Atslēgvārdi:

Maza kašķīga tauta un liela kašķīga minoritāte 7

Latviešu prese apkalpo politisko un ekonomisko eliti, bet krievu presei, spriežot pēc tās satura, tāda klienta nav. Tādējādi, orientācija uz populismu ir mēģinājums uzrunāt depolitizēto auditoriju kā patērētāju

Iesaki citiem:

Referenduma rezultāti kārtējo reizi komentētājiem ļāva runāt par krievu preses negatīvo ietekmi uz sabiedrības viedokli. Vispirms gan būtu jāatbild uz jautājumu par vistu un olu: vai prese rada sabiedrības viedokli formulējošo publisko sfēru, vai tomēr otrādi. Pret pirmo versiju liecina internets, kuram Latvijā nav izdevies izveidot no tradicionāliem medijiem atšķirīgu un vērā ņemamu “krievu” diskusiju lauku. Tātad, problēma nav tikai un vienīgi medijā. Laikraksts nav publiskās sfēras aizvietotājs, šī sfēra ir kāda cita sociālā institūcija. Šajā rakstā centīšos ieskicēt sabiedrības viedokli veidojošos faktorus un to, ko krievu avīžu teksti varētu liecināt par nelatviešu sabiedrības uzbūvi.

Krievu avīzes nav viendabīgas, tas apliecina arī “krievu” sabiedrības daudzveidību. Teļegraf ir mērens, Vesti Segodņa ir izteikti dzeltena un populistiska. Konkurences iespaidā ar dzelteno Vesti arī Čas ir daudz atturīgāks. Latviešu diskursā, savukārt, “krievvalodīgie” tiek uztverti drīzāk kā homogēns veidojums, jo tradicionāli tiek akcentēta etniskā identitāte. No krieva tiek prasīts vispirms iemācīties spēlēt balalaiku, jo etniskā identitāte esot sociālās identifikācijas pamats. Pat naturalizējoties, viņš vispirms kļūst par “jaunpilsoni” – atšķirīgu pēc definīcijas un vēl joprojām nemākulīgu. Taču krieviem specifisku etnisku interešu, kas veicinātu sociālo solidaritāti, nav. Citas sociālās, politiskās, ekonomiskās intereses ir kopīgas ar latviešiem, bet šajos jautājumos dalībnieku etniskā piederība kļūst par manipulācijas instrumentu. Proti, ja šīs intereses ir pretrunā ar valdošās elites interesēm (tās intereses, savukārt, vienmēr ir pareizas un tāpēc nav apspriežamas), tad viedokļa nesējs tiek definēts etniskajos terminos un izslēgts no politikas kā ļaunais svešinieks. Ja šādas intereses sakrīt, tad etniskais faktors netiek iztirzāts. Sausā atlikumā paliek tikai krievu nedarbi.

Kādi ir saskarsmes punkti? Krievu avīžu tekstos krīt acīs patērētāju sabiedrības vērtības. Latviešu un krievu prese līdzīgi uzrunā lasītāju kā patērētāju. Vesti bez ierastā dzēlīguma raksta par masu kultūras norisēm, atreferē politiskos un biznesa pseidonotikumus. Šādu PR materiālu nekritiska reproducēšana liecina par skaidri definētas neatkarīgās žurnālistiskās pozīcijas neesamību. Tā, visai detalizēti, ar komplimentiem un bijību pret valsts varu Vesti (19.09.2003.) apraksta Repšes un Paksa lidināšanos ar helikopteri.

Taču masu kultūras integrējošās iespējas latviešu politiķi nav novērtējuši. 20. gadsimta kreisā kritika un labējā apoloģētika demonstrēja masu kultūru kā balstu kapitālismam un valsts ideoloģijai. Iespaidīgākais mūsdienu “opijs tautai” ir televīzija. Latvijas likumdevēja noteiktie valodas lietošanas ierobežojumi gan padarīja par neiespējamu šīs institūcijas izmantošanu sociālās pārvaldes procesā.

Racionālā valoda piemīt arī publikācijām par ekonomiku. Tā ir sfēra (nevis politika), kurā visdrīzāk sastapsim krievu avīžu lasītājus. Tātad lietas, kas tieši skar lasītāju intereses, viņu līdzatbildību par lemšanu, kur ir daudz uzskatamāks ieguvumu un zaudējumu aprēķins, maina runas tonalitāti. Tas ir, ja problēma skar lasītāja taustāmās, privātās intereses, laikraksts sāk pildīt publiskā politiskā komunikatora funkcijas. Neaizmirsīsim, ka publiskās sfēras koncepcijas autors filozofs Jirgens Habermass apgalvojis, ka tieši buržuā – cilvēks, kurš apzinās savas privātās intereses, - rada pilsoni, kurš cenšas samērot šīs intereses ar citu sabiedrības locekļu interesēm.

Krievu un latviešu diskursu domstarpību centrā šobrīd ir skolu reforma. Uzskatu, ka šī problēma jau sen ir pārtapusi par varas attiecību kārtošanu, bet nav saistīta ar izglītības problēmas risināšanu. Abas puses ir gatavas kašķēties, lai demonstrētu varu savā nepiekāpībā. Krievi rīko masu protesta akcijas, zinot, ka tas pievērsīs mediju uzmanību un sakaitinās varu. Vara sakaitinājumu neslēpj. Galu galā, notikuma dramatizēšana piesaista auditorijas uzmanību un rada tik nepieciešamo iekšējā ienaidnieka tēlu. Aizvainojošo vārdu un virsrakstu skaits palielinās publikācijās, kas ir veltītas tieši šai tēmai, jo īpaši daudz avīzē Vesti.

Visbeidzot, īsumā ieskicēšu, kas ir kopīgs vai atšķirīgs vietējai krievu un latviešu žurnālistikai. Runājot ar latviešu žurnālistiem, bieži dzirdu aizrādījumus par krievu žurnālistikas kliedzošo neprofesionalitāti. Domāju gan, ka problēmas pamatā ir Latvijā dominējošais uzskats, ka žurnālistika ir tikai un vienīgi tirgus dalībniece un tai nav īpašas sociālas atbildības. Atšķirību rada tas, ka latviešu prese apkalpo politisko un ekonomisko eliti, bet krievu presei, spriežot pēc tās satura, tāda klienta nav. Tādējādi, orientācija uz populismu ir mēģinājums uzrunāt depolitizēto auditoriju kā patērētāju.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ruta Marjaša 22.11.2003 17:46
Cienijamais Kalmes kungs, Jums ir taisnība: "Tā nu tas diemžēl ir..." Ieteicu izlasīt A.Pabrika pamatīgu rakstu šinī portālā ( Ārlietas} š.ģ. oktobrī un arī komentārus pie tā. Ja saprotam, ka tiekam provocēti, tad labāk neļausimies provokācijām. Visu labu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 04.11.2003 14:04
Principā viss jau ir pareizi, tomēr, paliek iespaids, ka raksta autors tā arī neko būtisku nav pateicis. Uzrakstīts tipiskā "doktoru" stilā, lai "gudri izskatītos". To pašu varēja pateikt īsāk un vienkāršāk.

Lassot krievu presi, tā vien liekas, ka mani grib speciāli satracināt un izprovocēt lai kļūtu par "karojošu nacionālistu"! Vienus un tos pašus faktus var pasniegt dažādi - diemžēl daudzos gadījumos tos pasniedz ar indīgu un aizvainojošu nokrāsu. Tas nu nemaz nenāk par labu starpnacionālajām attiecībā. Tā nu tas diemžēl ir...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 04.11.2003 13:54
Principā pareizs, taču, manuprāt, tā arī neko īsti nepasakošs raksts - tipiskā "doktoru" stilā. To pašu varēja pateikt daudz īsāk un vienkāršāk. Lasot krievu presi, ļoti bieži paliek iespaids, ka mani grib satracināt, lai palieku par "karojošu nacionālistu". Vienus un tos pašus faktus var pasniegt dažādi. Diemžēl tā sauktajai krievu presei ir raksturīgs indīgums un tendenciozitāte, kas nebūt nenāk par labu starpnacionālai saskaņai. Tā nu tas diemžēl ir...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anthea 30.09.2003 15:05
Principā labs raksts. Vismaz viens -otrs varbūt aizies un paņems bibliotēkā Habermasa grāmatas - varbūt ne tikai par publisko sfēru, bet arī par Cita iekļaušanu. Ļo-oti aktuāla grāmata Latvijas situācijā.

Kas attiecās uz varas attiecībām: nu protams, bet vai tas tā nenotiek visā pasaulē? Medijus izmanto, lai manipulētu - un mūsdienu kultūra jau kādu laiku nevis dikutē par vērtībām, bet patērē tās.

Vislabakais secinājums bija par etnisko identitāti ka svarīgāku sociālo identifikāciju latviešu sabiedrībā. Dažreiz pat no ļoti izglītotiem un mūsdienīgiem cilvēkiem dzirdēju: "Tomēr bez etniskās identitātes nevar." Domāju, ka var, miļie, ja indivīds tā grib. Prasīt, lai kāds obligāti pašidentificētos pēc etniskās pazīmes ir nekonstruktīvi. Jāiemācas veidot politisko komunikāciju arī ar līdzpilsoņiem, kuri sevi etniski nekādā veidā neidentificē - bet grib vienkarši piedalīties sabiedrības dzīvē kā indivīdi un ar savu darbu arī veido Latvijas nākotni - kopā ar tiem, kam etniskā identitāte ir izteikta un svarīga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 28.09.2003 23:02
Vērtīgs raksts-autoram ir oriģināls redzējums.Jā tiešam nereti veidojas "sausais atlikums".Attiecībā uz profesionalitātes atšķirībām-ir objektīvs fakts ,ka LR žurnālista izglītību var iegūt tikai latviešu valodā-bet nezinu vai tas ir būtiski. Ja pārmetumi skar rakstus par nacionālo jautājumu-tad ir jaatceras(vai jāiegriežas portāla mēdiju sadaļā) ,ka Latvijā neatkarīgiem mēdijiem ir grūti pastāvēt.Tāpēc notiek process-ir prece-būs pircējs. Ir lieli ekonomiski vai citādi grupējumi,kuri finansiāli palīdz mēdijam par to prasot lojalitāti noteiktās jomās.Nosauciet tos lielos masu mēdijus Latvijā,kuri ir pilnīgi vai daļēji brīvi no šādas lojalitātes paušanas?Man ir grūtības tādu nosaukt(droši vien pāris tādu ir).Piemēram-ja jautājums skar Ventspils virzienu,"NRA" rakstīs vienu,bet "Diena" ko citu -un 'jau iepriekš ,neatkarīgi no faktiem, ir zināma žurnālistu pozīcija.Arī krievvalodīgos mēdijus vairāk vai mazāk skar šāda ietekme.Tikai "lojalitātes joma" bieži ir saistīta ar nacionālām attiecībām un vēlamo valsts virzību valstu sadarbības jomā.Tāpēc dažos mēdijos ir tik asa konfrontācijas atmosfēra ar valsts varu un titulnāciju.

Protams,derētu kāpēc nav attīstījusies izteikta Latvijas krievu diskusiju vide.

Ja runā par krievvalodīgo un latviešu kā 2 kopienu (nosacītu) atšķirīgām pozīcijām daudzos jautājumos,tad nevaru noklusēt problēmu par Ebreju kā kopienas pozīciju -man tā arī nav saprotams ,ko tā uzskata par vēlamu mērķi Latvijas nacionālajās attiecībās,un ko tā uzskata par līdzekli šī mērķa saniegšanai. Diemžēl tas ir tabu temats un tas veicina uzskatu radikalizēšanos- ir publiskās telpas viedoklis un ir " virtuves". Cik man ir zināms tabu parasti skar pašus interesantākos jautājumus.Un arī pašus sāpīgākos.un būtiskākos. Piemēram ,seksu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 26.09.2003 23:00
Nu patiesībā jau nevar krievu preses neprofesionalitāti attaisnot ar itkā pastāvošu sociālo atbildību. Tomēr tie raksti tie veidoti ļoti pavirši, nekritiski un populistiski. Tomēr jāatzīst, ka neko nevar vispārināt un arī krievu prese ievērojami atškiras. Tur, kur nav skarta politika, bet gan ekonomika, krievu prese ir ļoti laba, daudzos gadījumos labāka par latviešu presi - piemēram B&B, Telegraf, arī dažreiz Komersant Baltic...bet piemēram tādās avīzēs kā Čas, Vesti, Padnorama, nekad neko lasāmu nevar atrast...Tajā pašā laikā jāapzinās ka līdzīgi ir ar latviešu presi- piemēram Vakara Ziņas, vai Lauku Avīze ir tikpat tukšas kā Vesti vai Panorama...ekonomikas ziņā slikta ir NRA, arī Diena...lasīt var Dienas Biznesu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 25.09.2003 15:36
Izlasīju,un man pašam palika jocīgi ""ap dūšu""- cik maz mēs viens par otru zinām. Kā tai I.Kalniņa dziesmā. Liekas,ka krievu presi lasa pārsvarā tikai tie latvieši,kuriem tas jādara darba dēļ, jo galva neņem pretī pat visu latviski rakstīto. Interesanti,kā domā autors, vai tas- dalījums, beigsies līdz ar sabiedrības ""eiropiskošanos"" un latviešu valodas zināšanas pieaugumu? Dzirdēju,ka KF ĀM paziņojusi,ka par varītēm centīsies panākt ,lai krievu valoda būtu valsts valoda ""tuvējās ārzemēs"".Autors valodu nav minējis kā galveno apvienotāju, tikai konstatējis sašķeltību pēc tās pazīmes.

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 6 Autors:Sergejs Kruks