Raksts

Mani piecdesmit santīmi tējas naudā


Datums:
07. jūlijs, 2013


Mēģināju uzrakstīt puslīdz cienīgu vienotu vēstījumu, tomēr neregulārā rakstīšana un vienmēr mokošais pirmdienas faktors dara savu. Lai gan patiesībā jau nekā daudz ko teikt nav: dzeramnaudu došana ir dīvaina, un tieši tāpat kā daudziem citiem, man nav sapratnes kam tad īsti viņas dot, cik dot, un galvenais kādēļ dot.

Pati dzeramnaudas atstāju bāros un restorānos, ja man patīk apkalpošana, un ja mans rēķins pārsniedz vienu kafiju un bulciņu. Dažreiz taksometros, nekad ārstiem un frizieriem, jo īsti nesaprotu kurā mirklī tad man tā ekstra nauda būtu jādod un par ko. Patiesībā par ko man tā nauda būtu jādod man nav īsti skaidrs arī bāros un restorānos, lai arī tieši tur ir kaldināta lielākā daļa manas pieredzes darba druvā. Tomēr esmu pret publiskām parakstu kampaņām ala “Viesmīl, novāc savas ķetnas no mana atlikuma”, vai “Vai jau samaksāji savu ikgadējo tējas naudu nodokli, bāra zēn!”
Jo vaina nav jau viņos, bet gan sabiedrībā un pieradumā, kā arī uzņēmējiem dotajā iespējā ietaupīt kapeiku uz darba spēka un apmeklētāju rēķina.

Bieži viesmīlības jomas darbinieku algas ir lielākās nekā tās šķiet uz papīra- daļa algas tiek maksātas uz ķepas. Tikpat bieži darbs viesmīlības jomā nav pilnas slodzes darbs- tādēļ oficiāli nodokļi tiek maksāti no minimālās algas uz pusi slodzes. Tādēļ sociālās garantijas ir tādas kādas tās ir (pareizāk sakot kādas tās nav). Slīdošā vai brīvā grafika dēļ, daļa darba devēju arī neizmaksā atvaļinājuma naudas, vai slimības pabalstus. Tas tā foniņam. Daļu no šīm lietām viņi attaisno ar to, ka viesmīlis/bārmenis var nopelnīt ar labām tējas naudām un ja tādu nav, tad tā ir konkrētā viesmīļa problēma.

No vienas puses viss ir labi- patērētājs un uzņēmējs kopā sametās apkalpojošā personāla algai, lai gan bieži vien problēmas rodas tieši no šīs common knowledge. Liela daļa man zināmo cilvēku tic vairākām, ērm, ne pārāk uzticamām aksiomām:

1. Jo dārgāks restorāns, jo labākas tā personāla algas- ne vienmēr, tiešām, ne vienmēr. Ātrās apkalpošanas restorānos stundu likmes mēdz būt līdz divām reizēm augstākas kā lepnos krogos, kur iestādes īpašnieki rēķinās ar klientu atstātajām papildus naudām.

2. Ja rēķinā ir ailīte “apkalpošana”, tad šī nauda pēc nodokļu nomaksas dodas uz viesmīļa bankas kontu- Hahahahaha, labs. Tiešām asprātīgi. Patiesībā, bieži tā vienkārši ir vēl viena ailīte ar naudu ko atdot, jo no daļa no šīs naudas tiek izmantota, lai samaksātu viesmīlim pamata algu, bet daļa aiziet uzņēmuma kopējā kasē. Papildus motivējošo atalgojuma daļu joprojām samet tie, kas nav ievērojuši šo ailīti. Taisnības labad, vecajā nelaiķī “Paldies Dievam piektdiena ir klāt” 10% apkalpošanas nauda, ja pie viena galdiņa bijāt vairāk kā 12 cilvēki, tiešām nonāca viesmīļa kabatā pēc nelielas izmalšanās un apciršanas grāmatvedības apcirkņos (nodokļi).

Kā klientam un ex-darbiniekam vislabāk man patika dzīve Skandināvijas plašumos- dārgi dzērieni, dārgs ēdiens, toties retas, vai nekādas tējas naudas, jo visi zināja, ka darbiniekiem algas ir samaksātas kārtīgas- ne lielas, ne milzīgas, bet godīgas un atbilstošas ieņemamajam amatam un atbildības nastas smagumam. Dzeramnaudas tiek atstātas šikā gala restorānos, ja personāls ir izpildījies krietnie vien pāri sava amata aprakstam.

Vēl, protams, jāpiebilst, ir Rīgas krogi un tādu ir aizvien vairāk, kas pamatoti lepojās ar labām savu darbinieku algām, kur tējas naudas ir vien patīkams plus, ne pamata maizīte ar ko nomaksāt rēķinus. Un ir vietas, kur viesmīļiem arī 2013.gadā tiek maksāts 0.80 ls/h un daļu tējas naudas iesūc priekšniecība (mhm, ir arī tādi gadījumi).

Rezumē- es labāk maksātu dārgāku naudu par dzērieniem un ēdieniem, bet nejustu vajadzību atstāt tējas naudas, jo personālam būtu samaksātas algas kā nākas. Īpaši tādēļ, ka daudzi ir jaunieši kas studē vai studēs un ar super ne-oficiāliem ienākumiem studiju kredītu nedabūt, kur nu vēl tādu lietu kā mācību atvaļinājumu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!