Migrantu līdzdalība Latvija: balss jau dzirdama, nepieciešams arī lobijs 0

Veidojot Latvijā pirmo mentoringa programmu migrantiem, kas vēlas aktīvi iesaistīties Latvijas sabiedrībā, tai skaitā veidojot iniciatīvas migrantu interešu pārstāvībai un aizstāvībai, PROVIDUS 2014. gada rudenī uzņēmās zināmu risku. Pirmkārt, Latvijā nepastāv konsenss par to, ka migrantu interešu pārstāvība Latvijas sabiedrībā ir nepieciešama vai vēlama. Otrkārt, ap migrantu integrācijas lauku Latvijā vēsturiski izveidojas noteikti stereotipi par vēlamām ‘integrējošām’ aktivitātēm, kuros ietilpst valodas prasme un zināšanas par valsti, bet ne obligāti aktīva dalība valsts (līdz)veidošanā caur dalību sabiedriskajās aktivitātes, turklāt tādās, kur migrantu intereses tiek definētas kā leģitīmas un pārstāvēšanas vērtas.

Iesaki citiem:

Arī no neseno migrantu puses nav pārliecinoši definēta vajadzība pēc ‘savām’ nevalstiskajām organizācijām, kas aizstāvētu migrantu tiesības. Latvijā ir ļoti daudz kultūras biedrību, kas uzņemas pārstāvēt arī pie attiecīgās kultūras piederošos migrantus, bet kultūras biedrību dienaskārtība ir uzkrītoši nepolitiska, bet prasmes lobēt migrantu intereses demokrātiskajā lēmumu pieņemšanas procesā – ne vienmēr atbilstošas vajadzībām.

Tomēr Eiropas pieredze nepārprotami liecina, ka valstis, kur mēdz apmesties uz dzīvi cilvēki no citām valstīm, parasti agrāk vai vēlāk veidojas imigrantu NVO un koalīcijas, kas pārstāv šīs sabiedrības daļas intereses un iesaistās dialogā ar valsts iestādēm un sabiedrību, tai skaitā, skaidrojot migrantu pienesumu sabiedrībā un kliedējot negatīvus stereotipus. Tādas organizācijas nodrošina gan pārstāvību (‘migrantu balss’), gan interešu aizstāvību (‘migrantu lobijs’). Kā piemēru var nosaukt Īrijas Imigrantu padomi (Immigrant Council of Ireland), kas pārstāv arī latviešu un citu Austrumeiropiešu migrantu intereses valstī.

Jāatzīst, ka interese par pilsoniskās līdzdalības kapacitātes celšanu trešo valstu piederīgajiem, ko ar Eiropas Integrācijas Fonda atbalstu piedāvāja PROVIDUS, bija salīdzinoši zema – uz 10 vietām tika saņemti 8 pieteikumi, turklāt tikai viens no tiem – caur nacionālās kultūras biedrību (kaut gan aicinājums tika izplatīts vismaz 30 kultūras biedrībām). Pārējie dalībnieki uzzināja par šo iespēju no sociāliem tīkliem vai caur studiju draugiem. Tā izveidojas mūsu līdzdalības mentoru/ aktīvistu grupa – Eģiptes, Gruzijas, Krievijas, Nigērijas un Tadžikistānas pilsoņi, kas vēlējās apgūt pilsoniskās līdzdalības, projektu vadības un mentoringa prasmes un pielietot tās Latvijas sabiedrībā.

Piecus mēnešus vēlāk, rezultāts ir četri pabeigti pilotprojekti, viens no kuriem – Alekseja Anisimova izveidotā www.voiceofmigrants.eu" target="_new">vietne ar migrantu dzīvesstāstiem – ieguva plašu ievērību medijos, kā arī vēl viens pilotprojekts, kas netika pabeigts, bet vēl atrodas tapšanas stadijā. Rezultāts ir arī tikšanās un sarunas, kas ir notikušas visa projekta garumā: apmācību dalībnieku iepazīšanas vakars ar Kaņepes kultūras centra apmeklētājiem (tēma „Kur satikt vietējos?”), pilotprojektu dalībnieku – ārvalstu studentu – tikšanās ar valsts iestāžu un Saeimas pārstāvjiem, migrantu stāsti internetā, kā arī diskusija ar ekspertiem, kas bija atnākuši uz noslēguma pasākumu – konferenci, kur tika prezentēti pēdējā migrantu integrācijas indeksa MIPEX rezultāti. Starp citu, indekss joprojām liecina, ka migrantu politiskās līdzdalības iespējas Latvijā ir ļoti zemas uz vairākuma ES valstu fona.

Viens no projekta lielākajiem ieguvumiem ir atziņa, ka hipotēze, ka nesenajiem migrantiem Latvijā nav intereses piedalīties publiskajās debatēs par integrācijas politiku un citām sabiedrībai svarīgām tēmām, ir apgāzta. Starp tiem, kas nesen uz laiku vai pastāvīgi izvēlējās Latviju kā savu mītnes zemi, ir aktīvi, izglītoti cilvēki, kas vēlētos, lai viņu balss Latvijā tiktu sadzirdēta. Iespējams, tuvākajā laikā izveidosies arī migrantu intereses pārstāvošās NVO, kuru biedri un dibinātāji būs paši migrācijas kopienas pārstāvji. Tāda pārstāvība ir gan leģitīma, gan vajadzīga, it īpaši kamēr iedzīvotāji, kas dzīvo valstī ar uzturēšanas atļauju, nevar balsot pašvaldību vēlēšanās.
Konferencē par integrācijas politikas stiprajām un vājajām vietām (salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm) vairākkārt izskanēja ekspertu viedoklis, ka tieši atbalstot migrācijas kopienu pārstāvju kapacitāti, tai skaitā caur lieliem projektiem, kas ļauj subgrantēt mazākas summas migrantu iniciatīvas grupām, lai attīstītu idejas ‘no apakšas’ var panākt kvalitatīvu migrantu līdzdalību politikas dialogā. Gribas cerēt, ka nākotnē tas būs iespējams arī Latvijā, tai skaitā ES Patvēruma un migrantu integrācijas fonda programmu ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi