Pētījums aplūko starptautiskās lingvistiskās tiesības un Eiropas valstu valodas politiku, šajā kontekstā izvērtējot Latvijā spēkā esošos valodas ierobežojumus elektroniskajos medijos, šo mediju lomu sabiedrības integrācijā, kā arī Nacionālās radio un televīzijas padomes veidošanas principus un darbību.
Anotācija
Pētījums aplūko starptautiskās lingvistiskās tiesības un Eiropas valstu valodas politiku, šajā kontekstā izvērtējot Latvijā spēkā esošos valodas ierobežojumus elektroniskajos medijos, šo mediju lomu sabiedrības integrācijā, kā arī Nacionālās radio un televīzijas padomes veidošanas principus un darbību.
Pētījumā analizēta Eiropas Savienības un Eiropas padomes valstu likumdošana, kas nosaka valodu politiku medijos, un konstatēts, ka Latvijas izvēlētais modelis – procentuāla ierobežojuma noteikšana elektronisko mediju raidīšanai citās valodās – ir ļoti reti sastopams un eksistē vēl tikai Igaunijā, Moldovā un Nīderlandē. Pētījumā atzīts, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir pieņemti mazākumtautību tiesības ierobežojoši likumi, bet valodu politika medijos veicina nevis sabiedrības integrāciju, bet gan kopienu segregāciju.
Pamatojoties uz šīm atziņām, pētījums sniedz likumdevējiem, izpildvarai u.c. konkrētas rekomendācijas elektronisko mediju jomā, lai garantētu mazākumtautību tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju, vārda brīvību un savas kultūras baudīšanu.
Mediju likumdošana, mazākumtautību jautājumi un Latvijas gadījuma izpēte