Atslēgvārdi:

Māja liela, jēga - maza 12

Latvijā ir būtiski nepieciešama kvalitatīva un neatliekama diskusija par sabiedriskā medija saturu, nevis māju. Tā pēc būtības ir saruna par mūsu sabiedrības nākotnes saturu, un ar to nevajadzētu vilcināties.

Iesaki citiem:

Kā klasiskā piemērā no drāmas teorijas Latvijas sabiedriskās televīzijas agonija savu kulmināciju sasniedza priekšvēlēšanu diskusiju laikā. Teorijas, ka, ja lugas sākumā pie sienas karājas bise, tad kulminācijā tā tiks likta lietā, zinātājiem tas nebija nekāds pārsteigums. Sava veida bise uz skatuves bija Latvijas televīzijas (LTV) vadības paziņojums pavasarī, ka finansējuma trūkuma dēļ tradicionālo Milžu cīņu šoreiz nebūs. Priekšvēlēšanu laikā pielādētā bise parādīja, ko spēja. Sabiedriskajam medijam nespējot veikt savu tiešo funkciju informētas demokrātijas nodrošināšanā, lielākais zaudētājs ir sabiedrība kopumā. Minētais piemērs ir tikai viens no daudzajiem, kas raksturo ainu sabiedriskajā televīzijā.

Daži Latvijas plašsaziņas līdzekļi un eksperti LTV ieilgušo radošo krīzi un stabilo skatītāju skaita sarukumu ir pamanījuši un publiski par to runājuši, taču sabiedrisko televīziju pārraugošā institūcija — Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) — no letarģiskā miega attiecībā uz LTV satura problēmām nebija pamodināma pat ar šo bises šāvienu. Ziņas no LTV iekšienes vēsta, ka arī darbinieki nav apmierināti ar medijā notiekošo, savukārt vadības publiskā atbilde liecināja par tās ieilgušo pašapmierināto snaudu līdzīgi kā uzraugošajā organizācijā.

Jaunajam Saeimas sastāvam un droši vien arī valdībai neizbēgami agrāk vai vēlāk būs jālemj par pašreizējo sabiedrisko mediju — televīzijas un radio — nākotni, visticamāk, tos apvienojot vienā sabiedriskajā medijā ar jaunām iespējām un funkcijām. Iepriekšējais Saeimas sastāvs šajā ziņā bija nepiedodami gauss un negribīgs. Gliemeža cienīgā gaitā šajā virzienā kustas arī NEPLP, kuras priekšsēdis Ābrams Kleckins oktobra nogalē biznesa portālam Nozare.lv atzinis, ka patlaban runāt par vienota sabiedriskā medija izveidi Latvijā esot pāragri. Padome gan vēlas piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem aptuveni 50 miljonus latu, lai izveidotu vienotu sabiedrisko mediju un uzbūvētu jaunu ēku. Tā ir daļa no Latvijas priekšlikumiem par attīstību līdz 2018. gadam. Ā.Kleckins sacījis, ka tagad jāsāk darbs, lai jaunu, vienotu sabiedrisko mediju izveidotu pēc pieciem vai vairākiem gadiem.



No nepareizā gala

Vai Latvijas sabiedrība ar tās līdzšinējo demokrātijas brieduma pakāpi un sabiedrisko TV tādu, kāda tā patlaban ir, var atļauties gaidīt piecus gadus, ir cits jautājums, un atbilde uz to būtu jādod 10.Saeimai. Taču mans mērķis šajā rakstā ir norādīt uz to, ka jauna sabiedriskā medija veidošanu, šķiet, esam sākuši no nepareizā gala, domājot vispirms par māju un finansiālo ietvaru, nevis par saturu, kas sabiedriskā medija gadījumā ir absolūti izšķirošs. Ar tādu pieeju varam nonākt atkal līdzīgā situācijā kā tagad, kad LTV mokās ar Zaķusalas monstrozo būvi, diviem vāji piepildītiem kanāliem un mūžīgi trūkstošiem miljoniem, kuri aiziet melnā caurumā.

Vispirms atbildot uz jautājumu, kādam ir jābūt mazas, ienākumu ziņā pieticīgas, nacionālas ES dalībvalsts vienotam sabiedriskajam medijam 21.gadsimtā, iespējams, ka jauna ēka nemaz nav jābūvē, jo var piemeklēt telpas no jau sabiedrības īpašumā esošajām, savukārt miljonus ieguldīt tieši saturiskās puses stiprināšanā. Tiem laikiem, kad par valsts varenību sprieda pēc centrālās televīzijas ēkas diženuma un translācijas torņa augstuma, vajadzētu būt aizgājušiem uz neatgriešanos. Saturs un nekas cits, ir vienīgais, kas atšķir sabiedrisko mediju no privātajiem.

Mainoties tehnoloģijām un to pieejamībai, neatgriezeniskas un plašas pārmaiņas skārušas tradicionālos plašsaziņas līdzekļus un to pieejamību. Atbildes reakcija uz laikmeta nestajām izmaiņām bijusi dažāda — avīzes izpletušās internetā un tēmē uz video lauciņu, radio vienkārši atražo sevi internetā, kamēr televīzijām interneta mājas lapas kalpo galvenokārt kā mārketinga rīki, bet satura ziņā vienīgais tehnoloģiskais jauninājums vien ir interaktīvās aptaujas un operatīvāka skatītāju iespēja reaģēt uz TV piedāvāto saturu. Pārsvarā tradicionālie mediji jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas ir saskatījuši tikai kā papildus tehniskas ierīces sava esošā satura tālāknodošanai patērētājam. Saturiskā pieeja lielākoties ir palikusi nemainīga, lai gan tieši tajā slēpjas mediju ainavas lielo tektonisko pārmaiņu būtība.



Tektoniskās izmaiņas

Cilvēces vēsturē notiekot kārtējam tehnoloģiskajam atklājumam, vienmēr kādam no esošajiem cilvēka iekšējās domu pasaules atspoguļotājiem ir prognozēts pāragrs gals. Tomēr nedz kino nokāva teātri, nedz foto — tēlotāja mākslu, nedz TV — kino. Arī visvarenais internets nav nokāvis nevienu no iepriekš minētajiem un, visticamāk, ka tiešā veidā arī nenokaus. Tas, kas parasti ir noticis šādos gadījumos, — ātrāk vai vēlāk tehnoloģisko jauninājumu iespaidā ir mainījies jau esošo mākslas veidu saturs, un tieši tas ir bijis noteicošs to izdzīvošanai. Virs apvāršņa parādoties foto un kino iespējām, tēlotāja māksla no realitāti iemūžinošas un dokumentējošas pakāpeniski un neatgriezeniski kļuvusi par arvien vairāk abstraktu un cilvēka iekšējās pasaules izzināšanas virzienā vērstu. Līdzīgi attīstās teātris, kino, mūzika.

Vadoties pēc šīs līdzības, interneta un virtuālās saziņas vides attīstības iespaidā tagad pienācis laiks saturiski būtiski mainīties arī tradicionālajiem medijiem, jo vēsturiskais dalījums, ka radio ziņo par to, kas ir noticis, TV parāda, kā ir noticis, bet avīzes uzraksta, kāpēc tā ir noticis, ir izgaisis. Internetā tiešsaistes režīmā vienā mirklī varam iegūt atbildes uz visiem trim jautājumiem. Tas, protams, nekādā gadījumā nenozīmē vajadzību TV atteikties no ziņām kā tādām, taču tas gan nozīmē jaunu izteiksmes un satura veidu aktīvu meklēšanu.

Lai arī sabiedriskie mediji pēc sava statusa un likumā noteiktajiem pienākumiem ir citādi nekā privātā īpašumā esošie plašsaziņas līdzekļi, to attīstību jāskata kopējās Latvijas mediju telpas kontekstā, ko lielā mērā raksturo sadalījums pēc valodas principa, īpašnieku un patērētāju nišas intereses, un līdz ar to Latvijā ir salīdzinoši daudz mazietekmīgu mediju. Tās ir auditorijas ziņā salīdzinoši mazas dienas avīzes, vietējā mērogā iecienītas, bet žurnālistiski vājākas reģionālās avīzes, kā arī atsevišķi nišas produkti — žurnāli vai TV raidījumi ar pieteikumu uz kvalitatīvu žurnālistiku. Tās ir privātās TV un radio stacijas, kas koncentrējušās uz izklaidi vai īpašnieku pasūtījuma izpildi, kā arī auditorijas ziņā visietekmīgākie — interneta ziņu portāli, kuru galvenais uzdevums tomēr ir cīņa par reklāmas tirgu nevis skaidri definētu sabiedrības interešu pārstāvēšana. No sabiedriskajiem medijiem savas tiešās funkcijas radio veic labāk nekā TV, ko arī rāda to attiecīga popularitāte skatītāju un klausītāju vidū.



Sabiedriski pienākumi

Meklējot sabiedrisko mediju jeb vienota medija īsto vietu Latvijas plašsaziņas līdzekļu vidē pašreizējā sabiedrības un tehnoloģiju attīstības posmā un ņemot vērā mūsu mediju tirgus izmēru un struktūru, sabiedrības kultūru un valodu sajaukumu un demokrātijas briedumu, apstākļi būtībā rada pienākumu sabiedriskajam medijam kļūt par ziņu kvalitātes standartu un žurnālistikas kvalitātes atskaites punktu. Tas nozīmē kvalitatīvu ziņu žurnālistiku, sabiedrības interesēm kalpojošu pētniecisku žurnālistiku, kā arī sabiedrībā un valstī notiekošo procesu objektīvu un dziļu analīzi. Būtībā sabiedriskajam medijam primārajai darbībai ir jābūt klasiskās funkcijas — preses kā sabiedrības sargsuņa pienākumu — pildīšanai. Neviens privātais medijs Latvijā to nevar īsti atļauties nepieciešamajā apmērā, taču tas ir izšķiroši demokrātiskas valsts un sabiedrības pastāvēšanai Latvijā. Kvalitāte ir salīdzinoši dārgs prieks, taču tā kalpo, pirmkārt, sabiedrības kopīgajām ilgtermiņa interesēm, tādēļ par sabiedrības kopīgajiem līdzekļiem tā ir jāuztur spēkā.


Otrs absolūti neapstrīdams sabiedriskā medija pienākums ir rūpes par nacionālo kultūru šī jēdziena visplašākajā nozīmē (kas Latvijas gadījumā, starp citu, nenozīmē tikai to kopienu un kultūrtelpu, kas funkcionē latviešu valodā) un latviešu valodas kā valsts valodas saglabāšanu un kopšanu. Nedomāju, ka šie pieminētie pienākumi ir pretrunā ar saistībām, ko sabiedriskajam medijam uzliek dalība atbilstošajās Eiropas organizācijās vai Latvijas kā ES dalībvalsts statuss.

Kā tieši īstenot un atspoguļot TV vai radio saturā augstāk minētās divas funkcijas, ir jau attiecīgās jomas ekspertu darbs, taču skaidrs ir arī tas, ka sabiedriskajai TV mūsdienās nav jākalpo vienlaikus trim tradicionālajiem kungiem — informācijai, izklaidei un izglītībai, kā tas bija TV pirmsākumos. Kopš ir attīstījusies kabeļtelevīzija, nišas produkti un privātie mediji, sabiedriskais medijs var lielā mērā iztikt bez sporta un izklaides. Vairāki piemēri Latvijas praksē pierāda, ka ar sporta un izklaides programmām labi tiek galā privātie kanāli, kuriem tad arī būtu jābarojas no reklāmas tirgus, kamēr sabiedriskais medijs kā absolūta nepieciešamība jāuztur par kopīgiem sabiedrības līdzekļiem, vienlaikus prasot lielāku caurskatāmību nekā patlaban, par to izmantošanas lietderību.

Man nav gatavas atbildes uz jautājumu, kādai jābūt moderna sabiedriska medija TV, radio un interneta kanāla programmai rīt, un tādas arī vienam cilvēkam nevar būt neatkarīgi no tā, vai viņš ir TV skatītājs, vadītājs vai uzraugs. Taču domāju, ka Latvijā ir būtiski nepieciešama kvalitatīva un neatliekama visu ieinteresēto pušu diskusija par sabiedriskā medija saturu, nevis māju. Sarunai jābūt godīgai attiecībā uz mūsu iespējām un sabiedrības vajadzībām. Tā pēc būtības ir saruna par mūsu sabiedrības nākotnes saturu, un ar to nevajadzētu vilcināties.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diesel 11.11.2010 22:48
LNT ziņu dienests - objektīvs:) Labāku anekdoti sen nebiju dzirdējis - tad jau var arī teikt, ka krokodils ir zālēdājs. Ja varat, atcerieties Garklāvas jkundzes sejas izteiksmi un jautājumus, kad 900 sekundēs bija Dombrovskis, un kad Šķēle vai Šlesers?

Un Grego - Jūs apzināti muļķojaties vai arī Jums kāds par to maksā? Pirmkārt, medija neitralitāte nenozīmē to, ka ja Jums un dažiem citiem patīk TP, bet šī partija ir ievārījusi sū.us, tad tomēr tikai tāpēc, ka Jums un dažiem tā patīk, pret to TV jābūt pozitīvai attieksmei. Un otrādi - ja Jums nepatīk, piemēram, VL, bet šī partija neko kliedzoši sliktu nav izdarījusi, par to nav jāproducē sliktas ziņas tikai tādēļ, ka ''daļai sabiedrības' tā patīk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Un kultūra? 11.11.2010 21:51
Neesmu pret sportu kā parādību, bet paskatīsimies objektīvi - cik ilgu raidlaiku LTV /abos kanālos kopā/ atvēl sportam un cik - kultūrai. Pēc manām aplēsēm apmēram 20 pret 1. Un tas ir KLIEDZOŠI!!! nepareizi. Ātras kājas, spēcīgas rokas, vingrs ķermenis - tas iespējams starp katras tautas pārstāvjiem, bet mūsu - LATVIEŠU!!! - kultūru neviens cits neveidos. Un LTV šajā procesā jāiesaistās ar daudz lielākiem spēkiem. Ja par sporta pārraidēm, tad visai maz cienu dīvāna "sportistus" /tos ar aliņiem pie rokas - nemaz/. Labāk būtu paši kaut kā sevi izkustinājuši nevis dirnējuši pie tās kastes. Jā, uz augstas klases sportistiem ir bauda skatīties, bet visam savas robežas, un LTV tā visa ir par daudz. Paldies Uplejai par sāpi - pievienojos!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sports 11.11.2010 13:59
Nekad nepiekritīšu viedoklim, ka "sabiedriskais medijs var iztikt bez sporta un izklaides"!!!Tikai ar sabiedriskās TV starpniecību ikvienam ir iespēja noskatīties bez maksas augstvērtīgas sporta translācijas, un nevis piespiedu kārtā tās skatīties maksas kanālā kā piemēram VIASAT. Tieši labi, ka ir sabiedriskā TV, kas komerctelevīzijām neļauj pilnībā okupēt sporta jomu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rūta 10.11.2010 15:09
Pirmkārt jau vēlētos,lai būtu objektīvai nformācija bez nosliecēm kāda politiskā spēka atbalstam kā tas bija pirmsvēlēšanu periodā LNT raidījumos. Nepieciešams vairāk diskusijas par citu ekanomiju un sociālo ētiku pieaicinot nozaru zinātniekus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 10.11.2010 09:37
Vajadzētu izglītojošos raidījumus: gan tādus, kas palīdzētu vēlētājam saprast, vai valsts pārvalde strādā, vai pūš pīlītes, gan veco labo veselības mācību (jo arī pašu pieaugušo zināšanas....Un gan jau atrastos atraktīvi dakteri ne tikai gastroenteroloģijā). Nekaitētu arī latviešu valodai veltīti raidījumi, konkrēti pielaistajām kļūdām....Vajadzētu arī kārtīgus analītiskos raidījumus, jo Jānim Domburam nereti tik vien sanāk, kā parādīt, ka attiecīgais personāžs ir dumjš, bet tas jau tāpat nav nekāds noslēpums. Turklāt nevajag jau analizēt tikai lielās un augstās tēmas. Bet kultūra, protams, ir vajadzīga, sākot ar padomju laiku klasiku (īpaši, ja apskatnieks to spēs pasniegt arī no mūsdienu tīņa viedokļa), gan arī tas, kas radīts tagad, jo sevišķi dokumentālās filmas, tāpat izrādes interesantākās grupas- sākot no Auļiem līdz pat Skyforger (kas rāda, cik lieliski var apvienot veco ar jauno)....Vārdu sakot iespējas ir, un atlikumu varētu aizpildīt ar ne jau seriāliem (izņemot ļoti izcilus savā žanrā), bet ar izglītojošajām un mākslas filmām, kas nopirktas no autoriem un iztulkotas latviešu valodā (vislabāk izmantojot titrus).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Grego 10.11.2010 08:21
Lūk, iepriekšējais rakstītājs jau neslēpti aģitē iznīdēt LTV jebkādu brīvdomību un pārvērst sabiedrisko mediju par vienas partijas Vienotība ruporu. Tā ir kaut kāda fantastika, kad it kā cilvēki ar demokrātiskiem lozungiem proponē klaji autoritāras metodes. Vai tiešām ir tik grūti aptvert, ka ne visa sabiedrība kvēli atbalsta Vienotību un ir cilvēki, kuriem simpātiskas šķiet arī citas partijas? Bet nē, vajag lai visi domātu vienādi - Vienotība labā, pārējie sliktie.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Paldies par rakstu! 10.11.2010 01:56
Nekādi nevaru piekrist tam, ka LTV ir Vienotības rupors. Tad jau tur negozētos ne Kalvītis, ne Stendzenieks, ne Šlesers ar Šķēli /kurš gan uz 100.panta preses klubu neatnāca, tā sacīt - noraustījās/, ne Bendiks, ne Liepnieks, ne Inkēns un citi tamlīdzīgi kungi. Ja par LTV Ziņu dienestu, tad varu atbalstīt domu, ka tur daudz kas jāmaina. Pirmkārt, jau pilnīgi neprofesionālais vadītājs - tās ir tīrās mokas klausīties viņa seklos tekstiņus 100.panta preses klubā. Par Krauzi pilnībā nepiekrītu - man viņš liekas pat ļoti neitrāls, tad jau Liepiņa vairāk parāda savu attieksmi. Ļoti jauka ir Zviedre. Bet kurš /nu droši vien jau Gailītis - kurš gan cits!/ bija palaidis ziņu raidījuma kadrā Dīvu Reiznieku... Nu, tās bija tīrās šausmas!!!!! Par LNT ziņām neizteikšos - diktors var būt cik vien grib neitrāls, bet ja tekstiņš ir tendenciozs, tad man tā diktora neitralitāte ir pie vienas vietas. Bet ja par LTV kopumā, tad - mazspējīgs vadītājs necieš savā tuvumā gudrākus un varošākus padotos. Viņš ap sevi pulcina viduvējības, kas nepārsniedz paša līmeni - tā sacīt, lai viņš netiktu aizēnots. Tāpēc LTV uzplaukums sāksies tikai ar vadītāja nomaiņu. Nedomāju, ka visizšķirošākais būtu naudas jautājums - ja ir idejas, tad arī ar maziem līdzekļiem var radīt interesantu raidījumu. Bet LTV šobrīd nav ideju ģeneratora, nav kuģa kapteiņa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Adrija 09.11.2010 22:21
Grūti tomēr būtu teikt, ka nebūtu vispār nekāda diskusija - drīzāk gribētos teikt, ka diskusija vairāk ir kā monologi. brīžiem žurnālisti aicina caur presi valdību un saeimu kaut ko darīt, brīžiem savukāt otrādāk - SAeima un valdība aicina sabiedribu piedalīties. TOmēr dzirdīgas ausis atrodas maz! :) Arī šeit politikas mājas lapā pirms laika bija iespēja piedalīties diskusijā tieši ar šādu nosaukumu - tajā skaitā piedalīties arī klātienē! Nevarēja gan redzēt tur pilnas rindas ar žurnālistiem vai sabiedrību!

Varbūt jāmeklē citi uzrunāšanas veidi?

Bet man prieks, ka diskusija, vai varbūt monologi, bet, tomēr, turpinās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Grego 09.11.2010 22:10
Kad žurnālisti (nevis sportisti, mūziķi, nedzirdīgie, invalīdi utt.) runā par sabiedriskā medija saturu, tad parasti viņi vispirms domā par sabiedriski politisko raidījumu spektru. Vai vēl tiešāk, par ziņu dienestu. Vai vēl šaurāk par TV Panorāmu. Un kamēr TV ziņu dienesta cilvēki neiemācīsies informāciju nolasīt balsī un sejas izteiksmē, ka nevar pat nojaust diktora attieksmi pret šo notikumu, tikmēr nekas nemainīsies. Jebkuram žurnālistam būtu jāņem piemērs no LNT ziņu dienesta dariniekiem, kuri veido ziņas ar pilnīgi neitrālām intonācijām un sejas vaibstiem. Tiklīdz man žurnālists cenšas uzspiest, ka tas un tas ir blēdis vai otrādi labais tā visa vēlme skatīties zūd. Protams, ir skatītāji, kuriem patīk, ka žurnālists domā tāpat kā viņš un par viņaprāt blēdi ņirgājas, bet labiņo aizstāv. Tomēr sevi cienošu skatītāju šāda pamācīšana stipri kaitina. Kamēr TV Panorāmā netiks pilnībā nomainīts žurn;alistu sastāvs nekas neuzlabsies. Nu nevaru es uz to Krauzi pat paskatīties. Uzreiz slēdzu ārā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Deksters 09.11.2010 19:44
Negribētu piekrist par sportu. TV3 Latvijā ar Viasatu priekšgalā jau ir atņēmis visu, ko vien var atņemt. Ja tiks atņemtas tādas lietas, kā Olimpiskās spēles, PČ Futbolā utt., tad arī tas tiks padarīts par maksas saturu kādā no nišas sporta kanāliem. Visas sabiedriskās televīzijas Eiropā raida sportu un LTV no tā jāatsakās nebūtu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

NB! 09.11.2010 18:52
LTV pirmkārt ir jābeidz būt par "Vienotības" ruporu un propogandētāju, ja tā vēlas pretendēt uz apzīmējumu "sabiedrisks medijs". Ja tas nenotiks, ir jāpārtrauc šīs telekompānijas finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem - lai sorosisti maksā par savu televīziju no savas kabatas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Straustina 09.11.2010 17:29
Bravo - par trukumiem satura. Tas ir viens no galvenajiem prieksnosacijumiem sekmigai attistibai talak. Radoshuma zudums LTV ir jutams uz katra sola un tas ir galvenais, kas japardoma.

Saistītie raksti
Veci 255x203

Pēdējā iespēja 1 Autors:Dita Arāja

Citi autora darbi
Beku%20majinas

Neiespējamais izlīgums 17 Autors:Sanita Upleja