Atslēgvārdi:

Mediju loma politiskās kultūras modernizācijā – destruktīva 1

Recenzija par pētījumu “8. Saeimas vēlēšanas. Partiju publicitātes kvalitatīvā analīze.”

Iesaki citiem:

Observer pētījums ir detalizēts Latvijas mediju darbības apskats priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Jākonstatē, ka pētījuma ievadā izvirzītie mērķi pētījuma gaitā netiek sasniegti, un šis negatīvais rezultāts skaidri atspoguļojās pētījuma nobeigumā, 44. lpp., kur īsi minēti daži no pētījumā iekļautiem metodikas aspektiem, neminot pašu metodoloģijas saturu, nedefinējot Observer metodoloģisko pieeju. Pētījuma sākumā izvirzītā tēze par kvalitatīvu analīzi netiek skaidrota un pētījuma saturā netiek atspoguļota.

Tādēļ ka metodoloģija nav precīzi definēta, pētījums veidots izteikti empīrisks, bez politikas zinātnes analīzei nepieciešamajiem analītiskajiem slēdzieniem un kopsavilkuma, kurā būtu atspoguļota metodoloģiskā pieeja. Tādējādi pētījums ir empīrisku datu krājums, un pētījuma lasītājiem pašiem jāveido kvalitatīva analīze.

Neskatoties uz augšminētajiem trūkumiem, Observer dati ir vērtīgs un sistematizēts mediju darba atspoguļojums - detalizēti izstrādātie grafiskie materiāli, preses un elektronisko mediju informācijas sadale pēc tematiskiem aspektiem ļauj izmantot Observer apkopotos materiālus kvalitatīvām analīzēm.

Pētījums skar svarīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanas elementu - mediju vērtību orientāciju. Jākonstatē, ka Latvijā eksistējošo mediju spektrs ir Latvijas sabiedrības attīstības atspoguļojums.

Pirmkārt, Observer pētījums skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrībā, neatkarīgi no tās etniskajiem segmentiem, ir izteikti zema interese par tematiem, kas veido pilsoniskās sabiedrības saturu un pieder pie tā sauktajām "postmateriālajām vērtībām" (R.Ingleharts) - izglītības, kultūras un vides aizsardzības tēmām. Pieņemot, ka mediji ne tikai atspoguļo sabiedrībā esošās vērtību hierarhiskās struktūras, bet arī stimulē šo struktūru transformāciju un akcentu maiņu, jāuzsver, ka Latvijas sabiedrība atrodas "materiālo" vērtību attīstības pakāpē, kas ietekmē arī tematu aktualitāti - pārsvarā dominē informācija par elites privāto dzīvi. Tā izskaidrojams fakts, ka skandāli absolūti dominē tēmu sarakstā.

Kvalitatīvas analīzes veidošanos un secinājumu skaidrību apgrūtina arī tas, ka latviešu un krievu medijos atšķiras aplūkojamo tematu skaits - daži temati, kas parādās latviešu mediju analītiskajās līknēs, neeksistē krievu mediju grafiskajā analīzē un otrādi.

Otrkārt, pētījums ļauj secināt, ka Latvijas sabiedrība ir vāji ieinteresēta sabiedrības integrācijas jautājumā, pie tam, intereses trūkums ir novērojams gan latviešu, gan mazākumtautību medijos. Nelielas atšķirības televīziju izvēlētajās tēmās starp latviešu un mazākumtautību medijiem liecina par krievvalodīgo mediju tendenci negatīvi atspoguļot Latvijas parlamentārās vēlēšanas un politisko eliti, kuru spēj ietekmēt tikai ierobežots skaits krievvalodīgo vēlētāju. Mediju informācijas izklāsts nav orientēts uz etnisko attiecību normalizāciju valstī.
Tāda tendence, ko atspoguļo Observer dati, izvirza jautājumu par mediju iesaistīšanos sabiedrības integrācijas procesā un nepieciešamību pārvarēt divu kopienu veidošanu ne tikai politiskā praksē, bet arī medijos. Observer dati liecina par to, ka krievvalodīgie mediji nepievērš uzmanību integrācijai, tikai ierobežotā apjomā interesējas par valsts likumdošanu, tā veidojot krievvalodīgo mediju lietotāju informatīvu norobežošanos no valsts politikas attīstības un izolējot tos no iespējas veidot ciešus sakarus ar latviešu informatīvo telpu.

Treškārt, mediju loma politikas veidošanas procesā ir ārkārtīgi svarīga tādēļ, ka lielākai daļai Latvijas sabiedrības politiskās izglītības un pilsoniskās pašorientācijas zemais līmenis pēc ilga politiskās apātijas perioda PSRS laikā neļauj veidot patstāvīgu, no mediju sensacionāliem materiāliem un to tirgus atraktivitātes neatkarīgu viedokli. Kā redzams no Observer partiju publicitātes izmaiņām, sabiedrība pārsteidzīgi reaģē uz skandaloziem materiāliem medijos, reaģē uz konkrētu personu, nevis politisko koncepciju problemātiku, ātri un radikāli mainot attieksmi pret partijām, tā destabilizējot elektorāta struktūru. Mediju darbības zemā kvalitāte izpaužas kā analītiskās pieejas trūkums mediju darbības galarezultātā - rakstos, raidījumos. Medija kā analītiķa loma Latvijā nav attīstīta, kas ļauj šo trūkumu aizstāt ar pieeju informācijas interpretācijai no sensacionālā viedokļa, ekspertīzes un analīzes vietā izvēloties haotiski apvienotu sabiedrības elites viedokļu mozaīku. Latvijas mediji līdz šim nav apjēguši savu lomu kā informācijas apstrādes un publisko diskusiju augstākās kvalitātes parauga, standarta noteicēja lomu. Tā vietā mediji nevis stāv blakus plašākām masām, veidojot orientierus un akcentējot sabiedrības modernizācijai nepieciešamas vērtības, bet ir sabiedrības zemā politiskās kultūras līmeņa paudēji un reflektētāji.

Attiecībā uz partiju darbības atspoguļojumu Latvijas medijos pirms 8. Saeimas vēlēšanām ir iespējams secināt sekojošo:

1. Mediju darbības zemā kvalitāte var novest līdz elektorāta profila sairšanai un apturēt politiskās lojalitātes veidošanos, kas raksturīga Rietumeiropas valstīm (Vācija, Francija, mazāk izteikti Skandināvijas valstīs);

2. Destabilizēt politisko partiju spektru, kas strauji mainās, pateicoties elektorāta nestabilitātei, sekmēt tā turpmāko šķelšanos;

3. Mazināt daudzpartiju demokrātiskās politikas vērtības nozīmi vēlētāju rīcībā, kā arī šīs rīcības prognozējamību.

Recenzijas pamatsecinājums ir šāds - Latvijas mediju zemā kvalitāte, analītiskās metodikas trūkums un orientēšanās uz skandalozu, pavirši izklāstītu informāciju, kas tiek sniegta zemas kvalitātes valodā (gan latviešu, gan krievu), liecina par mediju destruktīvo lomu Latvijas sabiedrības politiskās kultūras stabilizācijā un modernizācijā. Par pamatu šai skeptiskai prognozei kalpo mediju ieņemtā pozīcija attiecībā uz sabiedrības stāvokli - pašreizējās situācijas konstatācija, norobežojoties no aktīvas analītiski pamatotas pozīcijas situācijas uzlabošanai. Mediju pasivitāte atņem sabiedrībai iespēju kvalitatīvai un kritiskai refleksijai par savu attīstības gaitu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 21.03.2004 20:02
Tiešām lieli brīnumi: šis raksts te atrodams jau veselu gadu, bet nav nekādas reakcijas! Ko tas nozīmē? Klusēšana -- piekrišana?

Manuprāt, autors ļoti korektā formā un labi pamatoti pasniedz adekvātu viedokli. Nav zināms, ko autors domā pašlaik, bet par šo -- paldies.

Un -- Paldies Portālam par Denisa H. raksta publicēšanu.

Pieminot te publicētos vadošos viedokļus par mediju ētikas padomes projektu, gribas vēl vērst uzmanību uz to, ka cienījamās žurnālistes, cita vidū tik vienoti pauzdamas argumentu, ka mūsu mediju vidē valdot liela politiska un ideoloģiska dažādība un tai nu draudot briesmas tikt vienādotai vai tml., ir dziļi kļūdījušās.

Izglītots caurmēra lasītājs ir, diemžēl, spiests arvien no jauna un pats sev par pārsteigumu pārliecināties, ka visos mūsu medijos -- tieši kā vecos laikos: lasi avīzi, skaties TV vai klausies radio! -- valda apbrīnojama vienprātība un dziļi vienota, pat vienveidīga attieksme pret norisēm valstī un tautā. Protams, ir jūtami centieni pēc objektivitātes, bet tie nogrimst un pazūd, jo virsroku vienmēr un nemainīgi -- loģiski! -- gūst mediju vadītāju subjektīvā attieksme, kura taču nav noslēpjama! Kāpēc šī attieksme ir tik vienāda?

Toties pretrunu mediju (latvisko, jo par krieviskajiem nevaru spriest, kaut arī neesmu dzirdējusi, ka tie savā starpā strīdētos) starpā nav it nekādu! Biedri, vai esat vai neesat paši to pamanījuši? Pat portālos -- tie paši viedokļi, tie paši "eksperti", tās pašas vecās nostādnes. (Piedodiet, bet arī šis Denisa Hanova raksts šajā portālā parādās tikai kā diskusijas apakštēma.) Tu, cilvēks, meklē un meklē, un nevari atrast pretēju vai citādu nostādni, citu attieksmi, citu vērtējumu, kuru tad varētu salīdzināt un tad izlobīt kaut ko patiesībai tuvāku.

Ilgus gadus lasot, klausot un skatot, vairs nemaz neceru, ka jaunas pieejas, jaunas attieksmes un jauni vērtējumi varētu rasties, kamēr mūsu demokrātija nebūs tiktāl izaugusi, ka varēsim izvirzīt vismaz valsts finansēto mediju vadītājus paši, tiešās vēlēšanās. (Kā Amerikā dažviet pat ciema žurku indētāju ievēlē, par avīzes redaktoru nemaz nerunājot.) Šobrīd joprojām izskatās, ka Denisa Hanova minētā destruktīvā loma (bet es jau sen saku arī -- rīcība) nebūt nav mazinājusies, bet bez pārspīlējuma var runāt jau par tās draudīgajiem apmēriem, kas ir kļuvuši bīstami mūsu valsts neatkarībai.

Paldies par uzmanību.

Citi autora darbi
Luopenminded

Pārvērtējot vadonismu Latvijā 28 Autors:Gatis Krūmiņš, Valdis Tēraudkalns, Mārtiņš Mintaurs, Aivars Stranga, Valters Ščerbinskis, Vita Zelče, Deniss Hanovs

8635669808 bfebc1e94d

Par ko nemēdz runāt 11 Autors:Deniss Hanovs

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Effect of Migration on European Political Thought and Decision-making Process Autors:Artis Pabriks, Deniss Hanovs, Valdis Zagorskis, Roswitha King, Tatjana Muravska, Ivars Indāns, Elgars Felcis, Ali Gitmez, Aija Lulle, Dace Akule