Atslēgvārdi:

Mīļš un legāls paldies, dakter! 1

Pacientu neoficiālo maksājumu legalizēšana medicīnā var novest līdz absurdai situācijai, kad cilvēciskas pateikšanās vietā tiks ieviesti dubultie cenrāži par jebkura pakalpojuma saņemšanu, kur visu izšķirs paldiesnaudas apjoms.

Iesaki citiem:


Pēdējā sabiedriskās domas aptauja par attieksmi pret korupciju[1] atklāja, ka diezgan lielai daļai sabiedrības jēdziens „pateicība” drīzāk saistās ar negatīvām parādībām — korupciju, kukuli, nevis „paldies” teikšanu ārstam par darbu. Turklāt respondentu atbildes nebūt nebija glaimojošas Valsts prezidentam, jo daudziem „pateicība” saistās tieši ar viņa vārdu. Arī veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) dažkārt kā „pateicību” sinonīmu lieto vārdu savienojumu „aplokšņu algas”, un tas jau ir zināms solis uz priekšu, jo vaina vairs netiek novelta tikai uz pacientiem, sakot, ka tā ir tikai pacienta brīva izvēle pateikties ārstam, „ārsta un pacienta intīmās attiecības”[2] vai pacientu un ārstu „savstarpējās mijiedarbības process”, kas politiķu retorikā dominēja vēl pērnvasar. Taču kopš minētā laika tālāk par problēmas nosaukšanu un tuvāk lietas būtībai tikuši neesam.

Eļļu ugunij gada sākumā pielēja veselības ministrs, kurš aicināja izvērtēt priekšlikumu “legalizēt” pacientu neoficiālos maksājumus, lai novērstu nelegālo līdzekļu apriti veselības aprūpes sistēmā[3]. Ministrs piedāvāja apspriest kārtību, kad pacienti “pateicības naudu” samaksā slimnīcu fondu kasē, norādot ārstu, kuram nauda domāta, savukārt slimnīca no šīs naudas pēc tam nomaksā nodokļus. Pāris dienas vēlāk, kad ministrs šo priekšlikumu bija apspriedis ar Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieku un ticies ar Valsts prezidentu, vairs netika lietots apzīmējums „legalizēšana”, jo pašreizējās normas ļaujot pacientiem legāli veikt šādus maksājumus jau minētajās slimnīcu fondu kasēs[4], un tas esot tikai pagaidu risinājums, jo problēmas pilnīgai atrisināšanai vajadzīgi apjomīgi resursi.

Ministra paziņojums bija visai pārsteidzīgs, jo, pirmkārt, Veselības ministrijas darba grupa vēl nav atradusi risinājumu neoficiālo maksājumu problēmai. Lai arī darba grupa nav tālu tikusi ar priekšlikumu izstrādi, tomēr tā vienojusies, ka problēma nav atrisināma, ja netiek risinātas tās problēmas, kas patiesībā ir neoficiālo maksājumu cēloņi[5]. Gan minētais ministra solis, gan arī informācija, ka ministrs tiksies ar Latvijas ārstu biedrības (LĀB) pārstāvjiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par labākajiem problēmas risinājumiem, norāda uz informācijas aprites problēmām ministrijā, jo arī LĀB ir bijusi pārstāvēta ministrijas darba grupā jau kopš tās izveidošanas. Otrkārt, ministra aicinājums izmantot slimnīcu fondus šādu maksājumu veikšanai nebūt nav tik viennozīmīgi vērtējams un slimnīcu biedrībām vai fondiem nav tik brīvas iespējas pieņemt šādus pacientu maksājumus ārstiem.


Slimnīcu fondu sabiedriskais labums

Slimnīcu fondi parasti ir izveidoti noteiktiem mērķiem, vairums no tiem ir ieguvuši arī sabiedriskā labuma statusu, kas neļauj tik brīvi izmantot fondu kases ārstu piemaksām pie algas. Šajā gadījumā runa ir par organizācijām, kuras ir izveidotas sabiedriskajam labumam, piemēram, veselības veicināšanai, slimību profilaksei, medicīnas personāla izglītībai u.t.t.[6]. Sabiedriskā labuma organizācijām, kā arī personām, kuras tām ziedo, ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus[7].

Likums neļauj slimnīcām, kuras ir kapitālsabiedrības, pašām būt labuma guvējām, un ziedojumi slimnīcu fondiem var tikt izmantoti tikai sabiedriskajam labumam[8]. Piemaksa pie atalgojuma slimnīcu personālam noteikti ir uzskatāma par labuma gūšanu, tāpat varētu būt arī ar dažādu iekārtu iegādi. Līdz ar to nav iespējama situācija, kad pacients izmanto vienas vai otras slimnīcas izveidoto biedrību vai fondu, lai iemaksātu „pateicību” dakterim X. Arī ar aparatūras iegādi, izmantojot fondu starpniecību, nav tik vienkārši. Izplatīta ir prakse, ka slimnīcu iegādāto aparatūru ārsti no slimnīcām mēdz nomāt savām privātprakses vajadzībām, un tādējādi aparatūra netiek izmantota tikai valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai, no kā slimnīcai būtu jāgūst zināma peļņa. Tādēļ aparatūras iegāde slimnīcai nebūt ne vienmēr var tikt uzskatīta par sabiedriskā labuma darbību. Turklāt fondu izmantošana slimnīcas aparatūras iegādei varētu kalpot par veidu, kā izvairīties no iepirkumu konkursu organizēšanas. Līdz ar to nākas secināt, ka sabiedriskā labuma NVO izmantošana slimnīcu darbinieku atalgojumam nav pieļaujama. Pretējā gadījumā nav grūti iedomāties, ka sabiedriskā labuma organizācijas būtība drīz vien var tik nonivelēta līdz tam, ka jebkurš uzņēmums varēs izveidot shēmas, kā piemaksāt saviem darbiniekiem, par to no valsts vēl atgūstot visai ievērojamus nodokļu atvieglojumus. Citādāk ir, ja pacients veic mērķziedojumu, piemēram, norādot, ka brīvprātīgi veiktais maksājums ir domāts tādas vai citas nodaļas medicīnas personāla izglītošanai, kvalifikācijas celšanai, veselības veicināšanas pasākumiem u.t.t., kas ir atbalstāma prakse.

Spriežot pēc Finanšu ministrijas atskaitēm, ziedojumi fondiem, kuri ieguvuši sabiedriskā labuma statusu, ir visai niecīgi[9]. Divi turīgākie fondi ir „Bērnu slimnīcas fonds”, kurš 2006.gadā ziedojumos saņēmis Ls 162 569 (uz pusi mazāk, salīdzinot ar 2005.gadu), un P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas attīstības fonds, kura ienākumi svārstās ap Ls 100 000 gadā. Stradiņa slimnīcas attīstības fonda pārstāvji publiski ir komentējuši, ka privātpersonu ziedojumi veido aptuveni 5% no ziedojumu summas[10]. Tas liecina, ka šie fondi nekalpo par būtisku atspaidu slimnīcām un kā legāls ziedošanas veids netiek plaši izmantots.


Neoficiālo maksājumu legalizēšana nepieņemama

Pat ja slimnīcu kasēs tiek ieviests viens papildu lodziņš ar nosaukumu „pateicību maksājumi”, arī tad no šādas kārtības ir grūti ieraudzīt konkrētu ieguvumu, izņemot vien to, ka tad atbildīgajām amatpersonām būtu atbilde uz jautājumu, kā tās risinājušas neoficiālo maksājumu problēmu. Pie šādas kārtības pacients būs atbildīgs par nodokļu nomaksu valstij, un tas palielina pacienta „pateicības maksājuma” apjomu. Tas savukārt drīzāk novedīs pie izvairīšanās no „pateicību maksājumu” kasēm un veicinās atgriezties pie „norēķināšanās” ar ārstiem bez starpniekiem. Līdz ar to arī nodokļu iekasēšanas problēma nebūs atrisināta. Ar nodokļu iekasēšanu jautājums par papildu pacientu maksājumiem netiks atrisināts, drīzāk pašreizējās problēmas tikai iesakņosies un nākotnē var izraisīt būtisku ārstu trūkumu un visai ievērojami pasliktināt sabiedrības veselības rādītājus.

Šāda veida pacientu neoficiālo maksājumu „risinājums” var radīt visai nopietnas sekas. Pirmkārt, „piemaksas” no brīvprātīga ziedojuma un „pagaidu risinājuma” var nemanāmi pārvērsties par obligātu maksājumu, pirms ārsts vispār veic jebkādas manipulācijas. Līdz ar to pacientam vairs nebūs skaidrs, kāds ir patiesais cenrādis par pakalpojumiem.

Otrkārt, ar šāda veida kārtības iedibināšanu valsts zināmā mērā atbildību par veselības aprūpes finansēšanu un pašreizējo problēmu risināšanu novirza uz pacientu pleciem. Ņemot vērā to, ka Latvijas pacientu oficiālie līdzmaksājumi jau šobrīd veido aptuveni 40—48% no visiem veselības izdevumiem (salīdzinājumam — Rietumeiropas valstīs tas vidēji ir 16%), tad šāda veida legalizēšana nopietni palielina pacientu finansiālo ieguldījumu veselības aprūpes izdevumu segšanā[11]. Ienākumu nevienlīdzībai Latvijā ir tendence pieaugt, un tā būtu jālīdzsvaro ar lielāku valsts pretdarbību, lai ienākumu līmenis nebūtu šķērslis iedzīvotājiem meklēt mediķu palīdzību. Šāda veida maksājumu legalizēšana daļai sabiedrības palielinātu neaizsargātību pret finanšu riskiem[12].

Treškārt, „pateicības” čeks nodrošinās, ka arī pakalpojumus, ko pacientam apmaksā valsts, viņš varēs saņemt savlaicīgāk un kvalitatīvāk par pacientu, kurš „pateicības maksājuma” dokumentu nebūs uzrādījis. Tas varētu nopietni apdraudēt piekļuvi veselības aprūpes sistēmai un radīt tieši pretēju efektu tam, kas paredzēts Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības deklarācijā, kur valdība apņemas „veicināt tādu veselības aprūpes politiku, kas orientēta uz savlaicīgu un pēctecīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas un nepieciešamā pakalpojumu veida”[13]. Līdz ar to daudzmaz droši var prognozēt, ka palielināsies ielaistu slimību skaits un pasliktināsies kopēji sabiedrības veselības rādītāji.

Ceturtkārt, tas iekonservē arī ļoti nevienmērīgu atalgojuma sistēmu veselības aprūpē, jo šāda veida „legālo pateicības naudu” saņems tikai atsevišķi ārsti, dažkārt medicīnas māsas un vēl retāk citi medicīnas darbinieki, kuri jau šobrīd ir viszemāk atalgoti. Piektkārt, šis pagaidu risinājums varētu tikt izmantots arī daudz ļaunprātīgākiem nolūkiem, kad kādu pakalpojumu saņemšanai apzināti tiek radīti šķēršļi, lai mudinātu pacientu veikt šādu maksājumu.

Visbeidzot nav saprotams, kādēļ vienam sabiedrības segmentam par savu darba pienākumu pildīšanu tiek piešķirtas iespējas saņemt papildu ienākumus. Ja šādā veidā no darījuma neērtās puses tiek atbrīvots medicīnas personāls, tad līdzīgas kases drīzumā varētu parādīties arī citās institūcijās — sava kasīte ceļu policistiem, sava pedagogiem, sava ierēdniecībai, galu galā sava arī parlamentāriešiem. Šādā veidā var nonākt līdz absurdai situācijai, kad cilvēciskas pateikšanās vietā tiks ieviesti dubultie cenrāži par jebkura pakalpojuma saņemšanu, kur visu izšķirs paldiesnaudas apjoms.


Atbildība — Veselības ministrijai

Varētu piekrist veselības ministram, ka pacientu neoficiālo maksājumu problēma atrisināsies pati no sevis, ja medicīnas personālam tiks nodrošināts adekvāts atalgojumus, ja veselības aprūpes pakalpojumus pacients varēs saņemt savlaicīgi, kvalitatīvi, ja veselības aprūpei tiks atvēlēts adekvāts finansējums. Taču paši par sevi visi iepriekšminētie jautājumi neatrisināsies, un Veselības ministrijai tomēr ir visatbildīgākā loma šo sistēmas sakārtošanas pasākumu nodrošināšanā, ko, cerams, jaunais veselības ministrs apzinās.

Veselības ministrijai ir jāpanāk, ka Latvijas iedzīvotāju veselībai tiek piešķirts daudz lielāks valsts atbalsts nekā pašreizējie 3,68% no iekšzemes kopprodukta (salīdzinājumam — ES tie vidēji ir 8,6%). Skaidrs, ka to nevar panākt jau nākamgad, bet ministrijai būtu jāizrāda lielāka iniciatīva, lai šāds politisks lēmums tiktu pieņemts. Lai gan naudas apjoms veselības aprūpē ir ļoti svarīgs faktors, taču tikpat svarīgi ir veikt izvērtējumu, kā jau esošais finansējums tiek tērēts. Gan Pasaules banka, gan arī Valsts kontrole pavisam nesen ir norādījušas uz būtiskām līdzekļu pārvaldīšanas problēmām, kas liecina, ka akūti būtu nepieciešams veikt Struktūrplāna ieviešanas izvērtējumu, lai varētu spriest par līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderību[14]. Tāpat nopietni būtu jāpārskata cilvēkresursu attīstība (gan atalgojuma ziņā, gan jaunu speciālistu piesaistē), aktīvi jāstrādā pie kvalitātes standartu ieviešanas, kas šobrīd nepastāv un atalgojums jāaprēķina atbilstoši darba apjomam un kvalitātei, nevis apkalpoto gultu skaitam[15], un tikai tad varēs uzlabot Latvijas jau tā vienus no zemākajiem sabiedrības veselības rādītājiem Eiropas Savienībā. Šajā ziņā politikas veidotājiem tomēr ir noteicošā loma un atbildība.
_______________________

[1] Attieksme pret korupciju Latvijā, SKDS, 2007 http://www.politika.lv/index.php?id=150203 Uz jautājumu: „Lūdzu, raksturojiet, kas Jums nāk prātā, kad Jūs dzirdat par pateikšanos, pateicībām valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, amatpersonām?” populārākās atbildes bija: 23.5% korupcija, kukulis; 7.5% ja ir izdarīts labs darbs; 5.7% negatīvs vērtējums; 5.7% amatpersonām nav jāmaksā (saņem algu par darbu); 3.8% lai panāktu, ka pakalpojums tiek sniegts; 3.2% ziedi, 3% Valdis Zatlers, Valsts prezidents; 3% nelegālas, pretlikumīgas darbības. Attieksme pret korupciju Latvijā, SKDS, 2007.gada novembris – decembris, 23.lpp. [http://www.knab.gov.lv/publication/research/.] Pēdējo reizi skatīts 27.01.2008.

[2] V.Zatlers portālā Delfi „Zatlers ņēmis papildus samaksu par savu darbu”, 23.05.2007. „Cilvēki izsaka pateicību. Gribam mēs vai negribam — tā eksistē ne tikai pie mums, bet arī daudzās citās valstīs, tostarp pat Zviedrijā. Tās zināmā veidā ir pacienta un ārsta intīmās attiecības”.

[3] LETA: Eglītis aicina izvērtēt priekšlikumu legalizēt pateicības maksājumus ārstiem, 11.01.2008

[4] LETA: Veselības ministrs: Situācija ar aplokšņu algām atrisināsies pati par sevi. 15.01.2008.

[5] Darba grupā strādā VID, Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām – SUSTENTO, Delnas, Latvijas slimnīcu biedrības, Latvijas ārstu biedrības, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pārstāvji.

[6] Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. (Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2.panta pirmā daļa).

[7] Juridiskās personas, kas ziedojušas sabiedriskā labuma NVO, no valsts nodokļu atlaidēs saņem 85% no ziedotā, bet fiziskās personas 25% no ziedotā.

[8] Likums nosaka, ka Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbības veikšanai.

[9] Pēc Sabiedriskā labuma statusa komisijas sarakstā atrodamās informācijas secināms, ka pašlaik darbojas vairākas sabiedriskā labuma organizācijas: nodibinājums „Liepājas reģionālās slimnīcas atbalsta fonds”, nodibinājums „Bērnu slimnīcas fonds”, biedrība „Paula Stradiņa klīniskās universitātes attīstības biedrība”, nodibinājums „Rīgas 1.slimnīcas attīstības fonds” (1311 Ls 2006.gadā), biedrība „Slimnīcas atbalsta biedrība” (7230Ls 2006.gadā) (Daugavpils), nodibinājums „Ventspils slimnīcas atbalsta fonds” (10 077Ls 2006.gadā), Preiļu veselības vecināšanas biedrība (2006.gadā nav saņemti ziedojumi). Avots: Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrs Finanšu ministrijas mājas lapā. [http://www.fm.gov.lv/page.php?id=1399] Pēdējo reizi skatīts 28.01.2008.

[10] LETA: Stradiņa slimnīcā oficiāli ziedojumus ārstiem var maksāt kopš 2000.gada, 19.01.2008.

[11] Latvijas pacientu aizsardzība no finanšu riskiem, kā arī minētie dati ir analizēti Ulda Mitenberga rakstā „Maksāt mazāk, dzīvot ilgāk” [http://www.politika.lv/index.php?id=14422]Pēdējo reizi skatīts 28.01.2008.

[12] Savā deklarācijā I.Godmaņa valdība apņemas: „4.4. Uzlabosim medicīnisko pakalpojumu apmaksas sistēmu, lai ārstniecības iestādes saņemtu adekvātu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tai pat laikā nesamazinot maznodrošināto iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus valsts apmaksātus pakalpojumus”.

[13] Deklarācija par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Sadaļa „Veselība”.

[14] Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norādījusi uz to, ka 2005. un 2006.gadā Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju programmas (Struktūrplāna) ieviešanai budžeta apakšprogrammā Ls 12.2 milj. piešķirti pirms Struktūrplāna Ieviešanas plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā, tā radot iespēju, ka valsts budžeta līdzekļi var tikt izlietoti neefektīvi un nelietderīgi. Tāpat trūkst pamatojuma, kādēļ līdzekļi piešķirti noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem; VK uzskata, ka nav pamatojuma pēc kādiem kritērijiem izvēlēti veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuriem piešķirts finansējums, u.c. http://www.lrvk.gov.lv/?id=633&newsid=872 Pēdējo reizi skatīts 28.01.2008.

[15] Plašāk par veicamajiem strukturālajiem uzlabojumiem var lasīt U.Gruntmaņa rakstā „Veselības obligātā apdrošināšana vai par to jau nemaksājam?”, Diena, 22.01.2008. Pēdējo reizi skatīts 28.01.2008.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Dr.Gunars Graudiņš - Veselības Ministrija 05.02.2008 19:38
Vai ir vēl kāda profesija, kam pēcpadomju laikā maksā "pa kluso"? Agrāk daži pakalpojumi tika tā paveikti - kosmētiskas operācijas reiz bija tikpat slepenas kā aborti, par ko tikpat slepeni samaksāja. Kādēļ šīs operācijas tagad ir legālas, bet ārsta honorārs jātur aploksnē?

Ja ārstiem maksātu pacients, kas ir vislētākā medicīniskā aprūpe un. neiejauktos birokrātu klāsts, kas nav lēts, kompetence (un konkurence) medicīnas laukā uzlabotos. Kas to sadārdzina visvairāk ir valsts iejaukšanās ar savu likumdevēju padomu. Ārsti, kas praktizē tikai politiskā laukā (pagaidām vēl neieskaitīšu Dr. Zatleru) lemj par lietām, ko tie ir aismirsuši. Tas notiek pāris gados. medicīna progresē tik ātri, ka nav viegli tikt līdz nesašaurinot praktizējoša ārsta redzes lauku.

Lūdzu mēģiniet nejaukties ārsta-pacienta attiecīb''as.

G. Graudiņš, M.D.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Klusu 255x203(2)

Premjer, vārds Jums! 11 Autors:Līga Stafecka

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2009. gada otrais pusgads Autors:Linda Austere, Valts Kalniņš, Līga Stafecka