Valsts finansējums partijām šobrīd ir ieviests visās bijušā padomju bloka Eiropas valstīs. Izņemot Latviju. Šī ziņojuma mērķis – atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas partijām ir nepieciešams valsts finansējums?

Pētījums liecina, ka minimālie nosacījumi sekmīgai valsts finansējuma ieviešanai Latvijā ir saistīti:
(1) ar priekšvēlēšanu tēriņu griestu nostiprināšanu (vai līdzvērtīgiem pasākumiem, lai samazinātu partiju vajadzību pēc naudas – piemēram, apjoma ierobežojumi politiskajām reklāmām);
(2) ar KNAB tiesību un kapacitātes veicināšanu cīņai ar partiju nelegālajām naudas plūsmām.

Pētījuma autori uzskata, ka Latvijā būtu vērts ieviest valsts finansējumu partijām šādu iemeslu dēļ:

1) Vairākums Latvijas politisko partiju, t.sk. arī dažas parlamentā pārstāvētās partijas vēlēšanu starplaikos funkcionē “izdzīvošanas režīmā”, nespējot pienācīgi pildīt funkcijas, kas demokrātiskā valstī tiek sagaidītas no partijām (programmu pilnveidošana, vēlētāju izglītošana, valdības kontrole, darbs ar vēlētājiem pašvaldībās).

2) Latvijas partijas ir ļoti atkarīgas no lieliem ziedojumiem, dažām partijām pat vidējais ziedojumu apmērs ir mērāms tūkstošos latu, kas nav salīdzināms ar Latvijas iedzīvotāja vidējiem ienākumiem.

3) Latvijā nav finansiālu priekšnoteikumu aktīvai partiju konkurencei – proti, ārpusparlamenta partijām un opozīcijas partijām, kas nav arī lielu pilsētu vadībā, ir sarežģīti iegūt privāto finansējumu.

4) Pēdējā gada laikā notikušie partiju finansēšanas skandāli apliecina, ka Latvijā ir īpaši piemērota augsne slepenām vienošanām starp partijām un ziedotājiem, kas sponsorējot partijas, vēlas sev iegūt neleģitīmas privilēģijas.

(Pētījums: Maksa par demokrātiju: vai partijas jāfinansē no valsts budžeta?pdf)

( Prezentācijapdf) (877.72 KB)