Medmāsu streiks Zviedrijā 5

Rīt no rīta Zviedrijā iespējams notiks medmāsu streiks. Saku "iespējams", jo gan medmāsas, gan darba devēji pēdējā brīdī vēl var vienoties, tādējādi novēršot nepieciešamību protestēt. Strīdus ābols saskaņā ar Aprūpes asociāciju (medmāsu arodbiedrība) ir zemās medmāsu algas, kuras darba devējs – Zviedrijas komūnas un landstingi – nekādi negrib paaugstināt taupības režīmā, kas uzsākts, ņemot vērā, ka pastāv bažas par iespējamo tautsaimniecības krīzi.

Iesaki citiem:

Zviedrijā arodbiedrību aktīvisti netiek nogalināti kā, piemēram, Kolumbijā. Taisni pretēji – pat zviedru labējie politiķi atbalsta algoto darbinieku (nevis tikai strādnieku!) tiesības stāties arodbiedrībās un kolektīvos līgumus. Daļēji es viņus saprotu, jo lielie darba devēji taču arī ir ieinteresēti stabilitātē. Turklāt to ir vienkāršāk nodrošināt, ja ir viens sarunas partneris, nevis simtiem individuālu darba ņēmēju, kuri virza savas prasības. (Šeit gan uzreiz jāpiezīmē, ka mazie biznesmeņi – ar, teiksim, desmit darba ņēmējiem gan bieži vien sūdzas par „arodbiedrību reketu”.) Biznesam, šinī gadījumā – slimnīcām – ir jādarbojas nepārtraukti, lai gūtu peļņu (vai sniegtu labumu sabiedrībai). Jāatzīmē, ka skandināvu sabiedrībās arodbiedrības ir gadu desmitiem nostiprinājušas savu vietu kā partneris sociālajā dialogā un ir kļuvušas par gandrīz ikviena zviedra ikdienas sastāvdaļu. To var saprast, jo arodbiedrības ved sarunas par algas ikgadējo palielināšanu, apsaimieko bezdarba pabalstu kasi un aizstāv savus biedrus attiecībās ar darba devēju.

Un tomēr. Kad es piektdien pārrunāju situāciju ar paziņu, kura strādā par medmāsu Upsalas Akadēmiskās slimnīcā, viņa neizskatījās īpaši priecīga par gaidāmo streiku. Tiesa, viņa stāstīja, ņemot vērā inflāciju (3,4%!), lielāka alga viņai nenāktu par skādi, bet... Viņas acīs varēja lasīt apjukušu satraukumu. „Vai tiešām viņiem vajag izsludināt streiku?” viņa izsaucās. Lēna strādā par mamogrāfijas māsu – viņa ikdienā pārbauda vai sievietēm attīstās krūts vēzis vai ir novērojami citi augoņi. Bet Tu taču dabūsi lielāku algu, es viņu mierināju, un streiks noteikti ilgs tikai kādu dienu vai divas. Lēna lieliski zin, ka ar pacientiem viss būs lieliski, jo „akūtie gadījumi” tik un tā tiks pārbaudīti: „Bet Tu jau nezini, kā tas ir – streikot. Vispirms mums ir jādodas uz vietējo streika štābu. Tur tad viņi pateiks, kas mums būs jādara. Varbūt, ka mums būs jāiet protesta gājienā uz Upsalas Lielo laukumu.” Nē, nudien, streikojis es vēl nekad neesmu. Patiesībā, es pat neesmu arodbiedrības biedrs, jo pēc „Laval un partneri” jeb tā sauktās Vaksholmas lietas man radās dziļš pretīgums pret dažu zviedru arodbiedrību nacionālismu. Turklāt ideoloģisku iemeslu dēļ uzskatu, ka indivīda algai ir jābūt atkarīgai no viņa rezultativitātes, nevis no tā, ko vietējās arodbiedrības pārstāvis vienojas ar manu bosu.

Lēna to zin. Patiesībā, arī viņa balso par labējām jeb, kā zviedri saka, „buržuāziskajām” partijām. Kas notiks, ja Tu neiesi gājienā? Lēna satrūkstas: „Bet tā nu gan nevar darīt! Tas taču ir tik nesolidāri!” Viņas siltās, brūnās acis raugās manī it kā jautājot: bet varbūt, ka tomēr var? Un tad viņa novēršas. Kas notiks, ja Tu „saslimsti” un neierodies darbā? „Ahā, re, tā gan var darīt!” viņa atviegloti paraugās uz mani.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.04.2008 23:47
A.Pabriks savā Saeimas uzrunā lietoja frāzi "tie, kas kaut ko saprot no politikas teorijas zina, ka referendumi neļauj atšķetināt Gordija mezglu". T.i. izskatās, ka šāds viņa izteikums nav attiecināms uz iespējamību vai konkrētu politisku situāciju ("var gadīties ka dažreiz referendumi ir nepiemēroti"). Drīzāk šim izteikumam ir vispārīgs, nepieciešams raksturs.

No modālās loģikas viedokļa tātad: "ir nepieciešami, ka ...", "vienmēr ir spēkā ..." (sk. rakstu par modālo loģiku - http://en.wikipedia.org/wiki/Modal_logic .) Savukārt, ņemot vērā, ka A.Pabriks gan tolaik, gan tagad ir bijis ne vien politologs-teorētiķis, bet arī praktizējošs politiķis (kā Jūs to jau atzīmējāt), tad viņa izteikumiem pa šo laiku ir nomainījies konteksts un tātad arī izmainījies to patiesums.

Salīdzināsim šādus izteikumus:
(1) "Nepieciešami/vienmēr apgalvojums '2+2=4' būs patiess"
(2) "Var gadīties, ka apgalvojums 'referendumi nedod kvalitatīvāku risinājumu salīdzinot ar pārstāvnieciskās demokrātijas piedāvājumu' izrādās patiess"
(3) "Var gadīties, ka apgalvojumu 'ja šodien ir otrdiena, tad rīt ir sestdiena' uzskatot par patiesu, nekas slikts nenotiks"

Pirmajam no viņiem priekšā ir modalitāte "ir nepieciešami,ka" (modālās loģikas kvadrātiņš), otrajam un trešajam "var gadīties, ka" (modālās loģikas rombiņš).

Domāju, ka tipisks praktizējošs politiķis taču arī parasti nemelo, bet runā patiesību. Viņa izteikumi vienkārši iegūst citu modalitāti (t.i. kļūst līdzīgāki tiem apgalvojumiem par otrdienām un sestdienām). Varbūt, ka maldos, bet rupji melojuši ir tikai nedaudzi politikas meistari - sal. http://www.theatlantic.com/doc/200805/nixon .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris, Aleksim 20.04.2008 23:03
:) Šāds domu gājiens atgādina modālās loģikas paradoksu. Izteikums "Ja šodien ir otrdiena, tad rīt ir sestdiena" vairumā gadījumu ir patiess, jo no aplamām premisām var sekot gan aplami, gan patiesi secinājumi. (Vienīgās reizes, kad šis apgalvojums ir pierādāmi aplams - tās ir otrdienas.) Tad nu jāatzīst, ka ir pienākusi otrdiena, t.i. īpašais laiks, kurā A.Pabrika nepatika pret referendumiem nav spēkā.
---
Kā lūdzu? Ko tieši Jūs ar to domājat, atsaucoties uz manis teikto?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.04.2008 18:55
Atbalsts pensiju grozījumu referendumam ir A.Pabrika blogā - http://www.diena.lv/lat/politics/blog/artis_pabriks/mazdeel_... . Viena versija - cilvēks ir mainījis savu pārliecību (sācis ticēt referendumiem).

Bijušais ārlietu ministrs varētu vēl arī attaisnoties ar sekošanu t.s. "utilitārisma ētikai" - t.i. maksimai "maksimāla laime maksimāli daudziem cilvēkiem" vai "ciešanu samazināšana". Šāda īpatnēja ētikas sistēma ļauj būt neizvēlīgam līdzekļu izvēlē (t.i. atbalstīt referendumu) gadījumā, kad jautājums ir par to, lai pensija būtu vismaz iztikas minimuma līmenī. Savukārt Abrenes jautājums tiešas un tūlītējas ciešanas nevienam it kā neizraisa...

Lieta tā, ka mūsu humanitāri skolotie cilvēki allaž spēs viltīgi izlocīties no loģiskas dabas grūtībām. Viņus nevar sapīt pretrunās vai turēt pie vārda. Laikam tādēļ nerakstīšu A.Pabrikam vēstuli.

>>> Vienu es gribētu pateikt no paša sākuma. Pabriks šeit nerunā kā neatkarīgs un objektīvs politikas zinātnes speciālists. No konteksta ir redzams, ka viņš uzstājas politiskā kontekstā (Saeimas sēdē) kā politiķis (deputāts). Tādēļ viņa sacītais nav jāidentificē kā politoloģisks spriedums.
======
:) Šāds domu gājiens atgādina modālās loģikas paradoksu. Izteikums "Ja šodien ir otrdiena, tad rīt ir sestdiena" vairumā gadījumu ir patiess, jo no aplamām premisām var sekot gan aplami, gan patiesi secinājumi. (Vienīgās reizes, kad šis apgalvojums ir pierādāmi aplams - tās ir otrdienas.) Tad nu jāatzīst, ka ir pienākusi otrdiena, t.i. īpašais laiks, kurā A.Pabrika nepatika pret referendumiem nav spēkā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris, Aleksim 20.04.2008 17:39
"Varbūt Pēterim ir saprotama politologu domāšanas specifika - es šo domu gājienu nesaprotu. Ja par Latvijas starptautiski atzīto robežu izmaiņām referendumu nevajadzēja (manuprāt, tieši šis Satversmes 3.panta dēļ varēja būt tas principiālais jautājums, kurš pelna referendumu), tad kādēļ pēkšņi vajag referendumu par pensiju izmaksas niansēm? Kur ir garantija, ka tiks pieņemts kvalitatīvs lēmums?"
---
Vienu es gribētu pateikt no paša sākuma. Pabriks šeit nerunā kā neatkarīgs un objektīvs politikas zinātnes speciālists. No konteksta ir redzams, ka viņš uzstājas politiskā kontekstā (Saeimas sēdē) kā politiķis (deputāts). Tādēļ viņa sacītais nav jāidentificē kā politoloģisks spriedums.

Atklāti sakot, es nevarēšu paskaidrot Pabrika uzskatu maiņu, jo mani nudien pārsteidza šis citāts. Tātad vai es saprotu pareizi, ka Pabriks tagad uzstājas par referendumu pensiju palielināšanai? Ja tas tā ir, tad jāsecina, ka Pabriks, mainot partijas piederību, ir mainījis arī savus politiskos uzskatus. Bet Jūs noteikti varat viņam aizrakstīt un lūgt izskaidrot viņa uzskatu maiņu - varbūt, ka tai pamatā ir kāds īpašs notikums, vilšanās vai cits nozīmīgs iemesls.

Kas attiecas uz referendumu par pensiju palielināšanu, es nudien nepārzinu lietas detaļas, lai būtu spējīgs izteikties. Tomēr man šķiet mazākais dīvaini, ka par budžeta jautājumiem tiek vākti paraksti, lai rīkotu referendumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.04.2008 15:31
Pilsoniskās aktivitātes tradīcijas Latvijā ne tuvu nesniedzas līdz Zviedrijas līmenim, bet arī pie mums nupat vērojams kaut kas līdzīgs reketam - te domāju parakstu vākšanu par grozījumiem pensiju likumā. Par principiāliem jeb kvalitatīviem (t.i. ar JĀ/NĒ atbildamiem) jautājumiem referendumi var būt labi un vajadzīgi - un tādi ir bijuši (naturalizācijas logu atvēršana, drošības likumu grozījumi, pat nesenais Satversmes grozījumu projekts - tautas nobalsošanā atlaist Saeimu).

Bet nupat referendumam tiek piedāvāts tipisks "kvantitatīvais" jautājums. Cik lielai jābūt cilvēku nemīlestībai pret mūsu I.Godmaņa valdību, lai nobalsotu par budžeta dalīšanas niansēm, kas var valdībai izraut finansiālo pamatu zem kājām?

Atis Pabriks - viens no pensiju grozījumu kvēlākajiem aizstāvjiem - vēl pirms gada Latvijas-Krievijas robežlīguma sakarībā teica sekojošo:

"Tomēr es gribētu atgādināt rūgto patiesību, ka mēs dzīvojam pārstāvnieciskajā demokrātijā un referendumi nav mūsu politiskā tradīcija. Vēl vairāk, tie, kas kaut ko saprot no politikas teorijas zina, ka referendumi neļauj atšķetināt Gordija mezglu. Referendums ir zobens, kas to pārcērt. Proti, REFERENDUMS NEVAR UN NEDOD KVALITATĪVĀKU RISINĀJUMU, SALĪDZINOT AR PĀRSTĀVNIECISKĀS DEMOKRĀTIJAS PIEDĀVĀJUMU. Referendums ir kvantitatīvs risinājums, kur UZVAR SKAĻĀKAIS NEVIS GUDRĀKAIS. Es vēlētos jūs aicināt pieņemt gudru lēmumu. Bet tas, protams, neizslēdz referenduma iespēju jebkurā laikā."

Atis Pabriks (2007.g.februārī Saeimas sēdē - sk. http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/st070201.htm .)

Varbūt Pēterim ir saprotama politologu domāšanas specifika - es šo domu gājienu nesaprotu. Ja par Latvijas starptautiski atzīto robežu izmaiņām referendumu nevajadzēja (manuprāt, tieši šis Satversmes 3.panta dēļ varēja būt tas principiālais jautājums, kurš pelna referendumu), tad kādēļ pēkšņi vajag referendumu par pensiju izmaksas niansēm? Kur ir garantija, ka tiks pieņemts kvalitatīvs lēmums?

Citi autora darbi