Minoritāšu aizsardzības konvencija – vai pretinieku vairāk? 12

Konvenciju vēl šogad varētu ratificēt, 6. maija “priekšvēlēšanu balsojumam” nav izšķiroša un nebūs paliekoša nozīme – pati balsojuma pēkšņā izvirzīšana un ātrā apspriešana rādīja, ka tas notiek “starp citu”, proti vēlēšanu kampaņas kontekstā.

Iesaki citiem:

6. maijā Latvijas Saeimas vairākums ar 59 deputātu balsīm noraidīja PCTVL frakcijas likumprojektu par Eiropas Padomes Vispārējās Konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju. To atbalstīja tikai 20 PCTVL, Tautas saskaņas partijas un Sociālistiskās partijas deputāti, atturējās 9 Pirmās partijas pārstāvji un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Pirms četriem gadiem – 2000. gada 1. maijā notika līdzīgs balsojums. Toreiz PCTVL analogo priekšlikumu atbalstīja 15 deputāti, 25 balsoja pret un 52 atturējās. Var secināt, ka ratifikācijas pretinieku skaits Saeimā pēdējos četros gados palielinājies. Krievvalodīgo prese jau raksta, ka Latvija faktiski atsakoties no ratifikācijas (skat. “Vesti Segodņa” un “Čas” 7. maijā). Tāds nu esot pirmais jaunās ES valsts izgājiens Eiropas tiesību jomā. Kā saka, kad “pusnakts pāri” (ES esam iekļuvuši) “maskas krīt”; nevajagot vairs baidīties atklāt savu īsto seju minoritāšu tiesību jautājumā.

No latviešu valodā iznākošās preses tikai “Latvijas Avīze” devusi 6. maija balsojumam savu vērtējumu, akcentējot TB/LNNK galveno noraidošo argumentu: kamēr okupācijas sekas nebūs pārvarētas, ratifikācijai nebūt. Praktiski tas nozīmē: risinājums jāatliek uz nezināmu, visai tālu laiku. Bet varbūt šī Konvencija tad vairs nebūs spēkā, varbūt tiks pieņemts jauns Eiropas Savienības valstis saistošs minoritāšu tiesību dokuments. Ja taps ES konstitūcija, tās minoritāšu tiesību sadaļa, iespējams, orientēs uz šādu virzību. Nav izslēgts, ka tā prasīs no visām ES dalībvalstīm vēl lielāku piekāpību nacionālo minoritāšu tiesību jomā. Un pirmām kārtām tas skars to valsti, kura nav ratificējusi 1994. gada Konvenciju.

Manuprāt, nevajadzētu dramatizēt 6. maija negatīvā balsojuma varbūtējās sekas. Balsojums nenoraidīja Konvenciju, tikai atlika ratifikāciju, prasot rūpīgāk sagatavoties. Pati balsojuma pēkšņā izvirzīšana un ātrā apspriešana rādīja, ka tas notiek “starp citu”, proti Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas kontekstā. PCTVL centās parādīt, ka tieši tā viskonsekventāk aizstāvēs Latvijas etnisko minoritāšu tiesības ES sadraudzībā. Tāda pozīcija pievelk daudzu Latvijas pilsoņu simpātijas, gan no vēsturiskām, gan jaunām minoritātēm. Uz to pašu cer “Saskaņas” un Sociālistu politiķi.

Ar savu skaļo “nē” atbalstītāju pieplūdi cer panākt TB/LNNK. Pētera Tabūna pretruna Saeimā tiešām noraida Konvenciju, jo viņaprāt valstij, kur ir tik daudz sveštautiešu, šāda Konvencija neesot pieņemama.

Jaunais Laiks, Tautas partija un Zaļo un Zemnieku savienība ar savu “nē” balsojumu diezin vai gūs daudz jaunus balsotājus 12. jūnija izvēlē. Tikpat labi varēja atturēties. Šīs partijas taču saprot, ka ratifikācijai būs jānotiek. Šobrīd ietekmēja bailes, ka balsojot par viņi var pazaudēt savus nacionālistiski noskaņotos atbalstītājus. Nacionālisma ietekme pilsoņu kopā vēl ir ļoti jūtama.

Visu balsojuma ainu neapšaubāmi ietekmēja mazākumtautību izglītības reformas gaisotne. Paradoksāli, bet fakts – Krievu skolu aizstāvēšanas štāba darbības nostiprinājušas ratifikācijas pretinieku pozīcijas.

6. maija balsojums Saeimā parādīja arī, ka deputātu emocijas vēl ir stiprākas par viņu viedokļa argumentāciju. Runas bija slikti sagatavotas.

Pēc avīzes “Čas” sniegtās informācijas deputāts P. Tabūns saskaitījis, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju esot “ieceļotāji” un Konvencija kalpošot viņu interesēm. Šaubos, vai Tabūna kungs tā teicis. Viņam taču jāzina, ka ES valstu socioloģijā un etnozinātnē par “ieceļotājiem” mūsdienās sauc tikai tos, kas iebraukuši un apmetušies uz pastāvīgu dzīvi pēc Otrā pasaules kara (vācu val. “Einwanderer - Minderheiten”). Starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tādu šobrīd ir ap 23 %. Ja atskaitām nost 70 tūkstošus, kas kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, tad – tikai 20 %.

Bet varbūt nevēlamo ieceļotāju summā uz ātru roku ieskaitīti visi etnisko minoritāšu ļaudis, arī tie, kas izsenis te dzīvo un veido mūsu vēsturiskās minoritātes? Arī visi poļi, lietuvieši, ebreji, igauņi, visi krievi un baltkrievi, vecticībniekus ieskaitot? Tad nu gan sanāk tie 40 %, kuru dēļ nevarot ielaist Latvijā Eiropas Padomes pieņemto nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Tāda nostāja būtu klaja netolerance, ksenofobija ar tieksmi uz diskrimināciju. Galu galā – arī senie latvieši kādreiz bija ieceļotāji šajā zemē. Bez tam – ja jau runājam par ieceļotājiem, tad derētu zināt, ka 64 % no vietējiem krieviem, 41 % no baltkrieviem, 31 % lietuviešu, 61 % ebreju, 90 % čigānu, 43 % citu mazākumtautību cilvēki ir dzimuši un izauguši Latvijā. Demokrātiskai valstij viņi visi ir savējie; jāveido tāda etnopolitika, kas viņus visus iesaistītu nacionālā sabiedrībā. Tas būs ļoti svarīgs valsts spēju apliecinājums. Vispārējās Konvencijas prasības ir saskaņā ar šo mērķi.

Saeimā šoreiz no labējā flanga esot īpaši akcentēta Latvijas negatavība tradicionālo vietvārdu, ielu nosaukumu un citu topogrāfisko zīmju izvietošanai sabiedrības informācijas nolūkā tajās vietās, kur dzīvo ievērojams daudzums nacionālām minoritātēm piederīgas personas. Taču Konvencija to neprasa obligāti īstenot, bet tikai tad, ja ir “pietiekams iemesls” (11. panta 3. punkts). Tas ir – ja to prasa vismaz 20 % no attiecīgās vietas iedzīvotājiem, kas ir valsts pilsoņi un ilgi dzīvo dotajā vietā. Latvijā šāda vajadzība varētu rasties tikai Latgalē, kur ir daudz vietu nosaukumu krievu, dažkārt poļu, baltkrievu un lietuviešu valodā. Vietējie iedzīvotāji šos nosaukumus joprojām lieto. To vajadzētu respektēt.

Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē varētu būt runa par dažām vietām Lietuvas un Igaunijas pierobežā. Rīgai kā valsts galvaspilsētai ir cits statuss. Konvencijas prasība nekādi nav attiecināma uz agrāko vācu nosaukumu lietošanas atjaunošanu, tā nedod arī nekādu iemeslu prasīt padomju okupācijas laikā nodēvēto ielu nosaukumu atgriešanos. Avīzes “Telegraf” 7. maija numura fotogrāfijā redzama “demonstrācija” ar prasību atjaunot Jurija Gagarina un Kosmonautu ielas nosaukumus. Tādai parādei nav nekāds sakars ar Minoritāšu aizsardzības konvenciju, nevajag “tracināt” ne minoritātes, ne nacionāli noskaņotos Latvijas iedzīvotājus. Vispār, vietu nosaukumu problēma Latvijā ir samērā maz aktuāla.

Esmu pārliecināts, ka Konvenciju vēl šogad varētu ratificēt. 6. maija “priekšvēlēšanu balsojumam” nav izšķiroša un nebūs paliekoša nozīme.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

repat 13.07.2004 09:51
Konvencijas piemērošana krieviem Latvijā būtu ņirgāšanās par konvencijas mērķi. Konvencija ir izstrādāta, lai aizsargātu tautas, kurām nav izveidojusies sava valsts (baski, čigāni, sāmi jeb lapi), kā arī tādām tautām piederīgos, kuru izcelsmes teritorija nesakrīt ar valsts robežām, no asimilēšanās, vienlaicīgi nodrošinot, ka tām piederīgie spēs konkurēt darba tirgū ar majoritāti. Krievi Latvijā neatbilst ne pirmajam, ne otrajam kritērijam. Asimilācija Latvijā notiek galvenokārt krievu valodas ietekmē un tai ir pakļauti ne tikai citām slāvu tautām piederīgie, kuriem vieglāk iemācīties krieviski nekā latviski, bet arī paši latvieši, piemēram, Latgalē, kuru rusifikācija skārusi daudz lielākā mērā nekā pārējo Latviju. Konkurences iespējas darba tirgū nodrošinošo konvencijas 14.panta nosacījumu, ka skolās mācībām jānotiek oficiālajā (valsts) valodā*, krievi paši ignorē.

*Lasot konvenciju angliski, šis nosacījums ir nepārprotams. Tulkojums latviešu valodā, diemžēl, ir dažādi interpretējams un neskaidrs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

samael 17.05.2004 20:51
To AK

Protams, kaa ar minoritaashu izgliitiibu saistiitus jautaajumus ir jaarisinaa. Tas pat nav jautaajums. Jautaajums ir izpildiitaajos. Preciizaak - kaadaa veertiibu sisteemaa un saskanjaa ar kuraam prioritaateem riikojas (vai neriikojas) tie, kuriem jaaved dialogu par sho probleemaatiku. No izpildiitaajiem lielaa meraa ir atkariigi, vai ideja netiks diskrediteeta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 14.05.2004 14:16
Arī ķīnieši. Grozies kā gribi, bet ķīnizeriem ar Lebensraum'u nu galīgi traki iet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 14.05.2004 12:44
Ne jau ķīnieši, bet Kaukāza un turku tautas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 14.05.2004 10:28
Ritvaram: un tas ir tikai sākums! Mao Dzeduna tautieši tokš nesēž rokas klēpī salikuši... Galvu augstāk, tautieši! :-)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 14.05.2004 09:38
Krievu īpatsvars Krievijā, pēc tautskaišu datiem:

1989. - 81,5%; 2002. - 79,8%.

Un tas par spīti krievu repatriācijai no bij. SPRS un okupētajām territorijām un nekrievu pārtautošanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 13.05.2004 21:40
Normālie cilvēki protams neiebilst pret to, lai visur Latvijā būtu tās pašas plāksnītes vairākumtautas valodā, bet iestājas par to, lai valsts kalpotu ne tikai vairākumam, un attiecīgajās pašvaldībās (ne visur - tur, kur ir pieprasījums) publiska informācija būtu pieejama ARĪ krieviski, baltkrieviski, poliski, lietuviski, lībiski.

Līdzīgi - ar izglītību. Nezinu nevienu, kas aicinātu slēgt latviešu skolas, bet zinu dažus godīgus un nacionāli neapsēstos latviešus, kas atzīst: Latvijā ir pieprasījums un iespējamība visu līmeņu izglītībai arī krievu valodā, tāpēc valstij jānodrošina izvēle. Analoģiska situācija - arī saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

samael 13.05.2004 20:12
Iisteniibaa dziivo "mazajaa Krievijaa" Latvijas teritorijaa vieniigi lielkrievu shovinistiskaas preses paarstaavji un vinyu liidzjuuteeji. Normaali cilveeki rekinas ar to, ka vini dziivo Latvijaa, ar ko rekinas arii lielaakaa dalja latvieshus. Normaalu cilveeku videe viss ir kaartiibaa!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 13.05.2004 13:58
Nē, ne jau mani, man Latvija ir pa prātam. Tās aicināt aicina tos, kuri grib dzīvot Krievijā, fiziski paliekot Latvijas teritorijā. Tā kā šī vēlme pēc visiem Dieva un cilvēku likumiem tomēr nav leģitima, tad der atcerēties, ka vēl jau pastāv arī "tīrā" Krievija, nebūt ne tā mazākā valsts uz šīs pasaules. Uz tās pusi gan arvienu biežāk met savus šķībacainos skatus neliela auguma vīreļi un sieveles, kam Mao Dzeduna mēle skaitās dzimtā, tā kā pārlieku ilgi tielējoties var pakāst itin visu... Un ticiet man, gaužām maz būs to latviešu, kas šādā sakarā nobirdinātu kauču vai vienu rūgtu asariņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 13.05.2004 13:35
Krievzemes āres aicina un sauc! :-)))

Juus? :-)))))))))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 13.05.2004 12:56
Teikšu arī te to, ko jau esmu teicis citur: ES esam iekšā, un maģiskā frāze "jo citādi mūs neuzņems ES" vairs nedarbojas! Bet Saeimas deputātu (tautas priekšstāvju) vairākums nebūt nekāro izrotāt Rīgu ar plāksnītēm "Dzirnavu iela / Meļņičnaja uļica" u.tml. Kas te būtu neparasts/neizprotams/nepieļaujams (vajadzīgo pasvītrot)? Tepat next door atrodas valsts (pat vismaz divas valstis) tikai ar Meļņičnajām uļicām, bez Dzirnavu ielām. Krievzemes āres aicina un sauc! :-)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 11.05.2004 23:20
Pēc avīzes “Čas” sniegtās informācijas deputāts P. Tabūns saskaitījis, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju esot “ieceļotāji” un Konvencija kalpošot viņu interesēm. Šaubos, vai Tabūna kungs tā teicis.

A nevajag shaubities, jo vinjsh tieshi ta teicis.

«Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Pēteris Tabūns debatēs sacīja, ka bezprecedenta gadījums ir nevis tas, ka Latvija konvenciju nav ratificējusi, bet gan tas, ka "Latvijā dzīvo 40% iebraucēju". Tabūns atgādināja, ka 90.gadu sākumā tika aizkrāsoti ielu krieviskie nosaukumi un uzsvēra, ka konvencijas ratificēšanas gadījumā tos vajadzēs atjaunot».
(LETA, 6.maijs)

Un neviena, piedodiet, cuka no citiem 99 tautas parstavjiem pat ne ar vienu vardu shim etniskas tirishanas propagandetajam neiebilsta. Kas dikti labi ilustre kopeju nostaju Saeima, kura, savukart, pec Satversmes vismaz, ir kopejas situacijas valsti atspoguljoums.

Tāda nostāja būtu klaja netolerance, ksenofobija ar tieksmi uz diskrimināciju.

Nevis «butu», bet «ir». Tikai divaina karta neesmu redzejis neviena nosodijosha varda nedz superliberalas Dienas slejas, nedz supertolerantas Necinjas... piedodiet... Neatkarigas lapas, nedz supergodigas un taisnigas LAvizes atverumos. Shausmigi aiznjemta ar citam, daudz svarigakajam lietam, izradijas latvieshu dienas avizhu sirdsapzinja un nacijas medijas elite... Klusejusi ari ministru prezidents, prezidente, visi ministri un ierindas cilveki ari...

Var but tapec, ka shitus drikst ta? Un varbut tapec, ka drikst, Dribina kungs ka 1. hipotezi izvirza teoriju, ka shi kaitnieciska krievu prese (ak, piedodiet, tas ir citats nevis no Dribina k-ga, bet no kadas citas, augstakas instances - no VVF) deputata Tabuna apmeloja, un tikai pecak pieljauj ari citus variantus...

Vel pirms pusgadu es tur vel ilgi un ar interesi spekuletu par konvenciju (kura isteniba ir ljoti bezspecigs un nevienam isti nederigs dokuments), bet that's no longer relevant. Problema ir nevis tas, ko tabuni teica, problema ir tas, ka visi citi, itka normalie, kluse. Varbut, vinjus visas shis lietas vienkarshi neinterese. Varbut vinji doma, ka tabunu teiktais neinterese tos 40 procentus. Varbut vinji doma, ka musejiem drikst un tabuni vinjiem ir, kamer mulkji, bet museji. Vai varbut vinji tiesham doma, ka ar shitiem ta drikst.

Tikai shitie vairs nedoma, ka vinjus drikst ta. Un vinji jo talak, jo mazak shkiro, kuri itka normalie no tas, otras puses, tiesham doma, ka ta drikst, kuriem vienkarshi vienalga, bet kuri ir parak kautrigi.

Ne nado bylo vodku trogat'. © Zhvanetskiy

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Uzliesmojums 255x203

Etniskuma uzplūdi 6 Autors:Leo Dribins

Caurules 255x203

Identitāšu rēbuss 12 Autors:Leo Dribins