Atslēgvārdi:

Mācīšanās internetā par brīvu - kā tā ietekmēs augstskolas Latvijā? 18

Daži tos uzskata par 21.gadsimta revolūciju izglītībā, kas novedīs pie tradicionālo universitāšu izzušanas. Citi skeptiski gaida, kad ap tiem saceltā ažiotāža norimsies, ticot vai cerot, ka nekas būtiski nemainīsies.

Iesaki citiem:
Par brivu

Lai vai kā, brīvās pieejas masveida tālmācības kursi (BPMTK)[ 1 ] šobrīd ir plaši apspriests jaunievedums augstākās izglītības piedāvājumā pasaulē. Šis raksts iepazīstina ar šo jaunumu un analizē iespējas un izaicinājumus, kurus tas varētu radīt Latvijas augstskolām.


Kas ir brīvās pieejas masveida tālmācības kursi?

BPMTK raksturo atvērtība un masveidība. BPMTK ir bezmaksas kursi internetā, atvērti ikvienam, kurš grib tajos piedalīties un kam ir pieejams internets; tātad zināšanas šajos kursos potenciāli var tikt nodotas neierobežotam skaitam dalībnieku dažādās pasaules malās. Piemēram, Mākslīgā Intelekta kursā, ko piedāvāja Stanfordas profesors Sebastians Trans (Sebastian Thrun), piedalījās aptuveni 160 tūkstoši dalībnieku no 190 valstīm. Atšķirībā no tradicionālajiem klātienes un tālmācības kursiem, BPMTK studentiem nav formāli jāreģistrējas, visi mācību materiāli pieejami internetā, turpat notiek arī studentu zināšanu pārbaude. Šobrīd pazīstamākie (jeb plašsaziņas līdzekļos reklamētākie) BPMTK projekti ir Coursera, edX, Udacity, kuros piedalās lielākoties prestižas ASV universitātes kā arī pāris Eiropas, Āzijas un Austrālijas universitātes. Tālmācības kursos, kurus piedāvā šie projekti, kopumā līdz šim pieteikušies vairāk nekā miljons studētgribētāju. Savukārt divpadsmit Lielbritānijas universitātes (ieskaitot Open University, kam ir vairāk nekā 40 gadu pieredze tālmācības kursu organizēšanā) atvērušas savu Futurelearn platformu. Kursu piedāvājums ir daudzveidīgs. Šajos projektos kursi lielākoties ir angļu valodā, taču dažos no tiem jau pieejams satura tulkojums arī citās valodās.


Iespējamie izaicinājumi Latvijas augstskolām

Pirmais, būtiskākais izaicinājums augstskolām Latvijā ir kritiski izvērtēt BPMTK piedēvēto revolucionāro iespēju pielietojamību Latvijas kontekstā. Atbilstoši Gārtnera tehnoloģiju attīstības ciklam, dažādi tehnoloģiski jauninājumi sākotnēji tā saucamājā „pārspīlēto cerību” fāzē tiek uztverti kā kaut kas visaptverošs un neatgriezeniskas globālas pārmaiņas nesošs. Kā piemēru varu minēt pārplīsušo cerību burbuli, ka e-bizness padarīs ikvienu stāvus bagātu. Ja ārvalstu plašsaziņas līdzekļos palasa sajūsminātos komentārus par to kā BPMTK neatgriezeniski mainīs praksi augstākajā izglītībā, rodas iespaids, ka „ pārspīlēto cerību” fāze jau ir iestājusies.

Pamanāmas arī jau agrīnas otrās fāzes – t.s. „ vilšanās” fāzes pazīmes. Salīdzinot ar tradicionālajiem kursiem, BPMT kursos ir ļoti liels studentu atbirums– tikai aptuveni 4–10 % no kursu dalībniekiem pabeidz BPMTK līdz galam. Neviens no piedāvātājiem tālmācību bezmaksas kursiem vēl nav atradis ilgtspējīgu biznesa modeli. Pagaidām BPMTK ir bez maksas. To piedāvātāji vēl meklē un pārbauda iespējas ar šo kursu palīdzību gūt peļņu – turpinot piedāvāt tos vai nu par velti, vai arī par salīdzinoši zemāku maksu nekā studijas klātienē. Piemēram, Coursera biznesa plāna pamatā ir iecere pārdot darba devējiem piekļuvi tās reģistrēto lietotāju profilu (kuru ir vairāk nekā miljons) informācijai. Kursu akreditācija notiek ļoti lēni un nav skaidrs, kā atsevišķi kursi iekļausies kopējā kvalifikāciju iegūšanas procesā. Lielākā daļa BPMTK piedāvātāju pašreiz nepiešķir kredītpunktus vai kvalifikāciju. Patreiz tikai pieci Coursera piedāvātie kursi ieguvuši tiesības piešķirt kredītpuktus, ko studenti varētu izmantot bakalaura grāda iegūšanai. Lai šo iespēju izmantotu, studentiem būs jāmaksā salīdzinoši neliela maksa par reģistrāciju un eksāmeniem, kuru laikā tiks pārbaudīta studenta identitāte.

Var prognozēt, ka ar laiku parādīsies arī citas problēmas – piemēram, strauji pieaugot kursu piedāvātāju skaitam, parādīsies sliktas kvalitātes kursi. Tajos iegūtā negatīvā pieredze daļu no studētgribētājiem atbaidīs ne tikai no konkrētā piedāvātāja, bet no BPMTK vispār. Ir paredzams, ka BPMTK izrādīsies piemērotāki studentiem, kuri prot mācīties pastāvīgi un kuriem ir labas angļu valodas zināšanas. Ar laiku gan piedāvātāji, gan studējošie sapratīs, ka komunikāciju klātienē nevar aizstāt ar diskusijām internetā, īpaši jau tāpēc, ka darba tirgū joprojām ir nepieciešamas prasmes sadarboties un sazināties realitātē, nevis virtuālajā vidē.

Ja BPMTK attīstība turpināsies atbilstoši Gārtnera ciklam, tad agri vai vēlu tie tiks produktīvi pielāgoti realitātei. Līdz tam, kā izskatās, vēl būs jāpagaida. Tikmēr Latvijas augstskolas varētu sekot ārzemju kolēģu veiksmīgajai un neveiksmīgajai pieredzei, piemērojot jaunās tehnoloģijas Latvijas vajadzībām, un izvairoties no velti iztērētiem resursiem, kas ieguldīti, akli paļaujoties uz jaunākās modes tendencēm tehnoloģiju izmantošanā pedagoģiskajā procesā.

Vienlaikus jāatzīst – būtu nepareizi izlikties, ka šī jauninājuma ietekme Latviju nekad nesasniegs. Īstermiņā, kamēr BPMTK nepiedāvā iegūt kvalifikāciju (piemēram, maģistra grādu vai diplomu) un nav ieguvuši plašu popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, un arī darba devēji par tiem neko daudz nezina, BPMTK vēl nesagādā nopietnus draudus augstskolām Latvijā. Taču, skatoties ilgtermiņā, jāsecina – ja BPMTK piedāvātāji ieviestu iespējas iegūt kredītpunktus vai pat kvalifikāciju, un darba devēji tos atzītu, tad Latvijas iedzīvotāji var sākt izvēlēties iegūt, piemēram, maģistra grādu vai sertifikātu par kādu darba tirgū pieprasītu zināšanu apguvi no Stanfordas universitātes, nevis kādas no Latvijas universitātēm. Tādējādi vēl vairāk samazinātos studentu skaits Latvijas augstskolās, īpaši maģistratūras programmās. Turklāt studēt šajos kursus, nevis klātienē Latvijas augstskolās, izvēlēsies tie, kuriem ir labas angļu valodas zināšanas un prasme mācīties pastāvīgi. Tieši tādi studenti, kuri augstskolām ir vispievilcīgākie. Latvijas augstskolām būs jāpapūlas piedāvāt tādu mācību vidi, kas studentiem varētu šķist vērtīgāka nekā kvalifikācijas iegūšana kādā slavenā amerikāņu universitātē, studējot internetā. Latvijas augstskolu piedāvātajai videi būs jābūt tādai, par kuru varētu teikt ar tādu pašu pārliecību kā Stanfordas profesore Sjūzana Holmsa (Susan Holmes) saka par savu universitāti: „ Es domāju, ka Stanfordas izglītību nevar iegūt internetā. Tāpat kā es domāju, ka portālā "Facebook" nevar dzīvot sabiedrisko dzīvi” (Avots: Forbes)


Latvijas augstskolām noderīgais

Viena no daudzsološākajām iespējām, kā Latvijas augstskolas varētu izmantot BPMTK pieeju, ir resursu apvienošana un brīvās pieejas starpaugstskolu kursu izveidošana. Piemēram, tā vietā , lai viens pasniedzējs lasītu vienu un to pašu kursu piecās augstskolās vai arī piecas augstskolas piedāvātu ievadu ekonomikā (kā tas tagad reizēm notiek), vairāku augstskolu mācībspēki varētu apvienoties un izveidot vienotu kursu, ko internetā piedāvāt visu šo augstskolu studentiem, kā arī citiem interesentiem. Potenciālais ieguvums no šādiem kursiem varētu būt optimālāka resursu izmantošana un kursu kvalitātes uzlabošana. Šos kursus var izmantot kā pedagoģiskās laboratorijas, kur izmēģināt dažādus pedagoģiskus jauninājumus un izvērtēt to potenciālo iedarbību. Tas būtu iespējams, pateicoties milzīgajam datu daudzumam, ko kursos var ievākt par dalībnieku aktivitātēm. Kopdarbībai gan ir arī savi izaicinājumi – prasme sadarboties un sadarbības noteikumu izstrādāšana un ievērošana.

Latvijai jau ir šāda pieredze – sadarbojoties Rīgas Tehniskajai universitātei, Liepājas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Daugavpils Universitātei, Kauņas Tehniskajai universitātei, Šauļu Universitātei un Utenas darba tirgus mācību centram, ir izveidota brīvās pieejas tālmācības sistēma eBig3. Tā jau šogad piedāvās 11 kursus. Šī projekta vadītājs Atis Kapenieks uzsver, ka, atšķirībā no citiem BPMTK modeļiem, kas izmanto tikai interneta tehnoloģiju, eBig3 modelis izmanto arī televīziju un mobilo telefonu. LTV7 reģionālā televīzija sestdienās demonstrē eBig3 stila filmas, kuru autorus iedvesmojis Discovery kanāls. eBig3 filmu varoņi redzami dažādās situācijās, kuru padziļinātai izprašanai eBig3 filmas aicina pieteikties eBig3 kursos, nosūtot īsziņu no mobilā telefona. SMS tehnoloģijas tiek arī izmantotas, lai bagātinātu studiju atbalstu un būtiski samazinātu lielo studētāju atbirumu.

Otra daudzsološa iespēja, kā izmantot BPMTK – integrēt ārzemēs jau esošos kursus tradicionālajos Latvijas augstskolu piedāvātajos mācību kursos. Piemēram, izvirzot prasību studentiem piedalīties kādā no BPMTK, vai iesakot tos kā papildu materiālus tradicionālajām lekcijām un semināriem. Pasniedzēji varētu uzdot studentiem piedalīties BPMTK diskusijās internetā vai iepazīties ar BPMTK materiāliem, un pēc tam klātienē semināra laikā tos apspriest. Tiesa gan, pārlieku aizrauties ar tradicionālo kursu aizstāšanu ar BPMTK integrēšanu nevajadzētu, jo tradicionālajai izglītībai, vismaz pašreiz, kamēr BPMTK tālākā attīstība vēl nav skaidra, vajadzētu palikt dominējošai, jo tā ir sistemātiska un izgājusi akreditācijas procesu. Turklāt, lai cik kvalitatīvs nebūtu ārzemju augstskolu piedāvājums, tajā sniegtās zināšanas parasti tiek skatītas globālā vai vēl biežāk tās valsts kontekstā, kurā atrodas attiecīgā universitāte. Šajā ziņā Latvijas augstskolu uzdevums arī turpmāk būs sniegt zināšanas par Latvijas nacionālo specifiku. Turklāt pārlieka paļaušanās uz citu valstu izglītības piegādātājiem var radīt nestabilitāti. Ja nu, piemēram, Hārvardas universitāte izlemj turpmāk vairs nepiedāvāt kursu, ko kāda no Latvijas augstskolām izmanto pirmā kursa studentu apmācībai, vai arī turpmāk šis kurss ir tikai par augstu maksu?

Trešā iespēja – izmantot BPMTK pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanai. Ne vienmēr pasniedzējam vai augstskolai ir finansiālas iespējas apmaksāt kursus kādā no vadošajām augstskolām, bet, pateicoties BPMTK, jaunas zināšanas un prasmes iespējams iegūt par velti.


Latvijas augstskolu globalizēšana

Pirmie mēģinājumi izmantot BPMTK, lai ieļautos globālajā izglītības apritē, Latvijā jau notiek. Domubiedru grupa, kuras sastāvā ir arī Gundega Dekena (mācībspēku asisstente Udacity ), ir izveidojusi Riga High Teach University Foundation (RHTU), kuras mērķis ir Latvijā izveidot pasaulē konkurētspējīgu privātu universitāti, kas apvienotu apmācību programmas augstajās tehnoloģijās, izpētes projektus, uzņēmējdarbību un riska kapitālu veiksmīgiem studentu izpētes projektiem. RHTU mācību process paredz, ka Eiropā (attiecīgi arī Latvijā) akreditētas bakalaura vai maģistra programmas studenti, atbilstoši izvēlētajai specializācijai, apgūst BPMT kursus, kurus pasniedz pasaulē vadošu universitāšu profesori. Tādejādi apvienojot klasisko ‘campus’ izglītību ar BPMTK, RHTU ir iespējams efektīvākajā veidā piedāvāt pasaules līmeņa akreditētus apmācību kursus. Mūsdienīgie BMPTK atļauj mācību process organizēts pielietojot „ apgrieztās klases” pieeju - lekciju materiāls tiek noklausīts mājās bet universitātē tiek veikta zināšanu pārbaude, praktiskie darbi un izpētes projekti) un „mācīties darot” pieeju - teorētiskas zināšanas tiek apgūtas tās pielietojot izpētes projektos un reālu problēmu risināšanā) metodes. Mācības RHTU paredzētas par maksu, angļu valodā, Latvijas/ārvalstu studentu attiecība 50:50. Sekmīgākajiem studentiem tiek organizēta apmaksāta prakse (internship) Silīcija Ielejas uzņēmumos. RHTU projekta vadītājs Rihards Gailums uzsver, ka pretstatā tradicionālajam uzskatam, galvenā vērtība pēc studiju beigšanas vairāk nav diploms, bet iegūtie kontakti inovāciju, tehnoloģiju un finansējuma ekosistēmā, zināšanas un riska kapitāla finansējums sava tehnoloģiskā iesācējuzņēmuma izveidei vai gatavība pielietot iegūtās zināšanas praktisku tehnoloģisku izaicinājumu risināšanā.

Pašlaik notiek RHTU juridiskās struktūras izveide, pārrunas ar Latvijas augstskolām, studiju programmu sastādīšana, akreditācija un vienošanās slēgšana ar Udacity par pilota projekta Eiropā uzsākšanu (līdzīgi kā ar Sanhosē universitāti ASV), piešķirot BPMTK ECTS kredītpunktus.

Aplūkojot pašreizējo BPMTK piedāvājumu, tīri subjektīvi šķiet, ka diez vai Latvijas augstskolas varētu konkurēt ar vispārējiem kursiem, piemēram, algebrā, statistikā, bioloģijā utml. Tos jau vada starptautiski atpazīstami eksperti attiecīgajā nozarē, kuri strādā pasaulē zināmās augstskolās. Taču iespējams, ka Latvijas augstskolas varētu konkurēt, piedāvājot nišas kursus, piemēram, baltu filoloģijā, folklorā, Baltijas reģiona vēsturē vai bioloģiskajā daudzveidībā (kā piemēram to dara Kopenhāgenas universitāte piedāvājot kursu par Skandināvu kino un TV) vai kursus par tēmām, kurās Latvijā ir pasaulē zināmi eksperti, piemēram, kvantu skaitļošanā.

Lai gan ir pārāk agri spriest, kāds būs BPMTK liktenis – vai tie atnesīs globālu revolūciju augstākajā izglītībā vai arī pazudīs no prakses, kā tas noticis ar daudziem citiem tehnoloģiskiem un pedagoģiskiem jauninājumiem, – tomēr Latvijas augstskolas var izmantot šo jauninājumu savā labā. Ar to palīdzību Latvijas augstskolas var optimizēt mācību līdzekļu sagatavošanā ieguldītos resursus un iekļauties globālajā apritē. Jāatgādina, ka, to darot, ir kritiski jāizvērtē BPMTK iespējas un ierobežojumi un arī iespējamie turpmākās attīstības scenāriji.

______________________

Raksta autore pateicas Dr. K. Mārtinsonei, Dr. D. Strelēvicai-Ošiņai, Dr. A.Kapeniekam, R.Gailumam, T.Šmitam un portāla politika.lv producentei I.Straustiņai par palīdzību šī raksta tapšanā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anita Jēgere

Noklausījos Jūsu interviju Radio, paldies! Tā ir exelenta iespēja!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristine Atraste

Pirmkart, prieks, ka Latvija jau notiek kadas diskusijas par MOOC. Si izglitibas metadologija viennozimigi ietekmes izglitibas attistibu visa pasaule. Tiesa gan MOOC populiiritati nosaka konkretas valsts pilsonu un darba deveju attieksme pret izglitibu vai, precizak, zinasanu portfei, kas mums katram piemit. Ar to es domaju, kam tiek dota prioritate - zinasanam vai papiram.

Es pati stradaju MOOC joma jau gandriz gadu un esmu piedalijusies ka pasniedzeja paris kursos. Man ir prieks, ka Martins Sala ir pareizi akcentejis, ka pastav butiska atskiriba starp universitates doto saturu un MOOC video lekcijam, kas otraja gadijuma ir vairak ka gids un padomdevejs, kas izskaidro pamatus un dod linkus uz plasaku informaciju. Patiesiba tas ir viens no izaicinajumiem MOOc veidotajiem - palidzet universitatem MOOCaizet saturu, lai tas atbilstu metodologijas merkim - isi, konkreti, praktiski un atverti.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
armands kazlēns

Papildus iemesls, lai Latvijā izveidotu vēl dažas augstskolas. Varēsim būt augstskolu supervalsts

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mārtiņš Sala

Ideja laba, un es arī esmu šo to izmantojis tāpat vien, intereses pēc. Kvalitāte tiešām daudzos gadījumos ir augstāka nekā Latvijas skolās, daudz kas tiek pasniegts ar pietiekoši vienkāršiem, praktiskiem un interesantiem piemēriem, kaut gan, protams, trūkst individuālās pieejas. Tā nejauši intereses vadīts un garlaicības mākts noskatījos dažus video par kvantu mehāniku, no kuras augstskolā guvu tikai aptuveni miglainu priekšstatu kā par kaut ko mega sarežģītu un pilnu ar matemātiku. Skatoties video lekcijas, ar pārsteigumu sapratu, ka par spīti "valodas barjerai", tomēr spēju sekot lektoram un apgūt daudz vairāk nekā augstskolas lekcijā. Nu jā, noteikti nostrādā arī faktors, ka daru to pats priekš sevis nevis tāpēc, ka kāds to liek. Un vēl ja bez maksas, tad jau vispār mācības sanāk tādā brīvā, nepiespiestā atmosfērā, un tas palīdz vairāk apgūt. Vai kaut ko tādu varētu panākt Latvijā? Esmu diezgan skeptisks, jo, manuprāt, būs grūti atrast līdzekļus un pasniedzējus - pietiekoši zinošus, mūsdienīgus un tai pat laikā ar ļoti būtisko prasmi vienkārši un interesanti izskaidrot sarežģītas lietas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andrejs Boka

nezinu, kas būs tālāk ar tiem kursiem un virzienu, bet pagaidām esmu sajūsma par iespējam kādas tiek dotas!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mareks Niklass

Daži vispārīgi secinājumi:
1. Šādu tiešsaistes kursu modelis ir dzīvotspējīgs tikai tad, ja ir pietiekami daudz kursantu un kāds ir gatavs par to maksāt (sertifikāts, darba devējs par pieeju talantiem). Šobrīd tas pats "Coursera" strādā ar zaudējumiem (tāpat kā Facebook u.tml.). Naudas plūsma ir negatīva. Piedāvājums un kvalitāte nākotnē būs atkarīga tikai no maksātspējīga pieprasījuma. Pagaidām, to ir grūti prognozēt. Latvijā un latviešu valodā jau tagad var prognozēt, ka bez subsidēšanas (kas?) šāda tipa apmācība nav dzīvotspējīga.
2. Šādu kursu priekšrocība un to izveides jēga ir galvenokārt to lētums un pieejamība. Līdz ko būs vēlme pēc lielākas interaktivitātes un intimitātes ar pasniedzēju (skype, video, konsultācijas), to nav iespējams īstenot.
Personiski novērojumi:
1. Esmu reģistrējies divos Coursera kursos (Data analysis, Social network analysis). Abos kursos reģistrēti aptuveni 15000-20000 kursantu. Pasniedzēji pieredzējuši un titulēti, bet "interaktivitāte", iespējas atbildēt uz specifiskiem jautājumiem 0. Neesmu vienīgais, kam ir šādi novērojumi. Kursantu veidotajos forumos tas ir visbiežākais komentārs.
2. Formāts - Video, uzdevums, tests - der sākuma līmenim (bakalauriem), bet neder pieredzējušam lietotājam. Pirms kursa nav nekādas testēšanas (līdzīgi kā valodas apmācībā), lai noskaidrotu, kurā līmenī ir katrs no kursantiem, ar kādiem uzdevumiem tas spētu tikt galā.
3. Testēšanas rezultāti maz uzticami. Man ir jāapliecina, ka es neizmantoju neatļautus paņēmienus, bet tas noteikti nestrādā uz visiem. Tagad nemēģināšu izvērsties, bet tehnoloģijas ir dažādas, kā to apiet. Gara eksaminācija (sit-in) un individuālu uzdevumi kā metode nav īstenojama. Kā darba devējs pret šādiem testa rezultātiem un sertifikātiem izturētos piesardzīgi.
Vai ir labās ziņas?
1. Kā pasniedzējs esmu šādas tādas idejas, pieejas nošpikojis. Latvijā šiem instrumentiem es redzu pielietojumu tāda nozīmē, ka te var paskatīties, kas strādā un kas nestrādā un to pārnest uz klātienes nodarbībām. Coursera tipa kursi Latvijā un latviešu valodā man šķiet pagaidām nereāli.
2. Lai lasītu dzeju angliski un reģistrētos attiecīgos kursos, protams, jābūt labai iepriekšējai sagatavotībai. Basic English nederēs un es arī neredzu, ka daudzi Latvijā šīs iespējas varētu pilnvērtīgi izmantot (tūkstoši, bet ne desmit tūkstoši). Nosauktās vietnes labāk derēs tiem, kas jau ko saprot, dara un ir ieguvuši vismaz kādu grādu (sāksim ar bakalauru). Te es redzu ieguvumus jau augstskolu beidzējiem un profesionāļiem. Uz "masām" tas nestrādās.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
efb

Kuri ta babeigti, bet jēgas nekādas....

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Edīte Dāvidsone

Hmmm, es sevī nejūtu lielu entuziasmu jau par pašreizējo MOOC piedāvājumu. Godīgi sakot, man ir ļoti grūti atrast kaut ko interesantu un vērtīgu. Varbūt tāpēc, ka man jau tagad ir laba izglītība datorzinātņu jomā. Es jau esmu izmācījusies visādas matemātikas, mākslīgo intelektu un tamlīdzīgas lietas, ko MOOC lielā vairumā piedāvā. Līdz šim esmu izgājusi divus Coursera kursus un arī tajos daļa bija jau zināma. Es gribētu apgut kaut ko citu, kaut ko no humanitārās jomas, bet tur piedāvājums ir daudz šaurāks.
Un būsim reālisti, MOOC kursi ir un var būt tikai diva veida: zemākā līmeņa, visādi ievada kursi dažādās jomās, jo pēc definīcijas no studentiem nevar prasīt būtiskas priekšzināšanas. Un otra grupa ir dažādi saintegrēti kursi, tādi C daļas kursi, kas dod papildus ieskatu kaut kādā jomā. Kopumā, tas der tiem, kas grib kaut ko apgrābstīt, "gūt priekšstatu", bet to jau var darīt arī, izlasot kādu grāmatu, noskatoties kādu video u.tml. Bet, lai studētu kādu jomu dziļi un pamatīgi, MOOC, vismaz pašreizējā izpildījumā, neder.
Bet, protams, tas, ka tāda lieta ir pieejama, nav nekas slikts. Ļoti labi der bērniem un jauiešiem. Mans 7-gadīgais dēls ar interesi apguva vienu kursu. :D

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Edīte - nevaru piekrist par zemākā līmeņa kursiem. Paskaties https://www.udacity.com/ uz advanced kursiem - tie ir visai specializēti! Un par humanitāro/sociālo zinātņu nozari - arī nevaru piekrist, it sevišķi pēc jaunā Coursera papildinājuma ar ļoti interesantiem kursiem! Noteikti varu ieteikt: 1) EdX "Challenges of Global Poverty" -viens no saturiski vērtīgākajiem un vislabāk organizētajiem kursiem, ko jebkad nācies redzēt un tā ietvaros jādara daudz vairāk nekā tipiskā LV augstskolā https://www.edx.org UN tas NAV nekas tāds, ko var apgūt izlasot 1-2 grāmatas! Tur ir sintezētas zināšanas no visdažādākajām jomām, nepātraukti pārbaudot, vai students sapratis vielu. 2) Coursera "Modern & Contemporary American Poetry" - vienkārši PERFEKTI organizēts, dziļi saturisks, interaktīvs kurss un ne ar ko ne sliktāks kā klātienē, varbūt labāks. Šo NEVAR apgūt caur grāmatām - jo uzsvars ir uz dzejoļu LASĪŠANU un INTERpRETĒŠANU, parādot dinamisku tā procesu un iesaistot studentus 3) Coursera "Social Context of Mental Health and Illness" - es vienmēr esmu gribējusi apgūt to, kas ir tajā kursā, bet Latvijā man nekad nav bijusi tāda iespēja. Perfekta pasniedzēja. Lielisks līmenis. Šo arī NEVAR apgūt izlasot dažas grāmatas.

Un daudzi, daudzi citi kursi, kuru skaits katru mēnesi palielinās - aizvien specializētāki, aizvien vairāk (par vienu un to pašu tēmu nu jau ir izvēle), turklāt ar skaidru perspektīvu, ka nākotnē būs vēl daudz vairāk - jo gada otrajā pusē teju visas labākās Lielbritānijas augstskolas sāks piedāvāt savus kursus futurelearn platformā.

Protams, ka MOOC gadās arī trash vai pārāk vienkārši kursi, bez jebkādām prasībām, bet ... atšķirībā no tradicionālajām augstskolām vari bez jebkādām sekām no tiem atteikties un tā vietā izvēlēties ko vērtīgāku

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Daiga Kamerāde

Neņemos spriest par piedāvājumu nozarēs un tēmās, kur neesmu specialiste, bet mans novērojums ir līdzīgs Jūsējam, Edīt. Piemēram,ļoti cerēju, ka būs kāds kurss statistikā, kur apskatīs datu analīzes metodes, kuras patreiz ir ļoti pieprasītas darba tirgū (daudzlīmeņu analīzi, piemēram), bet pagaidām ir tikai ievadkursi statistikā (maksimālais līmenis- labam bakalaura/maģistra darbam).No pozitīvās puses skatoties- šādi ievadkursi paver plašas iespējas cilvēkiem mācīties kaut ko pašiem sava prieka pēc, "vispārējam ieskatam", pilnīgi pa brīvu bez jebkādām saistībām. Bet tas savukārt raisa nākamās pārdomas- patreizējais piedāvājums nav sistēmātisks. Pretējs, pozitīvs piemērs ir Open University klasiskie tālmācības kursi, kur par katru kursu minēts, kurās programmās tas dod kredītpunktus un kādā secībā kursus ieteicams apgūt. Uz kaut ko tādu Moocs vajadzētu tiekties.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Laura Lasmane

Teikšu godīgi - man biki nepatīk šī raksta negatīvisms. Pati esmu MOOC piekritēja, tāpēc paldies Ivetai par komentāru. Šobrīd tiešām ir jālec iekšā tajā vilcienā - gan augstskolām, gan studentiem.

Piekrītu arī Ivetai par otrā mag.grāda nepieciešamību - es arī nu jau vairs par to nedomāju, jo visi šie minētie resursi piedāvā man paplašināt zināšanas bez maksas un man ērtā formā un laikā (lai varu apvienot ar pilnas slodzes darbu divās aģentūrās). Kas ir pats būtiskākais - daudzus šos kursus Latvijas augstskolas nemaz nevar piedāvāt un nekad arī nepiedāvās. Tieši tāpēc mums būtu jātver viss, ko vien varam tvert no MOOC piedāvājuma, nevis jāšķendējas, ka tas slikti ietekmēs Latvijas izglītības sistēmu.

Domāju, ka jebkuras zināšanas, kas iegūtas jebkādā veidā, ir vērtīgs resurss un insturments, ko izmantot. Es savas MOOC iegūtās zināšanas jau izmantoju profesionālajā jomā (tātad - pelnu naudu, nesu ienākumus pārstāvētajiem uzņēmumiem, nodrošinu kvalitatīvu pakalpojumu klientiem) un nododu tālāk studentiem, kas vēlas rakstīt bakalaura darbus par tēmām, kas LV augstskolās netiek apskatītas. Neredzu tajā pilnīgi neko negatīvu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Juris Jerums

Mani pārsteidz MOOC attīstības temps. Kad 2012.gada septembrī rakstīju par to savā blogā http://jjerums.wordpress.com/2012/09/15/kadas-parmainas-augstakaja-izglitiba-pasaule-un-to-ietekme-latvija/ , bija pagājis aptuveni gads kopš Sebastian Thrun un Peter Norvig pirmā eksperimenta ar Artificial Intelligence kursu.

Tagad, ~18 mēnešus vēlāk, udacity.com jau pilotē reālu kredītpunktu piešķiršanu caur San Hosē Universitāti. Domāju, ka pilotprojekts būs sekmīgs (neredzu iemeslu, kāpēc ne)- un tad slūžas ir vaļā.

Gundegas prezentācija http://files.meetup.com/6463982/Udacity-RHTF.pdf pirmajā publiskajā RHTF https://twitter.com/RigaHighTech pasākumā man vēl vairāk pastiprināja domu, ka sekmīgai MOOC pielietošanai ir nepieciešams studiju grupu un pasniedzēju- mentoru klātienes atbalsts (ne visi cilvēki ir kā Iveta Kažoka, kas ietilpst tajos 4%, kas paši tiek ar visu galā :).

Te arī LV augstskolu lielā iespēja: sniegt piekļuvi pie pasaules līmeņa satura, vienlaicīgi ietaupot kvalitatīvo lektoru laiku, lai to izmantotu studentu grupu mentorēšanā un darbā pie reāliem pētniecības un mācību projektiem. Tas vienlaikus arī stiprinās pašu augstskolu lomu- reālos projektus virtuāli neizdarīsi, un laba pasniedzēja- mentora atbalsts klātienē, ir neatsverams.

Otra lielā iespēja ir tieši latviskais saturs, lai to piedāvātu latviešiem visā pasaulē, gan trimdas latviešu otrajai un jau trešajai paaudzei (mentoringu viņi spēs nodrošināt uz vietas), gan arī pēdējos gados izbraukušajiem, lai saglabātu saikni ar Latviju.

MOOC vilciens brauc un uzņem ātrumu. Ir iespējam tam piekabināt savu vagonu. Ir iespēja arī turpināt kā iepriekš un neko nemainīt- un turpināt žēloties, ka jaunieši brauc studēt ārpus Latvijas.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Principā piekrītu, un Coursera u.c. mooc-u pārmaiņu ātrums mani arī šokē (visi tie signature coursers + nu jau plūdveidīgais jaunu un jaunu augstskolu ieplūdums) - negaidīju, ka tas būs TIK ātri, kad jūnijā veltīju šai tēmai pirmo bloga ierakstu http://politika.lv/article/labako-augstskolu-visparizglitojosie-kursi-interneta-bez-maksas-ka-tas-darbojas

Protams, ka LV jāpievienojas un jātransformē apmācības process - tādēļ prieks bija uzzināt par to ieceri, kas aprakstīta šajā rakstā! Vienīgi Lielais Jautājums (uz ko man nav atbildes), kāda ir šādas transformētās augstākās izglītības (mentorings nevis mācīšana!) vērtība: droši vien finansiālā izteiksmē mazāka nekā līdz šim - tas ir labi no studējošo viedokļa, bet augstskolām var nākties daudz ātrāk transformēties nekā agrāk šķita, savādāk to liktens varētu izrādīties kaut kur līdzīgs preses izdevumiem interneta ērā - kaut kas izdzīvos, bet ne sevišķi daudz. Bet šī ir transformācija, kura ir ļoti vajadzīga - par to arī reiz jau rakstīju http://politika.lv/article/augstskolas-ka-relikts

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Daiga Kamerāde

Juri, es pilnībā pievienojos Jūsu viedoklim, ka Moocs sekmīgai norisei ir nepieciešams klātienes atbalsts. Tieši šādā virzienā Latvijas augstkolu darbība varētu būt visdaudzsološākā. Tālmācības internetā nav nekas jauns, jaunums ir tikai bezmaksas pieeja, kas savukārt radījusi masveidību (protams, piepalīdzot faktam, ka tos piedāvā pasaulē zināmas universitātes). Un kāda vienmēr ir bijusi tālmācības lielākā problēma? Studentu atbirums. Pieredze un pētījumi liecina, ka lielākajai daļai studentu studijas internetā bez tiešā kontakta ar pasniedzējiem un studiju biedriem nav piemērotas- ļoti daudzi studijas tā arī nepabeidz. Jo kā Jūs to savā rakstā labi paskaidrojat- lielākajai daļai cilvēku nepieciešami rāmji; tāpat nepieciešama arī klātienes sociāla vide, kas mācību procesā motivē, atbalsta un sniedz atgriezenisko saiti. Pagaidām zināmākajos Moocs klātnies atbalsts netiek piedāvāts netiek (esmu ievērojusi, ka ir nereti tieši otrādāk – tiek uzsvērts “pasniedzējiem pa tieou uz epastu nerakstīt, rakstīt tikai forumos”) un pirmie dati no Moocs projektiem rāda, pat, ja mēs ievērojam faktu, ka ne jau visi, kas reģistrējas dara to ar nodomu šo kursu pabeigt, student atbirums ir rekordliels. Tāpēc tādiem projektiem (kā piemēram RHTU), kas integrē tradicionālo klātienes atbalstu un Moocs, ir nākotne.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Iespējams, ka esmu LV aktīvākā MOOC lietotāja - pabeigti kādi 15 kursi.

Man šobrīd pat ir grūti iedomāties savu dzīvi bez MOOC iespējām, bet ļoti viegli: bez tradicionālajām augstskolām ar to klātienes nodarbībām. Lielākā atšķirība no laika pirms MOOC (ārprāts - tikai pirms gada!): ja agrāk apsvēru vēl vienu maģistrantūras programmu, tad šobrīd vairs nē, jo vienkārši nešķiet ieguldīto līdzekļu/izšķērdētā laika vērts (MOOC man pašai ļauj novērtēt, kuri kursi ir tā vērti, lai tos apgūtu un kuri nav). Kad domāju par savu tālāko izglītību, tradicionālās augstskolas piedāvātās iespējas šķiet aizvien nerelevantākas. Kādēļ lai es, teiksim, statistiku, Kanādas aborigēnu kultūras, programmēšanu, ASV mūsdienu dzejas kursus apgūtu tradicionālā augstskolā (vienalga: Latvijā vai jebkur pasaulē), jo es to pašu sev ērtā laikā bez maksas ļoti labā kvalitātē varu apgūt MOOC?

Un man šis nudien šķiet tāds vilnis, kas tradicionālās augstskolas var "noslaucīt". Tādēļ svarīgi ir nevis skatīties un gaidīt, kā tas viss attīstīsies, bet lekt iekšā vilcienā pat ja nezinām, kur tas iet! Skaidrs, ka virziens kopumā ir pareizs: nesens raksts Chronicle of Higher Education rāda, ka MOOC nu jau ir sapratuši, kā šo visu monetizēt (piedāvājot augstskolām iespējas izvietot arī maksas kursus uz savas platformas u.tml.). Nupat Coursera pievienojās kaudze Francijas, Ķīnas, Dānijas un citas augstskolas, kas piedāvā vēl daudz jaunu, fantastisku kursu - tas viss vēl vairāk samazina potenciālā studenta motivāciju skatīties uz to, kāds ir tradicionālais piedāvājums Latvijā.

Man šķiet, ka LV augstskolām, ja tās vispār vēlas izdzīvot, būtu jau tagad jāsāk domāt par: a) savām iespējām MOOC vidē (Latvijai specifiskām tēmām); b) darba organizēšanu apstākļos, kad lielākā daļa šobrīd augstskolās mācamo kursu būs bez maksas ļoti augstā kvalitātē pieejami internetā - kā pārveidot, transformēt savas programmas tā, lai šos kursus studentiem nebūtu jāatkārto Latvijā un lai studentam piedāvātu pietiekami daudz specifiskas pētniecības, izglītošanās iespējas, kas MOOC nav pieejamas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Daiga Kamerāde

Iveta un Laura: piekrītu, ka šie brīvās pieejas tālmācības kursi aizrautīgam cilvēkam ar labām angļu valodas zināšanām, tādam, kas prot mācīties neatkarīgi un labi organizēt savu laiku (un kuram visticamāk jau ir kāda kvalifikācija, kaut, protams, ir jau arī izņēmumi talantīgu bērnu apveidā:-) patreiz piedāvā lieliskas iespējas papildināt zināšanas. Bet ne jau par to kā šie kursi izskatās no šādu cilvēku skatu punkta ir šis raksts. Tādu rakstu Jūs, Iveta, jau esat uzrakstījusi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ivars Neiders

Nav šaubu, ka MOOC piedāvā brīnišķīgas iespējas pašizglītoties visdažādākajās jomās. Tomēr es neredzu, kā MOOC savā pašreizējā formātā varētu "aizslaucīt" tradicionālās universitātes. MOOC pavisam noteikti var noklāt daudzas funkcijas, kuras pašlaik tradicionālā universitāte īsteno, tomēr ir arī noteikti ierobežojumi. Galvenā problēma ir tāda, ka nevienā MOOC nav iespējams iegūt pasniedzēja fīdbeku. Tas, protams, fiziski nav iespējams. Ja, piemēram, uzdotos darbus labo citi tieši tādi paši (labāki vai sliktāki) studenti, tad par labas kvalitātes fīdbeku runāt nav pamata. Tāpat nav iespējamas pilnvērtīgas diskusijas ar citiem studentiem un pasniedzēju, kas daudzos priekšmetos ir visnotaļ būtiska izglītības procesa sastāvdaļa. MOOC, protams, piedāvā iespēju piedalīties forumos, bet pie tāda dalībnieku skaita un "trokšņa" līmeņa par jelkādu jēdzīgu diskusiju nenākas runāt.
Tāpēc es nebūtu tik pesimistisks par tā saucamo tradicionālo universitāšu nākotni. Tas, kas, manuprāt, varētu notikt ir tradicionālu universitāšu lomas pārskatīšana.