktualizējies arī valodu konflikts Latvijā. Kā vairākkārt atzina paši skolēni, “Mītiņos nav pret kaut ko, bet ir par kaut ko. Par krievu valodu!” Vai arī: “Laiks rādīs, kurš izdzīvos. Necīnīsimies. Bet divas valodas nepastāvēs! Būs vai nu latviešu, vai krievu. Bet divas – nebūs!”. Par konkurenci valodu hierarhijas laukā liecina arī krievu valodas kā otrās valsts valodas atbalstītāju skaitu raksturojošie rādītāji, kas ir augstāki nekā caurmērā. 96% skolēnu un 95% vecāku pauduši atbalstu šajā jautājumā, savukārt atbilstoši pēdējiem BSZI datiem[3] kopumā krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu atbalsta 84% Latvijas cittautieši.

Pētījuma noslēgumā ir izvirzīts secinājums, ka izglītības reformas kontekstā ir mainījušās cittautiešu jauniešu attieksmes visos ar valsts etnopolitiku saistītajos jautājumos – tās ir kļuvušas negatīvākas. Atbildi uz jautājumu, kā tas ietekmē šo jauniešu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, sniedz paši skolēni. 20% skolēnu atzīst, ka “pēdējā pusgada laikā manas attiecības ar latviešiem ir pasliktinājušās”, kas ir krietni vairāk, salīdzinot ar vecākiem (8%) un skolotājiem (4%).

Šie salīdzinošie dati apliecina, ka tieši jaunieši ir tie, kas savās attieksmēs visjūtīgāk reaģē uz izglītības reformas īstenošanas gaitu – uz to, kā šī reforma notiek. Ne velti jaunieši ir arī tā sabiedrības grupa, kas ir integrācijas politikas veidotāju un īstenotāju uzmanības centrā. Pētījuma rezultāti tikai apstiprina, cik ļoti liela nozīme integrācijas procesā ir darbam ar skolu jaunatni. Kā fokusa grupu diskusijas, tā arī aptaujas liecina, ka jauniešu etnopolitiskajās attieksmēs līdzās pastāv gan valsts etnopolitikas veidotāju diskursā izplatītie viedokļi, gan izglītības reformas pretinieku argumenti. Skolēnu viedokļiem ir raksturīgs pretrunīgums, un viņu skaidrojumos bieži ir sastopamas publiskajā telpā cirkulējošas, tā vien šķiet, jau kaut kur labi dzirdētas, atziņas. Tā piemēram, no vienas puses, jaunieši diskusijās pauž sašutumu: “Kā tad mēs tā mācīsimies tikai krievu valodā?! Mēs taču dzīvojam Latvijā!” Vai arī: “Skolas taču pamatā ir valsts skolas! Tad kāpēc valstij jau tik ilgus gadus, 10 gadus, nodrošināt krievu iedzīvotājus, krievu skolas!?” No otras puses, dažus mirkļus vēlāk izskan pārliecība, ka “(..) Latvijā tiešām ir ļoti daudz krievvalodīgo iedzīvotāju, kas maksā nodokļus, bet nodokļi, tā taču ir nauda! Kāpēc nevar būt divas valsts valodas?”. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas atklāj, ka jaunieši nepārtraukti svārstās starp vienu un otru “patiesību”, lietojot te valsts politikas, te reformas pretinieku diskursam raksturīgās argumentācijas shēmas.

Tieši tas apstāklis, ka jauniešu etnopolitiskās attieksmes veido abas šīs “patiesības”, iezīmē pozitīvas integrācijas attīstības iespējas. Turklāt diskusijās jaunieši ne tikai atklāti pauda vēlēšanos, lai Latvijas sabiedrība būtu vienota un saliedēta, bet arī atzina, ka pašiem ir jāuzņemas atbildība par to.


______________

[1] Pētījums īstenots par ES līdzekļiem (BSZI, 2004)

[2] Pētījums “Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze” (BSZI, 2002)

[3] Pētījums “Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija” (BSZI, 2004)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 02.09.2004 18:02
Par ko jūs strīdaties? Laiks rādīs. Un pavisam drīz. 11.septembrī OKROLa saiets. Krievu kopiena sāks izdalīties no Latvijas valsts pēc BEļģijas varianta. Cik tas būs veiksmīgi vai ne, laiks rādīs. Lai notiek, kas notikdams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 27.08.2004 16:51
Lai jau īleni lien no maisa ārā, 1991. gada augustā šadai līšanai, diemžēl, bija par maz laika...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 27.08.2004 16:36
Gan indivīdi (šajā gadījumā skolēni), gan valsts ir ieinteresēti, lai sabiedrība būtu vienota un stabila.

Ja štabs ar savu rīcību atsvešina skolēnus no valsts, tad zaudētājos ir gan valsts, gan skolēni.

Valsts to kaut kā pārdzīvos. Pārdzīvojusi taču gan deportācijas, gan emigrāciju. Bet indivīdiem tā (atsvešināšanās no savas valsts) var būt lielāka vai mazāka traģēdija. Kam štabs vairāk būs ieriebis?..

Kaut kādā brīdī skolēni būs vīlušies štaba idejās. Un tas būs īstais laiks rīkoties valstij, lai pārņemtu iniciatīvu savās rokās un novērstu radušos atsvešināšanos, pacelt visu jaunā līmenī. Vai tajā brīdī valsts būs tam gatava?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 27.08.2004 12:43
Mācotie skolā 70. gados, nekādu lielo vēŗibu krievu valodas mācībām nepievērsu - palīdzēja t.s. sētas un TV izglītība. Taču augstskolā jau 1. kursā nonāci aci pret aci ar bilinguālo izglītību - lekcijas bija gan krieviski, gan latviski, bet grāmatas - 3/4 krieviski, 1/4 latviski. Un kas? Metāmies tajā vuisā iekšā, pieņemot to kā "dotu lielumu". Jo tās krievu grāmatas bija arī labas! Nesākām spriest, tas ir labi vai slikti - tā tas bija. Un necēlām protestus ne jau tāpēc, ka tas bija drūmais padomju laiks, bet gan tāpēc, ka nebija jau nekādas izejas: mācību grātas latviksi joprojām ir maz, tikai tagad vietā nāk arī angļu un vācu valodā izdotās. Ko no tā ieguvu? Neko sliktu, tikai labu. Labi prast kādu valodu - tas vienmēr ir labums. Nezinu, vai tad, ja mēs vispirms būtu sākuši niķoties, ka jāmācās no krievu grāmatām, apvainotu padomju varu etc. ārējus apstākļus, kaut kas no tā būtu mainījies. Starp citu (nelielos, tā ir!) kaut kā pamanījos visus eksāmenus nolikt tik labi, ka visu laiku dzīvoju no teicamnieka stipendijas.

Kāda tad būtu morāle? Ja vēlies kaut ko padarīt, meklē iespēju, kā to izdarīt. Je nevēlies - ieganstus, kāpēc nedarīt. Jo vairāk un skaļāk šī reforma tiks apspriesta, jo grūtāk skolēniem būs ieiet reālajā dzīvē, kur vairs nav "revolucionārās romantikas". Ja fiziku un ķīmiju krievvalodīgie apgūst ar grūtībām, varbūt vaina ir viņu slinkumā, nevis tajā, kādā valodā būs jāmācās?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 27.08.2004 10:31
Ilvai:
Dažās latviešu skolās bilingvālas izglītības elementi pastāv - jau padomjlaikos Rīgas 50.vsk ar to nodarbojās. Tomēr, redzot nepietiekamo svešvalodu apguves līmeni pat, piemēram, Centra humanitārajā ģimnāzijā vai Franču Licejā, man nešķiet, ka ar multilingvālu izglītību varēs plaši un kvalitatīvi nodarboties. Turklāt latvieši dzīvo savā etniskajā dzimtenē, un pirmkārt viņiem labi jāapgūst visas zinību nozares dzimtajā valodā. Daudzām Latvijas vidusskolām ir vēl lielas iespējas augt arī bez bilingvisma eksperimentiem.

Citās Eiropas zemēs ir novērots, ka dzimtās valodas prasmes daudziem vidusskolu absolventiem ir nepietiekamas, un turklāt gadu gaitā pasliktinās. Vai tas drīz neattieksies arī uz mums?Manuprāt, pamatīgas dzimtās valodas zināšanas būtu ne mazāk svarīgas par prasmi "brīvi komunicēt 3-5 svešvalodās", jo cilvēka domāšanas kultūras līmeni nosaka tā valoda, kuru viņš prot vislabāk. Nav taču tik svarīgi, vai mēs protam vietējā valodā gludi un bez akcenta palūgt jebkuras Eiropas galvaspilsētas bārmenim cigaretes un alu. Svarīgāk ir attīstīt garīgā darba kultūru un iegūt pieprasītu specialitāti, lai mums vispār būtu ko teikt. Ja svešvalodu zināšanām ir skolā ielikti pamati, tad tās var arī vēlāk attīstīt pēc vajadzības.

Piekrītu Ilvai, ka bilingvāla izglītība var būt arī svētīga un sniegt daudz priekšrocību - bet drīzāk tur, kur ir radīti perfekti mācību apstākļi un var atlasīt piemērotākos skolēnus, piemēram, atsevišķās privātskolās.

AK:Kā jums šķiet, kāpēc "bilingvālu izglītību", ja tā var saukt mūsu "vismaz 60 uz ne vairāk kā 40", valdība neuzspiež latviešu skolām? Labākajā gadījumā uz krievvalodīgiem eksperimentē, sliktākajā apzināti kaitē.

Ja AK'am ir bērni, kuri mācās krievu vidusskolā, tad, protams, vajag sekot līdzi viņu zināšanu līmenim (t.sk. dzimtajā valodā, kā arī tajos priekšmetos, kurus māca apmācību valodā vai savā specialitātē nekompetenti skolotāji) un savlaicīgi reaģēt - aizpildīt zināšanu robus mājās, pie privātskolotājiem, utml. Domāju, ka krievu skolu reforma vissāpīgāk sitīs ne jau pa krievu inteliģenci, bet gan pa nelabvēlīgu vai sociāli neadaptētu ģimeņu bērniem. Bet liela daļa šo cilvēku ir PSRS okupācijas mantojums - ir vajadzīga starptautiska sadarbība to ģimeņu repatriācijai, kuras te nejūtas labi, vai pietiekamā līmenī neprot latviski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilva 27.08.2004 09:24
Šeit (konkrēti AK) pacēlās jautājums, kādēļ bilingvālā izglītība ir sākta tieši krievu skolās. Kā es mācījos LU, šīs reformas sākšanai tieši krievu skolās ir 2 galvenie iemesli:

1. Krievu skolās ir lielāka nepieciešamība pēc latviešu valodas zināšanām (jo latviešu valoda ir valsts oficiālā valoda, un to tās iedzīvotājiem ir nepieciešams zināt).

2. iemesls izriet no pirmā - bilingvālā izglītība ir jauna, moderna pedagoģiskā metode, kuras pozitīvā ietekme uz bērnu un jauniešu valodas prasmēm un intelektualo attīstību vispār jau ir pierādīta. Tā kā vajadzība lielāka ir krievu skolās, tad tā ir sākta tieši tur. Tomēr perspektīvā tā varētu tikt ieviesta arī latviešu skolās, jo ES svešvalodas ir būs ļoti nepieciešamas; un, šādā veidā mācoties, jaunieši, vidusskolu beidzot, varētu brīvi komunicēt 3-5 svešvalodās. Kas nenoliedzami būtu liels ieguvums ikvienam vidusskolas beidzējam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 26.08.2004 14:38
Latvim:
Tavs viedoklis par to, ka krievu valoda nevienam Latvijā NAV vajadzīga ir vismaz vienpusīgs. Tikpat labi varētu nemotivēti apgalvot, ka nevienam nav vajadzīga arābu vai itāļu valoda. Protams, ka latviešu un krievu valodas konkurē - it īpaši darbavietās un sadzīvē. Tāpēc piekrītu Tev, ka vismaz viens no veidiem, kā stiprināt valsts valodu, ir censties, lai būtu pietiekami daudz tādu cilvēku, kuri konkurentu valodu vienkārši nesaprot un nelieto, tādējādi pamudinādami visus citus ar viņiem runāt latviski. Tomēr paliek neatbildēti vairāki jautājumi:
(1) Vai jaunam latviešu censonim krievu valoda nevarētu arī būtiski palīdzēt, iegūstot informāciju un arī labu darbu atsevišķās jomās (uzņēmējdarbība, žurnālistika, utml.), kur svarīgi prast orientēties krievu valodas informācijas plūsmā? Protams, pieņemot, ka šis latvietis ir pietiekami apzinīgs, lai savu krievu valodas prasmi nelietotu nevietā, t.i. sadzīviskai komunikācijai ar Latvijas krieviem.
(2) Lielākā daļa izglītoto latviešu jauniešu vienalga ir vismaz divvalodīgi (bez latviešu valodas prot arī angļu valodu). Kā tad mēs varam pretoties angļu valodas ekspansijai Latvijā? Pēc kāda laika izsludināsim moratoriju uz angļu valodas mācīšanos Latvijas vidusskolās? Jābūt taču arī reālistiskākam veidam, kā pretoties latviešu valodas piesārņošanai un asimilācijai. Jo nekad nebūsim tik liela tauta, lai mūsu izglītotās jaunatnes lielākā daļa būtu vienvalodīga.

Tādēļ divi secinājumi:
(1) Jo augstāks izglītības līmenis ir kādā latviešu mācību iestādē, jo drošāk tur var mācīt krievu valodu un izmantot krievu literatūru (Pamatskolās un tajās vidusskolās, kuras atrodas krievu blīvāk apdzīvotajās vietās, es, protams, arī atbalstītu pirmkārt angļu un vācu valodas mācīšanos. Savukārt studiju gados - it īpaši tiem, kuri angliski un vāciski jau labi prot, nav nekas slikts arī krieviski pamācīties un krievu grāmatas palasīt - jo arī krievu valoda var būt mūsu logs uz pasauli.)
(2) Latviešu valodu nevar nosargāt kaut ko NEdarot, NEmācoties, utml. Ja ne krievi, tad amerikāņi mūs piečakarēs - jo bez svešvalodām tāpat mūžu nenodzīvosi. Manuprāt, vienīgais veids, kā stiprināt latviešu valodu ir - tajā vairāk runāt un rakstīt. Ja nu kādam darbavietā ir pārsvarā jārunā vai jāraksta krieviski vai angliski (kas Rīgā nav nekas neparasts), tad tāds lai vismaz mēģina "izpirkt savus grēkus" un uzrakstīt kādu lieku vēstuli draugam/draudzenei, vai rakstiņu latviešu avīzei vai portālam, vai iemāca savam bērnam vēl kādu klasikas dzejoli vai palasa priekšā pasaku.

P.S. Ir ļoti iedvesmojoši, ka Latvis un daži citi ir izpētījuši vēsturiskos faktus un argumentāciju par to, ka Latvija 1940.g. tika okupēta. Šobrīd, šķiet, vissvarīgākais ir tieši okupācijas fakta pedagoģiskais un reklāmas aspekts - jo vēsturiskie fakti ir jau sen noskaidroti. Mums būtu jāvar pārliecinoši runāt dažādās auditorijās par Latvijas okupāciju, un atbildēt visādiem iebildumiem. Arī runāt ar ārzemniekiem, kuri var būt vāji informēti vai pat nedraudzīgi noskaņoti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 25.08.2004 16:16
Hitlers rīkojās juridiski daudz gudrāk par Staļinu - Čehoslovākijas prezidentam Haham (Hacha) priekšā tika likts papīrs, kurā stāvēja rakstīts, ka Čehoslovākijas prezidents brīvprātīgi nodod Čehijas un Morāvijas apgabalus Vācu Reiha protektorātā, tādējādi formāli tika radīta jauna līgumtiesiska bāze. Turpretī Staļina ultimāts prasīja tikai papildus karaspēka daļu ielaišanu, turklāt lai nodrošinātu 05.10.1939. līguma izpildi, bet tajā līgumā taču puses bija apņēmušās neiejaukties otras puses iekšējās lietās. Tādējādi Vācija Čehoslovākijai uzspiesto vienošanos nepārkāpa, bet PSRS jau papildus daļu ievešanas dienā (1940. gada 17. jūnijā) rupji pārkāpa pašas noslēgto līgumu. Lūk, tā! Tāpēc, cienījamais AK, liksim mierā konvencijas un atzīsim, ka vienīgais princips, kas joprojām nevainojami darbojas, ir: Vae victis!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ark 25.08.2004 15:53
Tava Hagas konvencijas piesauksana gan ir smiekliga. Vai tu tiesam nesaproti, ka si konvencija vienkarsi noteic, ka karojosajai valstij jarikojas veicot citas valsts / teritorijas okupaciju un kadai jabut okupacijai saskanja ar so konvenciju. Bet ja kada valsts okupejot citu valsti parkapj sos notekumus, tas tacu nenozime, ka okupacija nav notikusi, bet tikai to, ka okupejosa valsts rupji parkapj konvenciju un starptautiskas tiesibas. Sadi rikojas Vacija, kad Hitlers piespieda Cehoslovakijas prezidentu Gahu piekrist okupacijas karaspeka izvietosanai Cehija, lidziigi bija ar Stalina ultimatu un padomju okupacijas karaspeka ieviesanu Baltijas valstis. Formali saskana ar Gahas parakstitajiem papiriem ari vacu karaspeks nebija nekada ienaidnieku armija un "ienaidnieku armijas varas" Cehija nav bijs, bet vai Cehija nebija okupeeta?? Tev zetons par to ka esi sameklejis un izlasijis konvencijas tekstu, bet pamegini ari mazliet iedzilinaties lietas butiba.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 25.08.2004 14:53
Bet vai tad Latvijā pastāv tikai divas valodas? Arvien vairāk te iebraukuši ārvalstu speciālisti, kuri arī dzīvo savā "geto", runā angliski un MAKSĀ NODOKĻUS. Bet Starptautiskā skola, vienīgā vieta, kur var mācīties angliski, ir par šaušalīgu maksu. Ne jau visiem ir pat tik lielas algas, cik tur mēneša maksa. Tad ko darīt bilingvālam latviešu-angļu valodā runājošam bērnam? Mīļie krievu jaunieši, esiet tik laipni un cīnieties par principiem, nevis par savu politikāņu ideju atbalstīšanu! Cīnietuies par to, lai Latvijā no valsts budžeta finansē arī angļuvalodīgo skolas (-u)! (Kādreizējo 50. vsk. neņemu par pilnu - tā jau nav angļu valoda, kā tur runā.) Ja krievvalodīgajiem vecākiem vēl prasa - kā jūs vēlaties, kā jums būtu labāk, tad citiem - valodīgajiem neviens nekā nejautā. It kā jau normāli - ja pats necīnies, neviens neko uz paplātes nepasniegs. Bet no otras - ja princips, tad princips visiem, nevis tiem, kas skaļāk bļauj.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 25.08.2004 14:01
Autore raksta:

Izglītības reformas ieviešana ir sekmējusi šķelšanos gan sabiedrības etnolingvistisko grupu starpā, gan starp valsti un sabiedrību..

Vai valsts un sabiedrība ir atdalāmi jēdzieni? Ja ir, tad valsts nozīmē "valdību". Tātad valdību ar sabiedrību, nevis otrādi. Bet ja pieņemam, ka valdība ir pie valsts, kas sevī iekļauj mūs visus ar valdību, kas ievāc un administrē mūsu nodokļus, tad valdību par valsti nevar saukt. Tāpat NVO (non govrnmental orgs) - Nevalstiskās organizācijas. Kādā ziņā tās ir nevastiskās? Tās ir nevaldības organizācijas, jo pārstāv nāciju, valsti, sabiedrību. Termins nevalstiskās org, netieši liecina, ka valsts pie mums nozīmē valdību, nevuis mūs visus ar valdību. Tātad Latvija ir nācija pie valdības, nevis otrādi. Ko tu saki?

Pētījums nav slikts, bet ir iestrēdzis mikrolīmenī - trūkst plašākas salīdzinošās analīzes nobeigumā.

G

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 25.08.2004 13:55
2 AK

1. Es nevienam neko neuzspiežu, es paužu savu viedokli.

2. Tas var kaitēt tādā veidā, ka sabiedrība būs nevis vienota, bet sašķelta. Neuzskatu sabiedrības sašķeltību par plusu.

3. Uzlabot tās prasmi? Ak tad vēl par sliktu to protam??? No comments...

4. Kāda virskundzība? Es jau teicu: totāla. Pierādījumi? Čupu čupām. Nu kaut vai: salīdziniet avīžu Reklama un Latvijas Reklāma lappušu un ievietoto sludinājumu skaitu.

Par to okupāciju: neesam tiesas priekšā, tāpēc varam īpaši neraizēties par terminu pareizību/nepareizību. Atkārtoju vēlreiz un vēlreiz: arī Austrija formāli netika okupēta, jo arī tur nebija ienaidnieka armijas varas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 25.08.2004 13:31
Latvim

1.Neuzspiediet citiem jauniešiem savu viedokli par to, kādas valodas mums ir vajadzīgas, - paši spējam lemt.

2.Kā var kaitēt valstij tas, ka dzimtajā valodā mācīsies gan latvieši, gan krievi?

3.Kas apgalvo, ka latvieši nevar dzīvot bez krievu valodas? Vienkārši tā ir izplatīta LR, un tāpēc ir derīga darbā ar cilvēkiem, pat ja nerunāt par informācijas plūsmām. Turklāt vairumam latviešu ir labas iespējas uzlabot tās prasmi saskarsmē ar valodas nesējiem.

4.Kāda "krievu valodas virskundzība" - vai kāds Latvijā apdraud latviešu tiesības mācīties, gūt un sniegt informāciju dzimtajā valodā? Krievvalodīgiem šīs tiesības liedz.

IlvijaV

1.Kā jums šķiet, kāpēc "bilingvālu izglītību", ja tā var saukt mūsu "vismaz 60 uz ne vairāk kā 40", valdība neuzspiež latviešu skolām? Labākajā gadījumā uz krievvalodīgiem eksperimentē, sliktākajā apzināti kaitē.

2.Vai jūs saskatāt starpību starp no visām pusēm apsveicamu latviešu valodas ieviešanu skolās un latviešu mācībpamatvalodas ieviešanu visās publiskajās skolās?

Nacionālpatriots

1.Pirms termina "okupācija" lietošanas iesaku izlasīt Hāgas 1907. g. konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām 42. p., kur tas definēts (ir nepieciešama ienaidnieka armijas vara, kas PSRS un Latvijas attiecībās nekad nav bijis).

2. Par to, "kā tam vajadzēja būt" (vērtībām) diskutēt ir grūti, - es pamatā pieņemu šādu maksimu "kamēr tas nekaitē citam, jānodrošina cilvēkam brīvu izvēli" - asimilēties vai neasimilēties (latvietim nekaitē, kurā valodā lai nemācītos krievs).

3. "Viņi bija, ir un būs mūsu ienaidnieki" - pateicos par īsu jūsu reklamēto mājaslapu viedokļa Latvijas tautu attiecību jautājumā formulējumu. Tā ļoti skaidri parāda NSS un "latviāņu" naidu pret tiem, kas savas privātas lietas vēlas iekārtot paši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 25.08.2004 13:09
1."atgriešanās pie iepriekš sūri panāktā kompromisa (60/40) nelīdzēja, lai nomierinātu satrauktos krievvalodīgās kopienas prātus"

Kāds kompromiss - starp brīvo mācībvalodas izvēli un uzspiešanu mācīties pārsvarā svešajā mēlē? Kompromiss starp taisnīgumu un netaisnīgumu ir mazāks, bet netaisnīgums.

Pat ja tas būtu kompromiss - ar ko bija pārrunas, ar pundurbiedrībām "Runa" un "Rietumu krievi" vai ar Krievu skolu aizstāvju kongrsa (vairāk par 10 000 pārstāvēto) pilnvaroto grupu? Ar tām partijām, kas uzvarēja viskrieviskākos Latijas novados? Ar tām organizācijām, kas dibināja Krievu skolu aizstāvības štābu un pulcē 2003. g. 23. maijā un 4. septembrī, 2004. g. 5. un 11. februārī 1. maijā desmitiem tūkstošu cilvēku mītiņos?

2." jaunieši nepārtraukti svārstās starp vienu un otru “patiesību”, lietojot te integrācijas diskursam raksturīgās argumentācijas shēmas, te reformas pretinieku rindās populāros lozungus. "

Autores dubultie standarti! Vienai pozīcijai esot "argumentācijas shēmas", citai "populārie lozungi".

Turklāt "integrācijas diskursam" šeit pieskaita uzskatus, ka "“Kā tad mēs tā mācīsimies tikai krievu valodā?! Mēs taču dzīvojam Latvijā!” Vai arī: “Skolas taču pamatā ir valsts skolas! Tad kāpēc valstij jau tik ilgus gadus, 10 gadus, nodrošināt krievu iedzīvotājus, krievu skolas!?” " Tātad, par "integrāciju" autore sauc tādu stāvokli, kad valsts nenodrošina 37,5% iedzīvotāju (2000. g. tautas skaitīšanas dati no www.csb.lv) iespēju mācīties dzimtajā valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 25.08.2004 11:54
Franceskas apgalvojumam piekrītu daļēji. Krievu valoda ir vajadzīga tiktāl, ciktāl to "prot", par provi teikt, vidusmēra vācietis. Šim vidusmēra vācietim gandrīz noteikti ir zināmi izteicieni otschen karascho vai na Sdorowje! Bet 99,99% etnisko latviešu, kas prot krievu valodu dzimtās valodas līmenī - paldies, nevajag!
Neliels paskaidrojums: protams, mana pirmā replika attiecināma tikai uz etniskajiem latviešiem. Skaidrs, ka minoritātēm neviens nekādus šķēršļus identitātes izkopšanā likt netaisās, ja vien ar 'identitātes saglabāšanas' vīģes lapu nemēģina piesegt pasākumus totālās krievu valodas virskundzības saglabāšanai, pastiprināšanai un iemūžināšanai.
P.S. Mēģinot atvairīt iespējamos pārmetumus: ir ļoti iespējams, ka manis pieminētā vidusmēra vācieša virtuvē ir gāzes plīts, kas darbojas uz Krievijas gāzes... Na und?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IlvijaV 25.08.2004 09:13
Man jau tomēr šķiet, ka kultūras (un valodas ir svarīga to daļa) nekaro un lai vai cik daudz muļķību tiek darīts šīs valsts politikā, rietumos izplatītais princips "celebration of diversity" ienāk arī pie mums. Vislielākais ķīselis mazākumtautību skolu kontekstā tomēr, šķiet, ir terminoloģiskas, nevis konceptuālas dabas - tie 60% latviešu valodā jau tā pati "bilingvālā izglītība" vien ir. Samērā "lielo brēku" ap šo jautājumu bieži vien var norakstīt uz izglītības sistēmai raksturīgajām nepilnībām, kas pilnā mērā attiecas arī uz latviešiem - mūžīgo resursu trūkumu skolās, jauno pedagoģisko metožu nepietiekamo izplatību utt. Vēl viens jautājums ir jauniešu kā vecuma grupas specifika - tas ir laiks, kad tu esi gatavs protestēt pret jebko - un kāpēc gan ne pret latviešu valodas ieviešanu skolā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nacionālpatriots 24.08.2004 23:19
Cienītie, runāsim skaidru valodu. Nav runa par minoritāšu jauniešiem, bet gan par okupantiem jeb pareizāk būtu teikt- viņu pēctečiem. Minoritāšu pārstāvji (leiši, poļi, baltkrievi, daļa krievu)vairākumā gadījumu ir veiksmīgi integrējušies, pat asimilējušies latviskajā vidē, kā tam arī vajadzētu būt. Mums ar viņiem nav nekādu problēmu. Bet pavisam cita opera ir krievvalodīgie kolonisti, kas ieceļojuši Latvijā okupācijas gados un pēc savas būtības ir nelegāli imigranti, turklāt vēl okupantu mentalitātes nesēji. Kamēr viņi būs mūsu valstī- miers un drošība nepastāvēs. Viņi bija, ir un būs mūsu ienaidnieki.
www.latvians.lv
www.nss.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Franceska 24.08.2004 18:52
Krievu valoda ir vajadziiga. Bet taa nekaadaa gadiijumaa nedriikst sasniegt valsts valodas statusu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 24.08.2004 18:05
Mana recepte: valdībai - nekādu piekāpšanos pretvalstisko spēku priekšā! Jauniešiem - krievu valoda jums nav vajadzīga! Kāpēc pat serbi un bulgāri (par poļiem un čehiem nemaz nerunājot) spēj dzīvot bez krievu valodas, bet letiņi - nevar? Kur palicis letiņu pašlepnums, nu kaut vai viselementārākā cieņa?

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrībā izglītības reformas kontekstā 1 Autors:Evija Kļave, Liene Jeruma, Jolanta Krišāne