Raksts

Mācīšanās internetā par brīvu – kā tā ietekmēs augstskolas Latvijā?


Datums:
24. februāris, 2013


Daži tos uzskata par 21.gadsimta revolūciju izglītībā, kas novedīs pie tradicionālo universitāšu izzušanas. Citi skeptiski gaida, kad ap tiem saceltā ažiotāža norimsies, ticot vai cerot, ka nekas būtiski nemainīsies.

Lai vai kā, brīvās pieejas masveida tālmācības kursi (BPMTK)[ 1 ] šobrīd ir plaši apspriests jaunievedums augstākās izglītības piedāvājumā pasaulē. Šis raksts iepazīstina ar šo jaunumu un analizē iespējas un izaicinājumus, kurus tas varētu radīt Latvijas augstskolām.

Kas ir brīvās pieejas masveida tālmācības kursi?

BPMTK raksturo atvērtība un masveidība. BPMTK ir bezmaksas kursi internetā, atvērti ikvienam, kurš grib tajos piedalīties un kam ir pieejams internets; tātad zināšanas šajos kursos potenciāli var tikt nodotas neierobežotam skaitam dalībnieku dažādās pasaules malās. Piemēram, Mākslīgā Intelekta kursā, ko piedāvāja Stanfordas profesors Sebastians Trans (Sebastian Thrun), piedalījās aptuveni 160 tūkstoši dalībnieku no 190 valstīm. Atšķirībā no tradicionālajiem klātienes un tālmācības kursiem, BPMTK studentiem nav formāli jāreģistrējas, visi mācību materiāli pieejami internetā, turpat notiek arī studentu zināšanu pārbaude. Šobrīd pazīstamākie (jeb plašsaziņas līdzekļos reklamētākie) BPMTK projekti ir Coursera, edX, Udacity, kuros piedalās lielākoties prestižas ASV universitātes kā arī pāris Eiropas, Āzijas un Austrālijas universitātes. Tālmācības kursos, kurus piedāvā šie projekti, kopumā līdz šim pieteikušies vairāk nekā miljons studētgribētāju. Savukārt divpadsmit Lielbritānijas universitātes (ieskaitot Open University, kam ir vairāk nekā 40 gadu pieredze tālmācības kursu organizēšanā) atvērušas savu Futurelearn platformu. Kursu piedāvājums ir daudzveidīgs. Šajos projektos kursi lielākoties ir angļu valodā, taču dažos no tiem jau pieejams satura tulkojums arī citās valodās.

Iespējamie izaicinājumi Latvijas augstskolām

Pirmais, būtiskākais izaicinājums augstskolām Latvijā ir kritiski izvērtēt BPMTK piedēvēto revolucionāro iespēju pielietojamību Latvijas kontekstā. Atbilstoši Gārtnera tehnoloģiju attīstības ciklam, dažādi tehnoloģiski jauninājumi sākotnēji tā saucamājā „pārspīlēto cerību” fāzē tiek uztverti kā kaut kas visaptverošs un neatgriezeniskas globālas pārmaiņas nesošs. Kā piemēru varu minēt pārplīsušo cerību burbuli, ka e-bizness padarīs ikvienu stāvus bagātu. Ja ārvalstu plašsaziņas līdzekļos palasa sajūsminātos komentārus par to kā BPMTK neatgriezeniski mainīs praksi augstākajā izglītībā, rodas iespaids, ka „ pārspīlēto cerību” fāze jau ir iestājusies.

Pamanāmas arī jau agrīnas otrās fāzes – t.s. „ vilšanās” fāzes pazīmes. Salīdzinot ar tradicionālajiem kursiem, BPMT kursos ir ļoti liels studentu atbirums– tikai aptuveni 4–10 % no kursu dalībniekiem pabeidz BPMTK līdz galam. Neviens no piedāvātājiem tālmācību bezmaksas kursiem vēl nav atradis ilgtspējīgu biznesa modeli. Pagaidām BPMTK ir bez maksas. To piedāvātāji vēl meklē un pārbauda iespējas ar šo kursu palīdzību gūt peļņu – turpinot piedāvāt tos vai nu par velti, vai arī par salīdzinoši zemāku maksu nekā studijas klātienē. Piemēram, Coursera biznesa plāna pamatā ir iecere pārdot darba devējiem piekļuvi tās reģistrēto lietotāju profilu (kuru ir vairāk nekā miljons) informācijai. Kursu akreditācija notiek ļoti lēni un nav skaidrs, kā atsevišķi kursi iekļausies kopējā kvalifikāciju iegūšanas procesā. Lielākā daļa BPMTK piedāvātāju pašreiz nepiešķir kredītpunktus vai kvalifikāciju. Patreiz tikai pieci Coursera piedāvātie kursi ieguvuši tiesības piešķirt kredītpuktus, ko studenti varētu izmantot bakalaura grāda iegūšanai. Lai šo iespēju izmantotu, studentiem būs jāmaksā salīdzinoši neliela maksa par reģistrāciju un eksāmeniem, kuru laikā tiks pārbaudīta studenta identitāte.

Var prognozēt, ka ar laiku parādīsies arī citas problēmas – piemēram, strauji pieaugot kursu piedāvātāju skaitam, parādīsies sliktas kvalitātes kursi. Tajos iegūtā negatīvā pieredze daļu no studētgribētājiem atbaidīs ne tikai no konkrētā piedāvātāja, bet no BPMTK vispār. Ir paredzams, ka BPMTK izrādīsies piemērotāki studentiem, kuri prot mācīties pastāvīgi un kuriem ir labas angļu valodas zināšanas. Ar laiku gan piedāvātāji, gan studējošie sapratīs, ka komunikāciju klātienē nevar aizstāt ar diskusijām internetā, īpaši jau tāpēc, ka darba tirgū joprojām ir nepieciešamas prasmes sadarboties un sazināties realitātē, nevis virtuālajā vidē.

Ja BPMTK attīstība turpināsies atbilstoši Gārtnera ciklam, tad agri vai vēlu tie tiks produktīvi pielāgoti realitātei. Līdz tam, kā izskatās, vēl būs jāpagaida. Tikmēr Latvijas augstskolas varētu sekot ārzemju kolēģu veiksmīgajai un neveiksmīgajai pieredzei, piemērojot jaunās tehnoloģijas Latvijas vajadzībām, un izvairoties no velti iztērētiem resursiem, kas ieguldīti, akli paļaujoties uz jaunākās modes tendencēm tehnoloģiju izmantošanā pedagoģiskajā procesā.

Vienlaikus jāatzīst – būtu nepareizi izlikties, ka šī jauninājuma ietekme Latviju nekad nesasniegs. Īstermiņā, kamēr BPMTK nepiedāvā iegūt kvalifikāciju (piemēram, maģistra grādu vai diplomu) un nav ieguvuši plašu popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, un arī darba devēji par tiem neko daudz nezina, BPMTK vēl nesagādā nopietnus draudus augstskolām Latvijā. Taču, skatoties ilgtermiņā, jāsecina – ja BPMTK piedāvātāji ieviestu iespējas iegūt kredītpunktus vai pat kvalifikāciju, un darba devēji tos atzītu, tad Latvijas iedzīvotāji var sākt izvēlēties iegūt, piemēram, maģistra grādu vai sertifikātu par kādu darba tirgū pieprasītu zināšanu apguvi no Stanfordas universitātes, nevis kādas no Latvijas universitātēm. Tādējādi vēl vairāk samazinātos studentu skaits Latvijas augstskolās, īpaši maģistratūras programmās. Turklāt studēt šajos kursus, nevis klātienē Latvijas augstskolās, izvēlēsies tie, kuriem ir labas angļu valodas zināšanas un prasme mācīties pastāvīgi. Tieši tādi studenti, kuri augstskolām ir vispievilcīgākie. Latvijas augstskolām būs jāpapūlas piedāvāt tādu mācību vidi, kas studentiem varētu šķist vērtīgāka nekā kvalifikācijas iegūšana kādā slavenā amerikāņu universitātē, studējot internetā. Latvijas augstskolu piedāvātajai videi būs jābūt tādai, par kuru varētu teikt ar tādu pašu pārliecību kā Stanfordas profesore Sjūzana Holmsa (Susan Holmes) saka par savu universitāti: „ Es domāju, ka Stanfordas izglītību nevar iegūt internetā. Tāpat kā es domāju, ka portālā “Facebook” nevar dzīvot sabiedrisko dzīvi” (Avots: Forbes)

Latvijas augstskolām noderīgais

Viena no daudzsološākajām iespējām, kā Latvijas augstskolas varētu izmantot BPMTK pieeju, ir resursu apvienošana un brīvās pieejas starpaugstskolu kursu izveidošana. Piemēram, tā vietā , lai viens pasniedzējs lasītu vienu un to pašu kursu piecās augstskolās vai arī piecas augstskolas piedāvātu ievadu ekonomikā (kā tas tagad reizēm notiek), vairāku augstskolu mācībspēki varētu apvienoties un izveidot vienotu kursu, ko internetā piedāvāt visu šo augstskolu studentiem, kā arī citiem interesentiem. Potenciālais ieguvums no šādiem kursiem varētu būt optimālāka resursu izmantošana un kursu kvalitātes uzlabošana. Šos kursus var izmantot kā pedagoģiskās laboratorijas, kur izmēģināt dažādus pedagoģiskus jauninājumus un izvērtēt to potenciālo iedarbību. Tas būtu iespējams, pateicoties milzīgajam datu daudzumam, ko kursos var ievākt par dalībnieku aktivitātēm. Kopdarbībai gan ir arī savi izaicinājumi – prasme sadarboties un sadarbības noteikumu izstrādāšana un ievērošana.

Latvijai jau ir šāda pieredze – sadarbojoties Rīgas Tehniskajai universitātei, Liepājas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Daugavpils Universitātei, Kauņas Tehniskajai universitātei, Šauļu Universitātei un Utenas darba tirgus mācību centram, ir izveidota brīvās pieejas tālmācības sistēma eBig3. Tā jau šogad piedāvās 11 kursus. Šī projekta vadītājs Atis Kapenieks uzsver, ka, atšķirībā no citiem BPMTK modeļiem, kas izmanto tikai interneta tehnoloģiju, eBig3 modelis izmanto arī televīziju un mobilo telefonu. LTV7 reģionālā televīzija sestdienās demonstrē eBig3 stila filmas, kuru autorus iedvesmojis Discovery kanāls. eBig3 filmu varoņi redzami dažādās situācijās, kuru padziļinātai izprašanai eBig3 filmas aicina pieteikties eBig3 kursos, nosūtot īsziņu no mobilā telefona. SMS tehnoloģijas tiek arī izmantotas, lai bagātinātu studiju atbalstu un būtiski samazinātu lielo studētāju atbirumu.

Otra daudzsološa iespēja, kā izmantot BPMTK – integrēt ārzemēs jau esošos kursus tradicionālajos Latvijas augstskolu piedāvātajos mācību kursos. Piemēram, izvirzot prasību studentiem piedalīties kādā no BPMTK, vai iesakot tos kā papildu materiālus tradicionālajām lekcijām un semināriem. Pasniedzēji varētu uzdot studentiem piedalīties BPMTK diskusijās internetā vai iepazīties ar BPMTK materiāliem, un pēc tam klātienē semināra laikā tos apspriest. Tiesa gan, pārlieku aizrauties ar tradicionālo kursu aizstāšanu ar BPMTK integrēšanu nevajadzētu, jo tradicionālajai izglītībai, vismaz pašreiz, kamēr BPMTK tālākā attīstība vēl nav skaidra, vajadzētu palikt dominējošai, jo tā ir sistemātiska un izgājusi akreditācijas procesu. Turklāt, lai cik kvalitatīvs nebūtu ārzemju augstskolu piedāvājums, tajā sniegtās zināšanas parasti tiek skatītas globālā vai vēl biežāk tās valsts kontekstā, kurā atrodas attiecīgā universitāte. Šajā ziņā Latvijas augstskolu uzdevums arī turpmāk būs sniegt zināšanas par Latvijas nacionālo specifiku. Turklāt pārlieka paļaušanās uz citu valstu izglītības piegādātājiem var radīt nestabilitāti. Ja nu, piemēram, Hārvardas universitāte izlemj turpmāk vairs nepiedāvāt kursu, ko kāda no Latvijas augstskolām izmanto pirmā kursa studentu apmācībai, vai arī turpmāk šis kurss ir tikai par augstu maksu?

Trešā iespēja – izmantot BPMTK pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanai. Ne vienmēr pasniedzējam vai augstskolai ir finansiālas iespējas apmaksāt kursus kādā no vadošajām augstskolām, bet, pateicoties BPMTK, jaunas zināšanas un prasmes iespējams iegūt par velti.

Latvijas augstskolu globalizēšana

Pirmie mēģinājumi izmantot BPMTK, lai ieļautos globālajā izglītības apritē, Latvijā jau notiek. Domubiedru grupa, kuras sastāvā ir arī Gundega Dekena (mācībspēku asisstente Udacity ), ir izveidojusi Riga High Teach University Foundation (RHTU), kuras mērķis ir Latvijā izveidot pasaulē konkurētspējīgu privātu universitāti, kas apvienotu apmācību programmas augstajās tehnoloģijās, izpētes projektus, uzņēmējdarbību un riska kapitālu veiksmīgiem studentu izpētes projektiem. RHTU mācību process paredz, ka Eiropā (attiecīgi arī Latvijā) akreditētas bakalaura vai maģistra programmas studenti, atbilstoši izvēlētajai specializācijai, apgūst BPMT kursus, kurus pasniedz pasaulē vadošu universitāšu profesori. Tādejādi apvienojot klasisko ‘campus’ izglītību ar BPMTK, RHTU ir iespējams efektīvākajā veidā piedāvāt pasaules līmeņa akreditētus apmācību kursus. Mūsdienīgie BMPTK atļauj mācību process organizēts pielietojot „ apgrieztās klases” pieeju – lekciju materiāls tiek noklausīts mājās bet universitātē tiek veikta zināšanu pārbaude, praktiskie darbi un izpētes projekti) un „mācīties darot” pieeju – teorētiskas zināšanas tiek apgūtas tās pielietojot izpētes projektos un reālu problēmu risināšanā) metodes. Mācības RHTU paredzētas par maksu, angļu valodā, Latvijas/ārvalstu studentu attiecība 50:50. Sekmīgākajiem studentiem tiek organizēta apmaksāta prakse (internship) Silīcija Ielejas uzņēmumos. RHTU projekta vadītājs Rihards Gailums uzsver, ka pretstatā tradicionālajam uzskatam, galvenā vērtība pēc studiju beigšanas vairāk nav diploms, bet iegūtie kontakti inovāciju, tehnoloģiju un finansējuma ekosistēmā, zināšanas un riska kapitāla finansējums sava tehnoloģiskā iesācējuzņēmuma izveidei vai gatavība pielietot iegūtās zināšanas praktisku tehnoloģisku izaicinājumu risināšanā.

Pašlaik notiek RHTU juridiskās struktūras izveide, pārrunas ar Latvijas augstskolām, studiju programmu sastādīšana, akreditācija un vienošanās slēgšana ar Udacity par pilota projekta Eiropā uzsākšanu (līdzīgi kā ar Sanhosē universitāti ASV), piešķirot BPMTK ECTS kredītpunktus.

Aplūkojot pašreizējo BPMTK piedāvājumu, tīri subjektīvi šķiet, ka diez vai Latvijas augstskolas varētu konkurēt ar vispārējiem kursiem, piemēram, algebrā, statistikā, bioloģijā utml. Tos jau vada starptautiski atpazīstami eksperti attiecīgajā nozarē, kuri strādā pasaulē zināmās augstskolās. Taču iespējams, ka Latvijas augstskolas varētu konkurēt, piedāvājot nišas kursus, piemēram, baltu filoloģijā, folklorā, Baltijas reģiona vēsturē vai bioloģiskajā daudzveidībā (kā piemēram to dara Kopenhāgenas universitāte piedāvājot kursu par Skandināvu kino un TV) vai kursus par tēmām, kurās Latvijā ir pasaulē zināmi eksperti, piemēram, kvantu skaitļošanā.

Lai gan ir pārāk agri spriest, kāds būs BPMTK liktenis – vai tie atnesīs globālu revolūciju augstākajā izglītībā vai arī pazudīs no prakses, kā tas noticis ar daudziem citiem tehnoloģiskiem un pedagoģiskiem jauninājumiem, – tomēr Latvijas augstskolas var izmantot šo jauninājumu savā labā. Ar to palīdzību Latvijas augstskolas var optimizēt mācību līdzekļu sagatavošanā ieguldītos resursus un iekļauties globālajā apritē. Jāatgādina, ka, to darot, ir kritiski jāizvērtē BPMTK iespējas un ierobežojumi un arī iespējamie turpmākās attīstības scenāriji.

______________________

Raksta autore pateicas Dr. K. Mārtinsonei, Dr. D. Strelēvicai-Ošiņai, Dr. A.Kapeniekam, R.Gailumam, T.Šmitam un portāla politika.lv producentei I.Straustiņai par palīdzību šī raksta tapšanā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!