Atslēgvārdi:

Meteorīts trāpa žurnālistiem 21

Mediji ir pazaudējuši kontroli pār realitātes konstruēšanas un dienaskārtības noteikšanas procesiem. Spēlētāji ārpusē izrādījušies spēcīgāki.

Iesaki citiem:
Aksts 255x203
Foto:sleepymyf

Žurnālisti Tele2 sagādātās maizītes neapēda, — tā pirmdien, 26.oktobra vakarā, ziņoja Panorāmas reportiere, atgriezusies no Tele2 preses konferences, kurā uzņēmums atzinās, ka nekāda Mazsalacas meteorīta nav, vien joks. Žurnālisti bija apvainojušies. Bet par ko? Tele2 ļauni spēlēja vien pēc pašu mediju radītajiem spēles noteikumiem.



Šova dēļ

Un tā tikai dienu pirms tam...

„Un šajā brīdī kāda satraucoša ziņa — Mazsalacas novadā nokritis milzīgs meteorīts,” svētdienas, 25.oktobra, vakarā vēstīja LNT ziņu diktore. Tikpat pārliecinoši, ka nokritis meteorīts, tajā pašā vakarā stāstīja sabiedriskās televīzijas ziņu raidījums Panorāma, lai arī vienīgais oficiālais avots — glābšanas dienests — tobrīd vien sacīja, ka pļavā kaut kas iekritis, uzliesmojis un izveidojusies bedre. „Tas varētu būt meteorīts,” piesardzīga bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre. Glābēji arī pirmdienas rīta ziņās nesteidzās apstiprināt, ka tiešām būtu nokritis meteorīts. Astronoms Ilgonis Vilks LNT norādīja uz vairākiem faktiem, kas liek pamatoti šaubīties, ka tas tiešām būtu meteorīts. Tas gan ziņu autorus nedarīja piesardzīgākus. „Latvijā nokrīt milzīgs meteorīts!” visu rītu pārliecinoši vēstīja LNT. To, ka nokritis meteorīts, pirmdienas rītā ziņoja arī Latvijas televīzija un Latvijas radio, lai arī pārliecinošu informācijas avotu nebija, tikai — daži aizrautīgi aculiecinieku stāstījumi. Dienas laikā avotu kļuva vairāk. Arvien vairāk liecību, ka bedre ir vien cilvēka roku darbs. Arī mediji beidzot kļuva piesardzīgāki, bet vakarā Tele2 jau bija atzinušies, ka realitāti viltojuši.

Pirms dažām nedēļām televīzijā gribēja nokļūt arī kāda ASV ģimene, kas glābējiem un medijiem stāstīja, ka mājās pagatavotā hēlija balonā aizlidojis viņu sešus gadus vecais dēlēns. Arī Hīnī ģimenei bija pašu radīta video liecība — tajā redzams, kā balons paceļas debesīs. TV helikopteri vairākas stundas tiešraidē sekoja balona ceļam, bet, kad tas piezemējās, glābēji secināja, ka tajā neviena nemaz nav. Izrādījās, dēls bija paslēpies mājas bēniņos, un vēlāk ģimene atzinās, ka patiesībā viss stāsts ir izdomāts. Viņi agrāk bija piedalījušies dažādos televīzijas realitātes šovos, taču pēc tam kādu laiku bija TV kameru aizmirsti. Izsalkusi mediju uzmanības, ģimene sadomāja stāstu par it kā pazudušo dēlu. „Jūs teicāt, ka mēs to darījām šova dēļ,” vecāku plānus CNN tiešraidē negaidīti atklāja pats zēns.



Paši iemācīja provocēt

„Ieeja sarīkojumā,” tā bija rakstīts uz Mazsalacas kultūras centra biļetēm, ko vietējie tirgoja, prasot naudu no tiem, kas vēlējās apskatīties Mazsalacas bedri. Tele2 tik viegli apmuļķoja žurnālistus, jo „sarīkojumu” iepakoja atbilstoši mediju vajadzībām. Zināja, ka medijiem patiks kaut kas neparasts un negaidīts, viegli izstāstāms un dramatizējams. Zināja, ka pietiks ar aizraujošu stāstu, labu bildi, bet faktus žurnālisti meklēs pēc tam. Zināja mediju rutīnu. „Sarīkojums” sākās svētdienas vakarā. Ap 17.30 glābēji saņēma izsaukumu, bet 19.34 LETA jau vēstīja: „Mazsalacā nokritis meteorīts.” Līdz televīzijas vakara ziņām bija atlikušas dažas minūtes. Tas ir pietiekami, lai mediji pagūtu pavēstīt, bet pārāk maz, lai pagūtu pārbaudīt. Turklāt, verifikācija ir apgrūtinoša, vajag īpašu ekspertīzi, jo nokritis meteorīts nav gluži mūsu ikdienas dzīves parādība. Lai stāsts būtu pārliecinošāks, Tele2 sarunāja arī dažus „aculieciniekus” un internetā ielika video.

Žurnālisti apvainojās, ka ir izmuļķoti, tomēr Tele2 vien precīzi izspēlējās pēc tiem noteikumiem, ko paši mediji radījuši. Ziņas jau sen izjaukušas robežu starp informāciju un izklaidi, tāpēc, lai piekļūtu mediju realitātei, jārada šovs, jāpadara kaut kas tāds, kas pārkāpj normu. Lai tiktu pie vārda medijos, ir jāprovocē, jāizaicina. Kā trāpīgi raksta amerikāņu vēsturnieks Daniels Borstins (Daniel J. Boorstin), ziņu notikumi kļuvuši par neko vairāk kā „dramatiskām performancēm”. „Aizver muti!” Saeimas sēdē dusmīgi nobļāvās deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) un kļuva par televīziju vakara ziņu raidījumu varoni, dabūja savas slavas minūtes. Par ko Līdaka debatēja un kāpēc pacēla balsi, tas vairs nebija svarīgi. Baušķenieki arī bija sapratuši mediju uzspiestos noteikumus. Zināja, ka televīzija pie viņiem aizbrauks tikai tad, ja tiks sarīkotas nekārtības. Mierīgu, iepriekš varas iestādēs pieteiktu protesta akciju pie slimnīcas vai pilsētas domes ēkas neviens nepamanītu, nu varbūt sabiedriskā televīzija novadu ziņās pieminētu. Bloķēja ceļu, saskrēja policija un arī visi žurnālisti bija klāt.



Pseido pasaule


Tele2 brutālais realitātes viltojums tika atmaskots un provokācijas autori nemaz neslēpās. Bīstamāka muļķošanās ir tā pseidorealitāte, kas piepilda Latvijas mediju saturu un mēdz slēpties. To, par ko un kā mums domāt, lielā mērā izlemj ārpus mediju organizācijām. Mediji ir pazaudējuši kontroli pār realitātes konstruēšanas un dienaskārtības noteikšanas procesiem. Spēlētāji ārpusē izrādījušies spēcīgāki. Žurnālistika vien fiksē un izplata tālāk citu aktoru piedāvātās realitātes versijas. Mediju saturs ir pilns ar sabiedrisko attiecību radītiem pseidostāstiem un pseidovaroņiem. Par ziņas vērtu tiek kvalificēts tas, kas tāds nemaz nav.

Ziņu aģentūru darba tempi un apjomi rada iespaidu par grandiozu non-stop ziņu plūsmu, kaut liela daļa no tā ir vien pārkopētas preses relīzes, ko tālāk reproducē pārējie mediji. Vakara televīzijas ziņu raidījumos vienas un tās pašas oficiālās sejas norunā iepriekš PR konsultantu uztrenētos dažu sekunžu citātus. Glancētie žurnāli ir pārblīvēti ar pseidovaroņiem, kuru intensīva parādīšanās vienlaikus visur pēc kārtas vieš aizdomas, ka žurnālistika atkal tiek izmantota vien self-promotion mērķiem. Nupat pati bulvārprese atmaskoja divus populārus cilvēkus — režisoru Miku Ozoliņu un aktrisi Agnesi Zeltiņu, kuri, visdrīzāk, bija izspēlējuši savas romantiskās attiecības, vien lai nodrošinātu savas filmas publicitāti. „Privāto Dzīvi par šo jauno pāri 2007.gada pavasarī informēja kāda ar sabiedriskajām attiecībām saistīta persona, turklāt pat aizdomīgi laipni piedāvāja noorganizēt it kā slepenu fotosesiju, kam esot piekrituši arī abi mīlnieki,” rakstīja Privātā Dzīve.

Sabiedrisko attiecību „iepakotie” pseidostāsti atrisina žurnālistikas problēmas. Informācijas vide pieprasa arvien vairāk ziņu arvien lielākā ātrumā. Laiks ir kļuvis par galveno atskaites punktu žurnālistikā. Katra diena sākas kā jauna realitāte. Tas, kas bija vakar, šodien vairs nav svarīgs. Ekonomisko problēmu novājinātās mediju organizācijas arvien mazāk gatavas tērēties par labu proaktīvajai žurnālistikai, meklēt informāciju, nevis to vienkārši savākt. PR piedāvā gatavus stāstus — fakti savākti, citāti atlasīti, arī foto un video noorganizēts. Tā ir ērtāk un lētāk.

Tele2 izdomātais meteorīts trāpīja arī žurnālistikai. Viltojums pat nebija perfekti nostrādāts, zinātnieki jau drīz sāka šaubīties, tomēr pseidostāsts bija perfekti menedžēts. Tas tik ļoti labi iederējās mediju realitātē, ko piepilda dramatiski teksti un krāšņas bildes. Pasaka par meteorītu bija tik aizraujoša, ka mediji to steigšus kvalificēja kā patiesu, kaut arī drošu un uzticamu pierādījumu tam nevienā brīdī nemaz nebija. Tele2 atmaskoja žurnālistikas vājās vietas — ziņas top tiešraidē, viss notiek šeit un tagad, ātrums aprij jēgu, nevienam vairs nav laika pārbaudīt informācijas avotu uzticamību un stāsta patiesumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

www.nta.lv 10.11.2009 13:53
!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

No malas 07.11.2009 19:20
"Žurnālistu nekompetence" ir minēta gandrīz visās ar Tele2 "Meteorītu" saistītajās publikācijās un viedokļos. Man gan šķiet, ka šādi apgalvojumi ir tikpat muļķīgi kā nogalināt ziņnesi tikai dēļ atnestās "sliktās" ziņas.
Ko gan citu žurnālistam bija iesākt, ja ne informāciju pārraidīt patērētājiem?!
Varbūt vienīgais ieteikums būtu atsaukt atmiņā gramatikas īpatnības, kas šķir atstāstījuma izteiksmi no īstenības izteiksmes. Citādi vismaz es neesmu novērojusi tendenci, ka mediji, kuri svētdienas vakarā vai pirmdien nepublicēja ar to saistītus materiālus, šobrīd izkarinātu lielus krāsainus bannerus "Mēs jums šo pseido ziņu nepiegādājām!". Gluži pretēji - meteorīts un tā radītās sekas joprojām tiek apmuļļātas un aprakstītas. Nevadamies jau gluži pēc matemātiskām formulām, pārsvītrojot un aizmirstot nepareizus iznākumus. Informācijas telpā tomēr jo vairāk viedokļu un (!) izdarītu secinājumu, jo labāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 05.11.2009 19:08
Nu, kam gan tas meteorīts netrāpija? Tele2 neko neieguva, PR kantoris arī, žurnālisti parādīja savu nekompetenci. Ja nu vienīgi dažas IeM struktūras par privātiem līdzekļiem varēja pārbaudīt savu efektivitāti.

Ieguvuši mēs esam diskusiju par šīm tēmām un zināmu mācību. Bet mācība var nospēlēt negatīvu efektu - kad tiešām būs 'vilks aitās', tad mediji cītīgi pārbaudīs informāciju, kamēr laiks ies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mazgudrais 05.11.2009 19:02
'tas, ka tika piekrāpti žurnālisti, varbūt nav arī pats būtiskākais meteorīta epopejā, būtiskākais ir tas, ka dienesti nav gatavi ārkārtas situācijām,

televīzijā glābējs - ugunsdzēsējs stāstīja, ka dēļ meteorīta nav bijuši sakari mazsalacā un nav bijis iespējams izsaukt mājās esošos dzēsējus palīgā, tad jautājums, kas tie par mārrutkainiem sakariem un ko dienesti darītu reāla terora akta gadījumā, ja tiktu uzsperti gaisā sakaru operatoru datori

konstatēt, ir vai nav radiācijas nebija iespējams, jo vugd nav aparatūras, a ko darīs reālas katastrofas gadījumā? gaidīs, kad pēc figviņzin cik ilga laika atbrauks kāds militārists ar radiācijas mērītāju

9 stundas 3 dzēsēju mašīnas dzēš dubļus plāvā bedrē, nu ko tur bija 9 stundas 3 mašīnām dzēst, atbrauc, opaskaties, ka nekas nev dzēšams un brauc atpakaļ uz depo gulēt,

mašinu no dubļiem ārā velkot sabojā tās cisternu, nu kā tad vilkā, vai nav mašīnai vietas, kur trosi piekabināt, ka bija pie cisternas jākabina?

kas tās par mašīnām, ko pļavā var dubļos nogremdēt un kāpēc ar tādām, kas nav ar piemērotu pārgājību, bija pļacvā jābrauc dubļus dzēst? ko tad darīs, ja kādu vilciena sastāvu vajadzēs pļavā dzēst vai kādā mežā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 05.11.2009 16:25
Žurnālisti arī šoreiz, tāpāt kā ar putnu gribu tas notiek visā pasaulē, sevi uztaisīja par klauniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

muflons 05.11.2009 16:22
Labs raksts! Pliks cilvēks pie Prezidenta pils mēdijiem būs gardāks kumoss nekā Latvujas zinātnieku atklājumi gēnu inženierijā. Izskatās ka ''gudra'' žurnālistika Latvijai nebūs pa kabatai, tieši mazās auditorijas dēļ. Gribas kļūdīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

alma - autoram 05.11.2009 14:28
Lieliski uzrakstīts! Tieši tā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

PP 05.11.2009 10:39
Diemžēl vairuma žurnālistu vispārējo zināšanu līmenis ir tik zems un dzīves pieredze tik niecīga, ka viņiem visu var iesmērēt. Droši vien darba temps arī dzen, un laika palauzīt galvu, nerunājot jau par zināšanu papildināšanu, nav. Tas jau nav tikai attiecībā uz meteorītu, kam vairums pielipa kā pie mušpapīra. Nelaime ir tā, ka vajag sensāciju par katru cenu, un tā jāpasniedz izspiestām acīm un aizžņaugtā balsī - gluži kā nelaimīgajiem reklāmu tekstu ierunātājiem un tamlīdzīgiem personāžiem. Visu pēc iespējas banalizēt , tas jau ir princips.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ugis Gruntmanis 05.11.2009 00:20
Manuprat ir nepareizi vainot zurnalistus par gribesanu sadu faktu atainot prese...tacu piekritu tam ka informacijas izcelsme butu bijusi stingrak japarbauda ar specialistiem...sini gadijuma astronomiem.

Lai attistitu izsmelosas un skaidrojosas programmas, tas saprotams nevar but atkarigas tikai no reklamu deveju naudas.

Jau tika pieminets BBC, ASV tads ir NPR (National Public Radio+televizijas viens kanals) kura saturs un analize ir vienkarsi fantastiska limeni. Sis publiskas radio stacijas divreiz gada riko ziedojumu kampanu, kas finanse 50-60% no tas darbibas. Dallasa lokala NPR stacija ir KERA, kas tiko savaca 500 000USD vienas nedelas laika, tacu vini ari piemineja, ka 1980 gada nebija iespejams pat savakt 20 000USD, jo cilveki nebija parliecinati ka sads publiskais radio ir nepieciesams, tacu tagad ir skaidrs ka tads IR nepieciesams.

Tads ir nepieciesams gan Anglija, gan ASV, gan Lavija un pasreizeja bridi, it seviski tagad, kad tik svariga ir preciza informacija un pasreizeja publiskais radio un televizija butu japmaksa no nodoklu maksataju naudas, tacu ludzot ari ziedot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zaza 04.11.2009 22:50
pēc šī raksta paliek vismaz viens neatbildēts jautājums - kādu risinājumu tad autors iesaka šajā situācijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Piekrītu un nepiekrītu - Autoram un Ilzei Šulmanei 04.11.2009 18:22
Bravo. Raksts izsaka visu. Nav ko piebilst.
Fui Latvijas žurnalistikai. Tele2 to vienkārši ļoti veiksmīgi izmantoja.

Un Tele2 no tā visa ilgtermiņā gan iegūs ļoti daudz.
Pozitīvām emocijām ir daudz lielāka inerce ilgtermiņā, nekā negatīvajām.
Padomājam kaut vai par saviem brīvdienu ceļojumiem - pēc pāris gadiem mēs atceramies jau tikai to labo. Ja, tikko atbraucis no ceļojuma, tu ceļojumu novērtē kā ne visai izdevušos, tad pēc laika jau to atceries kā pavisam labu - sak': "ehh cik labi bija".
Tas pats būs ar meteorītu un Tele2.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt - Ilzei Šulmanei 04.11.2009 17:18
Šis notikums, acīmredzami, ir izgājis ārpus reklāmas kampaņas rāmjiem, un kā tāds arī jāvērtē.

Ja tas izgaismo problēmas žurnālistikā (ar ko tā atšķiras no ziņu cepšanas- makaronu kāršanas, copy-paste no neuzticamiem internetportāliem, kur vēl viens tāds pats ir kaut ko saražojis žanrā "ko sapratu, to uzrakstīju"), valsts pārvaldē (kā tiek pieņemti lēmumi, vai ir paredzēti attiecīgi normatīvi akti, kas mazina šādu atgadījumu risku), attiecīgo dienestu aprīkojumā (cik ātri šie dienesti var izvērtēt riskus, vai viņiem ir pietiekami resursi, kaut vai lai noteiktu apstarojuma risku negadījuma vietā), tad to ir vērts analizēt arī šajos aspektos.

Protams, no profesionāļu viedokļa ir vērts analizēt reklāmas kampaņas kvalitāti, izvērtējot klasiskos parametrus - auditoriju, vēstījumu u.t.t., bet gadījums laikam ir pārāk daudznozīmīgs, lai pateiktu, ka reklāmisti ir ne tikai "ciniski", bet arī neprofesionāli muļķi un ar padarīta darba sajūtu par to aizmirstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Omārs - autoram 04.11.2009 15:25
Daudz tiek diskutēts vai tas nesīs kādu labumu pašam meteorīta radītājam - Tele2. Lai nu kā, bet neatkarīgi no tā, šī kampaņa apstiprināja manas šaubas par to cik uzticami ir mediji un lieliski parādīja to kā tie manipulē ar sabiedrisko domu - vienu dienu viss ir lieliski, un noskaņojums visiem labs, citā dienā kāds nobļaujās, ka viss ir slikti, žurnālisti ietērpj to drūmās krāsās - un noskaņojums daudziem (ne jau visiem protams) kļūst drūms..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilze Šulmane - autoram 04.11.2009 14:38
meteorīts trāpa žurnālistiem... un arī kampaņas autoriem!

Piekrītu spriedumam par to, ka žurnālisti mēdz publicēt līdz galam nepārbaudītu informāciju, īpaši tad, ja laika trūkums kombinējas ar vēlmi pirmajam pavēstīt kādu sensacionālu ziņu. Arī autora (ar Borstīna palīdzību) uzskatāmi aprakstītais mehānisms pseidonotikumu kļūšanai par ziņu ir realitātei atbilstošs, tāpat kā sabiedrisko attiecību iniciētu materiālu īpatsvara palielināšanās žurnālistikā. „Meteorīta” gadījums mediju patērētājiem atgādina kļūt vēl piesardzīgākiem – arī reklāma tiek „iepakota” kā īstens notikums vai žurnālistikas daļa.

Varu daļēji piekrist arī tiem pārspriedumiem, kādi izskanēja SZF rīkotajā diskusijā par partizānu mārketingu, kurā šis gadījums tika analizēts. Proti, ka sabiedrības reakcijas kaut ko vēstīja par institūcijām, kas tika iesaistītas, kā arī, iespējams, par kādām latviešu identitātes pusēm vai humora izjūtu. Tomēr tas liecina, ka praktiski diskusija no kampaņas autoru paveiktā analīzes tapusi par „cietušo” kritiku. Tātad upuris pats vainīgs, ka noticējis uzbrucējam un vēl nespēj par iznākumu gardi pasmieties.

Jautājums ir – vai žurnālistikas vājuma, auditoriju un institūciju lētticības noskaidrošana, kā arī savas drosmes demonstrēšana (par ko autori tiek slavēti) bija kampaņas veidotāju mērķis? Diezin vai viņi izdotu naudu tikai par to. Parasti reklāmas vai sabiedrisko attiecību kampaņas mērķis ir nokļūšana iespējami lētākā veidā pie savām mērķa auditorijām.

Piekrītu tam, ka kopumā publicitāte ir sasniegta ar maziem izdevumiem (ļoti īsā laikā ļoti daudzi uzzināja par šo „notikumu”).

Jautājums ir – kāda publicitāte un kas ar to iegūts? Vai es sākšu domāt, ka jāpāriet pie Tele2? Varbūt otrādi – ja jau šie „krutie džeki” tik veikli prot mānīties, man varbūt piesardzīgāk jāizturas pret visām citām viņu aktivitātēm? Un ja krāpt cilvēkus un institūcijas man šķiet kaut kā neētiski, es varbūt nekad negribēšu kļūt viņu klients?

Ja pozitīva attieksme pret šo gadījumu ir galvenokārt jauniešiem, tad jautājums ir - vai pusaudžu auditorija bija galvenais mērķis? Ja jā, tad jāteic, ka „ar lielgabalu šauts pa zvirbuļiem”, jo tika sasniegta daudz lielāka auditorija, kuras pieaugušo vai vecākā gadagājuma cilvēku daļa, iespējams, ir noskaņota negatīvi – krīzes laikā finansiālo, cilvēcisko un laika resursu nejēdzīga iztērēšana, vienkārši sajūta, ka esi apmuļķots utml. Ja nu pēc kampaņas pietiekami liela daļa cilvēku sāk ar neuzticību skatīties uz Tele2 zīmolu? Un kļūst vēl aizdomīgāki arī pret medijiem un žurnālistiem?

Auditorija nevadās pēc kritērijiem, ko izteica viens no kampaņas autoriem – pagaidiet, kamēr kampaņa beigsies, tad varēs veikt analīzi un novērtējumu: arī neskaidru, nekvalitatīvu žurnālistikas rakstu autori neskraida apkārt, skaidrodami lasītājiem, kas tur īstenībā bija domāts.

Var piekrist, ka sekas vēl mērīt pāragri, jo darbojas īslaicīgi un ilglaicīgi efekti, un autoriem varbūt tiešām padomā kas radoši oriģināls, kas varētu mazināt negatīvos efektus un palielināt pozitīvo attieksmju īpatsvaru. Tomēr joprojām uzskatu, ka kampaņu kā veiksmīgu var vērtēt vienīgi gadījumā, ja bez sasniedzamības un izmaksu faktoriem tā atbilst arī diviem sekojošiem kritērijiem: 1) ja tā nav nodarījusi ļaunumu, veikta ar godīgām metodēm, bez meliem, bet šajā gadījumā tas tā nav un 2) ja tās autori rēķinājušies arī ar neparedzētām sekām un efektiem. Iespējams, ka vienā labklājīgā, stabilā valstī, kuras pilsoņu vairākums ir apmierināti ar dzīvi un pat garlaikoti no ikdienas neinteresantās rutīnas, meteorīta akcija tiktu uztverta pārsvarā pozitīvi. Diezin, vai tas tā ir Latvijā patlaban...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jana 04.11.2009 10:44
Trāpīja gan un pamatīgi. Lika aizdomāties par to informāciju, ko katru dienu saņemam un arī par to, cik sabiedrība ir viegli apmānāma un par to, ka sabiedrība katru dienu tiek apzināti maldināta vēl būtiskākos jautājumos. Tikai nav dzirdēts, ka šajos gadījumos, kāds pieprasītu apmaksāt radušos zaudējumus. Paldies TELE 2 par Meteorītu Mazsalacā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hiho 04.11.2009 10:16
Domāju, ka izmuļķoti ir visi, ne tikai žurnālisti. Vai tad jūs arī nelasījāt ziņas par iespējamo meteorītu? Lasījāt un liekulis būs tas, kas tagad teiks, nē, es jau no sākuma zināju, kas ir kas... Un man liekas no augstskolas lektora ir diezgan smieklīgi te runāt - raidīja ziņas, nepārbaudot.. tagad iedomājamies, kā tas reāli notiek. Ir informācija , ka kaut kas ir noticis Mazsalacā, radio vai TV reportieris aizbrauc un stāsta , ko tur redz, uzklausa ekspertus, no kuriem vieni saka vienu, otri šaubās. Reportieris par to ziņo, kā arī ziņo, kas notiek vakarā, kad atklājas stāsta patiesība. Nu tad, ko bija darīt šim reportierim? Vispār nepievērst tam uzmanību, gaidīt divas dienas? Un ja nu tas būtu meteorīts?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kamielis 04.11.2009 10:14
Precīzi!
Meteorīts bija parastais žurnālistu spams, jau no paša sākuma. Žurnālistu izglītības līmenis ekzaktajās jomās ir zem katras kritikas un tas arī ir izdošanās pamats šādām "akcijām". Jo pat ezītim bija skaidrs, ka šādu meteorītu, ja tas būtu nācis lejā bija jāredz vismaz pusei Vidzemes un lejas Igaunijai, bet - neviena aculiecinieka - tikai bedre ar ugunskuru tajā!!!
Bet tas man liek aizdomāties par pārējo informāciju, ko pasniedz mediji un secinājums nu nemaz nav glaimojošs - faktiski labākā gadījumā tikai spams, kā saka IT, ja ne vēl ļaunāk apzināta maldināšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laiks 04.11.2009 09:03
Jā, man ar par tām neapēstām maizītēm un nepaņemtiem T-krekliem itkā nāca smiekli, bet tajā pašā laikā palika skumji - cik pamatīgi mūsu žurnālisti izblamē sevi :(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 04.11.2009 01:58
To nevar nodrošināt sponsori vai mecenāti, bet gan apzināti investējumi no nodokļu maksātāju kabatām.'' - investējumi no nodokļu maksātāju kabatām - šobrīd neiespējamais variants, - ir kāds cits reālāks ?
=========
Ir tikai taads jautaajums, vai nodoklju maksaataajs maksaa briivpraatiigi (piemeeram, peerkot meediju produktu), vai vinjam to ievaac kaa aboneeshanas maksu (Lielbritaanijaa shaadi finansee BBC), vai arii vienkaarshi iedod nodoklju maksaataaju naudu A.Kleckinam ar visiem vinja nikjiem, "sabojaato taimkodu" utml.

Manupraat, meediju jomaa ir vajadziiga konference - lai buutu daudz darbu meedijos, sabiedriskajaas attieciibaas un citur. Un taa arii visu atrisina. Ja ir tikai 2-3 televiizijas, 2-3 dienas aviizes, tad katra atkaape no taisniiguma izraisa kriizi tiem zhurnaalistiem, kuri veelas straadaat godiigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Beibe - babe@babe.com 04.11.2009 00:51
Bravo!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 03.11.2009 23:11
''(..) nevienam vairs nav laika pārbaudīt informācijas avotu uzticamību un stāsta patiesumu. '' - pasaule griežas aizvien ātrāk, taču pa apli vien pa apli - un gadās, ka jaunie žurnālisti vēlreiz un vēlreiz apraksta tās problēmas, par kurām jau sen rakstīja viņu skolotāji. Varbūt laiks vairāk pievērsties RISINĀJUMIEM - praktiski risinot lietas? Starp citu - šodienas problēmas (sekas) jau kā tika sen (cēloņi) izrunātas, pārrunātas - sk. piemēram Politika.lv 2002.g. publicēto Sandras Veinbergas uzstāšanās runu konferencē ''Mediju sabiedriskā atbildība, standarti un kvalitāte, kā tos izmērīt'':''

Noteicošā ir intensīvo, emocionāli satraucošo notikumu prevalēšana. Nelaimes un skandāli kā vislabāk pārdodamais materiāls ir rutīna ne tikai Zviedrijā. Šeit Latvija ir ļoti noderīga un praktiski izmantojama tēma zviedru medijiem, īpaši “ziņu sausuma” apstākļos.(..) Tirgus spēki mēdz novājināt "atklātības demokrātisko dabu".Publiskā atklātība nav komerciāls projekts.Tai vajadzīga aizstāvība tirgus diktāta apstākļos. To nevar nodrošināt sponsori vai mecenāti, bet gan apzināti investējumi no nodokļu maksātāju kabatām.'' - investējumi no nodokļu maksātāju kabatām - šobrīd neiespējamais variants, - ir kāds cits reālāks ?

Saistītie raksti
Mugurkauli 255x203

Pildspalvu bizness 15 Autors:Dita Arāja

Kapakmens 255x203

Jums mūsu pietrūks! 4 Autors:Jānis Buholcs

Citi autora darbi
Operacija 255x203(2)

Vārgais ielāps 3 Autors:Jānis Juzefovičs

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 77 Autors:Jānis Juzefovičs