Foto: Oriģināls

Ja SAB mājaslapas uzdevums ir sniegt objektīvu informāciju par biroju, tad tas daļēji ir sasniegts. Tomēr valsts iestāžu mājaslapām ir arī citi uzdevumi – piemēram, uzlabot savu tēlu vai veicināt iedzīvotāju vēlmi sadarboties ar tām. Šajā ziņā mājaslapa ir tik pat tālu no ideāla kā Jēkabs Līme no Džeimsa Bonda.

Pēc desmit gadu darbības Satversmes aizsardzības birojs (SAB) izveidojis arī interneta mājaslapu. Salīdzinot ar laiku, kad pat SAB adrese tika uzskatīta par teju vai valsts noslēpumu, klātbūtne tīmeklī ir pozitīvs solis. Lapā vairākkārt uzsvērts, ka tās uzdevums ir sniegt “patiesu un objektīvu informāciju”. Šāds mērķis ir absurdi neprecīzs un liek domāt, ka īstie uzdevumi ir citi – piemēram, lai direktors būtu apmierināts un lai SAB formāli būtu sava mājaslapa. Ņemot vērā, ka katram trešajam biroja darbiniekam nav augstākās izglītības, tas nepārsteidz.

SAB vienvadība

SAB mājaslapa atveras ar sadaļu “Jaunumi.” Šāda ne visai tradicionāla pieeja labi raksturo vispārējo šī izdevuma raksturu – tas ir uz iekšu vērsts un noslēgts. Ņemot vērā, ka lappuse publicēta nesen, šinī sadaļā ir tikai trīs ziņas. Pirmkārt, informācija par SAB 10 gadu jubileju. Otrkārt, ziņa, ka Jānis Kažociņš šodien lasījis lekciju LU politoloģijas studentiem. Tā kā datums nav norādīts, iespējams, ka lekcijas notiek ik dienu. Cita starpā Kažociņa kungs studentiem pavēstī, ka SAB nevar veiksmīgi darboties bez valsts atbalsta. Ņemot vērā iestādes specifiku, noslēgtību, īpatnējo kadru politiku un mājaslapā vismaz trīsreiz uzsvērto “vienvadības principu”, rodas priekšstats par SAB kā no valsts neatkarīgu individuālo uzņēmumu. Trešā ziņa ir par jau minētās mājaslapas atvēršanu.

Kad lasītājs ir uzzinājis jaunumus, var doties pie sadaļas “Par mums”, t.i., par SAB. Tā sākas ar apgalvojumu, ka SAB ir Latvijas drošības iestāde, tās direktors ir Jānis Kažociņš, bet viņa vietnieks – Uldis Dzenītis. Publicēts arī direktora ievadraksts. Tas sastāv no aptuveni septiņām rindkopām. Runājot par pasauli, Eiropu, NATO, globālo terorismu, Afganistānu, Irāku un citiem “izaicinājumiem”, Kažociņš tikai sestajā rindā attopas pieminēt, ka galvenā SAB prioritāte ir Latvijas iedzīvotāju drošība.

Iestādes vadītāja novietošana pašā priekšā liek domāt par “vienvadības” negatīvajām sekām, t.i., pārmērīgu vienas vai dažu vadošu personību izcelšanu. Man kā Latvijas pilsonim ir gluži vienalga, vai SAB vada Jānis Kažociņš, Pēteris Samtiņš vai Jēkabs Līme. Es vēlos būt pārliecināts, ka šī iestāde neatkarīgi no tā, kurš to vada, dod efektīvu ieguldījumu Latvijas valsts drošībā.

“Par mums” turpmākais teksts sastāv galvenokārt no “griez un līmē” stilā veidotas dažādu likumu fragmentu kompilācijas. Būtu labi, ja lapas veidotāji citātus atzīmētu precīzāk. Diemžēl hipersaites, kas ir viens no interneta veiksmīgākajiem rīkiem, praktiski netiek izmantotas. Tomēr galvenā problēma ar likumu tekstu tiešu citēšanu ir tā, ka normatīvie akti ir rakstīti juridiskā valodā un ne vienmēr ir viegli uztverami. Tā, piemēram, apmeklētājs uzzina, ka:

“SAB darbība nav ierobežojama atkarībā no personu pilsonības (pavalstniecības), dzimuma, tautības, vecuma, dzīvesvietas, izglītības, sociālā, dienesta un mantiskā stāvokļa un amata, to politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem, piederības pie partijām vai citām sabiedriskajām organizācijām.”

Par kādām personām ir runa? Par SAB darbiniekiem vai par to, ka nezināmas personas varētu censties ierobežot SAB darbību, pamatojoties uz reliģiskiem uzskatiem?

Sadaļas beigās minēts, ka SAB iekšējā struktūra ir valsts noslēpums, bet tā atbilst biroja uzdevumiem. Nākas ticēt uz vārda, bet tomēr labi, ka birojam ir struktūra, kas atbilst veicamajiem uzdevumiem. Ņemot vērā, ka tas ir īpaši uzsvērts, jāsecina, ka citās valsts institūcijās tā nav.

Prioritātes

Sadaļa “SAB prioritātes” ar savu lakonismu un salīdzinoši vienkāršo valodu rada patīkamu kontrastu. Šeit minētas četras prioritārās jomas un dots īss paskaidrojums, kāpēc tās ir tik svarīgas.

Divas apakšnodaļas

“NDI” jeb Nacionālās drošības iestāde ir šīs mājaslapas oāze. Šeit labi atspoguļots fakts, ka iepriekšējos gados NATO un ES noslēpumu glabāšana ir bijusi absolūta SAB prioritāte. Sadaļa veidota bez īpašas iedvesmas, bet ir pārskatāmi strukturēta un viegli lietojama.

To gan nevar gluži teikt par sadaļu “TSDC” (Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs). Vienotā tekstā izklāstītā informācija tā arī nedod skaidrību, vai TSDC vispār ir SAB apakšstruktūra. Rodas iespaids, ka šī iestāde ir zem SAB spārna darbojošos vēsturnieku kopa, kas pēta gan totalitāro režīmu sekas, gan Latvijas izlūkdienestu, gan nacionālo partizānu vēsturi. Tā kā man nav skaidrs, ar ko minētie pētījumi palīdz uzturēt Latvijas drošību, kā arī tas, kāpēc šāda tipa iestāde ir SAB sastāvā, rodas vēlme apšaubīt apgalvojumu, ka SAB “struktūra atbilst veicamajiem uzdevumiem”.

SAB un sabiedrības atbalsts

Sadaļa “Kontakti” varētu būt vieta, kur paskaidrot pilsoņu atbalsta nozīmi biroja darbā. Gan amerikāņu CIP, gan britu MI5 mājas lapās šāda uzruna ir būtiska kontaktinformācijas sastāvdaļa. Tomēr Jānis Kažociņs savā ievadrakstā sadarbību ar pilsoņiem piemin tikai sestajā no septiņām rindkopām. Tāpēc nav brīnums, ka šeit dots tikai viens tālruņa un telefaksa numurs, kā arī viena e-pasta adrese. Arī biroja adrese nezināmu iemeslu dēļ nav norādīta. Ir zināma gan NDI atrašanās Valdemāra ielā, gan TSDC adrese Šķūņu ielā, bet, lai uzzinātu, ka SAB adrese ir Miera ielā, jāapmeklē Tieslietu ministrijas lappuse.

Potenciāli visinteresantākā daļa ir “Jautājumi un atbildes”. Šeit brīvā formā ir sniegtas atbildes uz dažiem jautājumiem, kuras pēc lappuses veidotāju ieskatiem varētu urdīt apmeklētāju prātus. Cik noprotams, gan jautājumu formulējums, gan atbildes ir bijušas pašu veidotāju ziņā, un tādēļ nav skaidrs, kāpēc jautājumi tik bieži netiek atbildēti pēc būtības. Tā, piemēram, atbildē uz jautājumu “Kā tiek organizēta SAB darbība?” tiek rakstīts par to, kas pārrauga SAB un kas ievēl direktoru. Uz jautājumu “Vai SAB nodarbojas ar spiegošanu?” tiek sniegts paskaidrojums, ka SAB veic izlūkošanu. Ja lasītājs ir uzdevis šādu jautājumu, tad jau būtu tikai godīgi dot skaidru atbildi, nevis runāt aplinkus un likt secināt pašam.

Secinājumi

Ja lapas veidotāju uzdevums tik tiešām ir sniegt patiesu un objektīvu informāciju par SAB, tad var teikt, ka tas daļēji ir sasniegts. Man nav nekāda pamata uzskatīt, ka sniegtās ziņas ir nepatiesas vai neobjektīvas. Tomēr valsts iestāžu mājaslapām ir arī citi uzdevumi – piemēram, sniedzot ziņas par sevi, uzlabot savu tēlu. Vai arī veicināt iedzīvotāju vēlmi sadarboties ar tām. Šajā ziņa SAB mājaslapa ir tik pat tālu no ideāla kā Jēkabs Līme no Džeimsa Bonda.