LSDSP: pret pedofiliju un privatizāciju 2

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) lielāko 7.Saeimas darba laiku pavadījusi opozīcijā, taču atšķirībā no otras opozīcijas partijas — apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā — sociāldemokrāti ne reizi vien kopā ar kādu no pozīcijas partijām panāca pašu ierosināto likuma grozījumu pieņemšanu. Tāpat jāatceras, ka tikai ar LSDSP balsīm bija iespējams apstiprināt pirmo Latvijas ceļa valdību, kurā sociāldemokrāti pat ieguva vienu ministra un vienu valsts ministra amatu. Tomēr darbs opozīcijā partijai izrādījās pārāk nogurdinošs, un šā gada sākumā partijas Saeimas frakcija sašķēlās, līdzšinējam frakcijas vadītājam Egilam Baldzēnam izveidojot savu partiju.
LSDSP priekšvēlēšanu programmā visvairāk solījumu skar sociālos jautājumus — partija pauž apņemšanos palielināt algas, ieviest progresīvo nodokļu sistēmu un rūpēties par veselības aprūpes reformu. Tāpat programmā likts uzsvars uz rūpēm par valsts īpašuma saglabāšanu, cīņu pret kontrabandu un kukuļņemšanu. Vērtējot padarīto, par sociāldemokrātu lielāko panākumu doto solījumu izpildē var uzskatīt partijas ierosināto referendumu, kurā atbalstu guva liegums nodot Latvenergo privatizācijai. To kā partijas būtiskāko veikumu atbildē portālam politika.lv nosauc arī partijas Saeimas frakcijas vadītājs Valdis Lauskis. Savukārt neizpildīti palikuši partijas dotie solījumi sociālajā sfērā. Kā svarīgāko neizpildīto solījumu V.Lauskis min neieviesto progresīvo nodokļu sistēmu, kas piedāvāta valdošajai koalīcijai, bet nav atbalstīta.

Iesaki citiem:
Logo fons

Pirmās Saeimas ugunskristības

LSDSP piedalījās gan 5., gan 6.Saeimas vēlēšanās. Taču toreiz partijai vēlētāju uzticību iegūt neizdevās, un tā neiekļuva Saeimā. Turklāt gadu gaitā bija izveidojušās divas sociāldemokrātiskās partijas — Jura Bojāra vadītā partija un no Latvijas ceļa aizgājušā Jāņa Ādamsona partija. Pirms 7.Saeimas vēlēšanām partijas par apvienošanos nevienojās — tās tikai izveidoja Latvijas sociāldemokrātu apvienību, kas vēlēšanās startēja ar vienotu sarakstu. Vēlēšanās partijai atbalstu izteica 12% vēlētāju, kas nozīmēja 14 deputātu vietas Saeimā.

Pēc vēlēšanām, meklējot koalīcijas variantus, no dalības valdībā tika izslēgta Tautas partija, un panākta vienošanās ar opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem. Tieši šī vienošanās palīdzēja apstiprināt pirmo Latvijas ceļa premjera Viļa Krištopana vadīto mazākuma valdību. Koalīcijas līgumu neparakstījušie un oficiālā opozīcijā esošie sociāldemokrāti par atbalstu valdībai ieguva mežu valsts ministra amatu. Bet pēc gandrīz pusgada — arī zemkopības ministra amatu. Pēc V.Krištopana valdības demisijas 1999.gada jūlijā nākamajās valdībās sociāldemokrāti nav piedalījušies.

Arī izvērtēt partijas ministru veikumu V.Krištopana valdības laikā ir samērā grūti, jo, piemēram, lauksaimniecības ministram Pēterim Salkazanovam darbs bija jāuzsāk jau pie uzrakstītas valdības deklarācijas, un nostrādāt viņš paspēja tikai pāris mēnešus. Savukārt, pārlapojot laikrakstu arhīvu, skaidrību par mežu valsts ministra paveikto gūt nav iespējams, jo nav atrodamas nekādas ziņas par būtiskiem veikumiem.

7. Saeimas darba laikā sociāldemokrāti lielāku uzmanību izpelnījās nevis ar darbu valdībā, bet gan ar tā saucamo “pedofilijas skandālu”, kura laikā partijas deputāts Jānis Ādamsons no Saeimas tribīnes izteica aizdomas par vairāku augstu amatpersonu iespējamo vainu smagos dzimumnoziegumos.

Sociālais taisnīgums — tikai esot valdībā

Iepazīstoties ar LSDSP programmu, var secināt, ka partijas primārais uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju sociālo stāvokli un labklājības līmeņa celšanos. Partija pirms vēlēšanām deva gan nekonkrētus ideoloģizētus solījumus, kā “izveidot taisnīgu sociālās nodrošināšanas sistēmu, lai apturētu tautas izmiršanu” vai “samazināsim nodokļus mazturīgajiem”, gan sauca konkrētus skaitļus, kā būtu jādzīvo vēlētājam. Tā tika dots konkrēts solījums nodrošināt vismaz 50 000 jaunu darba vietu, palielināt pensiju līdz iztikas minimumam (vismaz 80 latiem), kā arī panākt izglītības un zinātnes budžeta pieaugumu līdz 10% no IKP.

Vērtējot paveikto sociālajā sfērā, jāsecina, ka kopumā solīto izpildīt nav izdevies. Daļēji to atzīst arī V.Lauskis, norādot, ka esot opozīcijā, piemēram, neesot iespējams panākt, lai tiktu palielināts finansējums izglītībai un zinātnei. Taču LSDSP frakcija vienmēr esot iesniegusi šādus priekšlikumus budžetā. Jāatzīst, ka šādi priekšlikumi patiešām ir bijuši, taču, tos atbalstot, būtu veidojies vēl lielāks budžeta deficīts. Līdzīgi kā LSDSP arī valdības partijas pirms vēlēšanām solīja budžeta pieaugumu izglītībai un algu palielināšanu, taču nedz pozīcija, nedz opozīcija šo četru gadu laikā nav piedāvājusi tādu valsts naudas sadalījumu, kas atbilstu solījumiem sociālajā sfērā un tajā pat laikā neradītu milzīgu budžeta deficītu.

Atbildot uz jautājumu par solīto pensiju palielināšanu, V.Lauskis norāda, ka LSDSP panākusi, ka tiek pārskatīta pensiju sistēma attiecībā uz tiem, kuriem ir 30 līdz 40 gadu darba stāžs. 2001.gada decembrī pieņemtie pensiju likuma grozījumi paredz, ka personām, kuru darba stāžs pārsniedz 30 gadus, pensija nevar būt zemāka par 45 latiem. Aģentūras LETA arhīvs klusē, kura no partijām ierosināja šos pensiju likuma grozījumus, taču atbalstu tiem balsojot pauda visu frakciju deputāti. Savukārt ziņās par pensiju likuma grozījumiem atrodama informācija, ka visvairāk priekšlikumu pensiju sistēmas sakārtošanai iesniegusi Labklājības ministrija un Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Šeit gan jāatzīst, ka LBAS daudzos jautājumos mēdz paust tādu pat viedokli kā LSDSP.

Rūpēs par vēlētāju sociālo drošību, LSDSP pirms vēlēšanām apņēmās “izveidot efektīvu īrnieku aizsardzības sistēmu, lai īres un komunālie maksājumi nepārsniegtu 1/3 no ģimenes budžeta”. LSDSP atbildē norāda, ka pagaidām to īstenot nav izdevies, bet šāds aizsardzības mehānisms esot iestrādāts partijas uzrakstītajā jaunajā Satversmes projektā. Jānorāda, ka šobrīd ir noteikti īres maksājumu griesti, taču arī šī īres maksa daudziem iedzīvotājiem, salīdzinot ar viņu ienākumiem, ir pārāk augsta. Arī sociālo māju skaits, kurās dzīvokļus piešķir maznodrošinātajiem, piemēram, Rīgā, kur valdošajā koalīcijā ir arī sociāldemokrātu pārstāvji, ir nepietiekams.

Solījumi par bibliotēku – nepildīti

Pirms vēlēšanām LSDSP solīja arī rūpēties par bibliotēku sistēmas racionalizāciju un informācijas nodrošinājumu visā valstī. Šo četru gadu laikā nedz laikrakstu, nedz ziņu aģentūru arhīvos nav atrodamas ziņas par to, ka sociāldemokrāti būtu centušies pildīt šo solījumu. V.Lauskis norāda, ka būtiskas izmaiņas šajā jomā gaidāmas līdz ar e-pārvaldes ieviešanu. Savukārt laikā, kad tika apspriests likums par Nacionālās bibliotēkas celtniecību, partija ir iebildusi pret finansējuma nodrošinājumu, palielinot tarifus par elektroenerģiju.

Šobrīd aktīvi ar e-pārvaldes ieviešanu nodarbojas Rīgas dome. Jānorāda, ka galvaspilsētas mērija pēdējā gada laikā masu medijos vairākkārt kritizēta tieši saistībā ar nesamērīgi dārgajiem IT projektiem un konkursiem, kuros nav ņemti vērā lētākie piedāvājumi.

Solītais taisnīgums vēl nav ieviests

LSDSP programmā atrodami arī daudzi solījumi rūpēties par drošību un tiesiskumu. Piemēram, LSDSP apņēmās “panākt pilsoņu tiesību īstenošanu ar tiesu, prokuratūras un policijas palīdzību”. Jautāti, kas darīts, V.Lauskis norāda, ka “šīs normas ir sagatavotas un iestrādātas LSDSP Satversmes grozījumu projektā”. Jānorāda, ka šajā projektā plānots, piemēram, tiesnešus pārvēlēt reizi četros gados. Šo normu kā demokrātiskas valsts pamatprincipiem un triju varu neatkarībai neatbilstošu novērtējuši daudzi juristi.

Savukārt Saeimas laikā sociāldemokrāti ievērību guvuši ar aktīvu dalību Saeimas izmeklēšanas komisijās, no kurām vislielāko rezonansi izraisīja tā saucamās “pedofilijas lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras darbu, piemēram, prokuratūra vērtēja kā centienus iejaukties tiesu varas kompetencē.

Par sociāldemokrātu aktīvo attieksmi pret tiesiskumu liecina arī deputāta J.Ādamsona organizētā parakstu vākšana ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa atstādināšanai. Augstākā tiesa gan, pārbaudot lūgumu atstādināt J.Skrastiņu, politiķu pārmetumus ģenerālprokuroram atzina par nepamatotiem.

Aktīvi pret privatizāciju

Līdztekus solījumiem rūpēties par sociālo drošību un taisnīgumu, LSDSP programmā atrodama arī apņemšanās nepieļaut lielo valsts monopoluzņēmumu privatizēšanu. Šajā jomā paveikto var uzskatīt par partijas lielāko panākumu, pildot vēlētājiem dotos solījumus. Piemēram, LSDSP aktīvi rīkotajā referendumā patiešām tika atbalstīts ierosinājums aizliegt Latvenergo privatizāciju.

Savukārt, vaicāts par citiem panākumiem, V.Lauskis norāda, ka partijas pārstāvjiem Privatizācijas aģentūras (PA) padomē vienmēr ir bijusi “strikta attieksme pret Ķemeru sanatorijas privatizētājiem”. Tomēr līdz šim sociāldemokrātu un tēvzemiešu pārstāvju centieni panākt, lai tiktu pārskatīts līgums ar Ķemeru privatizētājiem, nav guvuši panākumus. Šobrīd cīņā par Ķemeriem iesaistījusies arī Jūrmalas dome, kuras priekšsēdētājs Dainis Urbanovičs pārstāv LSDSP un kura šobrīd piedāvājusi PA sanatorijas apsaimniekošanu nodot pilsētai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agris 09.09.2002 01:23
Nu nu izklausaas peec smagas un pat nepiedodamas reklaamas. Nja ko tik LSDSP jaunie censonji neizdomaa......pat sheit ir vinjeejie....;(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Snizuks 07.09.2002 13:24
LSDSP vienmēr ir aizstāvējusi "demokrātiskās valsts" Latvijas pilsoņu tiesības un vienmēr atmaskojusi tā saucamos demokrātus Saeimā no labējām oligarhiskām partijā un aicināšu visus apmeklēt LSDSP mājas lapu, kur tiešāk varētu iepazīties ar LSDSP labajiem darbiem gan Rīgas domē , gan Saeimā. WWW.LSDSP.LV un WWW.LSDSP-JO.LV