Atslēgvārdi:

LTV - no "sabiedriskās" uz sabiedrisko 14

Kamēr politiķi būs ieinteresēti vājos sabiedriskajos medijos, tikmēr viņi neatbalstīs politiski neatkarīgu NRTVP, un tikmēr LTV neredzēt spēcīgu ģenerāldirektoru, kurš ne tikai sekmīgi vadītu televīzijas saimniecību, bet piepildītu programmu ar sabiedrībai svarīgu un interesantu saturu.

Iesaki citiem:
Zakis 255x203
Foto:Gareth

Latvijas televīzijas (LTV) galvenajam stūrmanim Jānim Holšteinam patīk sulīgi izteicieni. Piemēram, 7.septembrī PBLA konferencē par mediju lomu demokrātiskas sabiedrības veidošanā viņš teica: “Ir grūti iedomāties, ka viens LTV ģenerāldirektors, kuram iedots tukšs cilindrs, no tā izburs lielu, skaistu, sarkanbaltsarkanu zaķi.” Ļoti iespējams, LTV ģenerāldirektors pats nemaz neapzinās, cik simboliski ietilpīgu citātu radījis, jo tukšā cilindra tēlu var attiecināt ne tikai uz LTV maku, bet arī uz pašu LTV vadību, kas nav spējusi piedāvāt televīzijas attīstības un stratēģijas vīziju, tā saturiski graujot LTV programmu, bet toties (ļoti iespējams, pakļaujoties politiskajām iegribām) konsekventi vērsusies pret atsevišķiem darbiniekiem, tādējādi vājinot Ziņu dienestu. Tāpat tukšais cilindrs trāpīgi simbolizē Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTP), kas jau gadiem nav spējusi par LTV vadītāju izvēlēties spēcīgu menedžeri ar izpratni par žurnālistikas sūtību, kā arī nav pienācīgi aizstāvējusi LTV no politiķu uzbrukumiem. Visi šie apstākļi LTV virzījuši uz lēnu iznīcību, tā arī nedodot iespēju Latvijas skatītājiem pieredzēt un izbaudīt īstenas sabiedriskās televīzijas piedāvājumu un spēku.


Katrs ar savu vēju

Pēdējos desmit gados četri ģenerāldirektori un trīs ģenerāldirektora vietas izpildītāji nenoliedzami ir viens no apstākļiem, kas LTV izaugsmes latiņu nav cēlis uz augšu, bet tieši pretēji — gremdējis arvien zemāk un zemāk. Vispirms Olafs Pulks, pēc viņa atbrīvošanas uz laiku vietas izpildītājs Ansis Bērziņš, tad Rolands Tjarve, bet pēc viņa atlaišanas — v.i. Gundars Rēders, kam seko Uldis Grava, pēc kura aiziešanas par v.i. kļūst Edgars Kots, kuru savukārt pagaidām uz palikšanu nomaina Jānis Holšteins. Katrs no viņiem LTV mājas galvenajā krēslā iesēdušies ar savu bagāžu un vēlmēm, visi ir solījuši LTV uzplaukumu, taču solītā nepiepildīšanos vismaz retorikā skaidrojuši ar LTV mazo budžetu. Piemēram, 1999.gadā valsts dotācija LTV bija nepilni 4 miljoni latu, bet aptuveni 2,5 miljonus latu televīzija nopelnīja, pārdodot reklāmas laiku.

Meklējot ceļu uz naudas lietderīgu izmantošanu, R.Tjarve īstenoja vienu no pamatīgākajām “tīrīšanām” LTV vēsturē, atlaižot vairāk nekā simts darbinieku, taču tieši viņa laikā LTV pārgāja uz producēšanas sistēmu un naudas trūkuma dēļ žurnālisti bija spiesti paši meklēt naudu saviem raidījumiem. Savukārt U.Grava no R.Tjarves saņēma LTV ar ilgtermiņā lēti izpārdotiem reklāmas laikiem un aptuveni 0,5 miljonu latu budžeta robu. Viņš solīja pret valsts galvojumu ņemt kredītu, lai uzlabotu programmu un piesaistītu reklāmdevējus, taču, nejūtot valsts atbalstu un strādājot viņam neierastajā Latvijas mediju biznesa vidē, ātri salūza, iestājās partijā Jaunais laiks un aizgāja politikā.

Patlaban, kad televīzijā saimnieko līdz šim pozīcijas ziņā visneizteiksmīgākais vadītājs Jānis Holšteins, balstoties uz sava vietnieka Edgara Kota pretrunīgi vērtētajām idejām un darbiem, LTV kopējais budžets ir aptuveni 13,3 miljoni latu, no kuriem valsts dotācija — Ls 6,5 miljoni, bet pārējais — pašu nopelnītais. Un LTV ir sasniegusi vienu no zemākajām reputācijas un kvalitātes iegrimēm.



Noraidītās abonentmaksas

Lai kļūtu par patiesi sabiedrisku televīziju, LTV noteikti būtu jāmaina finansēšanas sistēma, lai uz visiem laikiem zustu tās atkarība no politiķu balsojumiem par budžeta piešķīrumu. Jau 1999.gadā NRTP tolaik vēl Ojāra Rubeņa vadībā Saeimai un valdībai piedāvāja Latvijas radio (LR) un LTV finansēt no abonentmaksām. Tas ne tikai dotu sabiedriskajiem medijiem neatkarīgu finansējumu, bet pakāpeniski tos atbrīvotu arī no reklāmu sloga. Laimīgi būtu skatītāji par viņu uztveres brīvlaišanu no reklāmu uzmācības, laimīga būtu LTV, kam ar sabiedriskajam medijam raksturīgajiem produktiem — kultūras, bērnu un izglītojošajiem raidījumiem — ir grūti piesaistīt reklāmdevējus, un visbeidzot laimīgas būtu arī komercraidstacijas, kas jau izsenis skaļi pauž neapmierinātību ar to, ka LTV kropļo reklāmas tirgu, jo paralēli reklāmām saņem naudu arī no valsts.

Tolaik izstrādātais projekts paredzēja diferencētu abonentmaksu — trūcīgākajām mājsaimniecībām par LTV un LR kopā būtu jāmaksā Ls 0,60 mēnesī, bet turīgākajām — Ls 1,50. Toreizējie aprēķini liecināja, ka jau 2004.gadā radio un TV kopā abonentmaksās saņemtu 17,4 miljonus latu. Tomēr abonentmaksu projekts politiķu pasivitātes dēļ neizkustējās ne no vietas, un toreizējais valdošā Latvijas ceļa deputāts un Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts ļoti atklāti atzina, ka politiķi populistisku iemeslu dēļ neatbalstīs jauna nodokļa ieviešanu, ko vēlētāji varētu nesaprast. Par abonentmaksu ieviešanu pirms gadiem četriem atsāka runāt arī Imanta Rākina vadītā NRTVP, tomēr arī šis vezums neizkustējās no vietas, joprojām sabiedriskās raidorganizācijas atstājot politiķu finansiālajā kontrolē. Vēl vairāk — aptuveni tajā pašā laikā toreizējā deputāta Edgara Jaunupa (JL) vadībā īpaša darba grupa izstrādāja jaunus radio un TV, kā arī sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektus, kur sākotnēji abonentmaksa bija paredzēta, taču, uzsākot savu virzību Saeimā, vēlāk no likumprojekta tika svītrota, un beigās parlamenta gaiteņu līkumos aizķērās un pazuda arī paši likumprojekti.



Politizētā padome

No vēsturiskā atskata skaidri redzams, ka politiķi nav ieinteresēti sabiedrisko mediju spēkā un neatkarībā. Viņi ir tie, kas dod finansējumu LR un LTV un ar partiju ieteikumu un Saeimas balsojumu akceptē NRTP, kas, savukārt, ieceļ LR un LTV ģenerāldirektorus. No tā nākas secināt pavisam vienkāršu ķēdīti — kamēr politiķi būs ieinteresēti vājos sabiedriskajos medijos, tikmēr viņi neatbalstīs nedz raidorganizāciju sabiedrisko finansēšanu, nedz arī spēcīgu un politiski neatkarīgu NRTP. Un tikmēr LTV neredzēt spēcīgu ģenerāldirektoru, kam būtu patstāvīgām domām un darbiem brīvas rokas un kas spētu ne tikai nodrošināt LTV saimniecisko darbību, bet arī pulcinātu ap sevi komandu, kas LTV programmu pildītu ar sabiedrībai svarīgu un interesantu saturu.

Tieši NRTP ir viens no stūrakmeņiem, kas varētu pasargāt LTV no politiskā spiediena, ko, sajūtot kārtējo “krēsla šūpošanos”, publiski piesauc J.Holšteins, tālredzīgi gan nekonkretizējot, kura partija un kad uz viņu ir “spiedusi”. Kaut pati NRTP līdz šim ir noliegusi politisko zemtekstu, atsaucoties uz to, ka tās pārstāvji ir izvirzīti no dažādām partijām, NRTVP politiskums, kaut nepierādāms, tomēr ir acīm redzams. Pirmkārt, NRTP parasti tiek ievēlēti tikai valdošās koalīcijas, nevis opozīcijas izvirzītie pārstāvji, par kuriem, kā jaušams no aizkulišu sarunām, valdošās partijas jau iepriekš ir vienojušās. Otrkārt, tā kā Radio un televīzijas likums neparedz konkrētus profesionalitātes kritērijus NRTVP pretendentiem, partijas netraucēti var izvirzīt nevis patiešām mediju profesionāļus, bet vai nu partiju biedrus vai arī sev “vajadzīgus” un paklausīgus cilvēkus, kurus turēt īsā pavadā, solot, piemēram, pēc četriem gadiem pārvēlēt uz nākamo pilnvaru laiku.

Pašreizējais padomes sastāvs daiļrunīgi apliecina jau iepriekš minēto. Piemēram, NRTVP priekšsēdētājs Aivars Berķis ir aktīvs Latvijas Zemnieku savienības (LZS) biedrs, kurš vēl pavisam nesen — šā gada 18.jūnija Dienā kritizēja LTV Ziņu dienestu, jo ziņās “neatrodas vieta reportāžai par Eiropā modernākās finiera ražotnes atklāšanu Rēzeknē, (..) kur ražo pasaulē vislielākā izmēra saplāksni,” toties visvairāk raidlaika esot veltīts iekšpolitikai, ārpolitikai un starptautiskajām attiecībām, bet “rūpniecībai un lauksaimniecībai kopā Panorāma atvēl tikai 10% raidlaika”. Līdzīgi arī viņa kolēģis NRTP aktieris Imants Skrastiņš ir LZS biedrs, un viņa vienīgā saistība ar medijiem ir darbs radioteātrī. Savukārt publicistu Andri Jakubānu pirms diviem gadiem uz NRTP virzīja Latvijas Pirmā partija (LPP) pēc tam, kad viņš bija vadījis LPP 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Tolaik, pirms pārvēlēšanas, intervijas ar vairākiem NRTP kandidātiem lika secināt, ka viņiem ir vājš priekšstats par padomē darāmiem darbiem, kaut gan tieši tajā laikā Saeimā tika skatīti jau minētie un tagad nogremdētie radio un TV likumprojekti. Arī tagad, septembra beigās, gaidāmas jaunas NRTP vēlēšanas, taču nav gan pārliecības, ka, pieturoties pie J.Holšteina analoģijas, partijas no saviem cilindriem laukā vilks bezpartijiskus kandidātus.

Nepartejiska NRTP, kas būtu balsts, ne bieds un drauds LTV, būs iespējama tikai tad, kad pretendentus uz to pēc profesionalitātes kritērijiem izvirzīs pati pilsoniskā sabiedrība. Tad arī Latvija varēs cerēt uz sabiedrisko mediju veidošanos, bet LTV — uz politiski neietekmējamu un kompetentu ģenerāldirektoru, kurš būtu spējīgs ne tikai gausties par tukšu maku, bet piedāvāt saturisku LTV programmas attīstības vīziju, kas pildītu sabiedriskās TV misiju un lēnām iekarotu arī skatītāju uzticību. Kamēr LTV ir atkarīga no politiskās ieinteresētības, Latvijas skatītājam ir jāsamierinās ar tukšu cilindru un blāvu televizora ekrānu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs - kam tas interesē, ja vispār interesē 24.09.2007 23:13
Labi, beigsim te izlikties, ka pagājušo sestdien nav noticis nekas Latvijas žurnālistikā pieminēšanas vērts. Tas drīzāk jau sāk izskatīties pēc jūsu kā strausu galvas slēpšanas smiltīs.

Kāpēc tieši jūsu portālam neuzsākt nopietnu diskusiju "quo vadis?" Latvijas žurnālistika? Vai tiešām pēc šodienas Kalvīša izgājieniem pret KNAB, nav pienācis laiks, lai žurnālisti savas cunftes ietvaros tiktu skaidrībā paši ar sevi, jo savādāk draud pamatīgas ziepes?

Tikmēr jūs te portālā šaujat pa zvirbuļiem apcilājot tādas efemēras lietas kā abonentmaksas Latvijā. Starp citu, kā jau augstāk minēju, tās par nopietnām taču neuzskata tāds, pieņemu jūsuprāt, demokrāts, NRTVP loceklis A.Mellakauls. (kaut kā, izņemot dažu "plintnieku" dedzīgos aicinājumus, nav dzirdēti expertu priekšlikumi, kas tā ieviešanai nepieciešams grozīt likumdošanā, MK noteikumos utt. Vispārīgi čalot "pa tēmu" Dita taču mākam, ne? Tukšos citātus no Tava rakstītā pat negribas te pārkopēt)

Tad kāpēc tieši te, www.politika.lv, neuzsākt kaut ko jēdzīgu, lai atdzīvinātu diskusiju par žurnālismu/žurnālistiem Latvijā, paceļoties augstāk par valodas, ideoloģiskajām un mediju īpašnieku radītajām atšķirībām? (Starp citu, kāpēc tā arī bez jēdzīgas apdomātas diskusijas palika V.Avotiņa sacītais LU aulā PBLA rīkotajā pasākumā? Jūs taču Dita tobrīd sēdējāt pie viena galda. Vai Viktors to sakot pateica kaut ko tik ķecerīgu, ka bija jāizliekas, ka viņš neko nav teicis?)

Rita un Dita, ja Jūs tiešām esat par demokrātisku un šodienas varas ceļarullim pretī stāvošas žurnālistu kopienas veidošanu, nestāviet malā ar pārspriedumiem par patiesībā šodien sīkām tēmām.

Ceru, ka mans raxtītais Jums neliksies tik ķecerīgs, lai dzēstu laukā. Es tiešām esmu idejiski Jūsu pretinieks, tomēr, paldies Dievam, pastāv potāls politika.lv un pastāv iespēja šeit ko paust civilizēti. Tomēr, kā jau minēju, Latvijas žurnālistika vairs nevar atļauties iegrimt reflesējošās diskusijās par ētiku "vispār".

Vai nu mēs/jūs sapratīsim, ka žurnālistam kādā citā medijā var būt savādāks viedoklis, vai paliksim katrs savos ierakumos. Ar no tā izrietošajām sekām.

Skaldi un valdi, ne tā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 24.09.2007 22:15
LTV nejēdzības turpinās - sk. http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/109595 . Algas tur esot mazas un radošā brīvība - vēl mazāka. Bet jaunus nodokļus un likumīgu reketu valsts televīzijas stutēšanai nedrīkst pieļaut.

Manuprāt, daudzdzīvokļu mājās ir vērts kooperēties un organizēti ieviest satelītu šķīvjus un/vai platjoslas Internetu. Ja pārtikušas gjimenes sadarbosies ar kaimiņiem-pensionāriem, tad jaudu pietiks visiem. Nav labi, ja mums blakus dzīvo un vēlēšanās piedalās mūsu līdzpilsoņi, kuriem ierobežota rocība laupa iespēju brīvi izvēlēties informāciju un kas pakļauti valsts kanālu trulai propagandai. Vecās TV antenas un retranslācijas kārbas atgādinās LTV darboņiem par "vecajiem labajiem" Brežņeva laikiem, kad valsts radio un televīzijai bija 1-3 kanāli, pilns finansējums no budžeta, un nekādas konkurences ar nepareizu uzskatu paudējiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arājs - redaktorei 24.09.2007 21:04
nezdomāju, ka d.arāja zina, kas ir pieklājība. atvaonojiet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - arājs 24.09.2007 10:17
Jūsu komentārs tika izdzēsts, jo pārkāpa pieklājīgas diskusijas normas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

deja vu 23.09.2007 11:27
Sakiet, vai abonentmaksu par LTV un LR ir doma ieviest kā obligātu?!

Būtībā neredzu jēgu, kāpēc man būtu jāabonē LTV vai LR, ja es to jau sen neskatos un neklausos. KĀPĒC? Vienkārši Jums nav ko piedāvāt.

Kaut vai atceramies, kā tika atspoguļots referendums....murgs....analfabētu muļķības. Pirms finansēšanas sistēmas izmaiņām būtu jāsakārto iekšējā darba vide, kas ir dramatiski nožēlojama...tiek, kas strādā vai ir strādājuši LTV (LR), sapratīs, ka neatkarīgais finansējums nebūt neatrisinās daudzās problēmas.

Turklāt negribētu piekrist apgalvojumam, ka "Taču neviena komerctelevīzija nekad nepiedāvās bērnu, informatīvos un kultūras raidījumus, kas komerctelevīzijām nav izdevīgi šo raidījumu veidošanas izmaksu un reklāmdevēju ne ieinteresētības dēļ."...ir pietiekoši liela izvēle ar dažādiem raidījumiem...sākot no zinātnes un beidzot ar kultūru, kuru piedāvā citas (arī ārzemju) televīzijas. Tā, ka ar šo apgalvojumu, Jūs mānāt sevi un citus....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - V.Vladimirovičam 21.09.2007 10:03
Piekrītu Jums. Pirms 20-50 gadiem, kad televīzija bija dārga un noslēpumaina tehnologjija, bija saprotama vēlēšanās, lai tā vismaz nosacīti "kalpotu sabiedrībai". Ap šo laiku radās BBC finansēšanas modelis, kurš tagad jau ir novecojis. Mūsdienās video sižetus iekš YouTube var ievietot ikviens, kurš piedalījies kādā pasākumā - viss pārējais ir tikai blogu veidošanas (RSS jeb automatizētās satura sindikācijas) uzdevums. T.i. faktiski LTV subsidēšana šobrīd līdzinās noteiktas daļas žurnālistu uzturēšanai uz valsts rēķina, jo tehnologjija ir kļuvusi visiem pieejama.

Protams, šie žurnālisti, kad runā par politiskām tēmām, nav un nevar būt "politiski neitrāli" - ikdienas redzam viņu tendenciozitāti un brīžiem pat neprofesionālu trulumu - kā to minēja Pankūkas. Toties LTV kultūras un izglītības funkcija ir tuva nullei - viņiem nav pat tāda attaisnojuma, kā BBC, kas vismaz taisa smukas filmas par zvēriņiem un Anglijas senlaiku vēsturi.

Šobrīd nodokļu naudu var izmantot izglītībai un kultūrai - skolotāji, bibliotekāri un aktieri kultūras nosargāšanā var izdarīt nesalīdzināmi vairāk nekā televizors.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs - kam tas interesē, varbūt autorei 20.09.2007 20:48
Pieļauju, ka NRTVP locekli Mellakaulu pazīstat. Pat pieļauju, ka uzskatat viņu pārāk kādas partijas neangažētu. Tātad man bija ar viņu nesen saruna par abonentmaksām. Lai arī teorētiski viss ar tām izskatās OK, arī Mellakauls atzīst, ka pat tādā demokrātijas citadelē kā Lielbritānijā ar to nav viss tik vienkārši un saulaini viegli. Nerunājot nemaz par jautājuma ideoloģisko pusi, arvien lielākas pamatīgas problēmas sagādā abonentmaksas iekasēšana. Skaisti jau skan - pieņemam ka katrā mājsaimniecībā ir vismaz pa teļļukam un lieta attiet. Varbūt jums ir kādas idejas kā Latvijas sabiedrībā to reāli ieviest? Tā ir tikai fakta konstatācija. Vispārīgi ļurināt par tēmu jau varam visi. Jāatzīst, ka nevienam nav skaidrs, kā abonentmaksas iekasēšanas mehānismu realizēt.

Un vēl. Es personīgi uzskatu, ka man un manai ģimenei ne esošā, ne arī jūsu mītiskās "plašās sabiedrības" virsvadībā iespējamā sabiedriskā televīzija nedrīkst no manis tiešā veidā izspiest jebkādu papildus naudu bez tā ko jau esmu nomaksājis nodokļos. Kāpēc? "pankūkas-pētersonei" jau daļēji uz to atbildēja. Turklāt, kādas ir "cīnītāju par tīru morāli" patiesās vērtības, LTV Ziņu dienestā lieliski parādīja Inta Lase. Burtiski pāris dienās viņas vērtības publiski mainīja polaritāti. Tagad jūs man liksiet ciest morālas mokas par "pakaļpalicēju" mulsumu? Kā lai es varu ticēt, ka mūsu "jauno un nikno žurnālistikas cerību" patiesie nolūki nav ar sabiedriskās televīzijas palīdzību gūt pesonīgu labumu? Par sabiedrības naudu padarīt savu personu populāru un pēc tam izdevīgi pārdoties?

Tātad, vispirms jums/mums jātiek skaidrībā ko katrs no mums saprotam ar sabiedrības interesēm un kā tām jāatspoguļojas sabiedriskajā televīzijā. Cik noprotu, jūsu uzstādījums varētu atšķirties no manējā. Tātad mums varētu būt dažāds uzstādījums, kādu LTV vēlamies redzēt. Ja esam demokrātiskas sabiedrības piekritēji, jūms ir tikpat lielas tiesības kā man.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

PUNKTS 19.09.2007 23:28
Nu reizēm jau jāpiekrīt televīzijā teiktajam un izteiktajiem viedokļiem par to, cik tālu politika ir biznesmeņu kompānija, nebūt neatbalstu "Tautas Partiju" vai jebkādu, kas ir koalīcijā, bet kaut kā domas kļūst mazliet šķības, ja pēkšņi televīzijas žurnālisti sāk aktīvi dziedāt par to, cik forša ir partija "Jaunais Laiks", aizstāvēt tās politiķus, kuri jau neskaitāmas reizes ir pierādījuši, ka krīzes situācijās rīkojas kā zīdaiņi...

Liekas, ka televīzijas žurnālisti jau tik tālu ir ASV dienestu uzpirkti, ka jau lēnām zaudē skaidro saprātu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - Aleksis 19.09.2007 15:44
Jā. Legalizēts rekets - parastais, "civilizētajā pasaulē" plaši izmantotais, bet no tā ne mazāk pretīgais. Pie sen eksistējošām komerciāli izmantotām tehnoloģijām, lai kontrolētu produkta pieejamību kaut kādiem patērētājiem, "abonentmaksa" tiek iekasēta par TV uztvērēja esamību. Rezultāts - BBC "mediju liberāļi" (šeit un šeit).

Tāpēc arī Latvijas "sabiedriskā" TV vienkārši ir pārdodama. Vistaisnīgākais risinājums, manuprāt. Lai cik arī vajadzīga, laba, teicami veikta un citādi slavināma būs satura daļa, ko komercTV nenodrošinot (ko piemin Arājas kundze savā komentāra), fakts paliek - "sabiedriskā" TV nodarbojas ne tikai ar to.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Pankūkas 19.09.2007 15:22
Ir, protams, smieklīgi salīdzināt LTV ar BBC, bet šādas televīzijas lietotāju abonentmaksas Lielbritānijā pastāv - sk. http://en.wikipedia.org/wiki/BBC#Revenue . Nelaime ir tā, ka Latvijā neviens nevar nopietni apgalvot, ka izveidosies kaut vai nosacīti kvalitatīva un objektīva televīzija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - autore 19.09.2007 14:43
"Abonentmaksu" vai abonentmaksu, kundze? Priekš tiem, kas nevēlas turpināt uzturēt - citādu kā jūsu minēto iemeslu dēļ - par "sabiedrisko" saucamo TV? Par TV uztvērēja atrašanos mājās iekasētu "abonentmaksu", kad "TV profesionāļi" un "pilsoniskā sabiedrība" būs nepastarpināti noteicēji pār nodokļmaksātāju naudiņām - nē, paldies.

Kāpēc "liberālticīgajiem", kas turpina uzstāt, ka LTV saturiski lielos vilcienos viss bija kārtībā, nesamaksāt par šo TV, - neizpirk to, līdzīgi kā investoru grupa visdrīzāk izpirks Lattelecom? Citādi sanāk tā, ka jūs un jūsu domubiedri turpiniet malt savu maļamo, kā vienmēr - svētā pārliecībā, ka pārstāviet kaut kādas "sabiedrības intereses", un "sabiedriskā" TV turpina malt savu maļamo un uzvesties kā privāta TV.

Jūs mēģiniet "dzīt kokā" politiķus, kad vispirms būt jādzen kokā redakcijas. Ilustrācijai: vakardienas pirmais Panorāmas sižets - mediķu arodbiedrības aģitprops.

Pirmkārt, nez kuro reizi, pie kaut kādiem faktiem - mediķarodbiedrība draud streikot - klāt nāk uzskati un komentāri. VIENAS no ieinteresētajām/iesaistītajām pusēm - mediķarodbiedrības biedru. Ko saka veselības ministrija vai valdība ir jāmeklē citos avotos. Ko par atalgojumu/streikošanu saka kaut vai citas arodbiedrības, kurās apvienojušies mediķi? Un nē - neder, acimredzamu iemeslu dēļ, tāds risinājums, ka valdības viedoklis parādīsies kādā citā raidījumā vai citā dienā. Tas ir BS - par jautājumiem vai problēmām, kur ir kaut kāds konflikts vai, domājams, dažādi uzskati un vērtējumi, ziņu sižetā pasniegt tikai vienas puses viedokli. Nepieņemami, pretīgi un pataisa varbūt labi domātu un taisītu sižetu par vienas puses aģitpropu. Vai nu ir faktu atstāsts bez komentāriem, vai faktu atstāsts un visu ieinteresēto pušu komentāri, vai paskaidrojums, ka tādas un tādas puse atteicās/nebija sasniedzama/cits objektīvs iemesls, kāpēc nav komentāra.

Pec tam, kad sāka mainīties ZD kadri, manuprāt, kaut kas uzlabojies - vairs nav tik nepatīkami skatīties. Piemēram, par to prokuratūras/tiesas strīdu par digitalizācijas lietu, vismaz kaut cik laika deva arī tiesnesei. Vai ar to krievu maršu - ne tikai grieza aģitpropu par Osipovu, bet kaut cik laika atvēlēja viņa paša teiktajam. Bet šī "tradīcija" - tiklīdz ir kaut kādi pretrunīgi vērtējami fakti ziņās, tā pasniegts tiek tikai viens viedoklis - nav pilnībā izskausta.

Otrkārt, par cik bija tik daudz arodbiedrības aģitpropa, cieš informativitāte. Noskaties to sižetu, un paliec nezinot - bet kas tā īsti ir par organizāciju, ko un cik daudzus apvieno, cik nozīmīga, kādas īsti ir tās algas/to pieaugums, cik pamatotas ir prasības, ko streikošana varēt nozīmēt pārējiem cilvēkiem? Jo "fona informācijas" vietā ir, - piedodiet, mīļu un jauku, bet tomēr tantiņu izteikumi. Ja pareizi atceros, vienīgais, kas tur bija pieminēts no "fona informācijas" - pārstāvji esot no visiem rajoniem.

Un tas par to politisko partiju pārstāvju aizliegumu NRTP, un kandidātu izvirzīšanu no "pilsoniskās sabiedrības". Vēlēšanas un politisko partiju iegūtās balsis vismaz kaut kā atspoguļo sabiedrības viedokli, vismaz kaut kāds mandāts ir. Kur ir sabiedrības mandāts jūsu "pilsoniskajai sabiedrībai"? Parādiet, vai arī vispirms nopērciet to TV, - izpērciet citu pilsoņu neredzamā daļas, tad uzturiet un veidojiet to pēc saviem ieskatiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 19.09.2007 13:55
Dita Arāja: Taču neviena komerctelevīzija nekad nepiedāvās bērnu, informatīvos un kultūras raidījumus, kas komerctelevīzijām nav izdevīgi šo raidījumu viedošanas izmaksu un reklāmdevēju neieinteresētības dēļ.

Teorētiski rakstā viss ir pareizi pateikts - neatkarīgai televīzijai vajadzīgs neatkarīgs finansējums. No otras puses, Trollim varētu būt taisnība - televīzijas reputācija Latvijā ir tāda, kāda tā ir; var ieguldīt vēl budžeta naudu un ieviest televizora nodokli jeb abonēšanas maksu, bet nevar izmainīt LTV producentu attieksmi. Filmu dublēšana ir viens mazs piemērs - nu nekārojas nevienam no LTV veicināt svešvalodu prasmes un rādīt filmas origjinālvalodā ar subtitriem. Ne jau izmaksu jautājums tur ir noteicošais, bet gan publiskās televīzijas orientēšanās uz kūtrāko un vieglāk manipulējamo auditorijas daļu.

Televīzijas nedalītas kundzības ēra tuvojas noslēgumam - tur paliks sensāciju ziņas, sporta tiešraides, filmas+reklāmas un šovi. Savukārt izglītojošu multimēdiju jomā nelielās valstīs (t.sk. Latvijā) ir jāorientējas uz lētākiem un demokrātiskākiem informācijas pasniegšanas veidiem, piemēram, Internetu - dažādu pasākumu un lekciju videoierakstiem (tādas veido vairākas Latvijas augstskolas un citi amatieri), animētām prezentācijām, utml. Manuprāt, šobrīd nemaz nav vajadzīgs, lai LTV dziļi un pamatīgi atspoguļotu Latvijas augstskolu un zinātnes darbu. Materiālus, kas ir nepieciešams dažādu nozaru popularizēšanai jauniešu vidū, var atrast tīmeklī visdažādākajos formātos.

Valsts nauda nav jātērē par debilizējošiem TV raidījumiem cerībā, ka tie pēkšņi kļūs par izglītojošiem. Labāk būtu atjaunot LIIS projekta finansēšanu - tajā nozaru profesionāļi gatavoja vērtīgus elektroniskos mācību materiālus vidusskolām. Valstij ir arī jāiegulda Internetā un līdzīgā infrastruktūrā, lai visi (nevis tikai TV dīvas) varētu piedāvāt savu saturu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dita Arāja - trollis 19.09.2007 12:52
Tā nu gan nav, ka sabiedrisko mediju princips sevi ir izsmelis. Ta varbut var skist, jo musu LTV noplok uz komerctelevīziju piedāvājuma fona. Taču neviena komerctelevīzija nekad nepiedāvās bērnu, informatīvos un kultūras raidījumus, kas komerctelevīzijām nav izdevīgi šo raidījumu viedošanas izmaksu un reklāmdevēju neieinteresētības dēļ. Taču skatītājiem ir vajadzīgi arī šādi raidījumi, ne tikai komercstaciju piedāvātās filmas un šovi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 19.09.2007 12:03
sabiedriskais medijs ka princips ir sevi laika gaita izsmelis.

tv un radio, ka dzelzcels un elektroenergijas razosana sakuma bija valsts, jo jauna un darga lieta, lai iegulditu privatie. sodien vairs ta nav un nav jegas sabiedriskajam radio un tv. jandrosina tikai liberals tirgus - lai ir pec iespejas lielaka izvele.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Kaut kas krasains

Un atkal jauns sākums 5 Autors:Dita Arāja