Atslēgvārdi:

Ministre – smaids, kas rotā valdību? 7

Sievietes kļūšana par aizsardzības ministri nav rezultējusies mazāk klišejiskā politikas un dzimtes pasniegšanā medijos – politika joprojām parādās galvenokārt kā vīriešu sfēra, bet sieviete tajā kā pārpratums, kas vispirms jāuzlūko dzimtes kategorijās.

Iesaki citiem:

Kad Lindu Mūrnieci nominēja un apstiprināja aizsardzības ministra amatā, medijiem nederēja rutinētie amatpersonu reprezentācijas scenāriji, jo Mūrniece izjauc sociālo normu divkārši: piedalās politikā un vada aizsardzības jomu, tātad iesaistās nodarbēs, kas tradicionāli uzskatītas par vīriešu kompetences sfēru. Šajā rakstā meklēšu atbildi uz jautājumu, kādus priekšstatus par vīrieti un sievieti politikā nesa mediji, vēstot par viņas apstiprināšanu[ 1 ].


Sieviete kā pārpratums maskulīnajā politikā?

Mediji tāpat kā pārējie socializācijas aģenti, skola, ģimene un citi, piedāvā dažādas realitātes versijas, izceļot vai noklusējot kādus tās aspektus un sniedzot zināšanu modeļus, kas palīdz indivīdam iekļauties sarežģītajās sociālajās attiecībās. Pieaugot informācijas apjomam un samazinoties interpersonālajai saziņai, mediju teksti spēlē arvien nozīmīgāku lomu, veidojot mūsu priekšstatus par apkārtējo pasauli, tostarp, mūsu dzimtes identitāti.

Latvijas mediji politiku ir tradicionāli pozicionējuši kā vīriešu sfēru, kurā sieviete ir drīzāk izņēmums. Uz šo asimetriju norādījuši pētnieki: “Sieviete politikā joprojām netiek uztverta nopietni, bet gan kā sava veida papildinājums, palīgs vai eksotiska parādība.”[ 2 ] Mediju pētniece Inta Brikše skaidro: “Latvijas politiskajā kultūrā noteicošās ir maskulīnās kultūras tradīcijas. Vīriešu atrašanās politikā tiek uzskatīta par dabisku procesu, turpretim sievietes – par nejaušību vai pārpratumu, kam izskaidrojums jāmeklē ārpus interesēm par politiku (seksuālā pievilcība, kompensācijas meklējumi privātās dzīves neveiksmēm utt.).”[ 3 ]


Stereotipu atražošana vai maiņa?

Sekojot Saeimas balsojumam, mediji savos ziņojumos uzsvēra, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē aizsardzības ministriju vadīs sieviete. Mediju tekstos vispirms bija anonīma sieviete, kas kļuvusi par aizsardzības ministri, un tikai tad konkrētā politiķe Linda Mūrniece.

Piemēram, Latvijas televīzijas ziņu raidījums “Panorāma” 5. janvārī vēstīja: “Latvijas armija – sieviešu rokās. Saskaņā ar Satversmi mūsu bruņoto spēku virspavēlniece ir Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, bet no šodienas arī aizsardzības ministra amatā pirmo reizi Latvijas vēsturē būs sieviete”. Līdzīgi tajā pašā vakarā ziņo arī Latvijas Neatkarīgās televīzijas un TV 3 ziņas.

Šādu notikuma pozicionēšanu, t.i. dzimtes uzsvēršanu, leģitimē notikuma pirmreizējums – ja kaut kas notiek pirmo reizi, tad tā ir ziņa. Šāds freims pats par sevi nedz pastiprina, nedz grauj dzimtes stereotipus, būtiskas ir mediju piešķirtās nozīmes. Mani vērojumi liecina, ka Latvijas mediji maz izmantojuši šo gadījumu, lai mazinātu stereotipiskos priekšstatus par vīriešu un sieviešu darbības un atbildības sfērām, bet drīzāk atražojuši tos.


Smaids, bērni, figūra – kas vēl?

Salīdzinoši maz ir rakstu par Lindas Mūrnieces politiskajiem uzskatiem, profesionālajiem sasniegumiem vai plānotajiem darbiem ministres amatā[ 4 ], tie galvenokārt parādās īsu ziņu formā, toties plaši atspoguļotas Saeimas debates par Lindu Mūrnieci, kā arī attiecības valdošajā koalīcijā.

Aplūkojot politiķes portretus presē, novēroju tieksmi viņu stereotipiski feminizēt, galvenokārt iztaujājot par privātās sfēras aspektiem, tā saucamajiem “vieglajiem” jautājumiem – personiskajām īpašībām, ģimeni, bērniem un vīru, kā arī izskatu. “Latvijas Avīze” 6.janvārī jau virsrakstā uzsver Lindas Mūrnieces izskata kvalitātes: “Mūrnieces smaids rotās valdību”, tādejādi pastiprinot stereotipisko sievietes kā emocionālas būtnes imidžu, pretstatot to konvencionālajai politiķa-vīrieša nopietnībai.[ 5 ] “Latvijas Avīzes” ziņojuma nozīmi noenkuro arī fotogrāfija – smaidoša politiķe, un paraksts: “Pat opozīcija teica, ka Linda Mūrniece ir viena no skaistākajām, gudrākajām un rīcībspējīgākajām deputātu korpusa pārstāvēm”.

“Vakara Ziņas” 31.decembrī savukārt jautā: “Pēc divu bērnu laišanas pasaulē Linda Mūrniece atguvusi figūru, regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un ir atsaucīga pret žurnālistiem. Vai viņa būs stingra ministre?”. “Vakara ziņu” saturiskās preferences pamato tā tabloīda formāts, tomēr šādi laikraksts Lindas Mūrnieces sasniegumus privātajā sfērā pretstata profesionālajām kvalifikācijām, implicējot, ka šie kapitāli var nebūt savietojami.

Kaut laikrakstā “Diena” 5.janvārī publicētais politiķes portrets ieturēts korektā stilā, tomēr virsrakstā “Karavīrs Mūrniece” izvēlētais saliktenis, “kur vienai dzimtei raksturīgais elements neļauj viegli izveidot pretējā dzimuma nosaukumu”[ 6 ], vispirms apvelta Lindu Mūrnieci ar dzimti un tikai tad ar profesionālajām kvalifikācijām. Līdzīgi ar vārdiem spēlējas arī TV 3 ziņas, kas 5. janvāra šķietami neitrālo ziņu tekstu noenkuro ziņu virsrakstā “Kara vīrs un kara sieva”, tādejādi implicējot politiķes neatbilstību lingvistiskajai un arī sociālajai normai.

Savu kreativitāti lingvistiskajā jaunradē apliecina arī laikraksts “Telegraf” 28.decembra numurā, Lindai Mūrniecei piešķirot identifikāciju “aizsardzības lēdija”. Izmantojot šādas tekstuālās stratēģijas, avīze izceļ politiķes dzimtes identitāti, marginalizējot profesionālo statusu. Savukārt “Čas” virsrakstos marginalizē Lindu Mūrnieci, saucot viņu tikai vārdā: “Parādi komandēs Linda” (29.decembrī) un “Komandēs Linda!” (6.janvārī). Šāda identifikācija veido asociācijas ar privāto sfēru.


Klišejas paliek spēkā

Lindas Mūrnieces reprezentācijas atklāj arī mediju piedāvātās vīrišķības konstrukcijas. Lai arī mediji neapšauba Lindas Mūrnieces spējas vadīt aizsardzības ministriju, tomēr dominējošais naratīvs aizsardzības sfēru joprojām pozicionē kā vīriešu atbildības jomu. Uz to norāda politiķes apraksti, kas sakņojas konvencionālajā maskulinitātē. “Panorāma” ziņo: “Nedaudz vēlāk partijas biedri bija tie, kuri Mūrnieci uz jauno darba vietu pavadīja tā, ka visi pārliecinājās: arī aizsardzības ministrs dažkārt mēdz paraudāt”.

Saskaņā ar stereotipisko priekšstatu aizsardzība ir vīriešu lieta, bet tradicionālie rāmji izslēdz emocionālo vīrieti, tādējādi “Panorāma” aizsardzību klasificē kā vīriešu vidi. Labklājības vai kultūras ministres asaras, iespējams, radītu citas nozīmes vai paliktu bez uzmanības vispār.

Arī “Latvijas Avīze” 29. decembrī politiķes portretēšanai izvēlas virsrakstu “Nākamā ministre, kura trāpīgi šauj”, šādi meklēdami stereotipiskos vīrišķības apliecinājumus, kas tad ļauj kvalificēties aizsardzības ministra amatam. “Latvijas Avīze” maskulīno prasmi rīkoties ar ieroci tomēr tiecas feminizēt, konstruējot to tradicionālo dzimtes lomu kategorijās: “Taču ierocis vajadzīgs ne tikai šautuvei, bet arī drošības izjūtai, lai nepieciešamības gadījumā varētu aizsargāt sevi un ģimeni”.

Lindas Mūrnieces kļūšana par aizsardzības ministri nav sekmējusi diskusiju par dzimtes stereotipiem, dzimtes attiecībām politikā un dzimumu līdztiesību sabiedrībā kopumā. Par šādu mēģinājumu var uzskatīt vien laikraksta “Talsu vēstis” aptauju rubrikā “Divi uzskati” 30. decembrī. Laikraksts Stendes domes vadītājai un Talsu rajona padomes izpilddirektoram jautā: “Vai sieviete var būt Latvijas Republikas aizsardzības ministre?”. Provocējošā jautājuma izvēle būtu attaisnojusies, ja laikraksts viedokļus arī konfrontētu, nevis tos atstātu tikai izteikumu līmenī.

“Latvijas Avīze” 29. decembra numurā ir iekļāvusi informatīvu materiālu, kurā īsi norāda, ka pašlaik vairākās valstīs aizsardzības ministrijas vada sievietes, izsekojot arī vēsturiskajai attīstībai, tomēr plašāk šo tematu neizvērš. “Neatkarīgā” 29.decembrī īsi atreferē Saeimas deputātu Oskaru Kastēnu, kurš laikrakstam norāda, ka Eiropā īpašu rezonansi sievietes iecelšana ministra amatā neizraisīs, jo šeit amatpersonas dzimumam neesot nozīmes. Plašāks temata izklāsts trūkst arī šoreiz.

Savukārt “Čas” 6. janvārī ironiski paziņo: “Dāmas uzbrūk!”, īsi uzskaitot sievietes, kas ieņem vadošus politiskos amatus. Laikraksts konstatē: “Feministes var būt gandarītas – starp augstākajām amatpersonām Latvijā parādījusies vēl viena daiļā dzimuma pārstāve”, tādejādi sieviešu līdzdalību politikā pozicionējot estētikas kategorijās, bet dzimtes attiecības reducējot uz “sieviešu jautājumu”, izslēdzot sabiedrību kā ieguvēju.

Rezumējot, lai gan mediji plaši uzsvēruši, ka Linda Mūrniece ir pirmā aizsardzības ministre sieviete Latvijas vēsturē un nav apšaubījuši viņas spējas vadīt ministriju, tomēr nav spējuši atteikties no tradicionālajām dzimtes reprezentācijām politikā. Lindas Mūrnieces portretos dominē stereotipiskie “sieviešu” jautājumi – izskats, ģimene, personiskie raksturojumi, bet profesionālie un politiskie sasniegumi ir otršķirīgi.

Sievietes kļūšana par aizsardzības ministri nav rezultējusies mazāk stereotipizētā dzimtes identifikācijā, mediji drīzāk atražojuši klišejiskās dzimtes attiecības – politika joprojām tiek pozicionēta galvenokārt kā vīriešu sfēra, bet sieviete tajā kā pārpratums, kas vispirms un galvenokārt tiek uzlūkota dzimtes kategorijās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gaišais. 25.05.2006 16:13
Sievietes laiž pasaulē - bet te vada "cilvēku slepkavas".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

elza 27.04.2006 10:32
Nu jau ir pagājis kaut kāds laiks kopš visa šī. Un, atskatoties atpakaļ, man personīgi kā sievietei ir diezgan čābīgi ap dūšu. Jo neviens tomēr no man apkārtesošajiem Mūrnieci nopietni neuztvēra. Ģirtu uztvēra kā nemainīgo vērtību, Repši uztvēra ar humoru, bet Mūrnieci uztvēra kā sievieti. Un tas jau ir skumji. Jo diskriminācija pēc dzimuma piederības notiek (alga, attieksme, vieta/pozīcija), un visas tās runas patiesībā ir tikai. Teiksim tā (man šķiet) - veids, kā parunāt par aktuālo, nopucēt savus spārniņus, ka es, redz, esmu ar visnotaļ mūsdienīgiem uzskatiem, vai varbūt sagrabināt publikācijas (vai idejas) doktorantūrai (vai kam citam).

Taču mani satriec vairāk cits. Un satriec pīšļos! Ja mēs neskaitām "mačo tipa" vīriešus (un starp latviešiem tādu nemaz tik daudz nav), nodzērušos, piedod, neveiksminiekus, kas vaino visu un visus (tādu gan ir ievērojami vairāk), tad šos stereotipus pamatā nez kāpēc uztur tieši sievietes pašas. Lūk, tev draudziņ, paradokss. Tas (manuprāt) ir tāpat kā ar austrumu sievietēm - nav jēgas runāt par līdztiesību attieksmē, ja nav, kas to līdztiesību patiesībā vēlās, vai ne?

Nu dikti jau skumji. Pēc formas viss tā kā būtu All Correct. Pēc satura, pats saproti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

girl 12.01.2006 05:15
pilnigu piekritu Juzefovicam. atceros, ka nakosaja diena klausijos SWH. Salmgriezis bija uztaisijis tik demonstrativi sovinistisku sizetu, ka gluzi vai jabrinas par vinu. Tema - redz, ministrei kaut kutr ir kaut kads tetovejums, bet diez vai, ka vina ar to vares lepoties Nato HQ, jo, redz, tur jau ar atkailinatiem pleciem nevar sedet... kas tas vispar par sviestu!

vajadzetu vienu sitadu gadijumu vienreiz panemt, izanalizet un iesudzet tiesa! vakar Londona 6 biznesa sievietes iesudzeja savas kompanijas (prasot 6 miljonus marcinu!) par sovinistisku attieksmi biznesa - viena esot nosaukt kaut kad publiski par 'biznesa Pamelu Andersoni', otru vienreiz nepanema vakarinas, jo, redz, viriesi gribeja izklaideties ar klientiem striptiza kluba, utt... Ok, varbut mazliet parspile ar kompensacijas apjomu, bet ne jau par to ir stasts.

Tagad varesim stastit pasaule, ka LV prieksgala daudzam valstim, jo tris sievietes (vienos no, jo arlietas laikam tradicionali seko prezidentei/am un parlamenta spikerei/am) augstakajos politiskajos amatos sez. Bet beigas tada tuksu salmu kulsana vien sanak, jo - saviem stereotipiem visparsteidzosakajos veidos nevaram parkapt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 12.01.2006 02:24
bet es nesapratu,par ko piekasās .LR aizsardzības ministrs realizē sabiedrisko kontroli pār spēka struktūrām.Tur nav nekādas problēmas -vīrietis vai sieviete.Būtiski ir tas kā šo doto atbildību realizē.

Nu ja zin dažas aizkulises,tad ir saprotams,kāpēc Linda tika izvērtēta tieši tā.pirmkārt.Satversmes grozijumu gaismā Latvijas politiķi vēlējās mazliet reabilitēties.tas iznāca.otrkārt Lindas iepriekšējā pieredze dod bonusu.treškārt ,noteiktas struktūras vēlējās akcentēt viņu kā sievieti.Nu un mums tas traucē? nekādi.ceturtkārt,spriedīsim pēc padarītajiem darbiem,lai tas ir arguments.

P.S.pilna pasaule ar iedomīgām feministiskām durām.Mums ir svarīgi .lai personība spēj paveikt pienākumus,un nevis kas cits.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kants 11.01.2006 13:51
muļķu valstī par politiķu profesionalitāti tāpat neviens nav spējīgs spriests. masām vajag maizi un izpriecas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pīlādzis 11.01.2006 11:26
Autoram vispirms bijusi jau gatava ideja - "Latvijā politika ir maskulīna, bet sieviešu iesaistīšanās ir izņēmums", bet pēc tam laikrakstu teksti interpretēti, lai šo apgalvojumu apstiprinātu. Ja rakstā minēts, ka "politiķe ir viena no (..) gudrākajām un rīcībspējīgākajām", vai tad tas kaut kā viņu diskriminē? Un ieroča lietošana, ja jāaizstāv ģimene - tas ir instinkts, kam nav dzimtes. Manuprāt, problēma rakstā ir uzpūsta. Ja pirms gadiem 12 Latvijas vīrieši bija šokā, ieraugot Somijas aizsardzības ministri Elizabeti Rēnu, tad nu jau tas kaut kā pārdzīvots. Bet ja par ministri kļuvusi sieviete (ak, cilvēks taču!), kam ir cieņa kolēģu vidū, kas īsā laikā izuagusi par labu politiķi, kāpēc šo piemēru izmantot savu pseidopētījumu rakstīšanai?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

politologe 10.01.2006 21:07
Labs raksts. Piekrītu, ka nav korekti aprakstit sievisķīgās pazīmes, kur tām nav nekāda sakara ar ieņemamo amatu. Taču no otras puses fakta, ka PIRMO reizi par aizsardzības ministru kļūst sieviete, neuzsvēršana nozīmētu pievērt acis uz patieso situāciju Latvijas politikā - kas, kā autors raksta joprojām atrodas vīriešu rokās. Sievietes tiek diskriminētas gan biznesā, gan valsts pārvaldē, gan politikā. Manuprāt, Linda Mūrniece par ministru kļuva jo Jaunajam Laikam nebija citu kandidātu. Turklāt JL zināja, ka šādu gājienu sabiedrība atbalstīs, savukārt mēdijos tā būs LIELA ziņa - PR triks. Lai nu kā - rezultāts ir tikai apsveicams.

Citi autora darbi
Operacija 255x203(2)

Vārgais ielāps 3 Autors:Jānis Juzefovičs

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 77 Autors:Jānis Juzefovičs