Atslēgvārdi:

Mans gadsimts ir miris 6

Bēru sajūtas nebija. Tā, šķiet, izdzīvota agrāk. Pirms trim mēnešiem, kad mainījās Dienas īpašnieki. Vai varbūt pirms pusotra gada, kad no Dienas prom gāja Ēlerte.

Iesaki citiem:

Vai varbūt pat vēl agrāk – pirms divarpus gadiem, kad pati uzdrošinājos spert soli pāri Dienas slieksnim, lai pārliecinātos, ka arī aiz tik, kā toreiz šķita, stabilajām redakcijas glāžu sienām ir dzīve. Ka viss vēl nebeidzas līdz ar Dienas atstāšanu.

Tagad no Dienas aizgājusi virkne manu kolēģu. Zvanīja pievakarē kādreizējā kolēģe un šausminājās – ak, kas nu tagad Dienā notiek! Viņai laikam bija tā kapsētas sajūta. Nu kaut kā tā, kā ir tad, kad kaut kas ir beidzies. Kaut kas tāds, pie kā tu pats ilgi esi bijis piederīgs. Ko esi sajutis par savu. Par kaut ko no tevis neatraujamu. Nesaraujamu. Stiprāku par nabas saiti.

Bet man kolēģu solis šķita tik loģisks, tik skaidrs, tik senzināms. Nu nebija tas pārsteigums, jo pēdējo mēnešu notikumi tieši uz to arī veda. Ko gan viņi citu varēja darīt? Palikt nevarēja.

Šis ir vismaz manas Dienas gals. Jo mana Diena pirmām kārtām ir konkrēta komanda – konkrēti cilvēki, domubiedri, kas rada idejas un saturu, kam paši tic, un strādā, pamatojoties uz vērtībām, kas viņiem ir svarīgas. Žurnālistika nav un nevar būt konveijera darbs, kur dažādus aņķinus saskrūvē kopā vienalga, vai tevi tur augšā vada Jānis, Pēteris vai Anna. Žurnālistikā ir svarīga komanda. Ja tās nav, tad nav arī satura. Nē, nu, protams, ir saturs, kam tā radītāji paši, ļoti iespējams, netic. Un, ja netic paši, tad nenoticēs arī lasītājs, jo tas jau jūt, kad ir patiesi un no sirds un kad – tikai tāpat vien – aiz tā, ka vajag kaut ko darīt. Vai arī kad ir tā liekulīgi – nu kā Oļiņiete, kas staigāja ar Dieva vārdu mutē, bet darbos Dieva vārdu dubļos iemīcīja un aizmirsa. Un arī liekulību lasītājs jūt. Un abonēšanas kampaņā „nobalso” pret. Jo par liekulību nav vērts naudu tērēt.

Manā izpratnē Dienas beigas sākās krietni ātrāk. Jau senākos laikos, kad pamazām šķīda un izšķīda ilgi vāktā un profesionāli izdreijātā žurnālistu komanda. Un Dienas profesionālā krīze diemžēl sakrita ar finansiālo krīzi un ar jauno tehnoloģiju bumu. Trīs vienā. Liktenīgi – viss kopā, vienlaikus un graujoši.

Neapskaužamā situācijā ir nonācis Tralmaks, kurš abonēšanas kampaņas laikā ir palicis bez daļas žurnālistu. Bet, lai maksātu naudu par avīzi veselam gadam, ir vajadzīga uzticība. Uzticība žurnālistiem un uzticība medijam. Cik daudzi lasītāji būs saglabājuši uzticību Dienai arī pēc piektdienas notikumiem?

Neapskaužamā situācijā ir nonākusi Dace Andersone. Jau grūti bija iekāpt Ēlertes kurpēs, jo viņa bija uzstādījusi savus standartus. Diena bija viņa, un viņa bija Diena. Avīze bija fenomens, jo postpadomju telpā nāca ar jaunu pieeju žurnālistikai. Cilvēki, kas redakcijā ir vēl no pirmsākumiem, labi atceras laikus, kad bija citādāk – kad Diena bija kas līdzīgs ģimenei, kas ļoti tuvs, kura dēļ ir vērts ziedot dzīves stundas, dienas lielāko daļu pavadot redakcijā.

Tiesa, Dienā jau labu laiku, lai neteiktu – krietni ilgi – tā visa vairs nebija. Jau sen bija notikusi noslāņošanās. Bet bija cilvēki, kas tos vecos laikus atcerējās un strādāja tā, it kā vēl būtu tā ģimenes sajūta. Jo viņi Dienu izjuta par savu. Vairāki no viņiem ir uzrakstījuši atlūgumus. Vēl daži – aizgājuši atvaļinājumā. Jo žurnālists, kam, visticamāk, kā Latvijas vidējam iedzīvotājam ir parādsaistības un kas visu laiku ir dzīvojis no algas līdz algai, uzreiz tā vienkārši darbu pamest nevar. Jo mediju tirgus jau tā Latvijā ir stipri ierobežots, bet krīzes laikā tas žurnālistus ir piespiedis pie sienas – vai nu lepni paceltu galvu aizej idejas vārdā un pārtiec labākajā gadījumā no lauku radu žēlsirdībā iedāvinātajiem kartupeļiem, vai arī, zobus sakodis, pārkāp saviem principiem un strādā jaunajai priekšniecībai, lai pats nopirktu kartupeļus.

Man no sirds ir žēl manu ilggadīgo kolēģu, ar kuriem Dienā esmu sajutusies tik vienota. Tik vienota gan satura veidošanā, gan arī bažās un sāpēs par kādreizējās vadības tuvredzību un vājo personāla politiku. Nu es tikai no attāluma varu just vienotību tajā, kas ir noticis. Un vienlaikus arī varu atzīt – šīs ir likumsakarīgas beigas tam, kas sākās jau pirms vairākiem gadiem.

Likumsakarīgas beigas Ēlertes un Ašeradena avīzei. Beigas kādam laikmetam. Kādam gadsimtam. Kādai ērai.

Manai ērai. Manam gadsimtam. Jo mana Diena ir mirusi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


reality 13.10.2009 21:58
''..viss ir beidzies.Nav taisnība.Tas ir tikai sākums, vienmēr'' (R.Niksons, 1974.g.)
Turpināt var, kamēr dzīvi esam un elpojam - bet vai turpināt pēc visa notikušā ar veco ideoloģiju/biznesa filosofiju, kas izrādījusies dzīvei neatbilstoša būtu saprātīga rīcība ? Der atcerēties situāciju Latvijā pirms 65. gadiem - tak' sen būtu latviešu nācija iznīkusi vai ''pārkrievojusies'' ja toreiz būtu lielākā daļa devusies emigrācijā vai ļāvusies pesimismam. Ilūziju un maldu burbulis ir pārsprādzis - tam bija likumsakarīgi jānotiek, bet vai tāpēc būtu jāvaimanā ? Vēl ir laiks apzināties un labot pieļautās kļūdas, vēl ir laiks...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arāja 12.10.2009 11:44
Lūdzu --->

Cita Diena
http://citadiena.wordpress.com/

arī exdienis 12.10.2009 11:52
mana diena nomira padsmit gadus atpakaļ.
kad šī avīze kļuva paštaisna un neiecietīga pret citiem viedokļiem. kad ziņas pazuda "pretējais viedoklis", kas pirms tam bija obligāts... un vēl tās pirmsvēlēšanu kombinācijas, tad ar LC, tad TP, tad JL... aizkombinējās.
piektdien arī nomira Diena, bet jau cita. un tās vietā, laikam, būs atkal cita. neizskatās ka labāka, bet cilvēkiem būs vismaz kur dienišķo maizīti pelnīt. gluži kā pēdējos padsmit gadus...
patiesībā, ēlertei un raudsepam šodien vajadzētu lūgt piedošanu tiem, kas viņiem sekojot šodien ir bezdarbnieki.
bet tralmaks... hehe, famiļija to kakoje... :) izskatās ka piebeigs to, kas bija palicis. laika jautājums.

meinhardt 12.10.2009 12:00
Šorīt izlasīju Aivara Vaivara komnetāru dienā. Nezinu, kas tas ir par cilvēku. Komentārs varēja būt labāks - piem., vairāk faktu un mazāk 'anekdotisku pierādījumu'; komentārā bija kritija, bet nebija kaut jel vienas norādes, bet ko var darīt savādāk (varbūt šīs norādēs trūkums bija pati atbilde - 'neko'. Ja tā, tad skumji, bet pēc konteksta neizklausījās, kas šis komentators būtu spējīgs uz šādā teksta figūrām). Bet kopumā - virziens ir uz pareizo pusi - budžeta griešanai ir savas robežas un ir labi, ja Jaunā un Īstā Diena beidzot to ir pateikusi. Pašlaik virziens liekas cerīgs. Lai viņiem veicas! Rīts sākas labāk, nekā ar Radusepa komentāriem.

Kultūrtrēģeris - MB 12.10.2009 12:33
Paldies, bet vēlreiz pārlasot savu steigā sarakstīto, šķiet, neesmu izteicies pietiekami skaidri. Es uzskatu,ka mēs, kultūrtrēģeri, neapšaubāmi paši sašutumu esam radījuši, pārāk bieži mēģinot sabiedrībai dažādu iemeslu dēļ iebarot nekvalitatīvu haltūru par augstu mākslu, un, saņemot pelnītu noraidījumu, kā tas notiek, diedelējot pēc atbalsta kultūrai, esam augstprātīgi pārliecināti,ka tas neizglītotais pūlis jau neko nesaprot...

MB - Kultūrtrēģeris 12.10.2009 12:49
Pārfrāzējot - kurš būs tik drosmīgs noteikt - kas ir nekvalitatīva haltūra un kas augsta māksla?
Tomēr novērotais bija precīzs nevis par tautas un "augstās" mākslas attiecībām, bet gan par lēni lienošo, visu nomācošo kopējo apātiju. Kopumā, esmu par to pats pārliecinājies, cilvēki Latvijā spēj radīt ļoti labu mākslu un spēj to novērtēt. Latvija tam ir ļoti pateicīga vieta, viena no enerģētiski spēcīgākajām pasaulē. To mums traucē līdz galam aptvert, iespējams, iedzimtā "pelnu bēršanas uz galvas" kārē.

stalins 12.10.2009 16:59
Bet vispar laikraksti visaa pasaule pardzivo smagu kriizi-mazakas tirazha,attieciigi reklamas krit...sekas tadas ,ka laikraksti tiek iegadati ne ekonomisku,bet gan politisko motiivu delj.Vai Lembergs neieguldija medijos tapec,lai parstaavetu savas intereses un viedoklus.Un ta nebija Diena ,kas vinju plucinaaja taa,ka panaca shadu Lemnberga lemumu.

Bet ziniet ne visiem bija un ir parlieciba ,ka Dienas lidzshinejie ipashnieki-ta ir caurspiidiga teema.Nez kads jau to Dienu korigeeja no aizokeaana(SDoross ne Soross) ,bet piedre itkaa zviedriem.

Nu zhurnalisti(lai kas vinji nebuutu)gandriiz paliek maleejie((( Diemzheel ,kaa sastaav ar ZS -ir zinams...bet varbut var labot tas lietas?

Dagmāra Beitnere 12.10.2009 17:30
Dita, paldies par Jūsu domām. Augstu vērtēju Jūsu profesionālismu un Jūsu viedoklim uzticos.
Arī es esmu Dienas abonente jau daudzus gadus, mūsu ģimenē bija sestdienas rituāls - Sestdienas nummura lasīšana.Piektdienas notikumus uztveru personīgi. Diena bija mans laikraksts.
Jūsu pārdomas ir ļoti delikātas.Izmantoju iespēju, lai pateiktu, ka Jūsu aiziešana no Dienas (kur tie gadi)man bija zīmīga norāde par procesiem pašā laikrakstā, ko mēs lasītāji, izjutām tikai gadiem ritot. Bija daudz sarūģtinoša - "Oranžo" atklāta lobēšana, analītisku rakstu trūkums, komentētāju zemā pašcieņa, tendenciozi atlasītas fotogrāfijas. Sistēmiski skatoties, simboliskā veidā ar Dienu ir noticis kaut kas līdzīgs kā ar mūsu valsti.
Ticu, ka atbildīgi žurnālisti spēs izveidot jaunu mediju, kā Vācijā neatkarīgie žurnālisti izdod savu mēnešrakstu.
Vai atceraties: ko viens sauc par pasaules galu, otram tas ir TAURENĪTIS.Kur beigas, tur vieta jaunam sākumam.

Arāja --> Dagmāra Beitnere 12.10.2009 22:53
Paldies! Lai maniem Dienas kolēģiem izdodas.

Lietussargs 13.10.2009 09:29
Visiem rējējiem par "Necīņu" iesaku izlasīt Viktora Avotiņa šodienas komentāru.
Protams, tas tikai gadījumā, ja jums nenāk demokrātisks vēmiens izdzirdot šo vārdu.
http://zinas.nra.lv/viedokli/viktors-avotins/4813-jauna-dien...

Svins 13.10.2009 14:40
man gan liekas histērija ap Dienu nedaudz pārspīlēta. labai uz noteiktu mērķi orientētai komandai nekas nevar liegt sanākt atkal kopā un turpināt iesākto zem citas izkārtnes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arāja --> mūdzis 11.10.2009 21:56
Jā, jā, tā jau Latvijas žurnālistikā pieņemts - vadība sabaida jau strādājošos žurnālistus, ka uz viņu vietām simtiem jauno censoņu gaida, un tad šie nabadziņi runā zem pātagas un par smieklīgām naudiņām, piedevām vēl izpildot politisko pasūtījumu.

Faktiski jau Latvijā vai katra medija žurnālisti, izņemot LTV un LR, būtu varējuši savulaik kliegt, ka grib skaidrību par īpašniekiem un vispār negrib rakstīt melus. Bet nekliedza. Dienas cilvēki tomēr arī pēc 20 gadiem nu diezgan nežēlīgā režīmā, bet ar līderi, kas spēja pārliecināt par konkrētām vērtībām, nav spējīgi pieņemt citādus spēles noteikumus. Tādus, kādus ir pieņēmuši, piemēram, NRA strādājošie.

Arāja --> mūdzis 11.10.2009 21:57
Atvainojos par kļūdu - pirmajā rindkopā jābūt "šie nabadziņi rukā zem pātagas..."

Gunta 11.10.2009 22:34
Vai tad jaunie īpašnieki Dienas žurnālistiem ir likuši rakstīt melus un tāpēc viņi (principiālākā daļa) ir aizgājuši?

MB - Gunta 11.10.2009 22:46
"Vai tad jaunie īpašnieki Dienas žurnālistiem ir likuši rakstīt melu?"
------------------
Vai Tralmaka visu vasaru sabiedrībai stāstītais, Dienā noticētais un uzdrukātais par "igauņu, skype" un vēl kādiem investoriem bija patiesība vai meli?
Gunta?
P.S. Man nav ne mazākā sakara ne ar Dienu, ne ar citiem iesaistītajiem.

Arāja --> Gunta 11.10.2009 23:01
Tur jau tā lieta, ka Dienas komanda mums līdz šim tā īsti to, kas notiek redakcijā, nav izskaidrojusi, apstājoties tikai pie īpašnieku jautājuma. Manuprāt, tur sāpe ir dziļāka - kādai nākotnē vispār būt Dienai un vai Tralmaka vadībā Diena ar tās līdzšinējiem principiem vairs varēs pastāvēt. Puslīdz nojausmu dod Nellijas L. sleja, kurā ir Tralmaka citāts: "Šaubos, vai kvalitatīva žurnālistika ir ilgtspējīgs biznesa modelis."
Nu un vēl - ja reiz līdzšinējā vadība piedāvāja pirkt Dienu, bet Tralmaks nepārdeva, tad jau vairs nebija cerību viņiem tur palikt.

Lauķe 12.10.2009 03:00
Jā, līdzšinējā Diena ir mirusi. To "izbaudīju" uz savas ādas. Uzrakstīju dažus komentārus, kuros, atsaucoties uz K.Streipa blogu, norādīju iespēju izlasīt no Dienas aizgājušo žurnālistu domas. Faktiski nekā cita - vienkārši lai cilvēki ir informēti par šādu iespēju. Bet tak' bija izdzēsuši!!! Kā sacīt - taisnība acīs kož! Pat NRA manus komentārus nav dzēsusi, kaut gan tur vienu otru reizi uzrakstu visai šerpi /ne rupjus vārdus, ne rasistiskus izteikumus un aicinājumus uz vardarbību gan nelietoju - nekad!/. Man žēl ne tikai Dienas un tās žurnālistu, man žēl latviešu tautas, kas palikusi bez laikraksta, kurš centās savus lasītājus audzināt, dot viņiem plašāku skatu uz dzīvi. No rīta man parasti pirmais klikšķis bija uz portālu Diena, tur izlasīju galveno, tad skatījos citus viedokļus. Tagad informācija būs šaurāka. Drūmi...

Jaņdžs 12.10.2009 10:53
Diena bija labā spārna publikācija, kas sevi piedāvāja kā atdzesinātu zupu, lai lasītāji nepamanītu, ka šo Stamm viru maisa kāda elitāre ne jau liberālās, bet gan neo-liberālās demokrātijas (ļoti ierobežotas demokrātijas) vārdā.

Vēl šobrīt pie aizgājējiem ir manāmi pielipusi šīs neo-liberālistiskās orhidejas smarža, kas iezīmējās kā šauras vidus klases populisms. Par tautas populisma zaudējumiem (ja redaktori tādus zināja pastāvam) Dienas sēru slejās nekas nav parādījies.

Varbūt aizgājušais kolektīvs bezdarbā attapsies un sapratīs, ko nozīmē bezdarbs un valsts nedarbs, un pievērsīsies pie neiekonzervētas, vēsturiskas, un plašāka satura Latvijas sabiedrības pārstāves.

kultūrtrēģeris 12.10.2009 11:02
Mani vairs nepamet dīvaina gausas izplēnēšanas sajūta - tā lēnītēm izdziestam... Kaut pēdējā nedēļa -
Pirmdien - meita dodas uz kora mēģinājumu, viņa ir vienīgā, kas atnākusi...
Otrdien - A. Krieva filmas "Aveņu vīns" jubilejas seansā kino "Rīga' zālē labi ja padsmit skatītāji...
Trešdien man pavēstī, ka gadskārtējā Mākslinieku savienības "Rudens" izstāde, kam, lai kādai būdamai, vēl pirms pāris gadiem Arsenālā skatītāju netrūka, šoruden notiks kaut kur tālā Pārdaugavā, pāris autobusa pieturas sāņus no lidostas?
Ceturtdien Pēterbaznīcā tekstilmākslinieku asociācijas 14. izstādē (kur eksponātos iegudīts neapšaubāmi liels darbs, kaut arī, šķiet, jau nojaušams pagurums) - neviena vērotāja...
Piektdien "Diena" - kaut pēc Kultūras dienas izdilšanas un Sestdienas smagās nodzeltēšanas vairs netik mīlēta, tomēr vēl cienīta...
Un vēl interneta komentļaužu bezgalīgā sašutuma izpausmes par kultūrtrēģeriem - nekauņām, kas savukārt saniknoti par kultūras apdalīšanu gaidāmajā budžetā,nu nemaz nejūtas vainīgi sašutuma izraisīšanā ...

MB - kultūrtrēģeris 12.10.2009 11:25
Skaisti un precīzi izstāstīts. Tā patiešām izskatās, labo uztverta noskaņa un situācija. Bet tomēr kaut kā par daudz tā minora. Kaut kā derētu, ka kāds atnāk, uzkāpj uz glada un saka - viss vēl nav zaudēts, daram tagad tā un tā.

Varbut ludzu varetu... 12.10.2009 11:32
...iedot saiti uz vietni, ko kaut kur izveidijusi no Dienas aizgajusie zhurnaalisti. Kaut kur nedelas nogalee to pamaniiju, bet tagad vairs nevaru atrast.(Latvijaa ne-dzivojosiem tas butu svarigi.)Paldies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 11.10.2009 17:25
Jā, es zinu un saprotu, ka žurnālistu un ne tika viņu vidū pietrūkst vienotības. Kaut kādā brīdī viss cēlais nemanāmi tiek saimainīts sīknaudā. Kaut kā pietrūkst Latvijā personības ar gaišo starojumu. Kaut kas līdzīgs JFK, kurš smaidīja pat tad, kad sākotnēji viss gājā šķībi un greizi, viņš turpināja smaidīt, pulcināt un iedvesmot domātājus, iepūst sevī, savējos un visā nācijā vēriena un ticības sajūtu.

Rita N 11.10.2009 18:33
Iespējāms, ka uz mani iedarbojas ārlatvijas gaiss, bet, lai cik neglīts un kroplīgs ("bizzare" - kāds būtu tulkojums?)bija Tralmaka beigu gājiens un cik liels ir triecins kvalitatīvajai Lavijas žurnālistikai, es pieņemu, ka tas ir arī jauns sākums.

Jaunajai Dienai (un es ticu, ka tāda būs) ir iespēja ievilkt dziļu elpu, saprast kā sakārtot sevi,kā pozicionēt sevi tirgū un pats galvenais vēlreiz, uz savas ādas sapratušiem, izjust ko nozīmē mēdiju brīvība un, par iespēju būt brīviem jāmaksā. No Dienas aizgājušie pierādīja, ka viņi ir gatavi šo maksāt.

Pat ja man būtu talants kā Eduarda Virzam, es šobrīd nerakstītu Baigo Vasaru, bet gan Raiņa rindas par to, ka "mēs būsim stipri tik, cik stipra mūsu griba."

Gaidu jauno Dienu, jauno Atmodu, ceru atkal tai kaut ko uzrakstīt. Neviens taču nav miris, vai ne? Un tātad mums ir iespēja.

slota 11.10.2009 18:51
Domāju, viss uz labu vien ir. Būs vieglāk konsolidēties, būs vairāk spēka jaunam mēdijām. Laikrakstus nepasūtu, pērku. ja būs stipra blice, esmu gatava jauno laikrakstu solidarizējoties abonēt.
Kārtējā krīzīte, kas stimulē darboties. Būs labi.

Rita N 11.10.2009 18:59
atvainojos par neprecīzo citātu, bet citādi - uz priekšu, talantīgie un brīvie.

MB 11.10.2009 19:24
Es jau iepriekš rakstīju - Jaunai Dienai nevajdzētu lietot vārdu Cita Diena. Jāņem kaut kas plašāks un tas, manuprāt, varētu būt "Latvijas Laiks".
Tas ir daudz augstāks un plakšāks termins. Tā teikt augstāka pakāpe, solis uz priekšu. Un savā ziņā sasauce ar Traimdas Laiku.
Pareizs Laiks - Latvijas Laiks

Jānis>Annai Rancānei 11.10.2009 20:29
Es saprotu Tevi, Anna-novadniece. BET... vai Tev, radošai dvēselei, neienāk prātā, ka atšķirībā no TAGADĒJIEM exDieņiem, kuri grib veidot JAUNO CITU DIENU (vai tml.), mums, kas no Dienas brīvprātīgi aizgājuši vai tika Ašeradena-Ēlertes-Ločmeles aizdzīti, nevajadzētu dibināt CITU JAUNO DIENU?- esmu pārliecināts, ka tā varētu būt daudz stiprāka par Nellijas@Anitas un Co veidojumu.

drakons 11.10.2009 20:34
Žēlīgs ieraksts. Man patika sentence par liekulību un atsaukšanās uz latviešu klasiķiem brāļiem Kaudzītēm. Te nu arī jāsaka kāds biezs vārds - būsim atklāti - Diena gadiem kalpoja par politisku ruporu t.s. "atvērtās sabiedrības" vērtībām un Ēlertes personiskajām politiskajām simpātijām. Nav jau slikti - manis pēc šādi avīzi var izdot gadiem, tomēr Ēlertes politiskās ambīcijas ir nogremdējušas ne tikai avīzi, bet arī likušas uz spēli arī daudzu žurnālistu karjeras. Žēl, ka viņi nesaprot, ka ar Dienu viss nesākas un nebeidzas. Tā mēdz notikt.

mūdzis 11.10.2009 20:38
to Jānis, ločmelēm, braunām, nellijām un visiem citiem varoņiem

Es negribu diskutēt ar jums, tikai visu laiku neliek miera jautājums - kas uz šīs zemes var būt tāds, kas var mainīt jūsu viedokli un vai jūs kadreiz arī spējat atzīt savas kļūdas?

Bet attiecībā par visu pasākumu - man jau izskatās, ka daži gribēja būt pat starpniekiem un nopelnīt naudiņu (tāpat kā to citi jau ir izdarījuši darbojoties dienā un skandinot 'augstus ideālus'), bet tas nesanāca - tad sekoja apvainošanās un tika brūķēta liela mute un bija projāmiešana. OK - to var darīt daži cilvēki, bet pārējiem taču ir ģimenes un savas saisītbas - kāpēc ir jāspēlē uz viņu nerviem un arī viņi ir jāaicina uz pazušanu. Vajag domāt ar galvu, kā teica VVF pie žoga, kas bija kādreiz sasliets ap Brīvības pieminekli. Šajos laikos nevajag spēlēties ar naudu un darbu. Ir simtiem jaunu žurnālistu, kas labprāt ieņemtu vietas dienā un izmācīties - tas ir ne vairāk kā pusgada jautājums. Neviens nav neaizstājams un pazemība ir labs tikums, ja kas.

FZSS 11.10.2009 21:19
bet Dzīvē viss ir savādāk..........

MB - mūdzis 11.10.2009 21:49
"Neviens nav neaizstājams un pazemība ir labs tikums, ja kas."
---------------
Un kas ir hroniska melošana? Varbūt uzdod jautājumu Tralmakam.
Nevajag draudēt ar simtiem jaunu žurnālistu. Ko viņi darīs avīzē, kuras jaunais priekšnieks ir metodiski grāvis tās reputāciju vairāku mēnešu garumā, pinies savos stāstos un taisījis nožēlojamu cirku? Piedevām tas viss laikaa, kad drukātajai avīzei ir jābūt īpaši uzmanīgai.
Jaunajiem žurnālistiem, kuri varbūt atskries derētu padomāt par to "žurnālistu" likteni, kas reiz taisīja ziņa Zīgeristam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ilžux 11.10.2009 13:47
arī es domāju, ka bija jāiet prom visiem. Bet... nauda, nauda. Nabadzība liek cilvēkiem darīt visbēdīgākās lietas.

MB - Ilžux 11.10.2009 14:33
Jāsaprot, ka vienotības trūkums neglābs no nabadzības. Šodien varbūt, bet pēc kāda laika būs vēl bezcerīgāk.

Jānis 11.10.2009 15:05
Šis ir tas laiks, kad "beidzas" pēdējie ģimeniskie kolektīvi. Pūstošais kapitālisms ar savu degradējošo domāšanu cenšas paplašināt savu eksistenci, iespraucoties visās dzīves sfērās. Darba kolektīvi, kas no augšas līdz apakšai ir padarīti par tirgus sastāvdaļu, šodien nespēj saglabāt tās labās attiecības, kas ļāva izdarīt un sasniegt to, ko nevar izdarīt indivīds, ko nevar izdarīt tie konkurenti, par kādiem tiek padarīti bijušie kolēģi.
Arvien vairāk uzmācas sajūta, ka demokrātiskā "brīvā tirgus" ekonomika nav orientēta uz labu rezultātu sasniegšanu, bet gan iedibināta tam, lai sagrautu cilvēcīgumu, padarītu visus un katru par paklausīgu, nevarīgu un parādē esošu.

bijušais 11.10.2009 15:16
Vairs medijos nestrādāju, bet šādas tādas domas gribas pateikt. Tā teikt pārdomām pašam un varbūt arī citiem.
Par Žurnālistu savienību - profesionālo interešu, tostarp, pārstāvi.
Līdz šim par sliktu toni tika uzskatīts skaļi runāt, ka Latvijas preses cilvēkiem ir nepieciešama organizācija, kas pārstāv un arī aizstāv viņu profesionālās un, jā, arī, sadzīviskās intereses. T,i. aizstāvēt žurnālistu sociālās un ekonomiskās tiesības, tādējādi veicinot žurnālistikas izaugsmi Latvijā.
labais tonis toties bija grābstīties par efemērām idejiskām lietām. Nenoliegšu, tas ir būtiski un svarīgi. Tā teikt, dvēseilei un orientieriem. Tomēr, ja diskusijas, semināri, apaļie galdi u.c. tikpat ārēji spoži pasākumi ir viss ar ko otro desmitgadi uzskata par nepieciešamu nodarboties un organizēt kāda profesionāla organizācija, piekritīsiet, tā ir darbības imitācija. Stils, kas ŽS ir novedusi finansu un, neskatoties uz ” mītiņos” tricinātā gaisa daudzumu, arī idejiskā bankrotā.
Katra medija (drukātā vai elektroniskā) redakcijas cilvēki joprojām mīcās paši savā pīļu dīķī, sitas katrs pa sevi par lietām, kas būtu viņu profesionālas organizācijas uzdevums. Jā, žurnālistam ir būtiskas arī tādas piezemētas lietas kā normāli paēst, ģimenes acīs, dēļ zemās darba samaksas, neizskatīties pēc uzturama liekēža, nemētāties pa kaktiem nevarot iegādāties daudzmaz normālu jumtu virs galvas. (konkrēts iemesls, kāpēc esmu nomainījis darbu žurnālistikā pret labāk apmaksātu tā saucamā PR vietu). Domājat, redakcijās nav cilvēki, kuri būtu gatavi ar pilsonisku drosmi ķerties pie nopietnām tēmām? Kaut vai tajā pašā tik nemīlētajā NRA? Ja cilvēki redakcijās zinātu, ka netiks pamesti vieni pret avīzes izdevēja vai redaktora gribu, ja būtu kolēģi, kas citās redakcijās solidarizētos konflikta gadījumā, žurnālistikas kvalitātes slieksnis būtu daudz augstāks. Bet tā, visus citādi domājošos „izsit” pa vienam. Kolēģi no cita izdevuma tikai priekā noberzēs rokas, sak` ko lecies dunduk, neesi taču Domburs. (Starp citu, fantastisks fenomens mūsu lauciņā.)
Samaksas sistēma – zema pamatalga, pārējais honorāri, ir viens no žurnālistikas kvalitātes degradācijas iemesliem. Tu dragā laukā tekstus par kuriem pēc tam var teikt, ka ziņa ir nepilnīga, raksts vienpusējs un pliekans tikai tāpēc, ka naudu, ko aiznest ģimenei ir atkarīga no raksta zīmju skaita un cerības to dabūt avīzē. Es speciāli nepieskaros šobrīd rakstītāja zināšanām un spējām.
Un vēl jautājums, bez kura atrisināšanas runas par kaut kādu visu žurnālistu konsolidāciju vienā organizācijā ir tukša runa. Proti, kamēr pie viena galda normāli nevarēja apsēsties Diena un NRA, arī Latvijas Avīze, visa kopāsanākšana būs priekš kaķiem. Līdz šim Diena un NRA minēti vairāk kā divu lielu idejisko un finansiālo strāvojumu konfliktēšana. Patiesībā, ja gribam godīgi paši sev atzīt, tieši tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc situācija ŽS ir tāda, kāda ir un mani māc lielas šaubas, ka te kaut ko varēs mainīt.

Kamēr nedarbosies princips – tu man nepatīc un pat dziļi riebies, tomēr es par tavām tiesībām paust savu domu stāvēšu un kritīšu kā par savu, profesionālā žurnālistu organizācija būs tukša skaņa. To nepanāks kārtējais apaļais galds par žurnālista svēto un augsto misiju. Tikai kopībā ir spēks un spēja pildīt savu ceturtās varas funkciju. Jā, arī no dažādu viedokļu skatupunkta.
Objektīvi vērtējot arī uzskatam, ka "sorosisti" te pin tīklus, ir tiesības pastāvēt. Ja man ir tāda pārliecība un ar pieejamo informāciju es to pierādu. Tāds ir mans pasaules uzskats un viņam ir tiesības pastāvēt. Un ja tu, citādi domājošs žurnālists, piekrīti, ka man ir tiesības to paust, viss ar demokrātiju ir kārtībā. Abi mēs varam būt vienas profesionālas organizācijas biedri. Jo es savukārt būšu gatavs tevi atbalstīt tavās domās, lai arī tās man ir netīkamas.
Lai piedod "Dienisti", bet, kamēr jūs turpinājāt pa savam augstprātīgi un vīzdegunīgi pildīt savu pašpieņemto funkciju un jebkuru citu viedokli uzskatījāst par ķecerību, nekas nemainījās. Ko līdzīgu var arī teikt par „necīņu” un tik daudzu lasītāju mīlēto „lauķeni”. Nu un tā mēs te dzīvojam viens otru apkarojot un cenšoties savīt sazvērestības tīklus jestrāk par to pīšanas specu Induli Emsi.
Cik no medijos strādājošajiem nav saskārušies ar situāciju, kad jau saņemot redakcijas uzdevumu tiek norādīts, ja vēl nezini, redakcijas nostāja par notikumu, partiju, organizāciju vai cilvēku. Kādi rakstā kā eksperti jāaptaujā konkrētie politologi vai ekonomisti utt. Tas nekas, ka tie eksperti jau sen visiem redakcijā piegriezušies kā rūgtas nāves, ka pat bez jautāšanas var uzrakstīt, ko viņi par to visu domā utt. Kāda tur vairs objektivitāte. Tā ir redakcijas vadības uzspiestās politikas atražošana. Šādu situāciju var lauzt tikai organizācija, kura ir spēcīga un apvieno šī vārda tiešā nozīmē vairumu profesijā strādājošo. Un nav ko šajā organizācijā meklēt izdevumu īpašniekiem, valdes priekšsēdētājiem un direktoriem. Varbūt mazliet par radikālu skan, bet tā tas ir, jo viņu rokās ir tāda lieliska lieta kā administratīvā vara.
Ja kāda redakcija ir objektīvu iemeslu dēļ nolēmusi kaut vai streikot, ja nepatiesi tiek represēts kāds no žurnālistiem, viņu jāatbalsta visu mediju žurnālistiem. Un to ir jāatbalsta arī profesionālajai organizācijai. Tas ir apsvērums, kāpēc šīs organizācijas vadībā nedrīkst atrasties cilvēki, kuru rokās ir administratīvās sviras. Un nav svarīgi konflikta gadījumā, vai kādam no mums nepatīk konkrētas redakcijas idoloģiskā nostāja, vai tas ko raksta žurnālists. Viņa/viņu vietā jebkurā brīdī var nonākt ikviens.
Lai piedod man par garo vēstījumu. Tās ir tikai nelielas pārdomas par ŽS tēmu. Vēl jau nemaz nav apskatīts jautājums par latviešu un krievu preses attiecībām. Kā katra no tām dzīvo savā pasaulē, kas saskaras vien kā matērija un antimatērija izraisot iznīcinošus anihilācijas procesus.

krauze 11.10.2009 15:44
Diena abonentus sāka zaudēt jau labu laiku pirms interneta ēras sākuma. Pārliekā aizraušanās ar Šķēles liberālismu, nacionolās stājas trūkums, prihvatizācijas dedzīga aizstāvība , novēršanās no nacionālā kapitāla (es te nerunāju par lemberga tipa nacionālajiem uznēmējiem)veidošanas atbalstīšanas. Vēl pavisam nesen, treknajos gados, kāds no Dienas komentētājiem rakstīja, ka privatizācijas pareizību pierāda Latvijas straujā izaugsme. Atļaujiet pasmaidīt... :) Cilvēki to sajuta, un attiecīgi reaģēja. Esmu runājis ar lauku radiem - viņi teica, ka nesaprot Dienas pozīciju, pārspīlētu internacionālismu.. Bija taču laiks, kad latviski tirāža bija ap 110 tūkst. un krieviski virs 50... Cik ir pašlaik?

Arāja --> MB 11.10.2009 16:02
Dienas vadībai tika piedāvāts atbalsts - tika prasīts, ko varētu darīt, lai viņiem palīdzētu. Dienas cilvēki nevēlējās, ka iejaucas kāds no malas, teica - vēl viņi grib pašu spēkiem, jo palīdzība no malas varētu traucēt.
Dažreiz ir tā, ka nevar palīdzēt, ja paši negrib. Ar LTV Ziņu dienestu bija līdzīgi.

Bet tas, ka Latvijas žurnālistikā nav pleca sajūtas, ir balta patiesība. Un man pat vairs nav padoma, kā sadrumstaloto un izdevēju karojošajām nometnēm pakļauto žurnālistu vidi saliedēt. Bija mēģinājums, bet neizdevās. Jo - vēlreiz - palīdzēt nevar tiem, kas paši to negrib.

Berta 11.10.2009 16:24
Protams, ka vajadzēja aiziet visiem! Pilnīgi visiem! Neesiet taču TĀDĀ badā, ka līdz jaunas avīzes sākšanai nomirsiet. Izdzīvosiet kā citi - kādus mēnešus no bezdarbnieka pabalstiem, pēc tam kādu laiku no sociālajiem, bet tad jau sāksies peļņa (un normāla alga) no jaunā izdevuma. Toties par visiem Jums tas izdotos momentā, un lasītājiem daudz vairāk ir no svara kvalitatīva žurnālistika un demokrātija, nekā sagrabējusi, toties ar nosaukumu "Diena".
Tagad palikt "Dienā" - tas ir egoistiski un aizvainojoši nodevīgi pret tautu!
Un tādu Gundegu Rancāni lasīs kaut uz tualetes papīra uzdrukātu. Man šīs raudas par iztikšanu un, ka nav, uz kurieni aiziet - tik valstiski svarīgā momentā vienkārši derdzas!!!

Berta 11.10.2009 16:58
Protams, ka vajadzēja visiem iet prom! Pilnīgi visiem!!! Tikai tā var kaut ko panākt. Padomājiet par šādu situāciju, un tad gan jau sapratīsiet.

Vai tiešām tādiem ņaudētājiem kā Rancānei, kuru es līdz šim cienīju, jo biju pārliecināta, ka viņā ir kaut kripata pilsoniskās drosmes, nav pat neērti atzīties, ka ir ar mieru laizīt svešus zābakus???
Nav, kur iet? Nebūs ko ēst? ---> TIK nevarīgi mēs esam, ko?
Nu, padzīvosiet 9 mēnešus uz bezdarbnieka pabalsta; pēc tam, ja galīgi Jūs vairs neviens nemīlēs un lasītājs par tādiem nodevējiem neko vairs negribēs dzirdēt - vēl uz sociālā pabalsta. Nu un?
Aizejot visem kopā, Jūs, kuri tikāt novērtēti, darbu dabūsiet momentā - tajā medijā, kurš tagad top. Un Jūs lasīs kaut vai drukātus uz tualetes papīra, jo tautai demokrātiju vajag kā ēst, vairāk par maizi!
Nesiet tik maziski gļēvuļi, jo tas nekad netop ne piedots, ne aizmirsts!
Šitās vaimanas, ka jāpazemojas, jo citādi nomiršot badā, ir vienkārši pretīgi lasīt!

ak ko nu 11.10.2009 17:05
Žurnālistiem jau neviens neliedz dibināt savu SIA un izdot avīzi. Liberālos vējus sauca, tie atnāca un avīze tika pārdota. Pukš. Jādzīvo nu neoliberālismā.

Anna Rancāne - Berta 11.10.2009 17:17
Kaut arī Jūs mani nodēvējāt par Gundegu, kā manu uzvārda māsu, kas rada brīnišķīgas gleznas, es neapvainojos. Vienā ziņā Jums ir liela taisnība - bez iedvesmas un mīlestības varbūt var slaucīt ielas, taču strādāt avīzē nav iespējams.
Man rītdien ir sarunātas intervijas ar cilvēkiem tālu laukos, kuri mani gaida, tāpēc domāju vispirms pie viņiem aizbraukt, sagatavot materiālu SestDienai, tad ... Bet, iespējams, šai SestDienai, kas iznāks nākamsestdien (ja iznāks, jo redaktore Dace Smildziņa ir aizgājusi) šis stāsts nemaz nebūs vajadzīgs.
Varbūt tas, kas šobrīd notiek, ir daudz nozīmīgāks, nekā mēs vispār varam iedomāties? Kaut gan -- vai jebkuras mazās lauku skolas un slimnīcas slēgšana nav bijusi lielāks un traģiskāks notikums, jo ar katru no tām aizgāja bojā kāda Atlantīda?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Y 11.10.2009 01:54
Esmu izaugusi ar "Dienu", 1990.gadā man bija 12gadi, arī man liekas, ka ir sabrucis tāds fundamentāls balsts Latvijas demokrātijai, brīvajai presei. Arī ījabs Panorāmā šovakar teica, ka Dienas loma bija "pat neproporcionāli liela" avīzei. Bet! Idejas taču ir dzīvas! nezinu, kas ir cilvēki, kas i-neta komentāros raksta jēlības/idiotismus par Dienu, Ēlerti, utt., bet cik tad to patiesībā ir? Mani vecāki, draugi un paziņas, kas, tāpat kā es, strādā pilnīgi ar politiku/žurnālistiku nesaistītās sfērās, ir mēmi par notikušo. Var likties, ka sabiedrībai pofig, bet nekā tamlīdzīga! Absolūtais vairums cilvēku nesēž i-netā komentēdami. Lai kāda bēda par notikušo, ir jākoncentrējas uz nākotni. Jo man kā pilsonei bail domāt, kas var notikt nākamajās vēlēšanās. Jūtu līdz Repšem, kam nākamnedēļ jānāk klajā ar jaunajiem griezieniem. Ir jāapvienojas gaišajiem :) spēkiem.

Kalvis 11.10.2009 06:54
Kas īsti ir gājis bojā? Vai būtu miruši paši informācijas agregatori?

Bet gan viens konkrēts avīzes finansiālais modelis, kuru sauca par a/s "Diena". Cilvēkiem, kuri māk un grib strādāt, tagad ir labas iespējas izmēģināt kaut ko jaunu, jo labs rakstītājs bez darba nepaliks.

Profesionālu izaugsmi un veiksmīgu karjeru vēlot gan tiem, kuri palika, gan tiem, kuri aizgāja!

Kārlis Streips 11.10.2009 08:56
Dita, esi aplūkojusi jautājumu, par kuru savukārt man neienāca prātā rakstīt vakardienas blogā un par ko ir ieminējies arī Kalvis -- nudien, kurp dosies tie, kuri no Dienas jau ir aizgājuši vai arī vēl tikai paredz to darīt? Latvijas mediju tirdziņš ir maziņš, bet vēl daudzreiz maziņāka ir tā tirdziņa daļa, kurā darbojas mediji, kas ir pārliecināti par atklātību, godīgumu, antipolitikānismu, pilsonisko sabiedrību u.tml. Grūti iedomāties, piemēram, ka kāds no bijušajiem Dienas ļaudīm pat murgos gribētu iet un dziedāt Puzes ķeizara slavas dziesmas Atkarīgajā vai Latvijas Avīzē absolūti visu pēc kārtas filtrēt cauri tikai vienam vien jautājumam: Ko tas nozīmē etniskiem latviešiem? Ne visi ir radīti televīzijai un radio, tas tomēr ir cits prasmju komplekts. Varbūt uz jaunā portāla bāzes radīt kaut ko jaunu? Vai tie, kuri it kā bija gatavi nopirkt Dienas mātes kompāniju, būtu gatavi finansēt jauna laikraksta izveidošanu? Reklāmas tirgus nav bezgalīgs, kaut ko turpinās izdot arī Tralmaka komanda. Ļoti, ļoti smagi. Ļoti, ļoti, ļoti smagi. Pievienojos Kalvja vēlējumam.

Kārlim Streipam 11.10.2009 10:27
"...vai Latvijas Avīzē absolūti visu pēc kārtas filtrēt cauri tikai vienam vien jautājumam: Ko tas nozīmē etniskiem latviešiem?"

Kāpēc šāds jautājums ar tādu kā apgrūtinājuma pieskaņu? Ja tu esi etnisks latvietis, tu pasauli citādi nemaz nevari filtrēt, grozi, kā gribi. Ja ne, tad jau labāk rakstīt tajā valodā, caur kuru ar tevi runā Dievs.

Anna Rancāne 11.10.2009 11:12
Strādāju Dienā pēdējos deviņus gadus, īsu laiku biju klāt arī pie avīzes veidošanās vēl tad, kad galvenais redaktors bija Viktors Daugmalis. Dita pateica tieši to, ko es vakar un aizvakar domāju, ilgi, mokoši domāju, jo ir beidzies kaut kas tāds, kas varbūt saistās tikai ar manas un manu kolēģu dzīves daļu, bet ,iespējams, ar ko vēl vairāk. Jo tad, kad tiek ierobežotas kāda žurnālista, reportiera, fotogrāfa tiesības dokumentēt savu laiku (kā tas bija Ulda Brieža gadījumā, kad lika izdzēst nofotografēto materiālu), tad nav tālu līdz Krievijas situācijai. Varbūt kāds par to priecājas. Jā, arī es neaizgāju, vismaz pagaidām, jo man nav kur iet, arī algas Dienā jau pēdējos gados, ne tikai šogad, bija tādas, ka uzkrājumus veidot nevarēja. Beigas sākās jau arī tad, kad atlaida kolēģus, novadu reportierus Ventspilī, Liepājā, Valmierā... Bet Diena, kāda tā bija, tā bija laba skola, to atzīst visi, kuri ir tajā strādājuši. Un raudāt nav vērts, jāturpina strādāt tā, kā līdz šim, tikai nav tā prieka un entuziasma.

anna 11.10.2009 11:33
Tāda sajūta, ka viss balstījies uz Dienas. Bet tā taču nav... Kam bēru sajūta, kam interesanti, kas tagad notiks. Dzīve neapstājas. Es Dienu vairākus gadus abonēju, bet ne to " vadošo" cilvēku dēļ. Tāpēc, ka tur ir tādi žurnālisti, kuri piektdien varbūt netika nosaukti par vadošiem, bet raksta labi un sirsnīgi

anna 11.10.2009 11:34
Un paldies Annai Rancānei par viņas darbu (pamanīju viņas komentāru šeit). Viņa ir viena no tām žurnālistēm, kuras dēļ es Dienu lasu

Jānis 11.10.2009 12:07
Man ir grūti iedomāties Latviju bez kvalitatīvas žurnālistikas, bez medija, kas ir liberālu principu aizstāvis. Tralmaka darbības nevieš uzticību. Viena no problēmām, ka puisis joprojām nav apjēdzis elementāras demokrātiskas sabiedrības darbības jomas, žurnālistikas būtību un sūtību. Noteikti jāmeklē jauni biznesa modeļi. Bet ir jāatceras, ko pārstāvi. Ceru uz jaunu mediju! Bez Tralmaka.

ilžux 11.10.2009 12:56
gaidīšu ar interesi, cik abonentu bij.Dienai būs 2010.gadam. :)

MB 11.10.2009 13:17
Te jāsaka viens biezs vārds - Latvijas žurnālistikas brālība ir rīkojusies tizli, bezzobaini un gļēvi. Kaut kāds Aleksandrs Tralmaks ir spējis izčakarēt vienu daļu spēcīgu un sevi cienošu žurnālistu, tas nozīmē, ka viņš un viņam līdzīgie to varēs izdarīt ar pārējiem. Tas ir tikai laika jautājums. DB cilvēkiem nevajag izlikties pašiem sev - pakļaujoties viņi ir lēmuši sevi tādam pašam liktenim.
Šī bija iespēja un reize, kad visi varēja parādīt savu mugurkaulu. Aiziet visi un nepieļaut, ka kāds no kolēģiem izrādās streiklauzis, nodevējs. Lai avīzi turpina izdot pats Tralmaks ar saviem sargsuņiem. Lai sūkā īkšķi un skaidrojas britiem vai sazinkamvēl tur. Pretdarbībai bija jābūt masīvai ar stingru stāju, mugurkaulu. Dūri galdā un pigu tam sārtvadzim, nevis kā pārbiedētiem suņiem atsevišķā bariņa slēpties kādā bārā pēc tam, kad izmesti uz ielas bezmaz burtiskā nozīmē.
Te bija jānostājās vienā ierindā visiem - Dienas, DB, NRA, Čas, Kluba, Santas, Ievas - visu, visu izdevuma žurnālistiem. Kamēr tos nespēstiet tikmēr tralmaki un citi īpašnieki izspiedīs no Jums visiem kopā un atsevišķi pēdējo sulu, jo raugi - kur ta' liksieties, uz ielas bezdarbs, ēst gribas, kredīti jāmaksā, bērnus uz skolu jālaiž.
Žurnālisti, kur ir Jūsu karognesēji?!
Tik nožēlojamas runas par RIP (Streips) un Gadsimts ir miris... Kauns nav?

Citi autora darbi
Kaut kas krasains

Un atkal jauns sākums 5 Autors:Dita Arāja