Aizvadītajās nedēļās notikušās demonstrācijas Rīgā, kas nosoda politiķu korumpētību, neētisku un bezatbildīgu politiku un tādā veidā noniecinošu attieksmi pret Latvijas iedzīvotājiem, apliecina sabiedrības spēju mobilizēties, kad pacietības mērs ir pilns.

Šīs demonstrācijas ir protests pret apzināti savtīgiem un nelietīgiem politiķiem, vientiesīgiem politiķiem, vienaldzīgiem politiķiem, neizglītotiem politiķiem, kas ērti sēž nodokļu maksātāju finansētajos Saeimas, valdības, citu augstu politiski reprezentatīvu institūciju un dažādu padomju krēslos un dara tik maz, cik vien iespējams, nedomā kritiski un par sabiedrisko labumu un, kā to aizstāvēt; dara to, ko liek valdošās koalīcijas ietekmīgākie, jo tad nav sevi jāapgrūtina ar domāšanu, jo kāds saka priekšā, kā būtu jābalso. Aizvadīto nedēļu protesti ir aicinājums politiķiem būt izglītotiem un ētiskiem. Būt atbildīgiem par savu prātu un darbu kvalitāti, strādājot sabiedrības labā.

Šīs demonstrācijas ir arī apliecinājums tam, ka demokrātija nav kaut kas, ko var sasniegt ar vienu reizi uz visiem laikiem, iedibinot konstitucionālu varas dalīšanu. Demokrātija ir tas, kas jāiedzīvina, jāatjauno un jādara katru dienu un visos sabiedriskās dzīves aspektos. Demokrātija tāpat kā Rīga nekad nav gatava. Tā ir ikdienas darbs, ko veic ierindas pilsoņi, kritiski sekojot līdzi valstī notiekošajam un, ko jāveic politiķiem, nerīkojoties sabiedriskajam labumam pretējā veidā. Proti, noraidot savu līdzbiedru savtīgu saimniecisku lēmumu plānus un kritiski vērtējot pašiem savu, kā arī citu valsts amatpersonu rīcību, lēšot, ko no viena vai otra soļa un lēmuma iegūs sabiedrības vairākums.

Politikas procesa kvalitāte ir atkarīga no politiķu spējas analītiski sekot procesiem sabiedrībā un balstīt savus lēmumus nevis uz šauri subjektīvu indivīda lietu skatījumu, bet gan pamatojoties uz ekonomisko, sociālo un politisko procesu izpēti, kas zinātniskā veidā ļauj nonākt pie vispārināmiem secinājumiem. Tāpat politikas procesa kvalitāte atkarīga no politiķu ētikas izpratnes. Un izpratni par ētiku, tāpat kā analītisku pieeju politikas procesa kritiskā vērtēšanā, ir jāattīsta nepārtraukti, sākot no skolas sola līdz kamēr vien cilvēks dzīvo, jo ētiskas un politiskas dilemmas aizvien būs jaunas. Tiem politiķiem, kas līdz šim ir atļāvušies kļūt vai būt vienaldzīgi un vientiesīgi, ir pēdējais laiks ķerties pie sevis izglītošanas un pilnveidošanas. Atcerieties Raini – mainies uz augšu!