Mazliet veselīgas empīrikas 7

Neliela atskaite par paveikto laiski pavadot miglainas un lietainas brīvdienas jeb analizējot datus - NVA reģistrēto personu skaitu ar augstāko izglītību un tā izmaiņas 2013.gada laikā.

Iesaki citiem:

Pēdējo dienu un nedēļu laikā pastiprinājās informācijas plūsma par bezdarba rādītājiem saistībā ar izglītības līmeni. Protams to pavadīja komentāri, kurus varam nosacīti iedalīt divās kategorijās – ticīgie sacīja – viss kārtībā, neticīgie sacīja – nav kārtībā. Informācijas plūsmu pastiprināja diskusija par klasisko jautājumu, kas mums vairāk vajadzīgi – “fiziķi” vai “liriķi”, “darba ņēmēji” vai “darba devēji”? Arī šajos jautājumos, „duelanti” (kā tas ierasts Latvijā kopš sendienām) sadalās divās nesamierināmās grupās – pareizie un nepareizie. Atzīstu, ka empīrika, statistika (it īpaši NVA reģistrētie bezdarbnieki) un vispār informācijas analīze ir imperiālistu, masonu un ļauno spēku izdomājums, kas aptumšo mūsu skaidro un saulaino nākotni. Tomēr sevi labot ir gandrīz neiespējami, lai arī cenšos. Šīs rūgtās pārdomas rosināja mazliet ieskatīties šajās elles dzīlēs, mēģinot iegūt ticamu informāciju. Nodarbinātības Valsts aģentūra reizi pa reizei klusi un nemanāmi nāk klajā ar dažādiem uzlabojumiem un inovācijām, sagatavojot atskaites par situāciju ar bezdarbu Latvijā. 2013.gads maijs ir zīmīgs ar to NVA pārskatos pastiprināti tiek analizēta informācija par bezdarba saistību ar izglītību. Brīdinām, novērojumu skaits ir nepietiekams, lai izdarītu kādus tālejošus secinājumus, bet tā kā ir pagājuši jau daži mēneši kopš procesa sākuma, tad varam vērot pirmos rezultātus.

Pirmkārt, ir vērtīgi un noderīgi aplūkot reģistrēto bezdarbnieku ar augstāko izglītību skaita pa mēnešiem un tā īpatsvara izmaiņas (1.attēls). Komentāri nebūs, ja nu vienīgi, atļaušos Jūsu uzmanību pievērst īpatsvara cikliskām izmaiņām laika gaitā. Man ir hipotēze, ka tas atspoguļo ļoti interesantu mūsdienu cilvēka izvēli t.i. “ziemā strādāju – vasarā atpūšos”. Pieskaitīsim to izglītības nopelniem – sociālā kompetence, elastība un spējas “ziemā” nopelnīt, lai “vasarā” atpūstos ir laba lieta. Tomēr kopējā tendence ir tāda, ka neskatoties uz kopējā skaita samazināšanos, bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars palielinās un sasniedz pēdējo divu gadu vēsturisko maksimumu. Tas nozīmē, ka citādi izglītotas bezdarbnieku grupas veiksmīgāk atrod darbu. Vai tas kaut ko nozīmē? Iespējams, ka jā, bet tas jau ticības jautājums.



Otrkārt, ir vērtīgi un noderīgi aplūkot reģistrēto bezdarbnieku ar augstāko izglītību skaita izmaiņas pa vecuma grupām – ilgstošos, jauniešus (15-24.gadi) un vecāki par 50 gadiem (2.attēls). Komentāri nebūs, ja nu vienīgi, ka veiksmīgāki darba atrašanā ir bezdarbnieki, kas vecāki par 50 gadiem (tas mani personiski priecē un iedrošina). Mazāk veiksmīgi ir tieši jaunieši (nezinu cik liels ir to jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvars, kas tādu ieguvuši jau 15-22 gadu vecumā), kas ienāk darba tirgū pēc augstskolas. Tie varētu būt 22-24.gadi jeb tādi, kas šī gada pavasarī ir veiksmīgi beiguši augstskolu, vasara meklējuši darbu un šobrīd ir izvēles priekšā. Starp citu, lēciens jūnijs – jūlijs ir gandrīz + 200, bet tā tikai sagadīšanās. ;-)





P.S. Rakstot šo sacerējumu dziļi dvēselē skanēja dziesmas vārdi - “... bet līdz šim, ak cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā...”

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jenefee mike

You should comment on the competition comparison of the blog. You can highlight it's mind boggling. Your blog exploration/tour will broaden your conversions. Agen Bola Online Agen Bola Terpercaya Agen Bola Terbaik

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilona Platonova

Kā varu secināt no visai tuvu un kvalificētu cilvēku darba meklēšanas pieredzes pirms dažiem gadiem, tad IT profesiju jomā nez kādēļ bija pilnīgs tukšums darba sludinājumu jomā tieši vasarā. Pāris gadus sanāca, ka darbu zaudējot maijā līdz augusta beigām - septembrim praktiski nebija interesantu sludinājumu. Septembrī parādījās uzreiz vairāki un tad arī persona veiksmīgi iekārtojās darbā. Varbūt tikai sagadīšanās, bet skatīsimies statistiku arī turpmāk.. varbūt arī statistika to var apliecināt?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Latvijas balss

Bez cenzūras. Uzdod jautājumu atbildīgajiem. www.latvijasbalss.lv

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Daiga Kamerāde

Lai atbildētu uz jautājumu vai bezdarbs ir augstāks starp cilvēkiem ar augstāko izglītību (AI) (ko autors, šķiet, uzdod), korekti būtu analizēt bezdarbnieku īpatsvaru (%) katrā izglītības grupā. Piemēram, cik % bezdarbnieku ir starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ar augstāko izglītību un cik % citās izglītības grupās. CSB šādu iespēju nedod, bet ja paskatās citos statistikas datos, piemēram, Eurostat, visas krīzes laikā, viszemākais bezdarba līmenis Latvijā ir bijis un ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību. Piemēram, 2012. gadā Latvijā gandrīz katrs ceturtais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs ar pamatskolas izglītību bija bez darba. Tai pat laikā, bezdarba īpatsvars starp tiem, kam ir AI, bija tikai apmēram 6%. Bažām vai baumām par to, ka bezdarba risks ir augstāks starp tiem, kam augstākā izglītība vai ka mums ir augsti izglītotu bezdarbnieku armijanav nekāda empīriska pamata.
Analizējot bezdarbnieku ar AI īpatsvaru starp bezdarbniekiem, kā to darījis raksta autors, ir viegli izdarīt maldinošus secinājumus, īpaši, ja nav sniegti dati par to, kas notiek citās izglītības grupās. Ja īpatsvars paaugstinās, samazinoties skaitam, tad diez vai bezdarba līmenis šai grupā paaugstinās, visticamāk, citās grupās tas krītas krietni straujāk nekā starp cilvēkiem ar augstāko izglītību. Un tas nebūt nav nekāds pārsteigums – tas krīt no augstāka sākumpunkta, jo krīzes laikā bezdarba līmenis starp tiem, kam pamatskolas izglītība, piemēram, vismaz četras reizes ir pārsniedzis bezdarba līmeni starp tiem, kam ir AI. Tur ir kur krist, kamēr AI bezdarbam tā īsti nav kur krist, jebkurā izglītības grupā vienmēr būs zināms procents bezdarbnieku, tā saucamais „dabiskais bezdarba procents”.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valerijs Sturis

Secinājumiem un algoritmam piekrītu, bet sākotnējā premisa bija savādāka - kāda ir situācija starp reģistrētiem bezdarbniekiem, vērtējot to izglītības līmeni. Tik augstu mērķi pagaidām vēl neizvirziju. Rakstā aplūkota tikai un vienīgi bezdarbieki un tikai tie kas reģistrēti. Jūsu pieņēmumi par stratificēto īpatsvaru ir pilnīgi pareizi ja vērtējam visu izlasi. Problēmas sākas ja analizēta tiek grupas "lokālā" dinamika un tā dara mani bažīgu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valerijs Sturis

Nebūšanai / būšanai reģistrā tiešām nav liela nozīme darba atrašanās. Tomēr sanāk ka personām ar augstāko izglītību "būšana" reģistrā ir svarīgākā ka personām ar citu izglītību, jo īpatsvars palielinās. Jauniešiem līdz 24 arī "būšana" ir svarīga, jo to īpatsvars no personām ar AI arī palielinās. Ko tas nozīmē? varbūt viekārši sagadīšanās ;-)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis

Ko īsti parāda NVA bezdarbnieku skaitļi - vai tie ir cilvēki, kas ir reģistrēti un saņem pabalstu? Ja tā, tad pēc babalsta izsīkšanas uzturēties reģistrā nav liela jēga, kas attiecīgi nozīmē, ka nebūšanai reģistrētam kā bezdarbniekam nav liela sakara ar darba atrašanu.