Atslēgvārdi:

Mans Baltijas sirdspuksts 21

Vakar biju starp tiem 50 tūkstošiem, kas piedalījās Baltijas sirdspukstu skrējienā. Ejot uz skrējienu, kopā ar draugiem pārrunājam, vai katrs piedalījies Baltijas ceļā pirms divdesmit gadiem, kāpēc jā un kāpēc nē, un kur tad katrs stāvējis... Tā, protams, bija sarunu tēma ar visiem paziņām, kas tika satikti tovakar, tāpat kā ar visiem tiem, ar kuriem pēdējo nedēļu laikā pārrunāta gada diena un gaidāmais skrējiens. Zināšanai - man toreiz bija 10 gadi un es stāvēju ar visu savu ģimeni pie Rūjienas benzīntanka.

Iesaki citiem:
Bilde2

Piereģistrējos 384km, aptuveni 4.5 kilometrus no Brīvības pieminekļa uz Igaunijas pusi, kādu gabaliņu aiz VEF tilta (ja raugāmies no centra puses). Ejot uz šo kontrolpunktu, paejam garām 385km atzīmei, kur gaida jau aptuveni simts cilvēku. Pie mūsu punkta mūs sagaida vairāki simti skrējēju. Ir vienotības, vienota mērķa sajūta. Mēs ieskatamies svešinieku piedāvātajos papīrīšos, saprotot, ka tās ir Baltijas sirdspukstu uzlīmes, un ņemam vairākas, lai varam uzlipināt pie apģērba. Svešinieki sakliedzas, uz kuru kontrolpunktu dodas, kur nākamais atrodas. Gaidām. Tad skrējiens. Nopietns un sirsnīgs. Plaudējam, uzsaucam, skatītāji atbalsta. Gliedz „malači!” Dalībnieki skrien ar maziem bērniem ratos, nesot lielākus bērnus uz pleciem, skrien tautas tērpos, daudzi brauc arī ar riteņiem. Biju nolēmusi noskriet līdz Brīvības piemineklim, bet pusceļā cīnos ar sevi. Sāku domāt, vai man kādam kas jāpierāda? Varētu taču aiziet līdz piemineklim, neskrienot. Tomēr tad domāju – tie, kas cēla šo valsti taču arī kādā grūtākā brīdī varbūt gribēja izstāties. Bet palika. Un tad nu man arī nebūs par grūtu noskriet 4.5 kilometrus, dot savu simbolisko artavu, savus sirdspukstus par to neatkarības sapni, kas mūs vienoja pirms 20 gadiem un kuru mēs šobrīd izdzīvojam. Jā, šobrīd pavisam nedzīvojam kā labā sapnī. Bet mēs visi esam mūsdienu realitātē līdzatbildīgi. Un kaut kas mūsdienu realitātē mainās ik mirkli, īpaši, kad pasaulē tiek laists tik daudz pozitīvas enerģijas un vēlēšanās, kā skrienot divu dienu stafetē Baltijas sirdspukstos. Izejot šo domu karuseli, skriešana kļūst vieglāka. Aizskrienu rikšiem, sarkaniem vaigiem, sviedros slapju seju.

Pie Brīvības pieminekļa mani uzrunā kāda kundze, vaicājot, vai es esmu skrējusi, un tad noglāsta manu plecu, sakot „malacis!” Nu jā, viņa jau tādu akciju nevarēja izbaudīt... Žēl par viņu un tajā pat laikā prieks, ka es varēju ne tikai 1km bet pat visus 4.5 km noskriet, arī par tiem, kas nevarēja. Tad pāris runas un himnas, un es no jauna atklāju, ka joprojām nevaru dziedāt " Dievs, svētī Latviju", jo mani pārņem tik lielas emocijas, ka jākož lūpā, lai nesāktu skaļi raudāt. Atceros pirms daudziem gadiem sākušos un turpināto sajūtu par sāpēm, kas latviešiem (Latvijas iedzīvotājiem) bija jāizcieš pirms neatkarības un neatkarības atjaunošanas. Atceros apņemšanos, ka gribu tās kaut mazliet kompensēt ar tādas Latvijas celšanu, kurā ar lepnumu dzīvot būtu gribējuši tie, kas pazaudēja savas dzīves un dzīvības karos, okupācijās, neatkarības cīņās. Atceros, ka arī tāpēc ieguvu labu izglītību, lai to ieguldītu šeit, un tagad to jau daru... Fonā skaļi skan draugu dziedāšana, bet es nevaru. Raudiens ir raudiens. Ja es nebūtu starp cilvēkiem... bet saņemos. Jo latvieši taču neizrāda emocijas. Mums tas grūti nākas.

Pēc oficiālajām runām un dažām dziesmām dodamies remdināt skrējiena rezultātā radušos izsalkumu. Uz McDonaldu. Pirms 20 gadiem mums tāda iespēja nebija. Pēc Baltijas ceļa mēs gājām mājās uz savām kotletēm un kartupeļiem. Bet toreiz man bija pārāk maz gadu, lai diskutētu par latviešu valodas nākotni, par ko mēs runājām McDonaldā. Ar latviešu valodu un Latviju viss būs lieliski, ja mēs katrs katru dienu jutīsimies un darbosimies kaut mazliet tā, kā šodien Baltijas sirdspukstu skrējienā vai Likteņdārzā...

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tautumeita 01.09.2009 16:24
viss tas skrējiens un arī likteņdārzs, ja godīgi, nesaprotu, par ko tur var būs sajūsmā. tas viss izskatās vienkārši pēc balagāna un pēc vēlmes notušēt notiekošās problēmas ar iespaidīgiem un nevajadzīgiem projektiem (atvainojos par skepsi).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

RITA 01.09.2009 15:48
Dace, Jūs esat reizēm lieliska, kad skrienat!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

o gol 27.08.2009 16:54
Kad mirstosaas LV kaulainie pirksti buus mums galiigi aizznjaugusi riikli,tad vareesim....sadoties rokaas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

o gol 27.08.2009 16:51
,,Tautiskaa erotika,, ir vieniigais ar ko ,,pozitiivi,, dullinaat tautu...Riebjas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 25.08.2009 23:40
Ne pirmo reizi manu, ka diskusiju kultūru vieglāk iemācīties aci pret aci. Internets atņem vēlēšanos iedziļināties, lai saprastu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veesums 25.08.2009 19:35
"Nevis "bloga autores nolikšana", bet napatika pret lepnības šļuru ... nekā personīga!"
Bez sevis cildināšanas gan neiztiki! Noliegt visu tikai noliegšanas pēc - pēc gudra cilvēka domāšanas neizskatās. Un tas attiecas uz jebkuru rakstu, kuru viedais Andris 2 komentē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 25.08.2009 14:24
Atkal, kundzīt, par daudz iedomības uz sevi!
Nevis "bloga autores nolikšana", bet napatika pret lepnības šļuru ... nekā personīga!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 25.08.2009 14:15
Andrim_2: un bloga autores nolikšana ir simts soļi tuvāk "iespējamai Dieva žēlastībai"? ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 > Andrim_1 25.08.2009 13:19
...Būtiskā ir cilvēka attieksme ...IKVIENS labi veikts darbs...var būt vispilnvērtīgākā kalpošana Dievam un sabiedrībai... Visu izšķir Dieva žēlastība...--------------------------Tieši tā!!! Un tāpēc jau es "uzšūmējos", jo dažs iedomājas negaidīt šo Dieva žēlastību un Viņa vērtējumu, bet ķēmojas ar paštīksmināšanos.Tad kad kādam ienāk prata par sevi - nemaz nerunājot par rakstīšanu - bet tikai iedomāties kaut ko no sērijas "es katru dienu savā darbā daru ko reālu sabiedrības labā", tad viņš jau ir spēris simts soļus no šis iespējamās Dieva žēlastības prom. Lepnums un lielība nav ceļš uz Dievu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 25.08.2009 12:50
Mārai - paldies par labajiem vārdiem! Arī te, publiskajā vidē pēc bloga uzrakstīšanas, mēdz rasties izjūtas, ka vajadzīgs atbalstošs plecs. PALDIES!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māra 25.08.2009 12:43
Dace uzraksta to,ko es arī jūtu un domāju,un tas ir vienreizēji. Ikdienā ir sajūta,ka nu vairs neviens neko nevar un,ka viss brūk un jūk ,un mūsu valsts izzudīs, un pilnīgi tāda sajūta,ka kādi ļaunie spēki šo sajūtu kultivē. Mēs ikdienā esam kā vientuļas salas. Domāju, nu kā tad tā,kāpēc mēs esam tik vāji. Un tad nāk šads pasākums un tu redzi-pāragri mūs norakstīt, mēs esam stipra tauta un savu valsti mēs uzcelsim.
Vienkārši- vajag to pleca sajūtu laiku pa laikam,lai stiprinātu savu garu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_1 > Andris_2 25.08.2009 12:21
Nav jau kā tagad - katrs puņķainis SABIEDRĪBAS LABĀ cieš un cīnās par sevi altruistiski nedomājot.
Vēmiens nāk lasot!!!
====
Kas šitā par šūmēšanos? :)) Kāda ir cilvēka rīcības motivācija, tas viņam pašam ir vislabāk zināms. Un lietas būtība ir ne jau pasākuma ārējos parametros.

Būtiskā ir cilvēka attieksme pret to, ko viņi dara. Katoļu organizācijas Opus Dei dibinātājs, svētīgais Josemaria Escriva (Hosemarija Eskriva) aprakstīja tādu lietu kā "sanctification of work" (latviski - svētdarīšana caur darbu), kur pamatoja, ka IKVIENS labi veikts darbs, lai cik necili neizklausītos tā apraksts, var būt vispilnvērtīgākā kalpošana Dievam un sabiedrībai. No šī viedokļa salšana barikādēs, vai gavēšana tuksnesī nav kvalitatīvi atšķirīga no darba, teiksim, veļas mazgātavā. Visu izšķir Dieva žēlastība, cilvēka attieksme un formācija (audzināšana/garīgā ievirze) - tad ir arī darba rezultāts un viss pārējais.

Tādēļ jau cilvēki priecājas par foršiem autobusu šoferiem, kuri palīdz saviem līdzcilvēkiem ne vien ar pārvadājumu, bet arī ar pozitīvu attieksmi un uzmundrinājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 25.08.2009 10:20
...es katru dienu savā darbā daru ko reālu sabiedrības labā...
----------------------------------
Patiesi?!!!!!!
Es gan nekad neko neesmu darījis "sabiedrības labā". Visus 35 gadus es esmu strādājis sev un savai ģimenei. Un arī gan vēl 82-ajā iemanījos, esot Dobelē pad-armijā, šefības skolā, nodziedāt no skatuves "Nāk rudens izgreznot Latviju" un izciest visu, ko ar to izpelnījos, gan 88-tajā Gaudeamus-ā karogu es paslepu ienesu, gan Baltijas ceļā es stāvēju, gan Barikādēs un TV apsardzē salu, gan puča laikā sava ceha darbu bloķēju - tikai un vienīgi savas sirdsapziņas apmierināšanai - pilnīgi merkantīli. Viena garlaicīga un savtīga rutīna...
Nav jau kā tagad - katrs puņķainis SABIEDRĪBAS LABĀ cieš un cīnās par sevi altruistiski nedomājot.
Vēmiens nāk lasot!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 25.08.2009 09:41
Patriotisms arī bez ārišķībām - es katru dienu savā darbā daru ko reālu sabiedrības labā, bet man ir nepieciešami arī emocionāli pārdzīvojumi, ne tikai ikdienas darba garša. Jūsu komentārs varbūt ir attiecināms uz tiem, kas skrien, bet neiet balsot, skrien, bet nemaksā nodokļus, utt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jumors 24.08.2009 20:13
Žetons Dacei- atbilde pareiza!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs 24.08.2009 18:46
Ja var ticēt skaitļiem, tad toreizējie 2 miljoni ir sarūkuši uz tagadējiem (minu skaitli) 150 tūkstošiem. No 100% pārpalikuši 7 1/2%. Un kā tos pašus skaitļus pumpēja! Pozitīvisms drīz izraisīs balona sprādzienu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veesums 24.08.2009 18:36
Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

patriotisms arī bez ārišķībām 24.08.2009 18:32
Pozitīvisma kampaņas sevi ir izsmēlušas un jāizbeidz vienreiz skriet,dziedāt,sadoties rokās un vēl nezin ko - tie laiki jau sen kā pagājuši.Piedalieties vēlēšanās un ievēliet pareizos - īstos cilvēkus!
Arī es mīlu savu Latviju,bet diezgan jau dziedāts,diets,skriets....reāli jāsāk kaut kas darīt aizstāvot savas intereses,savu valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lietussargs 24.08.2009 15:51
Un? Pats staigā pa pasauli viesiem labu dienu/darbu vēlēdams?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 24.08.2009 14:51
Minēšu: Zatlers klusēja?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 24.08.2009 14:26
Biju pie tiem, kas strādāja Liktensdārzā. Šajā sakarā mīkla: strādājot attālā dārza nostūrī, garām ar nelielu intervālu gāja 2 sabiedrībā pazīstami cilvēki. Viens novēlēja veiksmi darbā! otrs pagāja garām klusēdams. Kurš klusēja, ja garāmgājēji bija Renārs Kaupers un Valdis Zatlers?

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule