Atslēgvārdi:

Lobēšana un tās atklāšana parlamentā 1

Lobētāju reģistrs, nedaudz stingrākas atklātības prasības komisijām un deputātiem, kā arī parlamenta locekļu ētikas kodeksa pieņemšana un iedzīvināšana arī Latvijā parlamentāro lobēšanu varētu padarīt atvērtāku, plašai sabiedrībai saprotamāku un pieejamāku nekā līdz šim.

Iesaki citiem:

Lobēšana Latvijā nav līdz šim daudz analizēta tēma, un par to izveidojies neskaidrs, pretrunīgs un pat mītiem apvīts priekšstats. Komentējot kāda lēmuma pieņemšanu, dažkārt saka – tas ir uzņēmuma X lobijs – liekot saprast, ka notikusi teju korupcija. Citi saka pretī – lai novērstu aizdomas un tumšo ēnu, lobēšanu vajag legalizēt (lai gan neviens Latvijā to nekad nav aizliedzis). Vēl citi apgalvo, ka lobēšana ir pilnīgi leģitīma darbība, kam ar korupciju vai citādām apšaubāmām darbībām nav nekā kopīga.


Demokrātija un tiesības lobēt

Lai kādas būtu bažas, lobēšana ir daļa no demokrātijā neatņemamām pilsoņa tiesībām. Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants garantē ikviena tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību, tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Tieši uzskatu paušana un informācijas izplatīšana bieži veido kodolu tam, ko vienā vārdā sauc par lobēšanu. Pētījumā „Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju” lobēšana definēta kā „privātu personu mijiedarbība ar valsts vai pašvaldību institūcijām, lai panāktu kāda lēmuma (ne)pieņemšanu vai darbības (ne)veikšanu šo privāto personu vai trešo personu interesēs. Lobēšana neietver privātpersonu darbību administratīvā procesa vai tiesvedības procedūru ietvaros, kā arī darbību, kas notiek tikai vispārpieejamā publiskā telpā.”

Šādi definēta, lobēšana ir pilnīgi leģitīma un likumīga nodarbe, kurā ir daudz pozitīva – privātās personas (šajā gadījumā lobētāji) ir nozīmīgs informācijas avots politisko lēmumu pieņēmējiem, ar lobēšanas palīdzību ļaudis var panākt, ka viņu intereses tiek ņemtas vērā politikas veidošanā, un galu galā politiķu lēmumi kļūst efektīvāki, jo ir saskaņoti ar tiem, uz kuriem šie lēmumi attiecas.


Problēmas

Tomēr lobēšana ir saistīta arī ar vairākām nozīmīgām problēmām. Latvijā (kaut kādā mērā arī visās citās demokrātijās) lobēšana bieži notiek neformāli un slēpti no „svešām” acīm. Lobēšana, iespējams, būs visefektīvākā, ja lobētājs ir dalībnieks kādā politiķu draugu lokā - pretējā gadījumā uzklausīšanu panākt ir grūtāk. Te ir pretruna ar demokrātijas principu, ka pilsoņiem politikā jābūt vienlīdzīgiem. Pārāk izplatīta „kaktu lobēšana”, kā to nosauca kāds profesionāls lobētājs, lai arī nav aizliegta, nav arī demokrātijā sevišķi veselīga.

Turklāt lobēšana var norisināties ne tikai ar to labo, leģitīmo un demokrātisko informācijas izplatīšanas metodi, kas minēta iepriekš, bet arī ar kukuļošanas un prettiesiskas politisko partiju finansēšanas palīdzību. Ļaunākajā gadījumā lobēšana kļūst par sastāvdaļu no politiskā biznesa, kur politiķi to vien dara, kā cenšas nopelnīt ar iegūtās politiskās varas palīdzību. Politiķu interesi tad iespējams noturēt ar naudas palīdzību. Kā pētījuma intervijā teica cits lobētājs: „Politiskā ieinteresētība var kādreiz aizvietot ekonomisku ieinteresētību. Bet pamatā ir politiskā biznesa rentabilitāte. Jānotur rentabilitāte.”

Taču arī atmetot „kaktu” un korumpēto lobēšanu, demokrātijas un lobēšanas attiecībās ir ne tikai saskaņa, bet arī spriedze. Pētījums skaidri parādīja, ka pat godīgai lobēšanai nepieciešami nopietni resursi - zināšanas, spēja organizēties u.tml. Šie resursi sabiedrībā ir sadalīti ļoti nevienlīdzīgi. Politiski risināmos jautājumos daudziem cilvēkiem ir svarīgas intereses, bet efektīvai to aizstāvībai var būt nepieciešama, piemēram, tehniska ekspertīze, lai ar tās palīdzību formulētu problēmu risinājumus.

Cits svarīgs resurss ir spēja organizēties savu interešu aizstāvībai. Pētījums parāda, ka dažkārt pat salīdzinoši neliels personu loks nevar vienoties kopīgo interešu aizstāvībai. Par kādu nozari viens lobētājs teica šādi: „Tas ir nebeidzams stāsts par savstarpējo interešu cīņu. Viņi pat sāk savstarpēji pašiznīcināties, tas jau sāk nest zaudējumus.” Ļoti plašām grupām, piemēram, autovadītājiem vai apdrošināšanas klientiem, spēja organizēties mēdz būt pavisam niecīga. Savukārt lobēšanā priekšrocības ir organizētajām interesēm, un neorganizētie ir neizdevīgākā stāvoklī.


Lobēšanas atklātība parlamentā

Pētījums nepiedāvā brīnumlīdzekļus šo problēmu risināšanai, jo tādi nekur vēl nav atrasti. Tomēr pasaules praksē ir atrodami paņēmieni, kuru ieviešana var padarīt lobēšanu ētiskāku, nedaudz atklātāku un nedaudz pieejamāku plašākam pilsoņu lokam

Viens šāds līdzeklis, ko īpaši mēdz pielietot likumdevēju institūcijās, ir publisks lobētāju reģistrs, kurā iekļauj tās personas, kas parlamentā nodarbojas ar lobēšanu. Reģistrētajiem lobētājiem parasti ir jāatklāj noteikta informācija par sevi (piemēram, lobētājus interesējošie jautājumi un klienti, kas par lobēšanu maksā), pretī saņemot kādu priekšrocību, piemēram, caurlaidi brīvai ieiešanai parlamenta telpās.

Lobēšanas atklātību var veicināt arī pienākums likumdevēja komisiju sēžu publiskos protokolos atspoguļot pieaicinātu personu uzstāšanās un ar to saistīto debašu atreferējumu vai precīzu atšifrējumu. Parlaments var uzlikt arī deputātiem pienākumu darīt zināmas atklātībā personas vai organizācijas, kuru sagatavotais viedoklis vai sniegtā informācija būtiski palīdzējusi deputātiem formulēt viņu viedokli. Lobētāju reģistrs, nedaudz stingrākas atklātības prasības komisijām un deputātiem, kā arī parlamenta locekļu ētikas kodeksa pieņemšana un iedzīvināšana arī Latvijā parlamentāro lobēšanu varētu padarīt atvērtāku, plašai sabiedrībai saprotamāku un pieejamāku.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 19.03.2005 21:09
patiikami lasiit petijumus par sho teemu.Izlasiiju Latvijas Padomju E nciklopeedijaa:lobisms taa ir savu intereshu biidishana ASV un citu imperialistisko lielvalstu praksee caur parlamentiem un valsts instituucijaam.ASV-valsts ,kur tas ir noformeets oficiaali.

Tatad ,bagaato burzhuju izpriieca? Nee.Mums lobisma teema ir aktuaala ES kontekstaa.Mums praktiski nav lielu firmu ES meerogaa,tatad mums buut Europaa luuzeriem?Uzskatu,ka tas nebuutu pareizi.Vajag to lietu uzstaadit uz valstiskiem,ne birokraatiskiem pamatiem(ta kaa taa zinaama dalja ek.projektu ir politiski tuvu staavoshi valdiibas koaliicijai,bet katru atseviski loobeet neatmaksaajas).

Nepiecieshams:1 sadaliit projektus svariiguma kategorijaas.Ir projekti,kas veido pievienoto veertiibu,un ir taadi,kas neveido.Piemeeram.ES fondu nauda,kaadai zemnieku saimnieciibai prieksh daarga traktora(tradicionaalajai ls darbiibai)-garaam.Mums,valstii nepaliek liela pievienotaa veertiiba-lielaaka dalja aiziet traktora razhotaajam,bet l/s darbiiba ir MARGINAALA ekonomiskajaa zinjaa.Cita lieta ir amatnieciibas projektu veidoshana,tuurisma projekti:kaut arii shodien konjunktuura nav ideaala,tomeer ir perspektiiva-veidojas darbavietas,tai skaitaa ar augstu pievienoto veertiibu,importeets tiek kapitaals,bet eksporteets-rezultaats.Traktora gadijumaa ir otraadi.

2Tas noziimee ,ka ir nepiecieshama analiize,strateegija,taktika,padomnieks premjerministra liimenii.

Saistītie raksti
Citi autora darbi