Raksts

„Lingvistiskā mazspēja”


Datums:
08. decembris, 2010


Autori

Bezdarbnieces blogs


Ilgi gaidītā diena, kad NVA mani testēs profesionālajai piemērotībai, ir pienākusi! Agrā rīta stundā ierodos Jēzusbaznīcas ielas namā attiecīgajā kabinetā, kur jau ap galdiem sasēduši vairāki cilvēki. NVA aģente sāk savu instrukciju par testiem, kas būs jāaizpilda. Tiek izdalītas pirmā testa lapiņas, un aģente iestarpinot pavaicā: „Jūs taču visi te esat ar sava inspektora ziņu?!”

Ai, es taču vēl neesmu redzējusi savu aģenti, nodomāju un godīgi atzīstos, ka ne. „Es te esmu pēc pašas iniciatīvas.” Nākamajā brīdī saprotu, ka vajadzēja izmantot iespēju paklusēt… Kā to, starp citu, dara vairākums cilvēku saskarē ar NVA. Instruējošās aģentes visa ķermeniskā un garīgā būtība turpmākās 10 minūtes pievērsās tikai man.

Aģente: „Kā jūs šeit nokļuvāt?” Es – tā un tā (lasīt iepriekšējā bloga ierakstā „Floristiku – ne, darbu Grindex – gan”).

Aģente pēc tam, kad biju viņai uzrādījusi bezdarbnieka lapu, kurā iekļauts tests par spīti tam, ka neesmu vēl ieraudzījusi savas inspektores laipno vaigu: „Jūs šeit nevarat palikt! Jums jāmeklē individuālas konsultācijas.” Es: „Paldies, man neviens neteica, lai meklēju individuālas konsultācijas, to varu izdarīt. Vai tomēr es šorīt nevaru palikt un izpildīt testu, ja jau esmu atnākusi? Kam no tā būs ļaunums?”

Aģente ir nepielūdzama – nē, man ir jāiet projām. Un ko tad es tāaaaadu gribot apgūt? Floristiku? Tādu kursu pagaidām nav, viņa triumfē. Es pie sevis skaļi nopūšos, ka to labi zinu, bet tas nemaina lietas būtību. Esmu te un projām iet netaisos.

Kamēr mēs stīvējamies, citiem bezdarbniekiem klusuciešot un klausoties, līdz manam galdam nonākusi bezdarbnieku pierakstīšanās lapiņa, kurā jānorāda arī potenciālie kursi. Pierakstoties ieraugu, ka vēl viena dalībniece norādījusi floristiku. Tātad es neesmu viena tāda muļķe, par ko mani grib pataisīt aģente. Uz manu triumfējošo saucienu, ka šajā sarakstā ir vēl viens floristikas fans, klātesošie izliekas to nedzirdam, arī aģente laiž piezīmi gar ausīm. Es redzu, ka viņa nolēmusi mani izdabūt no testa laukā.

Galu galā nolemju piekāpties, dodot iespēju stingrajai aģentei man tūlīt pat sameklēt individuālas testa iespējas pie citas NVA aģentes. Viņa atver durvis un uzsauc gaitenī garāmejošai kolēģei: „Anastasija, vai tu šobrīd esi brīva? Vajadzētu vienu cilvēku paņemt uz testu.” Anastasija, kura acīm redzami ir tikko ieradusies darbā, protams, ir brīva, es dodos viņai līdzi.

Kad esam iekārtojušās Anastasijas kabinetā, viņa uzdevusi man jautājumu, vai vismaz vidējā izglītība man ir, aģente maigā un klusā balsī sāk man skaidrot testa noteikumus, pirms tam vēl vārgi mēģinot sākt diskusiju par neesošo floristiku, tā vietā piedāvājot komercdarbības kursus. Rosinu ķerties pie lietas, lai tad redzētu, kam esmu piemērota, kam – ne.

Man par lielu izbrīnu individuālajā piegājienā pirmais tests ir tieši tāds pats kā redzēju grupas telpā. Kad to esmu veiksmīgi aizpildījusi, saņemu uzslavu no aģentes, ka esmu precīza un uzmanīga. Pēc tam seko vēl citi testi, meklējot figūru un vārdu atbilstību, pārbaudot manu atmiņu (vecumam normas robežās…). Galu galā lielajā testu grāmatā, ar ko bruņojusies Anastasija, viņa atšķir tā saucamo IQ testu, kurā ar „jā” vai „nē” jāatbild uz daudziem testa jautājumiem, kas tematiski sagrupēti. Ķeros pie darba!

Pēc testa, Anastasijas mudināta, saskaitu katra atbilžu stabiņa apakšā pozitīvos „jā”. Un Anastasija sāk savu analīzi, vērīgi mani uzlūkojusi: „Jūs laikam esat dziedājusi korī…” Kad atbildu, ka ne tikai korī, Anastasija atplaukst un teic, ka tas esot redzams testa rezultātos, man esot izteiktas muzikālās spējas. Savukārt ar skaitļiem un vizualizāciju (tas laikam arī mājiens maniem floristu kursiem) esot tādas vidējas spējas.

Apdomāju Anastasijas teikto un uzmetu acis vēl vienam stabiņam testā, kurā man ir it kā vissliktākie rezultāti. „Un kas man vissliktāk padodas?” vaicāju. Anastasija paskatās uz mani ar savu mierīgo acu skatienu: „Nav tā, ka vissliktāk… Tas vienkārši jums ir mazāk izteikts.” Nepacietībā iedegos – nu, nu, kas tas ir? „Jums mazāk izteiktas lingvistiskās spējas,” kā vainīga saka Anastasija.

Smejos ilgi un skaļi! Redzu, Anastasijai sāk trīcēt kreisā roka. Viņa ir samulsusi, par ko es tā smejos…

Atbildu, ka pēc šā testa atliek izmest savu darba mūžu miskastē, jo tieši ar vārdiem man bijusi darīšana trīsdesmit gadu garumā. Anastasija grib zināt, ko tad esmu darījusi. Mēs parunājam, lai savilktu testam „galus”, redzu Anastasijas mulsumu un tādu kā vainu skatienā, kad vaicāju, kas sastāda šos testus. Viņa atbild, ka aģentiem testa grāmatas NVA izsniedz. Savukārt viņa un citi aģenti nemaz neesot NVA darbinieki, bet gan kādas SIA pašnodarbinātie.

Lai nu kā, tests ir beidzies. Anastasija teic, ka man vēl jāaizpilda rezultāta lapiņa, ierakstot kursus, kam esmu piemērota. Viņa man draudzīgi ļauj izvēlēties no divām sākotnēji piedāvātajām iespējām – vai nu floristiku, vai nu komercdarbību. Pēc visa notikušā neredzu iemeslu, kāpēc lai ar savu roku lapiņā tomēr neierakstītu NVA tik daudz satraukumu radījušo vārdu „Floristika”.

Pametot Jēzusbaznīcas ielas namu, dodu sev solījumu pārtraukt klejojumus pa NVA semināriem, piekrītot kādas citas bezdarbnieces teiktajam: nevajag viņus atbalstīt, tad arī valsts naudu varbūt sāks lietderīgāk izmantot. Tagad gaidu tikšanos ar savu aģenti.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!