Raksts

Marksa un Ļeņina ideju piekritēji Eiropas Parlamentā


Datums:
08. jūnijs, 2004


Autori

Renārs Danelsons


Radikāli kreisie EP deputāti kritizē sadarbību ar NATO, uzskatot to par Aukstā kara palieku. Viņuprāt, miers pasaulē sasniedzams ar ekonomiskiem, nevis militāriem līdzekļiem, izlīdzinot dzīves līmeņa atšķirības starp Ziemeļiem un Dienvidiem.

Galēji kreisie Eiropas Parlamentā ir bijuši pārstāvēti gandrīz visos tā sasaukumos, un šobrīd Eiropas Apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (EUL/NGL) ir ceturtā lielākā ar 55 deputātiem. Tradicionāli Eiropas galēji kreiso grupā ir liela Vidusjūras valstu ietekme, ilgus gadus “toni nosaka” Itālijas Komunistiskā partija un Francijas Komunistiskā partija, kā arī Spānijas Apvienotie kreisie, Grieķijas un Portugāles komunistiskās partijas. Gandrīz puse no dalībvalstīm – 12 nav šobrīd vispār pārstāvētas šajā frakcijā, bet vislielākais deputātu skaits nāk no Francijas. Latvijai šajā deputātu grupā šobrīd nav pārstāvniecības, bet ievēlēšanas gadījumā tajā plāno darboties Latvijas Sociālistiskā partija, kuras deputāts Martijans Bekasovs jau ir strādājis šajā grupā, kad bija EP novērotājs.

Ziemeļu un dienvidu kreiso brālība

EUL/NGL grupu veido deputāti, kas ievēlēti EP no dažādām sociālistiskām un komunistiskajām partijām. Savu līdzšinējo nosaukumu, pievienojot Eiropas Apvienotajai kreiso spēku grupai tā otro daļu, partiju grupa ieguva 1995. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās Somija un Zviedrija. Ziemeļvalstu galēji kreisās partijas vēlējās uzsvērt savu identitāti, jo līdz tam partiju grupā bija pamatā pārstāvētas tikai Vidusjūras reģiona valstis, un tās tradicionāli bija noskaņotas pret bagātākām valstīm ES ziemeļos. Ziemeļvalstu zaļo kreisās partijas šobrīd veido savu īpašu apakšfrakciju partiju grupas iekšienē.

Interesanti, ka šajā partiju grupā ir noteikts – ja kāda jauna partija vēlas iestāties no dalībvalsts, kas jau ir pārstāvēta šajā grupā, tad tai ir jāsaņem piekrišana no savas valsts jau pārstāvētās partijas. 1999. gadā pēc EP vēlēšanām diezgan ilgi Francijas trockistu partijai vajadzēja gaidīt, kamēr Francijas Komunistiskā partija deva savu “zaļo gaismu” šīs partijas dalībai EP frakcijā.

Šai partiju grupai laiku pa laikam pievienojas atsevišķi deputāti no citām partiju grupām, tādējādi arī EP tiek praktizēta Latvijā labi zināmā deputātu “staigāšana” no vienas frakcijas uz citu. Kā redzamāko piemēru jāmin bijušo vides komisāru no Itālijas, sociālistu Karlo Ripa di Meana, kas pievienojās galēji kreiso grupai 1998. gadā. Tradicionāli šai kreiso radikāļu grupai pievienojas deputāti no Eiropas Sociālistu partijas grupas vai Eiropas Demokrātu un dažādo spēku grupas.

Bez Eiropas nākotnes vīzijas

Eiropas galēji kreiso partiju grupai tradicionāli trūkst Eiropas nākotnes redzējuma. Grupas iekšienē jau gadu desmitiem nav vienota viedokļa par to, kādai jābūt Eiropas integrācijai, tāpat tai nav arī skaidras attieksmes pret ES paplašināšanos.

Savas darbības pamatā galēji kreisie uzsver sociālos jautājumus – nodarbinātības attīstību un cīņu pret bezdarbu, sociālo solidariāti, nepieciešamību pēc augstiem sociālajiem pabalstiem. Attiecībās ar trešajām valstīm grupa par savām prioritātēm izvirza taisnīguma un demokrātijas principus, kā arī cīņu par globālu vides saglabāšanu. Kreisie radikāļi uzskata, ka Eiropa ir atbildīga par zemo dzīves līmeni trešās pasaules valstīs, un tādēļ atbalsta liberālu imigrācijas politiku, ļaujot nabadzībā slīgstošiem indivīdiem no visas pasaules pārcelties uz dzīvi ES. Arī ES iekšienē tiek uzsvērta visu dalībvalstu vienlīdzība un kritizēta lielo dalībvalstu vēlme izlemt visu dalībvalstu pilsoņus skarošus jautājumus. Lai to ierobežotu, kreisie aicina palielināt nacionālo parlamentu lomu.

Kopējā ārējā un drošības politikā kreiso grupa aicina uz ciešāku sadarbību ar citām Eiropas valstīm, ar to domājot Krieviju un citas bijušā sociālistiskā bloka valstis, kā arī EDSO. Tajā pat laikā tiek kritizēta sadarbība ar NATO, kura tiek uztverta kā Aukstā kara palieka. Kreisie radikāļi uzskata, ka pirmām kārtām miers pasaulē sasniedzams ar ekonomiskiem, nevis militāriem līdzekļiem. Lai ierobežotu lielo migrācijas vilni pēdējos gadu desmitos visā pasaulē, ir jāizlīdzina dzīves līmeņa atšķirības starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Tāpat uzsvērta nepieciešamība cīnīties pret rasismu un ksenofobiju.

ES pēdējā paplašināšanās nav devusi lielu “pienesumu” kreiso radikāļu grupai, jo tai pievienojušies tikai seši deputāti no jaunajām dalībvalstīm. Tomēr nav izslēgts, ka šajās vēlēšanās viņu ietekme var pieaugt, jo situācijā, kad visās ES valstīs sastopama lielas iedzīvotāju daļas skepse pret Eiropas integrācijas procesu, skeptiskie kreisie radikāļi var šķist vēlētājiem pievilcīga izvēle.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!