Atslēgvārdi:

Mazā Alūksnes filantropija 0

Kopienu fondiem ļoti svarīgi ir sadarboties ar vietējām pašvaldībām, bet vēl svarīgāk ir, lai projektu iesniedzēji un realizētāji būtu rajona iedzīvotāji.

Iesaki citiem:

Alūksnes rajona Kalncempju un Zeltiņu pagasta grantētie ceļi ir tukši. No māju logiem vietumis raugās rūpju pārņemtas sejas. Jaunie aizbraukuši uz Eiropu laimi meklēt, jo Latvijas laukos neredz nākotnes perspektīvu un iespējas.

Arī Alūksnē dzīvojošie jaunieši steidz doties uz Eiropu. Tikai prombraukšanas iemesli ir citi: iespēja piedalīties nevalstisko organizāciju (NVO) apmaiņas programmās un informatīvajos semināros. Tiesa gan, ne peļņas nolūkos. „Mūsu kopienu fondā un NVO iespējas darboties tiek dotas katram. Pārsvarā šeit strādā brīvprātīgie”, stāsta Alūksnes Kopienu fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece. Arī brīvprātīgā.

„Alūksnē tāpat kā daudzās citās Latvijas pilsētās ir samērā augsts bezdarba līmenis un nav lielu ražošanas uzņēmumu, tāpēc fonda dibināšanas pirmsākumos man radās iespaids, ka fonds varēs itin veiksmīgi darboties, jo saņems lielu iedzīvotāju atbalstu. Es nekļūdījos. Atbalsts ir patiešām liels. Kopienu fondu darbībā ir svarīgs brīvprātīgo ieguldījums, bet brīvprātīgie rodas tad, kad cilvēkiem ir motivācija kaut ko darīt. Motivācija var būt arī nauda, taču alūksniešiem svarīgāk ir būt ieguvējiem savas pilsētas izaugsmē,” skaidro Dzintra Zvejniece.

Lai atbildētu uz jautājumiem, kas ir kopienas fonds, kādas ir vadlīnijas un „ko kopienu fonds ziemā ēd”, Dzintra Zvejniece un fonda dibinātāja Santa Stopniece neilgi pirms fonda dibināšanas 2005.gadā devās Latvijas kopienu fondu apmaiņas braucienā uz Poliju un Slovākiju, kur ar lielu interesi uzklausīja cittautu kopienu fondu darbiniekus un apskatīja fondu darbību klātienē. Toreiz pēc atbraukšanas Dzintrai Zvejniecei radās daudz praktisku atziņu. Viņas mērķis nu jau bija dibināt un vadīt kopienu fondu Latvijā.

Kopumā iegūtās atziņas vēstīja kopienu fondu pamatpostulātus un definēja filantropijas, nepieciešamību, kā arī radās reāls priekšstats par to, ka bez atbalsta iztikt nav iespējams. Tāpat tika apzināts, ka fonda vajadzībām pietiktu ar vienkāršām, demokrātiski iekārtotām telpām, bez zelta rokturiem un ozolkoka parketa un tas, ka par katru iztērēto santīmu ir jāatskaitās sabiedrībai, kura lielā mērā ir atbildīga par atbalstu fondam.

„Brauciens bija ļoti nepieciešams, taču toreiz fonda dibināšana bija tikai iecere un mēs nezinājām, vai to spēsim paveikt. Pirms gada apmeklējām piecus fondus Slovākijā un Polijā. Šo braucienu toreiz finansēja Baltijas – Amerikas partnerattiecību programma. Polijā un Slovākijā kopienu fondiem ir milzīga pieredze. Toreiz, kad bijām tur, šie fondi darbojās jau vismaz septiņus gadus, taču Amerikā ir vēl senākas filantropijas tradīcijas, tur šāda veida fondi darbojas ļoti sen. Šis brauciens mums parādīja, cik ļoti svarīgi ir sadarboties ar vietējām pašvaldībām un vēl svarīgāk ir, lai projektu iesniedzēji un realizētāji būtu Alūksnes rajona iedzīvotāji. Tas ir viens no veidiem, kā uzturēt kārtībā un sakārtot dzimto pilsētu, novadu. Mūsu pilsēta ir maza, šeit nav daudz turīgu uzņēmēju, kuri varētu ziedot fondam milzīgas naudas summas, bet tieši tādēļ mēs ejam pa solim un sadarbojamies pa solim.”

Un patiesi, Alūksne ir sakopta, sakārtota un bieži atrodas kultūras notikumu krustugunīs. Tomēr no simts gramiem kultūras nebūsi paēdis, tāpēc interesējos, kā kopienu fondu darbinieki un projektu vadītāji tiek pie izdzīvošanas minimuma. „Pastāvīgi algoti darbinieki mūsu kopienas fondā ir tikai divi. Divas meitenes, kuras mums ieteica Valsts nodarbinātības aģentūra. Pārējie esam brīvprātīgie. Jūs noteikti jautāsiet, kā tas nākas, ka cilvēki ir ar mieru strādāt par velti, taču gluži par velti tas nav, jo katra projekta finansējums paredz atlīdzību arī projekta koordinatoram no fonda puses. Negribu to atkal atkārtot, taču kopienas fonds nenodarbojas tikai ar līdzekļu piesaisti. Mēs esam aktīvi sociālo pārmaiņu veicinātāji sabiedrībā. Un brīvprātīgie taču ir sabiedrības daļa. Mēs visi gribam dzīvi padarīt patīkamāku, ērtāku. Brīvprātīgo ieguvums ir iespēja braukt pieredzes apmaiņā uz dažādām Eiropas valstīm, un daudzi jaunieši, kas darbojas mūsu organizācijā ir kļuvuši gandrīz pastāvīgi lidostu apmeklētāji. Kā atbrauc no viena semināra, tā dodas uz citu. Tā mēs maināmies. Mainās mūsu uzskati un pieredze. Kā ļoti pozitīvu piemēru varu minēt mūsu divas pastāvīgās darbinieces. Abas jaunietes, kopš darbojas fondā, ir apguvušas angļu valodu tādā līmenī, ka var brīvi sarunāties ar kolēģiem no Holandes. Vēl interesanti ir tas, ka fondā darbojas dažādu gada gājumu cilvēki, starp kuriem neveidojas raksturīgie paaudžu konflikti. Gluži vienkārši – mēs kopīgi rūpējamies par novadu, kurā dzīvojam, lai arī mūsu bērniem un mazbērniem būtu patīkami šeit dzīvot, lai nav jābrauc uz Īriju,” stāsta Dzintra Zvejniece.

Alūksnes kopienas fonda viens no mērķiem, līdzīgi kā citiem kopienu fondiem Latvijā un Eiropā, ir izkopt vietējās filantropijas tradīcijas un sekmēt novada kultūr-sociālo attīstību, taču nevienas aktivitātes pamatā nav peļņas gūšanas nolūka. Netiek rīkoti konkursi „savējiem” un „grozīta” uzņēmēju nauda, kaut arī sadarbība pamatā ir tieši saistīta ar vietējiem uzņēmumiem, pašvaldību un vietējiem sabiedrības pārstāvjiem.

„Mūsu fonda darbība pārsvarā ir orientēta uz Alūksnes labiekārtošanu bērnu un jauniešu interesēs. Un mums tas izdodas, jo astoņpadsmit mēnešu laikā ir atbalstīti 27 projekti. Tas ir ievērojams skaitlis tik mazai pilsētai, kāda ir Alūksne. Šogad pirms Saeimas vēlēšanām pilsētas centrā tika izveidotas vairākas akas, no kurām ikviens izslāpušais varēja padzerties. Pilsētas iedzīvotāji bija ieintriģēti, kura partija šoreiz pielabina vēlētājus, taču beigās noskaidrojās, ka šīs akas ir kāds jauniešu iesniegts un atbalstīts projekts, lai palīdzētu pilsētai veldzēties vasaras svelmē.

Iesākumā sabiedrība nebija tik atsaucīga kā tagad un skatījās ar aizdomām, jo ziedojumu un ar filantropiju saistītās lietas liek aizdomāties - kam tas izdevīgi? Kurš mani grib apkrāpt? Tomēr ar katru realizēto projektu pilsētas uzticība arvien pieauga. Pat kāds represēto klubs, kurš uz mūsu fondu lūkojās ar galēju neuzticību, kļuva par mūsu sadarbības partneriem pēc tam, kad tika atbalstīti trīs viņu iesniegtie projekti. Pamazām cilvēki saprot, ka paši būs tikai ieguvēji.”

Kopienas fondi Latvijā, kas atrodas Talsos, Valmierā, Madonā, Lielvārdē un Alūksnē ir pierādījuši savu ilgtspēju un efektivitāti sabiedriskā labuma veicināšanā un ir atdzīvinājuši kopienu filantropijas jeb inovatīvās labdarības principus Latvijā kopš 2003.gada. Visi šie fondi darbojas pēc pasaulē populāra kopienas fonda modeļa, neatpaliekot no daudzām Eiropas valstīm, tomēr šie fondi spēs pastāvēt vienīgi tad, ja sabiedrība tieksies uz labākiem, kvalitatīvākiem dzīves apstākļiem un ilgtspējīgu attīstību.



Šī publikācija tapusi Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programmas finansēta projekta ietvaros. Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programma nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu.

Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programma ir ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības institūta kopīgi finansēts fonds, kura mērķis ir nostiprināt nevalstisko organizāciju (NVO) profesionalitāti un ilgtspēju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī sekmēt labdarības un dažādu vietēju NVO finansējuma avotu attīstību Latvijā. Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programmas darbību Latvijā administrē Sorosa fonds – Latvija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733