Lobēšanas atklātība Latvijā

Foto: Pētījuma vāks

Pētījums apskata lobēšanas regulējumu, rīcībpolitiku un praksi Latvijā, lai novērtētu caurskatāmību, godaprātu un piekļuves vienlīdzību.

Transparency International, kuras nodaļa Latvijā ir „Sabiedrība par atklātību Delna”, publicējusi pētījumu par lobēšanas praksi un atklātību 19 Eiropas Savienības valstīs. Lai aprakstītu lobēšanas praksi Latvijā, tika veiktas 17 intervijas ar dažādiem jomas profesionāļiem, ekspertiem, bijušajām un esošajām amatpersonām.

Pētījumā apskatīts:
• pastāvošais lobēšanas regulējums,
• rīcībpolitika un prakse, lai novērtētu pakāpi, līdz kādai iedzīvotājiem ir pieejama informācija par to, kas ietekmē publiskos lēmumus Latvijā (caurskatāmība),
• vai pastāv lobēšanas ētikas ietvars (integritāte),
• vai lēmumu pieņemšanas sistēmā ir pietiekami daudz vietas, lai pieļautu dažādu ietekmes pušu iesaisti un uzklausīšanu (vienlīdzīga piekļuve).

Pētījums ietver pierādījumus korupcijas risku esamībai lobēšanas darbībās, kā arī parāda lobēšanas regulējuma trūkumu.

Gadījumu izpēte rāda, ka pastāv satraucoši cieša saikne starp lēmumu pieņēmējiem un lobētājiem. Citiem vārdiem, privāto procesa dalībnieku ietekme uz publisko lēmumu pieņemšanu ir nepietiekami caurskatāma.

To pamato vērtējums Latvijas ieviestajiem mehānismiem un drošības līdzekļiem, lai nodrošinātu caurskatāmību, integritāti un vienlīdzīgu piekļuvi publisko lēmumu pieņēmējiem. Saskaņā ar Transparency International izstrādāto metodoloģiju lobēšanas darbību caurskatāmības, atvērtības un godīguma izvērtēšanai, Latvija saņem 39% vērtējumu (no maksimāli iespējamajiem 100%).

Šis ir pirmais plašais pētījums par lobēšanas praksi un regulējumu Latvijā kopš 2004.gada pētījuma „Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju”, ko veica Latvijas Ārpolitikas institūts un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Arī šajā pētījumā tika aicināts radīt mehānismus, kas ļautu padarīt lobētāju darbību atklātāku un pieeju deputātiem – vienlīdzīgāku.

Jaunā pētījuma aktualitāte ir sevišķi liela, ņemot vērā tendenci pamazām pieņemt lobēšanas regulējumu arvien lielākā skaitā Eiropas valstu. 2009.gadā Francijas Nacionālajā asamblejā ieviesa interešu pārstāvju reģistru. 2012.gadā ieviesa reģistru Nīderlandes Ģenerālštatu otrajā palātā un pieņēma lobēšanas likumu Austrijā. Jaunākais lobēšanas likums Eiropā ir Apvienotās Karalistes 2014.gadā pieņemtais Lobēšanas atklātības, ne-partiju kampaņu un arodbiedrību pārvaldes likums.

Visticamāk, arī Latvijā turpināsies diskusijas par lobētāju reģistra ieviešanu, un šis pētījums sniedz daudz informācijas, lai varētu veidot datos balstītu lobēšanas rīcībpolitiku.

Pētījums: (Lobēšanas atklātība Latvijāpdf)