Atslēgvārdi:

Maģiskā formula 10

Vai Latvijā būs jauns sabiedriskais medijs? Trīs svarīgi soļi vasaras vidū liek domāt, ka nu jau uz šo jautājumu var atbildēt ar apņēmīgu “jā”! Tāpēc ļoti svarīgi ir uzdot nākamo – vai tas būs vajadzīgs Latvijas sabiedrībai?

Iesaki citiem:
5094543120 a0e90ca6e6
Foto:WSDOT

Šonedēļ beidzies NEPLP izsudinātais konkurss, kura rezultāts būs jaunradīta sabiedriskā medija saturiskā un menedžmenta struktūra. Pirms Jāņiem valdība piešķīra 80 000 latu koncepcijas detalizētai izstrādei.[1] Pieņemts lēmums veikt nepieciešamos labojumus mediju darbu regulējošos tiesību aktos – novecojušajā likumā par “Presi un citiem masu saziņas līdzekļiem”[2] un jaunajā “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.[3] Tās ir sistēmiskas pārmaiņas. Turklāt Latvija nav vienīgā, kuras sabiedriskie mediji piedzīvo transformācijas procesu.


Ideāla modeļa nav!

Lai arī sabiedriskie mediji ir vitāli nozīmīga Eiropas Savienības politikas daļa, realitātē daudzu valstu sabiedrisko mediju nākotne ir diezgan neskaidra. ES jauno dalībvalstu sabiedrisko mediju problēmu uzskaitījums dažādos pētījumos jau atgādina apnicīgu refrēnu, jo situācija nemainās vairāk nekā desmit gadus. Latvija atbilst sabiedrisko mediju tipisko problēmu komplektam – nepietiekams, politiķu netieši ietekmēts finansējums, politisko spēku mēģinājumi ietekmēt saturu, auditorijas vienaldzība un samazināšanās, sabiedrības neticība šāda no valsts puses atbalstīta medija nepieciešamībai…

Pētījumi, kuros ilgākā laikā analizētas sabiedriskos mediju problēmas, tomēr pierāda, ka finansēšanas sistēma un tiesiskais ietvars ne vienmēr nosaka sabiedriskā medija kvalitāti. Viens no pētījumiem[4] labi parāda, ka kvalitatīvi un nekvalitatīvi darboties var gan no valsts budžeta, gan ar abonēšanas maksu palīdzību finansēts sabiedriskais medijs, tāpat auditorijas respekts pret sabiedriskā medija saturu nav atkarīgs no tā darbības pamatiem – struktūras, tiesiskā pamata, regulatora. Tā kā sabiedriskos medijus savu pilsoņu interesēs attīsta valstis, tad to situācija ir ļoti atkarīga nevis no tā darbībai izvēlētā modeļa, bet gan no tiem “kas kontrolē valsti”.[5] Tātad svarīga ir politiskā kultūra, ko atspoguļo arī mediju kultūra un konkrētās valsts mediju atbildības pakāpe. Līdzīgs secinājums izdarīts arī citā pētījumā[6], uzsverot, ka sabiedriko mediju kvalitāti nosaka sabiedrības vērtības, kas izpaužas kā politikas prioritātes demokrātijas jomā, tās var formulēt arī kā konkrētas valsts nacionālās un kultūras izvēles. Šos secinājumus apstiprina arī kaimiņvalstu sabiedrisko mediju situāciju raksturojošie dati.


Vēss skats uz kaimiņiem

Trīs Baltijas valstu sabiedrisko mediju organizācijas strukturāli darbojas salīdzināmos apstākļos: visās valstīs pastāv līdzīgs tiesiskais ietvars, sabiedrisko mediju darbu vada padomes, kuru locekļus izvirza gan partijas, gan sabiedriskas organizācijas, visu Baltijas valstu sabiedriskie mediji tiek finansēti no valsts budžeta.

Viss ir gandrīz vienādi un tomēr sabiedrisko mediju reālā situācija atšķiras. Latvijas un Lietuvas[7] sabiedrisko mediju ienākumos no 30% - 40% ienākumu veido reklāmas investīcijas, tādējādi paaugstinot to satura komercializācijas līmeni. Tomēr auditorijas līmenis samazinās, gan Latvijas, gan Lietuvas mediji dzīvo pastāvīgā trūkumā, 2009.gadā Lietuvas sabiedriskais medijs paziņoja par maksātnespējas draudiem. Latvijā un Lietuvā ir spēcīgs komerciālo mediju lobijs, kas vēlas panākt, lai sabiedriskie mediji nepiedalās reklāmas tirgū, jo mazu un ierobežoto reklāmdevēju investīciju dēļ, komercmediji nespēj iegūt finansiālu stabilitāti. Abās valstīs pēdējo desmit gadu laikā izstrādāti sabiedrisko mediju abonēšanas maksas modeļi, tomēr tie ir iesaldēti politiskās gribas trūkuma dēļ. Lietuvā ir visvairāk sabiedriskā medija darbinieku - viņiem ir Baltijā zemākās algas un mazākā auditorijas daļa (12.1%). Latvijā sabiedriskās TV abu kanālu kanālu auditorija ir 13.6%, Igaunijā – 17.4% . Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā, sabiedriskā medija pārveides projekta veidošanas laikā, pieauga tā auditorija.

Igaunijas sabiedriskais medijs ir vienīgais, kas darbojas ārpus reklāmas tirgus. Lai gan pirmais mēģinājums līdzekļus sabiedriskā medija uzturēšanai iegūt no komerciālām raidorganizācijām bija neveiksmīgs (komerckanāli nespēja savlaicīgi veikt maksājumus, tāpēc sašķobījās Igaunijas sabiedriskā medija stabilitāte), tomēr, kopš tas tiek finansēts tikai no valsts budžeta, reitingi un satura kvalitāte ir uzlabojusies. Igaunijā arī ir Baltijā vislielākais sabiedrisko mediju budžets. Tas nozīmē, ka būtisks ir nevis finansējuma modelis, bet tā apjoms. Bet ne vienmēr, jo, piemēram, Latvijas Radio gadiem saņem ļoti nelielu valsts naudas daļu (salīdzinot ar abiem kaimiņiem Baltijas valstīs), tomēr parāda visabākos auditorijas piesaistīšanas rezultātus. Jāatzīst, ka tos gan pozitīvi ietekmē populārās mūzikas kanāla LR2 fenomenālā popularitāte. Šo fenomenu var izskaidrot, analizējot žurnālistu un redaktoru profesionālās pašcieņas līmeni, kā arī organizācijas menedžmenta gatavību pildīt sabiedriskā medija misiju.

Latvijā ar lielu satraukumu uzdotais jautājums par to, vai sabiedriskajam medijam jābūt vienam uzņēmumam vai jāpastāv atsevišķi, kaimiņos jau ir atbildēts. Patiesībā atbilde nav būtiska. Proti, struktūra nenosaka sabiedriskā medija satura kvalitāti, auditorijas apjomus un sabiedrības nepieciešamību pēc tā. Lietuvas sabiedriskais medijs vienmēr darbojies kā viens uzņēmums un atrodas pastāvīgā stagnācijā. Arī šobrīd tā pārveidošanas projekts ir iesaldēts politisko lēmumu pieņemšanas līmenī. Igaunijā 2007.gadā, par spīti auditorifirmas KPMG atzinumam, ka televīzijas un radio apvienošanās nedos vajadzīgo efektu (tāds pats bija Ernst&Young secinājums par LTV un LR Latvijā), tika sākta apvienošanās. Sākums bija ļoti sarežģīts, saistīts ar sabiedriskā medija identitātes meklējumiem. Tomēr pēc pieciem gadiem Igaunijas sabiedriskā medija veselība ir viena no labākajām ne vien Baltijas valstīs,bet arī pārējo ES valstu vidū. Tomēr visu Baltijas sabiedrisko mediju lielākā problēma ir plānošana tikai viena gada perspektīvā. Tas arī rada īstermiņa saturisko vērtību. Būtiski, ka mazās valstīs sabiedriskais medijs prasa lielākus ieguldījumu uz vienu iedzīvotāju, tāpēc tā pastāvēšana ir ļoti atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas.


Latvijas iespēja. Pēdējā?

Latvijā jau kopš 2009.gada, kad tika veidots “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums” tiek runāts par “jaunu” sabiedrisko mediju.Apkopoju dažādās diskusijās dzirdētos “jaunā” sabiedriskā medija raksturojumus.
1. Tehnoloģiju orientācija - jauns medijs nozīmē tehnoloģiju konverģenci, kurā dominēs interneta un mobilās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību būs iespējams piedāvāt auditorijai sabiedriskā medija saturu daudzveidīgās tehnoloģiskās platformās. Visbiežāk tieši tehnoloģisko iespējas tiek minētas kā būtiskākā “jaunā” un esošā sabiedriskā medija atšķirība.

2. Satura orientācija – jaunais sabiedriskais medijs nozīmē kvalitatīvu lēcienu satura un žurnālistikas attīstībā, piedāvājot ne vien viedokļu un tematu daudzveidību, bet arī dažādus formātus, žanrus. Tādējādi pilnvērtīgi nodrošina sabiedriskā medija funkciju izpildi, stiprina demokrātiju, pilnvērtīgi atspoguļo nacionālās un kultūras vērtības un apvieno mediju vides sašķelto sabiedrību;

3. Finanšu resursu orientācija – jaunā sabiedriskā medija projekts ir iespēja atrisināt ieilgušās sabiedriskā medija fnansējuma problēmas. Pēc Somijā šogad apstiprinātā media tax, kas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, arī Latvijas diskusijās atgriezusies ideja par pakāpenisku pārēju uz finansējuma modeli, kas varētu būt līdzīgs modernizētam abonēšanas maksu risinājumam;

4. Tiesiskā regulējuma orientācija – jaunā medija koncepcijas izveidē būtiska ir tiesiskā regulējuma uzlabošana - precīzu likumu un noteikumu komplekts nodrošinās kvalitatīva sabiedriskās medija darbu un sabiedrības intreses atgriešanos.
Tomēr ir vairāki riski. Pašlaik ļoti sarežģīts ir jautājums par auditoriju un sabiedrības attieksmi. Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji novērtējuši sabiedriskā medija svarīgumu (īpaši politisko krīžu situācijās vai īpašu notikumu kontekstā, piemēram, valsts svētkos, vēlēšnu un referendumu laikā), tomēr sabiedriskā medija nepieciešamība tiek arī apšaubīta. Tieši saturiskā kvalitāte ir šo šaubu avots, jo kvalitatīvu informāciju var iegūt arī ārpus sabiedrisko mediju vides. Tas ir reāls risks, ka daļa auditorijas apmierina savas informatīvās vajadzības ar citu valstu un citu valodu mediju satura palīdzību. Tādējādi apšaubāma kļūst sabiedrisko mediju insitūcijas efektivitāte mūsdienu apstākļos. Arī patērētājsabiedrības vērtības, utilitārisma vadīts skatījums un individuālisma diskurss ir ļoti parocīgs, lai atbildētu noliedzoši uz jautājumu, vai mēs gribam no valsts budžeta (vai citā veidā) maksāt par medijiem, kas nav vajadzīgi, tikai reizēm ir vajadzīgi vai nepieciešami kādam citam, kādām kopīgām sabiedrības interesēm?

Latvijā (un ne tikai) nav senu demokrātiska tradīciju, tāpēc sabiedrisko mediju pozīcijas ir vājas.Gribu pieminēt otru risku – laika faktoru, iespēju nokavēt. Latvijā pašlaik ļoti enerģiski notiek sabiedriskā medija veidošana.Tas ir ļoti pozitīvi, jo pēc dažiem gadiem šis projekts var būt lieks.

Atgriežoties pie sākuma, – sabiedriskie mediji ir daļa no jautājuma par politikas kvalitāti un sabiedrības vērtībām. Gribu atgādināt, ka sabiedrisko mediju kā institūcijas ideja ir saistīta ar nacionālas valsts ideju, ar Habermasa formulēto publiskās telpas ideju un politiskās līdzdalības procesā iesaistītu pilsoņu iespējām atrisināt dažādu interešu izraisītus jautājumus, jo “demokrātijas process, ja vien tas iedzīvināts liberālā politiskā kultūrā, var kļūt par savveida parauggarantiju, lai saturētu kopā funkcionāli diferencētu sabiedrību”[8].

______________________

[1] http://www.diena.lv/latvija/zinas/valdiba-neplp-pieskir-80-000-latu-vienota-sabiedriska-elektroniska-medija-izveides-saksanai-13953394
[2] http://www.likumi.lv/doc.php?id=64879
[3] http://www.likumi.lv/doc.php?id=214039
[4] Rolland A. (2005) Establishing Public Broadcasting Monopolies: Reappraising the British and Norwegian Cases. Media History Monographs 8:1, pp.1 - 22.
[5] Ibid. P.17.
[6] VAN DIJK M., NAHUIS R and D. WAAGMEESTER (2006) ‘DOES PUBLIC SERVICE BROADCASTING SERVE THE PUBLIC?THE FUTURE OF TELEVISION IN THE CHANGING MEDIA LANDSCAPE’ De Economist, 154:251–276.
[7] Ornebring H. (2011) Lithuania. A country report for the ERC-funded project on Media and Democracy in Central and Eastern Europe. At: http://mde.politics.ox.ac.uk/images/stories/lithuania_mdcee_rev1_2011.pdf.
[8] Habermās J. (2012) Postnacionālā konstelācija un demokrātijas nākotne. Rīga: Zinātne, 53.lpp.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Join Jection

Continuously so intriguing to visit your site.What an incredible data, thank you for sharing. this will help me such a great amount in my learning. http://www.lawguru.com/articles/tips/i-finally-got-my-settlement-now-what

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Join Jection

Truly strong article. It appears like you've put a considerable measure of thought into this and accompany a viabel thought. The clever thing was that I was considering this privilege before unearthing to your site.
<a href ="http://www.lawguru.com/articles/tips/i-finally-got-my-settlement-now-what">Choose A Personal Injury Lawyer</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Join Jection

Truly strong article. It appears like you've put a considerable measure of thought into this and accompany a viabel thought. The clever thing was that I was considering this privilege before unearthing to your site. <a href ="http://www.lawguru.com/articles/tips/i-finally-got-my-settlement-now-what">Choose A Personal Injury Lawyer</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

Gives you the best website address I know there alone you'll find how easy it is. <a href="http://community.healthywomen.org/profiles/blogs/planning-a-tour-from-miami-to-key-west">Key West To Miami Tour</a>
Key West To Miami Tour

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Faheem Jabbar

Thank you soo much for this wonderful blog. The information here helped me alot. I'll keep on visiting this blog daily and will even share it to others!How to know a guy is serious about you

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Faheem Jabbar

Thank you soo much for this wonderful blog. The information here helped me alot. I'll keep on visiting this blog daily and will even share it to others!<a href="http://www.languageofdesires.com/7-things-a-man-only-does-if-hes-serious-about-you/">How to know a guy is serious about you</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
zeeshan1

http://healthtips247.com/erectile-dysfunction-protocol-review/ I might suggest solely beneficial in addition to trusted facts, and so find it: http://www.hrtonline.org/erase-herpes-eliminate-herpes-virus/

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
zeeshan1

clash of clans unlimited gems At this point you'll find out what is important, it all gives a url to the appealing page: hack monster legends

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne