Atslēgvārdi:

Mīlu zemi, bet ienīstu valsti 23

Krievu cilvēkam opozīcijas un nelojalitātes stāvoklis ir divtik pierasta lieta – PSRS 70 gados viņš ir pilnībā apguvis mākslu rādīt valstij pigu kabatā. Paradoksālā kārtā neatkarīgajā Latvijā nekas nav mainījies. Atšķirība tikai tā, ka piga izvilkta no kabatas – kā nekā, demokrātija.

Iesaki citiem:

Jēdziens “lojalitāte” ir stabili iesakņojies visu to cilvēku leksikā, kuri cenšas izteikt savu viedokli par Latvijas nelatviešu, tajā skaitā nepilsoņu, nākotni. Ar “lojalitāti” žonglē visi: gan “integrētāji”, gan patrioti, gan tiesību un skolu aizstāvji, gan prezidente, gan izglītības un zinātnes ministrs. Taču, ja tā padomā, lojalitāte ir tukša skaņa, nepārbaudāms un bezjēdzīgs rādītājs – kā mīlestība uz mākoņiem vai tamlīdzīgi.

Pēdējo nedēļu laikā lojalitāte nokļuvusi uzmanības centrā, pateicoties veselai incidentu un paziņojumu sērijai, kas saistīti ar izglītības reformu skolām ar krievu mācību valodu. Vispirms Eiženija Aldermane izteica pieņēmumu, ka krievu skolēnu zemais lojalitātes līmenis pret Latvijas valsti, iespējams, izskaidrojams ar to, ka skolotāju vidū sastopami nelojāli nepilsoņi. Loģiski radās ideja pieprasīt, lai visi skolotāji nepilsoņi naturalizētos. Pēc nesen notikušā incidenta - Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas durvju aizdedzināšanas (kas, starp citu, lika Kārlim Šadurskim apšaubīt arī Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas LAŠOR un Krievu skolu aizstāvības štāba lojalitāti) - izskanēja doma, ka visiem skolu direktoriem un viņu vietniekiem jābūt pilsoņiem un valsts ierēdņiem. Tikai šādā gadījumā, pēc IZM domām, tiks garantēta viņu lojalitāte 2004.gada izglītības reformai.

Pie jau nosauktā var minēt vēl daudzas dažādas “lojalitātes”, kas galu galā veido teju vai galveno kritēriju, pēc kura noteikt, vai cilvēks ir cienīgs būt pilntiesīgs Latvijas sabiedrības loceklis (t.i., iegūt pilsonību, ieņemt valsts amatu, izteikt savu viedokli Eiroparlamentā). Tai pašā laikā ir milzum daudz iemeslu, kuru dēļ pats termins “lojalitāte” būtu jāpadzen no politiskām diskusijām, un jo īpaši – no oficiāliem dokumentiem. Lūk, tikai daži no tiem.

Pirmām kārtām, pēc savas būtības lojalitāte ir tāda paša rakstura jēdziens kā “integrācija” un “mentalitāte”. Tā ir absolūti nemateriāla substance, ko nav iespējams izmērīt un aprakstīt. Neviens nevar pamatoti pierādīt, ka nepilsonis Anatolijs Golubovs ir mazāk lojāls pret Latvijas valsti, nekā, piemēram, pilsonis Andris Šķēle. Tas ir tīri subjektīvs jēdziens, un tādēļ to ir ļoti ērti izmantot diskusijās un strīdos, kad nav citu argumentu, kā vien emocionālie.

Neesmu sastapies ar lojalitātes formulējumu likumos, noteikumos vai dienesta instrukcijās, tādēļ uzticēsimies uzziņu literatūrai. Ja ticam svešvārdu vārdnīcai, “lojalitāte” burtiski saprotama kā “uzticība”[1]. Plašākā nozīmē lojāls ir tāds, kas turas “likumības ietvaros (reizēm gan tikai ārēji, formāli)”, vai arī tāds, kas “labvēlīgi, korekti attiecas pret kaut ko”. Tā kā valsts ir spējīga operēt tikai ar konkrētiem, izmērāmiem jēdzieniem, tad sanāk, ka lojāls ir tas, kurš nekādā veidā nepārkāpj likumu. Korektums un labvēlīgums ir pārāk subjektīvi, lai ņemtu tos vērā. Nevainības prezumpciju neviens vēl nav atcēlis, tādēļ ikviena apsūdzība par nelojalitāti uzskatāma par demagoģiju – līdz brīdim, kamēr valsts orgāni nav pierādījuši likumpārkāpuma faktu. Domāt citādi – pagaidām tas nav likumpārkāpums. Rupji runājot, kamēr tu maksā nodokļus un neizbradā zālienus, tu esi lojāls. Ja tevi pieķer kukuļņemšanā – tu esi nelojāls.

Pieņemsim, ka mēs tomēr aplūkojam identifikāciju “lojāls- nelojāls” no Latvijā tik pierastā emocionālā viedokļa. Tas nozīmē, ka cilvēkam jāmīl šī zeme un šī valsts ar visiem tās atribūtiem: karogu, himnu un prezidentu. Ar pirmo prasību nav problēmu – kurš Latvijas iedzīvotājs gan nemīl Jūrmalu, Vecrīgu, Siguldu, savu pagalmu, alu un hokeja izlasi? Toties otrā ir principā neizpildāma.

Nevar piespiest cilvēku iemīlēt valsti, un tas ir otrs arguments pret “lojalitāti”. Personība vienmēr atrodas zināmā, bieži vien dziļi iekšējā, neapzinātā opozīcijā pret valsts varu kopumā un pret katru konkrēto ierēdni kā tās iemiesojumu atsevišķi. Tas nebūt nav pārsteidzoši, jo jebkura valsts kalpo kā indivīda piespiešanas instrumentu, kā sistēma “ķieģeļu” pielāgošanai sabiedrības sienā. Ne vienmēr “ķieģeļa” intereses sakrīt ar “sienas” interesēm, taču viņš ir spiests pakļauties, kaut kādā ziņā laužot sevi. Tā arī ir lojalitāte pret valsti.

Latvieši ļoti labi pazīst šo shēmu – neviens neatzīstas, ka būtu mīlējis padomju varu, taču ikviens ir gatavs zvērēt, ka PSRS laikā mīlējis Latviju kā tādu. Un ārējās izpausmes lojalitātei pret valsts varu (pionieru zvēresti, partijas biedra karte kabatā) bieži vien disonēja ar iekšējo, patieso attieksmi pret apkārtējo realitāti. Šī vēsturiskā pieredze, protams, nebija unikāla.

Krievu cilvēkam opozīcijas un nelojalitātes stāvoklis ir divtik pierasta lieta – 70 PSRS pastāvēšanas gadu laikā viņš ir pilnībā apguvis mākslu rādīt padomju valstij pigu kabatā. Paradoksālā kārtā neatkarīgajā Latvijā nekas nav mainījies. Atšķirība tikai tā, ka tagad piga ir izvilkta no kabatas – kā nekā demokrātija.

Latvijas krievu tautības iedzīvotāju savstarpējās attiecības ar valsti pēc PSRS izjukšanas ir krietni pasliktinājušās. Izrādījās, ka totalitārā vara tiem bijusi daudz tuvāka un mīļāka par demokrātisko (pilnīgi saprotamu nacionālu un etnisku iemeslu dēļ). Vai cilvēki, kas nekādā veidā nevar ietekmēt valsts vai vismaz sava pagasta pārvaldīšanu, var mīlēt šo sistēmu? Viņi sevi tajā neredz, nejūt atgriezenisko saikni, kāda šeit var būt mīlestība. Un pati par sevi zilās pases saņemšana diez vai ko mainīs attieksmē pret šo valsti. Pārāk daudz aizvainojuma, this is personal[2].

Latvija cenšas situāciju pārvarēt, iepotējot valstiskās vērtības cilvēkiem, kuri bieži vien neuzskata šo valsti par savu. Šie mēģinājumi izskatās visai nožēlojami. Propagandēt vērtības, ko pārstāv maza valsts ar neilgu neatkarības vēsturi, turklāt darīt to demokrātijas apstākļos – ārkārtīgi sarežģīts un, pilnīgi iespējams, bezcerīgs pasākums. Īpaši, ja ar šo propagandu vēršas pie cilvēkiem, kuri lieliski atceras totalitārās PSRS propagandas mašīnas vareno spēku; kuri līdz pat šai dienai par daļēji saviem uzskata šīs impērijas sasniegumus zinātnē, sportā, militārajās lietās, mākslā. Toreiz dzīvojām slikti, bet bija lepnums. Arī tagad dzīvojam slikti, bet lepoties nav ar ko.

Un tomēr – vai tiešām lojalitāte pret Latvijas valsti ir tikai fetišs, kuru ir tik ērti izmantot politiskajās spēlēs? Patiešām taču pastāv problēma ar nelatviešu, teiksim tā, skeptisko attieksmi pret valsts varu. Vēl jo vairāk, dažas pazīmes liecina, ka nav nekādas virzības uz situācijas uzlabošanos. Varbūt atrisinājums rastos, ja pati valsts principiāli mainītu savu pozīciju? Nosacīti runājot, tieši valsts varētu kļūt lojālāka pret cilvēku, un nav būtiski, pie kādas tautības viņš pieder. Šo procesu – atšķirībā no prasības pēc miljons cilvēku lojalitātes – varētu vadīt un realizēt centralizēti. Lojalitātes vietā politiķiem vajadzētu runāt par likumpaklausību (jeb, kā piedāvā Nils Muižnieks, par līdzdalības sajūtu, lai gan arī tas valstij ir pārāk abstrakti). “Koferis, stacija, Krievija” vietā - jūs, jūsu spēki un zināšanas ir vajadzīgas šai valstij. Ikgadējo spekulāciju ap pareizticīgo Ziemassvētkiem vietā – beidzot pieņemt lēmumu par labu valsts lielākajai reliģiskajai konfesijai. Mazas piekāpšanās reizēm var paveikt lielas lietas, turpretī nespēja uz kompromisiem vienmēr ir bīstama.


______________

[1] «Словарь иностранных слов», изд. «Астрель», Москва, 2002 год, стр. 291.

[2] Tas aizskar presonīgi, angļu val.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dusmīgais 22.02.2004 17:57
Valsts ir likumi, gadijuma ja tie netiek ieveroti, tad ir maz ticams, ka cienis kadu valsts pilsoni, vienalga ko vins daritu, teiktu vai domatu.

Valsts ir cilveku savstarpeja vienosanas, brivas gribas izspausme.Valsts pamatus veido gimene/

Tapec nebus pareizi teikt, ka kads ienistu valsti/

Cilveki alkst pec patiesibas, bet paslid viniem caur pirkstiem ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 04.02.2004 12:14
Aleksandr, es jau nekādu optimismu nepaužu, es tikai izsaku savas šaubas par jūsu optimisma pamatotību. Nezinu arī, vai man pašam būs lemts redzēt, kā tur īsti būs pēc 70 gadiem, bet ja izdosies, tad būšu nu ļooooti cienījamā vecumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 04.02.2004 10:46
Latvim.Apbrīnu jūsu optimismu. Pēc 70 gadiem varēs nebūt ne Latvja, ne citu tik pat patriotisku latvju. Lai viņi dus mierā. Amen.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.02.2004 16:02
krievi te arvien dzīvojuši un dzīvos

Pirms gadiem septiņdesmit netrūktu tādu, kuri teiktu to pašu, tikai "krievu" vietā liekot "vāciešus". Apgalvojuma pirmā daļa abos gadījumos būtu pareiza, bet vai tas pats ir sakāms arī par otro daļu? Te lai nu ir atļauts izteikt šaubas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 03.02.2004 14:51
To Uwix.Tur ir tā lieta! Ja nebūtu Aleksandra, Tomass niknotos uz kādu citu. Ja nebūtu blakus krievu, Arvīdā Kalmē sašutumu izraisītu kādi turki, vācieši vai nu paši latvieši: nabagi vai bagāti, vai, kā viņš pats atzīst, "latviešu jaunatne". -Par latviešiem un Latviju vienkārši nospļauties! -- Apmēram to pašu, tikai ar valsts un tautas nosaukuma koriģējumu, pārmeta gan lordam Baironam, gan Čaadajevam, gan Puškinam, gan Tomasam Mannam, gan DžeinaiFondai, gan Kurtam Vonnegutam, un kuram vēl ne!..Varbūt, problēma vienkārši iecietības trūkumā?.. Ja ir iekšēja nepieciešamība kašķēties, strīdus objektu atrast nav grūti. Šī ir savā ziņā bezjēdzīga diskusija: ko lai būtu ieteicis Waldis, krievi te arvien dzīvojuši un dzīvos. Un daudziem krieviem un latviešiem šī valsts riebjas un riebsies, lai kāda arī būtu Walža vai cita kritiķa pret to attieksme. Ja jūs saprotat, ka šie krievi no šejienes nebrauks par spīti jebkuriem jūsu ieteikumiem, kādēļ tad tērēt energiju uz lamuvārdiem? ...Droši vien, tādēļ, ka cilvēks ir irracionāla būtne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

uwix 02.02.2004 18:38
Es nezinu, man liekas minoritātes jautājums te ir ne tas būtiskākais. Mīlēt šo zemi ir viegli, cilvēkus arī. Bet arī man - pilsonim, latvietim, utt., ir grūti mīlēt šo valsti. Un nebūt tas nenozīmē, ka es neesu lojāls tai. Jēdziens "Lojāls" manā izpratnē ir - just piederību. Ja šajā kontekstā aptaujātu visus šos it kā "sveštautiešus", tad bilde būtu pilnīgi citāda.

Mīlēt grūti, jo valsts tiek asociēta ar diezgan riebīgām lietām - netīru politiku, intrigām, kretīnismu, tizlu attieksmi, neieinteresētību, mazdomāšanu, mazspēju, krāpšanos, neprognozējamību, korumpētību. Un pasakiet - vai jums gribās asociēt sevi ar šādu valsti, kā tai piederīgu? Man ar to ir ļoti pagrūti.

Es arī neizprotu visas tās lielās jezgas būtību - man visur mēdijos cenšas iepotēt, ka te maz nacionāls konflikts start etniskajām grupām "Latvieši pret Krieviem". Izņemot poliķu iedomās, es ar to praktiski neesu šādā griezumā ar to sastapies. Bija manos bērnības ziedu laikos, kad ar sarkanu kaklautu un Iljiča nozīmīti pie krūts, barā gājām "sist krievus" - realitātē, kaimiņu puikas, kuri mūsu kārtējo bunkuru bija iznīcinājuši. Bet tas netraucēja ar viņiem sacensības taisīt, iet peldēties un visādi citādi interesanti pavadīt laiku. Visa šī krievu/latviešu dalīšana man liekas ļoti uzpūsta lieta. Šeit vairāk atkarīgs no cilvēka rakstura īpašībām, nevis no viņa tautības - ir protams faktori, piemēram, atvērtība un izpausmes, kas ir nacionalitātēm kultūrvēsturiski iegājušās, bet tās manuprāt bagātina mūsu sabiedrību, ja vien nepārkāpj cilvēcīgi saprotamas robežas.

Uwix.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 31.01.2004 09:18
Piebilde "...bet ienīstu valsti" ir provokatīva un tā vien noskaņo uz pretteicienu - nu tad vācies prom uz to valsti, kura tev patīk un kuru neienīsti !

Ar savstarpēju apsaukāšanos pie saorašanās un konstruktīvas sadarbības nonākt nevar Lai godājamie krievu tautības cilvēki neapvainojas, bet tā nu tas ir, ka krievu šovinisms un iedomība, viņos ie iepotēts jo dziļi ! Laiks viņiem to būtu apjēgt un savu nostāju koriģēt !

Ja runā par lojalitāti, tad diemžēl arī latviešu vidū, it sevišķi nihilistiski noskaņotā jaunatnes daļā, ir daudz Latvijai atklāti nelojālu, kuriem par Latviju un latvietību ir vienkārši nospļauties ! Kur labi, tur tēvija !... Tā ka nelojalitātē nevainosim tā saucamos "krievus" vien ! To starpā ir daudz godīgu un kārtīgu cilvēku ar kuriem var saprasties un sadarboties, ko nevar teikt par vienu otru "tīrasiņu" latvieti

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 31.01.2004 08:55
Tituļu piekabināšana neliecina par augstu inteliģences pakāpi, drīzāk par iedomību...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

waldis 30.01.2004 18:19
Paldies, Latvi! Ļoti precīzi. Man autora formulētā frāze radīja tieši šādas sajūtas. Tikai kopš tiem laikiem jau daudz ūdeņu aiztecējis. Bija piemirsies šo sajūtu izraisītājs. Jā tas tieši ir tas, par ko zemapziņā domā daudzi jo daudzi šeit dzīvojoši homo sovjetikus. Proti: "Zeme ir skaista, ērta, klimats bez īpašiem ekstrēmiem, tikai tie latvieši ar savu valodu, savu kārtību maisa NORMĀLI DZĪVOT."

Runājot par valsti es visulaiku domāju par to kāpēc tieši krievi nevēlas aktīvi iesaistīties valsts pārvaldē un tās pilnveidošanā. Runas par to, ka daļai nav pilsonības te šķiet muļķīgas, jo katrs talantīgs krievs, kurš sev izvirza šādu mērķi, var pilsonību dabūt bez īpašām problēmām. Kur tad tas "suns ir aprakts"? Kāpēc negrib strādāt gan pamatnācijas, gan mazākuma tautību interešu harmonizācijā? Kāpēc visu laiku kliedz: "Mums pienākas! Dodiet šo, dodiet to citādi mēs šo valsti nemīlēsim!" Vai tā nav tipiska padomju laika patērētāja lumpenproletārieša izturēšanās? Varbūt vaina tajā, ka negribas piepūlēties un atbilstošā līmenī apgūt latviešu valodu? Varbūt vaina tajā, ka patiesībā gribas dzīvot Krievijā, bet neko neupurējot - ne dzīvokli Rīgā, ne dāču Jūrmalā, ne sakārtoto vidi apkārt, ne savu "īpašo statusu", ne iespēju pēc 1. maija dzīvot Rietumos? Bet visu nekad nevar dabūt! "Visu vai neko" ir labi zināms krievu anarhistu lozungs. Praksē tas parasti nozīmē neko.

Protams man var teikt: "Kā tad tā? Mēs taču arī maksājam nodokļus un tas mums dod tiesības!" Atbildēšu vienkārši. Nodokļu maksāšana ir maksa par privilēģiju šeit dzīvot, strādāt un pelnīt. Tā tas ir visur pasaulē. Nodokļu nomaksa nav pielīdzināma ieguldījumam valsts, ja tā tēlaini salīdzina ar kapitālsabiedrību, statūtkapitālā un nerada pilnīgi nekādas juridiskas sekas attiecībā uz iespējām piedalīties īpašnieku lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā. Vēl tiešāk - biļete uz kinoseansu nedod tiesības saukties par kinoteātra īpašnieku. Šeit kritērijs ir tikai viens, proti, pilsonība. Ja par kapitālsabiedrības īpašnieku var kļūt tikai iegādājoties kapitāldaļas, tad par LR pilsoni - tikai nokārtojot attiecīgās pilsonības iegūšanas formalitātes.

Rezumējot. Autora viedoklis ir pielīdzināms kinoteātra apmeklētāja viedoklim, kurš saka, ka kinoteātris ir foršs, filmas interesantas, bet īpašnieki riebjas. Ja tā, tad godīgi būtu katram pašam pieņemt lēmumu - A) neapmeklēt vairs šo kinoteātri ar tā izrādīto repertuāru un pārvākties uz kaimiņos esošo, kur izrāda citādas filmas vai B) samierināties ar tajā pastāvošo kārtību un beigt nevajadzīgi šūmēties, biojājot dzīvi sev un visiem apkārtējiem. Ceru, ka autors saprata par ko es rakstu. Bet vispār, cepuri nost par atklātību. Ar virsrakstā pateikto frāzi ir pateikts viss. Skaidrāk vairs nevar. Secinājumi jāizdara pašiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 30.01.2004 12:43
"Mīlu zemi, bet ienīstu valsti" - Latvijas apstākļos tas skan kā "Mūsu skaistajā Rīgā vēl joprojām ir par daudz latviešu". Hitlers arī pašaizliedzīgi mīlēja Poliju un tās vācisko minoritāti... Nu tas tā.

Demokrātija krieviem Latvijā ir nesusi kādu svarīgu ieguvumu, proti vairs nepastāv nepieciešamība tēlot "proletārisko internacionālismu", un drīkst saukt lietas īstajos vārdos - mēs esam šo zemi iekarojuši uz mūžiem, bet visus, kas mums stāsies pretī, noslaucīsim no ceļa.

Es (ne)lojalitāti definēju tikai un vienīgi kā attieksmi pret latviešu valodas statusu. Ikviens, kas latviešu valodu atzīst par vienīgo lingua franca Latvijā un attiecīgi rīkojas, ir lojāls šai zemei. Visi pārējie aspekti, manuprāt, ir pakārtoti šai pamattēzei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tomass 30.01.2004 12:33
Jā ,it sevišķi nebūtu vēlams lasīt Latvijas krievu presi vai komentārus rus.delfos ,tur es par sevi uzzinātu ne tikai to vien, ka esmu fašists, bet vēl daudz ko citu ,bet jūs, protams ,neesat gēnu produkts ,jūs drīzāk esat (vienīgās patiesās) ideoloģijas produkts ,nedomāju ,ka man te vispār ir jēga diskutēt ,būtu vismaz savā atbildē,runājot par gēniem , balstījies uz Mičurina atziņām ,

labi ,lai jums veicas,atā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 30.01.2004 12:00
Tomasam.Vēlu mazāk skatīties televiziju un lasīt presi. Jūsu stāsts atgādina kādu filmas "Sasisto lukturu iela" sižetu, tieši, par sekretāri, kas navīgi saindēja savu mīļako ar matu krāsu, jo bija izlasījusi avīzē, ka šīs vielas lietošana iekšķīgi nākšot viņam un viņai par labu.Man, godīgi sakot, Jūsu spriedelējumi par gēniem un krievu noslieci uz vardarbību atgādina, Freida vārdiem runājot, racionalizāciju. Turklāt šī pasaža par gēniem, par kādas tautas iedzimtām sliktām īpašībām --, ir klasiski rasistiska un fašistiska. Ja Hitleris līdztekus savai rīcībai sludinātu sevi par demokrātu --, tas neizgludinātu to, ka viņš ir fašists pēc saviem vārdiem un pēc rīcības veida. SAprotiet to kā gribat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tomass 29.01.2004 21:06
Oi, Aleksandr ,mēs abi rakstām ar milzum daudz gramatiskām kļūdām ,Jums tas vēl būtu piedodami, bet man gan laikam jālabojas ,hehh, labi, ne jau par to šis stāsts.Bet par ko ,vai par fašismu-nacionālsociālismu ? hmm,labi,paturpināsim. Latvijā, cik zinu, ar to nodarbojas tikai krievu tautības cilvēki ,kuri pārņemti ar savu izredzētību, bet Krievijā šī kustība jau ir pieņēmusi visai draudošus apmērus, te dzird par nekrievu grautiņiem Maskavā ,te Tulā vai Kazaņā, vai kaut kur Habarovskā ...nu bet nerunāsim par grautiņiem ,-Krievijā (un arī Krievijas pilsoņi Latvijā) nebalso vis par pilsoniskām labējām partijām SPS un Jabloko ,bet labprāt balso par Roģinu un Žirinovski kuri ,kā zināms, ir tie paši nacionālsociālisma ideoloģijas paudēji ,kuri labprāt sarīkotu Tuzlas kaujas ar brāļiem ukraiņiem ,nemaz nerunājot par vidusāzijas vai aizkaukāza izcelsmes "ļicu" padzīšanu no Krievijas vai paverdzināšanu Krievijā, vai revanšu Latvijā. Latvijas latviešiem fašisms izpaužas kā savu kritušo senču godināšana Lestenē, kuru ,jāsaka, es nemaz neatbalstu ,kaut manu vecotēvu mobilizēja 44. gadā un par ko pēc tam viņu aizsūtīja uz Magadānu ,bet manu tēvu 6. gadu vecumā par to ,ka viņa māte vēl spēja saglabāt saimniecību ,aizūtīja uz Sibīriju. Tēva māte tur nomira ar plaušu karsoni.Tēvs izauga Krievijā un viņa māsas man stāstīja ,ka viņš esot kļuvis par vietējo krieveļu vadoni ,kaut gan sākumā viņu saukāja par fašistu un sita.Savu stāvokli viņš izcīnīja ar saviem kulakiem.Es esmu runājis ar savu tēvu un vectāvu un varu teikt ,ka viņiem(tāpat kā man) ne fašisms ,ne komunisms nebija pieņemams.

Bet par to krievu identitāti.Jā, viena no tās izpausmēm ir ekspanisjas tieksmes.Tieksmes un noslieksmes ,kā zināms, tiek pārmantotas ar gēniem.Šis genofonds ir izveidojies ilgākā laika periodā.Jau minētais Ivans III, nemaz nerunājot par Ivanu IV(Groznij) pārņēma mongoļu pārvaldes mehānismu, bet pilsonisko Novgorodu ar tās kupčiem u.c "burgeriem" izkāva ,to pašu darīja komunisti ar carismā pakāpeniski radušos labējo inteliģenci.Ir izveidojusies sabiedrība ,kura dzīvo nevis no sava darba rezultātiem, bet no citu darba augļu pārdales.Kad Roģina un Žirinovskis īstenos savas programmas Krievijā pārdalot naftas u.c. lielos uzņēmumus ,tie ķersies pie saviem kaimiņiem un viņu politikai vienmēr būs daudzi piekritēji no Jūsu vidus.Diemžēl šī "identitāte" ir drauds apkārtējiem un tā nav nekāda rusofobija, tā ir reāla vēstures izvērtēšana un apstākļu pārvaldīšana. Protams, es neesmu arī aizmirsis kas bija Saharovs.

Ja jums ir vienalga, ka iespējams, jūsos ir mongoļu gēni ,tad kāpēc tieši to Jūs izceļat ? Man ,godīgi sakot, tas ne iepriecina ,ne apbēdina, es to pavisam nesen izlasīju Krievijas ziņās un pieņēmu sev zināšanai ,ak jā ,un padalījos arī ar Jums.

Redziet, ir atšķirība ,vai es kādu nosaucu par čigānu vai krievu (un viņš par to nez kāpēc apvainojas-tādi gadījumi nav mazums) ,vai kādu nosauc par gansu (starp citu, ko tas nozīmē), nevis par latvieti !

Neapšaubāmi, kurnēt ir patīkamāk nekā strādāt ,tomēr ,manuprāt, es nekurnu, bet piedalos diskusijā, bet par to darīšanu , atvainojiet ,uz kāda pamata Jūs balstāt šādu apgalvojumu ?

Godīgi sakot ,es Jūsu atbildēs neredzu nevienu nopietnu pretargumentu ,bet tikai un vienīgi emocijas.Nu jā, Jums labāk patīk Apsīša un Golubova uzskati ,tomēr ,atvainojiet-ne uz kādu vardarbību es nevienu neaicinu!

Nobeigumā gribētu teikt ,ka tas vien ,ka mēs diskutējam latviešu valodā jau ir zināms sasniegums, bet tas ,ka mūsu uzskati nesakrīt ir pavisam normāli demokrātiskā sabiedrībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 29.01.2004 18:01
Tomasam. Vismaz labi, ka Jūs neesot fašists. Negribu ļauni priecāties, bet kas ar spalvi ierakstīts, to ne ar cirvi neizcirst. Citēju Jūsu rakstīto: «Šis gēns iespējams nosaka krievu bara instinktu un ekspansijas tieksmes-krievu identitāte ir periodiska gulēšana ,kura mijas ar masveidīgiem "nabegiem" aplaupot un asimilējot apkārtējās tautas un teritorijas.» Tātad, etniskā -- krievu -- identitāte Jums ir saistāma ar nosodāmu rīcību. Jūs man pārmetat: «Jums nepatīk ,ka analizējot Maskavas stdentu gēnus pusei no tiem atrasts viens konkrēts mongoļu gēns.» Man tas nevis "nepatīk", bet ir gluži vienalga. Tas "nepatīk" Jums, vai labāk teikt, ir labs iegansts žūlts izliešanai. Dzīvē arvien ir dilemma: kaut ko darīt vai kurnēt. Jūs manuprāt drīzāk izvēlaties otro. Arī vēl viens Jūsu citāts: «čigāniem nepatīk ,ka tos nosauc par čigāniem ,tāpat ir cilvēki ,kuriem nepatīk ,ja tos nosauc par krieviem.» Es šādus nepazīstu. Otrkārt, kādā sakarā Jūs to bijāt teicis? Vai tas ir šis mūžīgs stāsts par ebrejiem, kurus daži latvieši par spīti ebeju protestiem stūrgalvīgi turpina saukt par "žīdiem"? Tas ir stāsts par "gansiem", "utainiem" un "nēģeriem"?..Jūs "neatbalstāt vardarbību", bet Jūsu vārdi šo te vardarbību veicina daudz vairāk, nekā A. Golubova raksts vai Kalvja Apsīša komentārs, pret kuriem Jūs tik vēršaties. To, vismaz es tā domāju, ir grūti noliegt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tomass 29.01.2004 13:06
Aleksandarm.

Es zinu ,ka čigāniem nepatīk ,ka tos nosauc par čigāniem ,tāpat ir cilvēki ,kuriem nepatīk ,ja tos nosauc par krieviem....Jums nepatīk ,ka analizējot Maskavas stdentu gēnus pusei no tiem atrasts viens konkrēts mongoļu gēns.Atvainojiet ,bet es tur nejūtos nekādā ziņā vainīgs.

Kas attiecas uz fašismu, tad uz mani tas neattiecas ,jo es esmu demokrātijas un pilsonisko brīvību pārliecināts piekritējs. Kas attiecas uz nacismu, tad es vispirms cilvēkus uzlūkoju kā indivdualitātes un personības, un tikai analizējot kādas konkrētas personas izpausmes es nonāku pie kaut kādu vispārēju tendenču sintēzes.Jebkuā gadījumā es neaatbalstu vardarbību, vēl jo vaitrāk kā etnisku problēmu risinājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tomass 29.01.2004 12:53
1.Es izvēlējos vārdu "kolonsti" ,jo tas ,manuprāt, ir vārds ar neitrālāku nozīmi , nekā vārdi "migrants" vai "okupants" ,kaut arī iespējams, ka attiecībā uz okupētās Latvijas migrantiem no Krievijas tas nav sevišķi precīzs apzīmējums saskaņā ar mūsdienu "vispārpieņemtajām politiskajām diskusijām" ,tomēr man šķiet, ka tas pietiekami labi atbilst tā vēsturiskajai definīcijai-lat.colonia apmetne ,t.i. ieceļotāju apmetne svešā teritorijā, lai to lietotu šāda neitrālā nozīmē attiecībā uz okupantu(bijušo krievu militārpersonu un citu represīvo institūciju pārstāvju) un migrantu (bijušo krievu pārecļotāju-konveijerstrādnieku) kopumu Latvijā.Varbūt Jūs man varat ieteikt kaut ko labāku ?

2.Arī šajā punktā es Jums varu piekrist tikai daļēji, jo vietās ,kurās imigrantu koncentrēšanās ir visai ievērojama , tiem nekad nepienāks vajadzība apgūt valsts Valodu, kā to liecina ASV pieredze, jo neskatoties uz angļu valodas "prestižu un ekonomisko vērtību", arvien vairāk ASV iedzīvotāji neprot angļu valodu un mierīgi dzīvo savā spāņu vai portugāļu valodas vidē.Bet angļu valoda nav apdraudēta ne ASV, ne Anglijā utt., kamēr Latvijā joprojām krievu valodas zinātāju skaits ir lielāks par laviešu valodas zinātāju skaitu! Bet runājot par nacionāļu neizdarībām latviešu valodas terminoloģijas u.c attīstībā ,tomēr nākas konstatēt ,ka vietās ,kur dominē laviešu valodas lietotāji ,to pārvalda pat 1.paaudzes imigranti bez izņēmuma, piem., Talsos.

3.Te nu mēs atkal nonākam pie lojalitātes ,vai cieņas pret valsti, vai tamlīdzīgi.Kādu vārdu kurš lieto ,tas laikam gan šoreiz būs atkarīgs no gaumes ,jo jēga tāpat ir saprotama.Tiešam ,es var būt lojāls pret Valsti un tajā pašā laikā iesūdzet to ,vai kādu tās institūciju Tiesā un tai pašā laikā iespējama pilnīgi pretēja situācija,-likumpaklausīgs iedzīvotājs Valsti neieredz.Šeit laikam nepieciešama tāda pati pieeja ar kādu Jēzus piegāja baušļiem un Dieva valstībai.Es varu būt lojāls Dieva valstībai un tajā pašā laikā neievērot kādu bausli, kurš ir Dieva gribas izpausme, ja ar to valstības iedzīvotājiem ir kāds labums!

4.Runājot par kolonistu pašidentitāti, tad tā pašlaik pārdzīvo dziļu krīzi.Kas no tās iznāks, Dievs vien zin! Bet runājot par Valsts pretimnākšanu migrantiem, tad es gan nezinu ,vai muhomedam jāiet pie kalna ,vai kalnam pie muhomeda ,vēl jo vairāk ,ka muhomeds tādu kalnu zināmu apsvērumu dēļ vispār neatzīst.Varbūt muhomedam jāpaugas un jāsāk apzināties ,kas ir kas ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 29.01.2004 12:15
Tomasam.Es Jūs apsveicu. Tātad, esot labas tautas un sliktas, un esot arī slikti (mongoļu) gēni. Vienīgais, ar ko Jums nepaveicās, tad tas ir ar dzimšanas laiku. Pirms 60 gadiem šī domāšana dominējusi Vācijā un tai saucamajās Ass valstīs, un tur Jūs būtu pie vietas. Pie slāviem paliek pieskaitīt arī citus untermenšus, čigānus un ebrejus, un vienādība būs pilnīga. Tā ir izcila nacistiska domāšanas veida demonstrēšana, kas starp citu te portālā nevienā nav izraisījusi sašutumu. Vai Latvijā tā ir uzskaitāma par dzīves normu?.. Ja cilvēki ar šādiem uzskatiem pasludina sevi par latviešiem, tad varbūt nav brīnums, ka latviešus aiz Zilupes daži sauc par fašistiem? Šis jautājums ir provokatorisks ne vairāk par Tomasa attiecīgo vēstījumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 29.01.2004 11:09
Dažas piebildes pie Tomasa teiktā:

ja mēs konstatējam (nevis pasludinam) "veselas Latvijas iedzīvotāju grupas" nelojalitāti, vienlaicīgi noskaidrojot, ka šajā (lielākoties no PSRS ieceļojušo Latvijas kolonistu) grupā ietilpst kā pilsoņi tā nepilsoņi, un kuru kopējā iezīme ir slikta vai nekāda latviešu valodas pārvaldīšana un necieņa pret Latvijas valsti kā tādu

[Vārds "kolonists" šajā gadījumā nav īsti precīzs, jo gandrīz visur politikas diskusijās par kolonijām un kolonistiem runā tad, ja pakļautā teritorija no okupētājvalsts bijusi ģeogrāfiski attālināta (t.s. "zilo jūru princips"). Citādi, piemēram, arī angļus Velsā varētu saukt par kolonistiem. Bet tā ir tikai piesiešanās vārdiem.]

Jūsu teiktais par pirmo 2-3 paaudžu imigrantu nepietiekamo latviešu valodas pārvaldīšanu tik tiešām ir pārbaudāms fakts. Tomēr parasti cilvēki nemācās valodas tikai lojalitātes apsvērumu, bet gan konkrētās valodas prestiža un ekonomiskās vērtības dēļ. Galvenokārt mums pašiem jārūpējas par kvalitatīvas latviešu valodas lietošanu visur, kur tas ir iespējams un jaunu kultūras vērtību veidošanu. Lielākais šķērslis šai ziņā ir pašu latviešu kūtrums. Arī "nacionāli noskaņotās" partijas (galvenokārt TB/LNNK un TP), ilgstoši atrazdamās pie varas, ir ļoti maz rūpējušās par latviešu valodas infrastruktūras nostiprināšanu (vārdnīcas, terminoloģija, mācību līdzekļi, folkloras materiālu izdošana, kvalitatīvi pasaules kultūras mantojuma tulkojumi, datorlingvistikas risinājumi, utml.). Tādēļ nav jābrīnās, ka nelatvieši un pat arī latvieši Latvijā daudz rūpīgāk un vairāk mācās, piemēram, angļu valodu.

Par necieņu pret Latvijas valsti arī var runāt, tikai, kā jau minēju, svarīga ir ABPUSĒJA cieņa. Ja nelatviešu iedzīvotājiem visu laiku apgalvo, ka viņi ir nelojāli un ka šī vispār ir tieši etnisko latviešu valsts, tad nav pārsteidzoši, ka arī daudzi no viņiem parasti neidentificējas ar Latviju (izņemot varbūt dažus gadījumus - teiksim, braucot uz ārzemēm, vai sekojot Latvijas sportistu vai mākslinieku sasniegumiem.)

Manuprāt, cieņa pret Latvijas valsti nozīmē galvenokārt cieņu pret Latvijas konstitucionālo kārtību - t.i. mēs atzīstam ka Latvijā 1990.-1991.gadā likumīgi tika atjaunota 18.novembra republika. Līdz ar to arī secinājumi - Latvijas pilsonību nevienam ar varu neatņēma, īpašumu atjaunošana pirmskara īpašniekiem ir likumīga un Latvijā ir spēkā Satversme ar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Manuprāt, šim uzskatam pievienojas lielākā daļa konstruktīvi noskaņoto cittautiešu, varbūt izņemot T.Ždanoku un dažus viņas atbalstītājus.

Šī "cieņas pret Latviju" definīcija ir pilnīgi atšķirīga no tās, kuru piedāvā J.Dobelis - viņš kādā TV diskusijā izteicās, ka lojalitāte prasa bezierunu pakļaušanos visiem varas likumiem un norādījumiem arī tad, ja tie ir nejēdzīgi. Un tādu likumu Latvijā joprojām pietiek: piemēram, Izglītības likums, kurš liedz pilnvērtīgi mācīt un mācīties dzimtajā valodā. Vai, teiksim, neloģiski izvietotās zīmes "Apstāties un stāvēt aizliegts" dažādās Rīgas vietās. Lojālu pilsoņu kompetencē ir šādus likumus kritizēt, un, kur iespējams, apiet, lai mīkstinātu to sekas.

tad mēs varam izdarīt "konstruktīvu secinājumu", ka kārtība Latvijas Valstī (kas vispār ir Valsts jēga) un līdz ar to arī pati Valsts , ir apdraudēta.

Nacionālsociālisti 1930-to gadu Vācijā arī daudz runāja par to, ka valsts un pati vācu tautas pastāvēšana ir apdraudēta. Un viņiem bija pārliecinoši argumenti - ne sliktāki kā mūsdienu Latvijā. Franču karaspēks toreiz okupēja Saarland'i, bija jāveic milzīgie maksājumi 1.pasaules kara uzvarētājvalstīm un to visu pavadīja saimnieciskā krīze un hiperinflācija. Tas tomēr nenozīmē, ka viņi no tā izdarīja "konstruktīvus secinājumus". Apdraudētības un trauksmes sajūtas radīšana (izņemot, tiešām vēsturiski kritiskus brīžus) ir gluži nekonstruktīva nodarbošanās, jo paver iespējas manipulēt ar cilvēku emocijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tomass 28.01.2004 13:21
Par krievu identitāti.

Lasīju pētījuma rezultātus par alkohola ietekmi uz organismu. Pētīja Maskavas krievus. Kaut tie ārēji neesot izskatījušies pēc mongoļiem ,tomēr pusei esot atklāts kāds mongoļu gēns.

Šis gēns iespējams nosaka krievu bara instinktu un ekspansijas tieksmes-krievu identitāte ir periodiska gulēšana ,kura mijas ar masveidīgiem "nabegiem" aplaupot un asimilējot apkārtējās tautas un teritorijas.Šī politika ir piekopta kopš pirmā Krievijas cara un mongoļu "politikas" pārņēmēja Ivana III laikiem un tās rezultāts ir simtiem asimilētu tautu un pasaules lielākā teritorija.Tagad var laupīt dabu dzīvojot uz naftas un gāzes rēķina.

Iekarotā teritorija-Latvija, tāpat tika paredzēta asimilācijai, visās lielākajās pilsētās tika ievesti tūkstoši un simtiem tūkstoši krievu un latvieši pēc pāris paaudzēm pavisam noteikti būtu "krieviski runājošie" ,tādi paši kā ukraiņu, baltkrievu un ebreju tautu Latvijas krieviski runājošie, kuri pavisam noteikti cīnītos pret atlikušajiem latviešu nacionālisma recidīviem.

Kādreiz runāja par sugu homo seveticus ,vai nav pienācis laiks runāt par īpašu sugu (nevis tautu) homo rusicus

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 28.01.2004 12:08
Kādā no Krievijas TV kanāliem (vairs neatceros, tas bija sen)pētīja, kā krievi sevi idenficē Krievijā ,kā tautu un slēdziens bija - ne kā. Tur varēja runāt par atsevišķu lielu grupu kopēju uzskatu paušanas. Katrai šai grupai bija savas pazīmēs - turības līmenis, izglītība utt. Skaidrojums - pārāk liela tauta esot. . Protams, ka Latvijā latviešiem arī "strādā'" šāds dalījums, taču latviešiem bez tā visa ir vēl viena kopēja sajūta, kura manu prāt piemīt galveno kārt mazām tautām un tā ir - spilgti izteikts pašsaglabāšanās instinkts, kurš meklē sev pamatu tradicījās, nacionālajā kultūrā, kuras pēc "padomju kultūras" nomiršanas "minoritātēm" trūkst, bet latviskā vide vien mēr ir bijusi un būs sveša un tā dzimtenes sajūta viņiem galveno kārt iet "caur vēderu", kas, protams, nav mazsvarīgi, bet vismaz vēl pagaidām latviešiem (lielai daļai) nav tas noteicošais faktors dažādu lēmumu lemšanai. Tas ir tas, ko krievi nesaprot un kādēļ , bieži vien, piemēram krievu "Delfos", var lasīt indīgas piezīmes par šāda veida domāšanu, vai arī "domāšanas trūkumu". Tā arī var skaidrot mūsu parlamenta dalījumu, kurā pēc savas būtības nav nedz labais spārns, nedz kreisais. Kreisais Latvijā ir minoritāte.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tomass 28.01.2004 11:40
Docentam!

Vairākas jūsu tēzes izraisa patiesu izbrīnu.Vai tāpēc, ka neesmu docents ?

..pilsonība, likumpaklausība, u.c. Ja veselas Latvijas iedzīvotāju grupas pēc nacionālās pazīmes pasludinām par nelojālām, tad šāda runāšana ir galīgi tukša un nenoved ne pie kādiem konstruktīviem secinājumiem

ja mēs konstatējam (nevis pasludinam) "veselas Latvijas iedzīvotāju grupas" nelojalitāti, vienlaicīgi noskaidrojot, ka šajā (lielākoties no PSRS ieceļojušo Latvijas kolonistu) grupā ietilpst kā pilsoņi tā nepilsoņi, un kuru kopējā iezīme ir slikta vai nekāda latviešu valodas pārvaldīšana un necieņa pret Latvijas valsti kā tādu, tad mēs varam izdarīt "konstruktīvu secinājumu", ka kārtība Latvijas Valstī (kas vispār ir Valsts jēga) un līdz ar to arī pati Valsts , ir apdraudēta.

Protams ,ir iespējams mainīt kārtību Valstī saglabājot pašu Valsti, piemēram, nevirzot izglītības reformu ,dodot iespēju vēlēt nepilsoņiem ,pieņemt par otro valsts valodu krievu valodu, izstāties no ES u.tml., tomēr tā kā pret to noteikti iebilstu šīs valsts pamatiedzīvotāji un pilsoņu vairākums (demokrātiskas Valsts pamats), tad sekas varētu būt pilsoņu un "iedzīvotāju grupas"jeb kolonistu karš ar neprognozējamu iznākumu.

kas attiecas uz "algām" ,tad domāju ,ka Valsts pilda savas saistības pret pilsoņiem un nepilsoņiem to tiesību apmērā, tā kā-lai saņemtu algu vajag produktīvi strādāt, nevis tikai atrasties darba vietā !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 28.01.2004 11:10
Autors gluži pamatoti norāda, ka "lojālitātes" spriedelējumu izmantošana politiskās diskusijās, kuras raksturīgas dažiem labējiem vai nacionālradikāliem politiķiem, ir gluži neproduktīva. Valsts politikas līmenī ir jēga lietām, kuras var noskaidrot objektīvi - pilsonība, likumpaklausība, u.c. Ja veselas Latvijas iedzīvotāju grupas pēc nacionālās pazīmes pasludinām par nelojālām, tad šāda runāšana ir galīgi tukša un nenoved ne pie kādiem konstruktīviem secinājumiem.

Lojalitāte kā "savstarpējās uzticēšanās līmenis" starp pilsoni un valsti, starp darbinieku un viņa uzņēmumu, utml., protams ir jēdziens ar zināmu saturu, bet tādā gadījumā ir jāapzinās, ka tā ir divvirzienu iela - valsts var izvēlēties uzticēties vai neuzticēties saviem iedzīvotājiem, tāpat arī iedzīvotāji - valstij. Piemēram, nesenā pieredze ar Izglītības Likuma 2. lasījuma apstiprināšanu apliecināja, ka ministrs K.Šadurskis ir nelojāls pret savā pakļautībā esošajām mazākumtautību skolām, jo pēkšņi labprātīgi atkāpjas no ilgstošās diskusijās izstrādātajiem kompromisiem (brīvas priekšmetu izvēles, kurus mācīties mazākumtautu valodās), nerēķinādamies ar iespējamajām savas rīcības sekām. Bet no Satversmes izriet, ka ne jau ministrs ir primārais, bet gan valsts pilsoņi. Tātad K.Šadurskis - faktiski savai tautai nelojāls ministrs?!

Uzticēšanās un lojalitāte ir pakāpenisks process (tāpat kā lapsa Mazajam Princim ieteica "katru dienu apsēsties mazliet tuvāk"). Un ja tā neizveidojas, tad nevar vainot tikai vienu pusi. Piemēram, ja no firmas iet projām darbinieki, jo neuzticas savas priekšniecības spējai savlaicīgi izmaksāt algas - kurš īsti te ir nelojāls - darbinieki pret firmas vadību vai vadība pret darbiniekiem?

Kalvis Apsītis,
LU docents

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tomass 28.01.2004 10:11
Ja Latvijas zeme būtu Krievijas valstī, tad gan jūs (krievveidīgie)būtu LOJĀLI pret šo valsti ,arī neskatoties uz to ,ka tās likumus nemaz neataisītos ievērot, jo Austrumu valstīs, kā zināms, nevalda likumi ,bet gan "Prezidenta ukazi"-vladikas gribas rakstiska izpausme!

Tāpēc ieteikums nepūst pīlītes par lojalitātes "netveramo substanci". Šī jēdziena jēga ir pilnīgi skaidra, neskatoties uz "netveramu substanču" definēšanas problēmām.Mēs ,piemēram, nevaram pat nodefinēt dzīvību kā tādu, tomēr tas nav iemesls nespēt sakatīt atšķirības starp dzīvo un nedzīvo!

Saistītie raksti