Raksts

Mēs jau gribējām …


Datums:
15. oktobris, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Nāciet visi pēc kārtas kamanās sēdēt! Andri un Ainār, jūs abi gan nē. Jūs kamanas mēģināsit privatizēt un zirgu piekukuļot, lai tas dodas mākoņos un nevis tur, kur mums jābrauc. Bet visi pārējie, nāciet tik vien. Tā apmēram varētu raksturot Vienotības vakar paziņoto par to, ka valdošo koalīciju varētu veidot 92 deputāti. Manuprāt, neslikts gājiens. Bumba nu ir laukuma otrā pusē. Un pēc tam Dombrovskis varēs nevainīgi blisināt ačeteles un teikt "Mēs jau gribējām, mēs jau piedāvājām, bet ..."

Jo nekāda 92 deputātu koalīcija, protams, nesanāks. Saskaņas Urbanovičs jau ir sācis rūkt, ka viņam neviens neko nav piedāvājis un pastāstījis, cita starpā, ka tas ir tāpēc, ka viņam mājās nav interneta. Smieties vai raudāt par šādu apgalvojumu? Laikam jau paņirgt. Atradies 21. gadsimta eksemplārs. Skaidrs, ja nāks Saskaņa, nenāks garais burtu savirknējums no “nacionālā” gala. Un laikam jau arī otrādi. Tajās sabiedriski politiskajās aprindās, kuras Vienotībai nevēl laba, jau sākušās runas par to, ka jautājums sašķels pašu Vienotību un varbūt pat jau drīzākā laikā nozīmēs ārkārtas vēlēšanas.

Šķiet, te rodas klasiska “kod kurā pirkstā gribi, visi sāp” situācija. Ņemt koalīcijā politikā pavisam nepārbaudītos lāpnešus no “Visu Latvijai!” — to, ka tas nepatiktu Krievijai, to jau vēl var pieciest, maz kas Krievijai patīk vai nepatīk, bet arī Rietumi ar mazliet šķību aci skatās. Un, gluži loģiski, šie aktīvisti droši vien grib politikā darīt visu to, ko aicināja darīt tad, kad bija, politologa Jāņa Peniķa vārdiem runājot, “protesta grupa.” Tikpat loģiski, ka, piemēram, pārtraukt naturalizāciju un uzlikt lielus grožus migrācijai nebūtu prāta darbs.

Savukārt, ja runa ir par Saskaņu, vakar Saeima ne vien kārtējo reizi demonstrēja, ka naudas taupīšana ir domāta visiem izņemot tiem, kuri politikāņiem stāv tuvu, tā arī balsoja par Latvijas bruņoto spēku mandāta pagarināšanu vēl par vienu gadu Afganistānā. Saskaņas ļaudis balsoja pret. Latvijas pienākumi NATO aliansē ir vispārzināmi, argumenti, kāpēc mūsu puiši (un meitas) tur atrodas — tāpat. Kāpēc Saskaņa balsotu pret, ja jau vēlas sajusties par valsti līdzatbildīga? Vēl rodas jautājums par atsevišķiem Saskaņas deputātiem Vladimiru Nikonovu, Mihailu Zemļinski un Aleksandru Jakimovu, (kā arī, starp citu, par it kā dikti tautisko “zaļo zemnieku” Rihardu Eigimu) kuriem ar latviešu valodu tā ir kā ir. Pilnīgi piekrītu tam, ko par viņiem šodien ir rakstījusi kolēģe Veidemane: “Cik aprobežotam ir jābūt cilvēkam, lai gadu desmitiem nespētu apgūt valodu, kas skan visapkārt un ir valsts pamatvaloda?” Tantuks Zilupē ir viena lieta, Saeimas deputāts, tomēr — pavisam cita.

Iespējams, ka “saskaņiešus” vajadzētu palaist, ja ne gluži pie stūres, tad vismaz pie kāda no pedāļiem, lai tad vienreiz parāda, kas viņiem būtu aiz ādas, ja viņi kļūtu līdzatbildīgi par valsti. Priekšvēlēšanu laikā Urbanovičs to vien skandināja, ka Saskaņai ir pašai savs finanšu glābšanas plāns un viss pārējais. Ja tā, tad nāc un liec uz galda. Ja mājās nav interneta, aizej uz kādu no veikaliem, kuros tiek piedāvāti kopēšanas pakalpojumi, un nokopē pietiekami daudzos eksemplāros, lai visi pārējie varētu paskatīties. Tas ļoti daudz nemaksās. Varbūt tur būs kāda laba doma iekšā. Bet nedomāju, ka patiesībā Urbanovičs to grib. Vieglāk taču ir būt bezatbildīgam.

Turklāt, laikam jau mazāk riskanti par Krievijas diktatoru partijas lielajiem draugiem Latvijā būtu minētie lāpneši, līdz 16. martam vēl ir pieci mēneši, pa to laiku var paskatīties, kāds lietas koks no viņiem sanāks tad, kad būs jāķeras klāt pie budžeta lietām. Jo koalīcija ar tikai Vienotību un “zaļajiem zemniekiem” vien, lai arī matemātiski pilnīgi iespējama, diez vai būtu pats labākais variants, ja ņem vērā to, kam ZZS ļauj diktēt noteikumus, lai arī viņš vispār nav deputāts un par tādu nemaz nemēģināja kļūt. Tas, ka tos, kuri ZZS tik tiešām pārstāv Saeimā, šī situācija visnotaļ kastrē … tas acīmredzot viņus netraucē.

Un, pēdīgi, ja šī ir lieta, kura liks Vienotībai sašķelties, tad lāsts pār viņiem visiem! Tādā gadījumā vēlētāju uzticību šī apvienība būs pelnījusi tikai divu nedēļu garumā un, ja šie ir cilvēki, kuri tā arī nevar valsti un sabiedrību celt augstāk par savām personīgajām interesēm un ambīcijām, tad lāsts pār viņiem visiem! Tas vispār ir visnotaļ skumji, lai neteiktu vairāk, ka visas šīs divas nedēļas kopš vēlēšanām mēs esam dzirdējuši tikai un vienīgi diskusiju par krēsliem un nevis par to, kas patlaban ir būtiskākais — nodrošināt ekonomisko izaugsmi un nākamā gada budžetu veidot tā, lai tas tomēr ne tikai ministru padomniekiem un Valsts kancelejas darbiniekiem, bet arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pēc iespējas nesāpīgāks. Tāpēc, dārgie deputāti, rāpieties laukā no smilšu kastes, izpuriniet smiltis no pamperiem un ķerieties beidzot, ķit vai micīt, pie darba!

Jauku visiem dienu!

PS — Bet, nē, vēl viens moments. Joprojām Centrālā vēlēšanu komisija nav saņēmusi vēlēšanu rezultātus no Bostonas (ASV) un Brazīlijas. Šorīt presē Ārlietu ministrijas pārstāvis informē, ka “Bostonā izvietotā iecirkņa rezultāti uz Latviju ir nosūtīti ar kurjerpastu un drīzumā tos vajadzētu saņemt.” Divas lietas. Pirmkārt, pieļauju, ka Bostonā, ja ne Ārlietu ministrijā, tautieši būs padzirdējuši par tādu lietu, kā “overnight mail” — tātad, iedod aploksni šodien un Latvijā tā būs rīt. Vai, ņemot vērā to, ka mēs esam salīdzinoša pažobele, parīt. Man pašam lietas tā ir sūtītas, un varu neminstinoties teikt, ka tās bija mazāk svarīgas par vēlēšanu rezultātiem. Ņemot vērā to, ka kopš vēlēšanām ir pagājušas nu jau 13 dienas, tā šķiet visnotaļ nepieņemama čammāšanās. Jo, otra lieta — paskatīsimies pēc tam, cik tad līdzpilsoņu Bostonā nobalsoja. Vai viņu bija tik ļoti, ļoti daudz, ka veselu nedēļu bija jāskaita? Nu, diez vai.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!