Atslēgvārdi:

Mazākumtautību bērni “latviešu” skolās - jautājumu vēl daudz 11

Vēl pirms gadiem sešiem vai septiņiem gadiem bija vērojama tendence, ka mazākumtautību skolēni pārnāca uz latviešu skolu 5.–7. klasē, bet tagad arvien vairāk krievu, poļu, baltkrievu un čigānu bērnu jau ar pirmo klasi mācības uzsāk latviešu valodā. Skolu administrācija un pedagogi ir jaunu uzdevumu un problēmu degpunktā.

Iesaki citiem:

Vai ir uz pasaules kāds, kurš nav priecājies par varavīksni? Septiņas krāsas kopā veido kaut ko unikālu. Arī sabiedrība ir veidojums no atsevišķiem elementiem, daudzkulturāla kopiena. Cilvēki ierauga varavīksni, kad ir nolijis lietus – dabā ir noticis kaut kas likumsakarīgs un tajā pašā laikā īpašs. Vai lietus un negaiss šobrīd netuvojas arī vispārizglītojošajām skolām Latvijā, vai arī tieši otrādi – notiek tas, kam objektīvi jānotiek? Situācija valsts kopienā mainās un es vēlos dalīties savās pārdomās par mazākumtautību bērniem Latvijas skolās.

Mūsu pilsētā vēsturiski bija izveidojusies viena divplūsmu skola. Pilsētas dome 1994. gadā nolēma izveidot divas skolas – ar latviešu un krievu mācību valodu. Šobrīd visai pilsētas sabiedrībai ir sāpīgs jautājums – cik ilgi pastāvēs mazākumtautību skola, jo skolēnu skaits tajā sarūk ar katru mācību gadu. Skolā ar latviešu mācību valodu ienāk arvien vairāk krievu, poļu, baltkrievu, čigānu tautības skolēnu. Līdz ar to skolas administrācija un pedagogi ir jaunu uzdevumu un problēmu degpunktā.

Izvērtējot šo situāciju, skola mērķtiecīgi ir iesaistījusies divos vērienīgos projektos: ES Phare grantu programmas “Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” projektos “Čigānu bērns skolā: esi gaidīts” un “Skolas kā daudzkultūru demokrātiskas kopienas attīstība”. Ir pienācis laiks gan skolēniem un viņu vecākiem, gan pedagogiem ne tikai apzināties faktu, ka mēs visi esam vienlīdzīgi, taču ne vienādi, bet arī augstu vērtēt un pozitīvi apstiprināt atšķirības. Visiem jāiemācās izprast un pieņemt dažādo, nepazaudējot savu nacionālo, lai pilnvērtīgi dzīvotu un radītu šajā sabiedrībā, kā arī nenobītos un spētu būt citas sabiedrības pilnvērtīgiem locekļiem.

Visemocionālākie skolas kolektīvam ir katra jaunā mācību gada pirmie mēneši, jo skolā ienāk pirmklasnieki. Mazi cilvēciņi ar iekšēji un ārēji jaušamu satraukumu un neziņu, kā arī ar milzum lielām cerībām. Dubultā šīs emocijas skar vecākus. Latviešu ģimenēs nepastāv jautājums, uz kuru skolu doties (pilsētā ir tikai viena skola ar latviešu mācību valodu), bet ģimenēs, kurās latviešu valoda neskan, ir jau notikusi pirmā lielā izšķiršanās. Aptaujājot vecākus, kas savus bērnus pieteikuši latviešu skolā (tā mūsu skolu visi pilsētā sauc), parādās viņu izvēles būtisks arguments – mēs domājam par savu bērnu nākotni. Es patiesi šaubos, vai kaimiņskolas audzēkņu vecākiem nerūp viņu bērnu likteņi, drīzāk viņi nav pārliecināti, ka bērns spēs pilnvērtīgi apgūt mācību vielu un pašizpausties, baidās, ka bērnam var veidoties arī psiholoģiskas problēmas.

Vēl pirms sešiem vai septiņiem gadiem bija vērojama tendence, ka skolēni pārnāca uz latviešu skolu 5.–7. klasē. Pašreiz aina ir cita, arvien vairāk mazākumtautību bērnu jau ar pirmo klasi mācības uzsāk latviešu valodā.

Mūsu skolā ir desmit sākumskolas klases, tajās mācās 189 skolēni, no kuriem 38 ir cittautieši. Šis skaitlis pieaug, tāpēc izzinām situāciju un mēģinām rast risinājumus problēmām, vislielāko uzsvaru liekot uz sākumskolu.

Aptaujājot desmit sākumskolas klašu audzinātājus, redzam, ka 1. klasē darbā ar cittautiešu bērniem raksturīgākās problēmas ir


  • valodas prasme (pamatā krievu valodā runājošiem bērniem);

  • mācību piederumu trūkums (pamatā čigānu tautības bērniem);

  • lēnāks darba temps;

  • pareizrakstība.


Vairums pedagogu atzīst, ka otrajā un trešajā mācību gadā daļa problēmu vairs nav aktuālas, jo jau no pirmās mācību dienas 1. klasē darbā iesaistās arī atbalsta personāls (logopēds, sociālais pedagogs un, pēc vecāku pieprasījuma, skolas psihologs).

Aptaujā redzams, ka mācību stundu laikā 6 audzinātāji ir pārgājuši uz krievu valodu, lai palīdzētu bērnam saprast kādu jēdzienu. Viena skolotāja nekad nav pielietojusi savas krievu valodas prasmes, bet latviešu valodā citiem vārdiem vienkāršāk skaidrojusi vēlreiz. Ir bijušas iebildes no vecāku puses, ka stundas laiks valsts skolā paredzēts vielas izklāstam latviešu valodā. Ko iesāktu, ja mūsu skolā ienāktu angļu vai somu valodā runājoši bērni?

Mācību process skolā ir organizēts tā, ka periodiski skolēni saņem vērtējumu - savas izaugsmes apliecinājumu. Uz jautājumu: “Vai izliekot vērtējumu, ņemu vērā skolēna etnisko piederību?” atbildes ir viennozīmīgas: “Neņemu vērā”. Taču vairāki skolotāji uzreiz sāk skaidrot situāciju, ka ikdienas “mazajos” vērtējumos ņem vērā bērna individuālos izaugsmes rādītājus, salīdzinot bērnu pašu ar sevi, nevis pielietojot vispārējos kritērijus.

Uzticot sabiedriskos pienākumus, rosinot darboties skolēnu pašpārvaldē, interešu izglītībā, valodu atšķirības netiek ņemtas vērā.

Vairums skolotāju uzskata, lai aktualizētu cittautiešu skolēnu kultūras iezīmes, nav nepieciešami pasākumi konkrētas tautības pārstāvjiem, tie varētu būt pasākumi, aktivitātes visam skolas kolektīvam, izceļot kopīgo un atšķirīgo, mācoties ar to sadzīvot. Skolā vadu krievu sarunvalodas interešu izglītības programmu un 2. pusgadā pulciņa dalībnieki parasti dodas pie sākumskolas bērniem ar priekšnesumiem. Prieks noskatīties, kā atplaukst cittautiešu bērni, jo viņi uztver priekšnesuma saturu, var uzminēt mīklas un parādīt sevi klases biedriem pilnīgi “jaunā gaismā”. Skolas “Popielas” konkursā piedalās arī kaimiņskolas audzēkņi, skan krievu izpildītāju dziesmas.

Viens no svarīgiem faktoriem ikviena bērna veiksmīgai ienākšanai skolā ir klases audzinātāja sadarbība ar skolēna vecākiem. Visbiežāk uzdotie ir vecāku jautājumi par bērna sekmēm, vai bērns tiek līdzi saviem klases biedriem, kā palīdzēt. Dažkārt vecāki lūdz pārtulkot terminus, uzdevumus krievu valodā, bērnu vairāk iesaistīt dažādās aktivitātēs, pastrādāt ar bērnu individuāli pēc stundām. Lūdz skolotāju veikt ierakstus dienasgrāmatā krievu valodā. Skolotāji ir ievērojuši, ka čigānu tautības vecāki parasti neizrāda interesi par bērnu mācību darbu. Pamatā skolotāji atsaucas vecāku lūgumiem.

Ir ģimenes, kurās vismaz viens no vecākiem vai vecvecākiem runā latviešu valodā un spēj sekot līdzi bērna izaugsmei. Taču ir gadījumi, kad vienīgais latviešu valodas nesējs ģimenē ir bērns. Šādas situācijas, kad bērns darbojas kā tulks, pārrunu vadītājs, var novest pie lomu maiņas ģimenē, kad, iespējams, var zust cieņa pret vecāku autoritāti un var rasties komunikācijas plaisa. Pagaidu risinājumu šādām situācijām skolā esam raduši, jo visi sākumskolas skolotāji labi runā krievu valodā un ir spējīgi pilnvērtīgi sarunāties ar vecākiem.

Deviņi skolotāji atzīst, ka sadarbībā ar cittautiešu skolēnu vecākiem nebūtu ieteicamas atšķirīgas darba formas, vienīgi biežāk jātiekas individuāli. Viens audzinātājs ierosina organizēt speciālas lekcijas, apmācības, lai vecāki apgūtu valodu, iepazītos un izprastu latvisko kultūru. Pašreiz strādājam pie pieprasījuma izzināšanas. Ja būs vecāku vēlmes, tad sadarbībā ar pašvaldību meklēsim risinājumus.

Astoņi klašu audzinātāji atzīst, ka nav vērojama tendence cittautiešu skolēnu vecāku mazākai aktivitātei klases vai skolas pasākumos. Skolas padomē no 30 vecākiem 7 nav latvieši. Tas nekad īpaši nav uzsvērts, jo jau ar 1. klasi visiem ir vienādas tiesības un pienākumi. Protams, sabiedrībā valdošie stereotipi un mīti ir vērojami arī skolā, tieši tāpēc kā vienu no galvenajiem uzdevumiem audzināšanas darbā redzam veicināt bērnos izpratni par daudzveidību, tās novērtēšanu un atzīšanu.

Man interesantas likās skolotāju atbildes uz jautājumu, vai un kādi pasākumi skolā būtu jāveic, lai cittautieši adaptētos skolas vidē. Daudzi atbildēja, ka nav saskārušies ar šādām problēmām, ka bērni veiksmīgi ienāk klases un skolas kolektīvā. Vai tiešām tik vienkārši? Situāciju vēl pētīsim. Citi skolotāji ierosina aktivizēt sadarbību ar vecākiem, vairāk iesaistīt bērnus dažādos pasākumos. Daži uzskata, ka pietiek ar skolas organizētajiem adaptācijas pasākumiem visiem skolēniem, kas jau tiek veikti katra mācību gada sākumā. Viens skolotājs adaptācijas pasākumus cittautiešu bērniem uzskata par “ķeksīša” aktivitāti. Skolotāja, kas šajā mācību gadā ir iesaistījusies projektā “Čigānu bērns skolā: esi gaidīts” raksta tā: “Skolotāji varētu iepazīties ar cittautiešu tradīcijām, dzīves uztveri, lai veidotos sekmīgāks kontakts ar šiem skolēniem un viņu vecākiem”.

Ļoti ceru, ka šī mācību gada noslēgumā, kad abu iepriekš minēto projektu darba grupas būs iepazīstinājušas visus kolēģus un skolēnus ar daudzkultūru izglītības nostādnēm, skolā un arī mūsu pilsētā gaisotne būs cita, varavīksne iemirdzēsies! Pagaidām neatbildētu jautājumu vēl ir daudz.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 14.04.2005 13:06
Ko tur īpaši spriest, lielākā daļa spriedelētāju ir kabineta peles. Latviešu valoda? Visi sūtīs bērnus latviešu skolās? Pasakiet to Karginam, Krasovickim, Šabašovam, Komogorcevam, Kabanovam, Plineram,Ždanokai, Petropavlovskim, Allai Morozai, Allai Petropavlovskai, Olgai Avdevičai, Aleksejam Šeininam, Andrejam Kozlovam, Sergejam Krukam,Leonīdam Fedosejevam,Tatjanai Fastai un onkulim Vasjam, kura firma tirgo gurķus Rīgas Centralajā tirgū. Jūs to viņiem nemūžam neuzdrošināsieties pateikt, ja neesat patoloģiskie strīdētāji. Šie saitā savākušies runātāji bieži vien ir savu kompleksu varā, proicējot paša situāciju uz visiem krieviem. Latviešu elite un tie, kas pie tās piesmērējušies,jūsu ceļš uz pilsonisku sabiedrību izrādījies ceļš uz divkopienas valsts noformēšanās. Visi minētie veiksminieki, Kargins&Co ir krievu kopienas elite, un tie nemaz nav mācījušies latviešu skolās, kas viņiem nemaz netraucēja un netraucē: tad kādēļ viņu bērniem būtu jāmācās latviski? Jūs vispār esat pie pilna prāta? Latvijā notiek starpetniskais konflikts savā maigajā formā, un šī spēle ar nacionālām jūtām izgl. reformas veidolā ir tik un tā riskanta. Bet nu tas nekas, visi vienalga vēlas izvilkt no ugunskura jo vairāk kastaņu priekš personīgi sev, pat riskējot apdedzināties. Latv. krievu elite nav ieintereseta reformā, lai nezaudētu savas ietekmes telpu, tādēļ runa ir tikai un vienīgi par to, kāda no elitēm, Latv.krievu vai latviešu, izrādīsies sīkstāka un dzīvotspējīgāka - vārdu sakot, stiprāka un gudrāka. Man gan liekas, ka saucot palīgā Krieviju, Latv. krievu elitei tās izredzes uzveikt kaut to pašu izgl. reformu nemaz nav tik sliktas. Sāks ar izglītības reformu, un tālāk turpinās citās jomās. Tā kā cīņa nav galā. Tās loģika ir tikai un vienīgi do pobednogo konca, līdz uzvaras triumfam: kurš kuru, kompromisi diez vai iespējami, krievu Lielais Tēvijas karš turpinās Latvijas teritorijā, ar ko jūs visus apsveicu. Vēlu jums patīkami strīdēties, palieciet skaidri, ja tas kādam līdzēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 28.02.2005 00:21
AK-am/ai
"Ja ne visas krievu skolas nodrošina pietiekamu valsts valodas prasmi - tā ir valsts politika, jo latviešu skolās LPSR izrādījās iespējams visai veiksmīgi mācīt krievu valodu kā atsevišķu priekšmetu."

Veiksmīgai krievu val. apmācībai/apguvei LPSR laikos bija virkne papildfaktoru - latvieši nemitīgi uzturējās krievu val. veidotajā informatīvajā telpā, un to noteica ne tik daudz viņu pašu labā griba, kā informācijas kanālu pieejamības specifika; nepieciešamība de facto lietot krievu val. kā valsts valodu dažāda līmeņa valsts institūcijās u.tml. Respektīvi, latvieši krievu valodu aktīvi lietoja ikdienā, un tieši šis apsvērums, bet ne kaut kādā ziņā pārāka valsts izglītības politika PSRS laikos noteica salīdzinoši labāko krievu val. kā otras valodas prasmju līmeni starp latviešiem, kamēr krievi ar līdzvērtīgu latv. val . prasmi lepoties nevarēja. Starp citu, nepietiekoša latviešu valodas prasme raksturo arī krievu skolu vecākās paaudzes skolotājus, par ko ne reizi vien jau tika rakstīts politika.lv. Par ko, Jūsuprāt, tas liecina? Arī viņi taču savu izglītību ieguva LPSR laikos, vai ne tā?

Ar nupat rakstīto vēlos pateikt, ka valodas apguvē ne mazāk svarīgas par mācību stundām attiecīgi krievu/latviešu/ angļu/ vācu u.c. valodās, ir valodas ikdienas lietojuma prakse, un te nu es pilnīgi piekrītu I.Druvietes iniciatīvai mainīt valodas mācīšanas rutīnu mūsu skolās. To, ka tas jādara, pie tam neatliekami, parāda gan vecāku vēlme savas atvases sūtīt skolās ar padziļinātu svešvalodu apguvi, gan lielais pieprasījums pēc attiecīgi kvalificētiem repetitoriem un valodu kursiem. Parasta vidusskola Latvijā pagaidām šajā pieprasījumā ir konkurēt nespējīga, un to parāda arī studentu svešvalodu zināšanu visai vājais līmenis.

"Segregācija" - cilvēki ir dažādi un pieprasījums izglītībai viņiem ir atšķirīgs. Jāizvēlas - izglītības sistēma cilvēkiem vai cilvēki izglītības sistēmai? Bet netaisnīgums ir nevis dažādi pakalpojumi dažādiem klientiem, bet visu vienādošana (kas automātiski kādam būs mazāk piemērota) vai atšķirīga līmeņa pakalpojumi.

Nebūsim naivi, vai vismaz netēlosim tādus. Atsevišķs indivīds savu pieprasījumu izglītībai var adresēt privātajām mācību iestādēm, bet ja ir runa par valsts apmaksātu izglītību, tad tas, kurš maksā, arī pasūta mūziku, kā zināms. Protams, sarunas par izglītības kvalitāti visos līmeņos, kuras aktualizējušās pēdējā laikā, rāda, ka ir nobriedis jautājums šo valsts pasūtījumu pārskatīt un pārstrukturēt, gan mācību ilguma, gan satura ziņā. Bet ikvienā valstī, Latviju ieskaitot, tieši izpratne par sava, t.i. nacionālā darba tirgus vajadzībām un specifiku būs tā "augstākā instance", kas noteiks kam, ko un kādā veidā mācīt par valsts naudu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 27.02.2005 23:25
Rex Paies vēl 5 vai 10 gadi, un 95% vecāku sūtīs savus bērnus latviešu skolās. It īpaši jaunie vecāki, kuri paši ir mācījušies krievu skolās

Kur tad jūsuprāt mācījās ne tik jauni vecāki - latviešu skolās? Arī pārsvarā krievu - un izvēlas saviem bērniem krievu skolas! Kādas ir priekšrocības latviešu skolām pašām par sevi - latviešu valodas prasme? Es zinu daudzus cilvēkus, kas studē valodās, kuras skolā apguva tikai kā priekšmetu. Ja ne visas krievu skolas nodrošina pietiekamu valsts valodas prasmi - tā ir valsts politika, jo latviešu skolās LPSR izrādījās iespējams visai veiksmīgi mācīt krievu valodu kā atsevišķu priekšmetu.

Iespējams, ka vecāki tiešām izvēlēsies latviešu skolas - tikai ja valdība veiksmīgi novedīs krievu skolas līdz nekonkurentspējai.

Aleksis arī K.Šadurskis netieši atzina, ka pašreizējā izglītības reforma ir tikai solis ceļā uz vienotu skolu sistēmu un segregācijas izbeigšanu. Principā tas būtu labi. Arī ASV un Francijā ir taču vienota nacionālo skolu sistēma valsts valodā

Tas ir labi, jo tā ir Francijā un ASV... Šī loģika būtu pieļaujama, ja jūs pierādītu, ka ASV un Francija ir paradīzes vai vismaz izglītības jomā ir labākās no esošām valstīm, un jo lielāka valstī ir valodu daudzveidība skolās, jo sliktāk tur sagatavo skolēnus.

"Segregācija" - cilvēki ir dažādi un pieprasījums izglītībai viņiem ir atšķirīgs. Jāizvēlas - izglītības sistēma cilvēkiem vai cilvēki izglītības sistēmai? Bet netaisnīgums ir nevis dažādi pakalpojumi dažādiem klientiem, bet visu vienādošana (kas automātiski kādam būs mazāk piemērota) vai atšķirīga līmeņa pakalpojumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 27.02.2005 22:28
Rex: Tas ir process. Paies vēl 5 vai 10 gadi, un 95% vecāku sūtīs savus bērnus latviešu skolās.

Vai nu būs tik ātri un vienkārši? Protams, arī K.Šadurskis netieši atzina, ka pašreizējā izglītības reforma ir tikai solis ceļā uz vienotu skolu sistēmu un segregācijas izbeigšanu. Principā tas būtu labi. Arī ASV un Francijā ir taču vienota nacionālo skolu sistēma valsts valodā. Bet Latvijā tas var notikt arī krietni lēnāk un sāpīgāk.

Un tad izveidosies "zudusī paaudze" - daudzi nelatviešu skolēni, kuri reformistu/pretreformistu konfliktu dēļ nebūs ieguvuši labu vidējo izglītību. Manuprāt, Latvijā cilvēkresursu nav tik pārmēru daudz. Nevar ignorēt šos cilvēkus - politiķiem ir jāatbild, lai neviens cilvēks "neiekristu reformas plaisā" - arī tad, ja viņam nav paveicies, un viņš 2004. gadā sāka mācīties kādas krievu skolas 10.klasē. T.i. lai viņš var mierīgi mācīties, nejusdamies IZM nepārdomāto eksperimentu kā arī štābistu streiku un protestu apdraudēts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 27.02.2005 22:09
Tas ir process. Paies vēl 5 vai 10 gadi, un 95% vecāku sūtīs savus bērnus latviešu skolās. It īpaši jaunie vecāki, kuri paši ir mācījušies krievu skolās. Reālā dzīve atšķiras no politiķu lozungiem. Ja cilvēks nav mācījies latviešu skolā, tad viņš "uz savas ādas" sajūtīs visu, kas viņam trūkst. Tāpēc lai pasargātu savu bērnu no līdzīgām problēmām, viņš uzreiz sūtīs viņu latviešu skolā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 27.02.2005 21:03
Visvaldis "kaapeec ir tik daudz sarunas par sveshtautieshiem"

Kamēr runās par "sveštautiešiem", nevis mazākumtautībām, būs sarunas, jo būs problēmas. Ar tiem nacionālistiem, kas nevēlas atzīt mazākumu par līdztiesīgu.

"Visas valsts skolas vajag buut latvieshu skolas, kuras maac latvieshu valodaa. Ja kaadi sveshtautieshi grib savas skolas, tad vinjiem par taam skolaam jaamaksaa. Tas tak ir logjiski. Ja sveshtautieshi grib saviem beerniem uztureet savu valodu un kultuuru, tad vinjiem tas ir jaadara - ne Latvijas valstij."

Mazākumtautības jau maksā tikpat lielus nodokļus ka latvieši Latvijas valstij.

Inga D "skoleeniem jau saakot maaciities no pirmaas klases latvieshu skolaa buus labaak veelaak"

Kas tā uzskata, var brīvi sūtīt bērnus latviešu skolā. Bet ļaujiet izvēlēties cilvēkiem!

"Mees dziivojam Latvijaa, un mums ir sava kultuura un tradiicijas, ja kaads veelas ieviest saveejaaas, tad luudzu!bet negaidiet paliidziibu no valsts, jo TE IR LATVIJA"

Latvijā dzīvo un uztur valsti daudzu tautu pārstāvji, kultūra un tradīcijas mums atšķiras. No nosaukuma "Latvija" neizriet, ka saimnieki zemē ir tikai latvieši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inga D 27.02.2005 16:24
Es pilniigi piekriitu. Mees dziivojam Latvijaa, un mums ir sava kultuura un tradiicijas, ja kaads veelas ieviest saveejaaas, tad luudzu!bet negaidiet paliidziibu no valsts, jo TE IR LATVIJA.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Inga D 27.02.2005 16:21
es domaaju, ka runa nav par to kaadaa liimenii krievu skolaa tiek pasniegta loatvieshu valoda, bet runa ir par to, ka skoleeniem jau saakot maaciities no pirmaas klases latvieshu skolaa buus labaak veelaak. Mees nevaram saliidzinaat to, ka visas maaciibas notiek latvieshu valodaa, vai tikai atsevishkji priekshmeti. Veelaak shim beernam nolikt eksaamenus un iestaaties augstskolaa nesagaadaas nekaadas probleemas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 26.02.2005 23:26
Kaa jau es ieprieksh teicu shinii forumaa, kaapeec ir tik daudz sarunas par sveshtautieshiem? Kaapeec sveshtautieshi ir Latvijaa? Dazhi ir "legaalie" imigranti, un tas ir labi. Lielaakaa dalja ir okupanti un vinju peectechi, kuriem nekaadas tiesiibas Latvijaa nav. Visas valsts skolas vajag buut latvieshu skolas, kuras maac latvieshu valodaa. Ja kaadi sveshtautieshi grib savas skolas, tad vinjiem par taam skolaam jaamaksaa. Tas tak ir logjiski. Ja sveshtautieshi grib saviem beerniem uztureet savu valodu un kultuuru, tad vinjiem tas ir jaadara - ne Latvijas valstij.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 25.02.2005 15:49
Skolotājiem tiešam daudz darba - bet vai mūsu izglītības sistēmas vadība dara kaut ko, lai viņiem palīdzētu. Vai pašvaldībām, NVO un skolotājiem netiek sniegta metodiskā palīdzība darbam ar daudzkultūru klasēm? Vai mūsu valstij ir vienota politika attiecībā uz starpkultūru izglītību? jautājumu tiešām daudz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.02.2005 22:20
"Aptaujājot vecākus, kas savus bērnus pieteikuši latviešu skolā (tā mūsu skolu visi pilsētā sauc), parādās viņu izvēles būtisks arguments – mēs domājam par savu bērnu nākotni" -

Būtu interesanti uzzināt, kāpēc tie uzskata, ka krievu skola bērnu nākotnei ir nevēlama. Vai tā nemāca normālā līmenī latviešu valodu? Vai sniedz sliktākas iemaņas citos priekšmetos? Ja tā - kas to izraisa, valsts vai pašvaldības politika?

Saistītie raksti