Likumam jāprasa atklāta spēle 8

Mediji un politiķi sola būt atklātāki pret vēlētājiem tad, ja to prasīs likums, tāpēc labi definēti noteikumi par uzvedību priekšvēlēšanu laikā ir ļoti būtiski. Par šiem principiem tagad nepieciešama diskusija plašākā lokā.

Iesaki citiem:
Maskas 255x203
Foto:© AFI

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekts ir drosmīgs solis atklātāku spēles noteikumu nodrošināšanai, un tagad kopīgi jāstrādā, lai tas taptu par loģisku un darbotiespējīgu likumu. Turpmāk būtu nepieciešama plašākas darba grupas izveidošana, kas ne tikai strādātu pie konkrētu pantu un punktu precizēšanas, bet arī diskutētu par principiāliem jautājumiem.

Pirmais un būtiskākais - vai šim likumam ir jānosaka spēles noteikumi priekšvēlēšanu laikā visos medijos vai tikai radio un televīzijā un pašvaldību uzņēmumos, kā tas ir šobrīd. Un vai šim likumam ir jānosaka aģitācija medijos vai arī aģitācija jebkurā vietā? Šobrīdējā variantā likumprojekts risina visus aģitācijas jautājumus, un ja tas tā paliek, tad apspriešanā jāiesaistās ne tikai mediju un reklāmas ekspertiem, bet daudz plašākam speciālistu lokam.

Tā kā likumprojekta autori ir Nacionālā Radio un Televīzijas padome (NRTVP), ir skaidra viņu apņemšanās sakārtot lauciņu, par kuru paši atbildīgi. Savukārt pašvaldības uzņēmumu iekļaušana likumprojektā varētu būt saistīta ar to, likuma kontroli bez NRTVP var uzticēt arī īpašniekam - pašvaldībām. Bet ko tad iesākt ar presi un privāto vides reklāmu?

Latvijā attiecībā uz reklāmu ir likumi, turklāt ierobežojoši, kuri attiecas uz visiem medijiem. Piemēram par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu. Tajā ierakstītie reklāmas izvietošanas noteikumi ir saistoši "Latvijā reģistrētiem masu informācijas līdzekļiem". Aģitācijas likumprojektā visi mediji ir minēti, definējot slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju.

Delnas un SFL veiktais pētījums par slēpto reklāmu uzrādīja problēmas ne tikai televīzijā (to secināja arī NRTVP savā pētījumā), bet arī presē. Atsevišķi laikraksti maldināja lasītāju, izceldami vienu sarakstu vai kandidātu, un bija pazīmes, ka vairākas publikācijas tikušas apmaksātas, taču tas nebija norādīts.

Esošās situācijas izpēte liecina, ka vairākiem medijiem, tai skaitā TV ziņu dienestiem ir detalizēta taktika, kā atšķirt ziņu, kas ietver informāciju par politisko organizāciju vai tās vēlēšanu kandidātu, no reklamēšanas. Pieredzes smelšanās no mediju praktiķiem ļautu likumprojektā noteikto priekšvēlēšanu aģitācijas definīciju paplašināt un detalizēt. Priekšvēlēšanu pētījumi par slēpto reklāmu, starp citu, uzrādīja, ka ziņas visās TV ir bijušas tīras no sistemātiskas kāda politiskā spēka reklamēšanas.

Ļoti svarīgi būtu atteikties no termina "bezmaksas raidlaiks" TV un radio, jo kādam par to jāmaksā, un šai gadījumā tas ir "valsts apmaksātais raidlaiks" (nevis TV vai radio, un tāpēc tam jāparedz finansējums). Tas ir jau reāli eksistējošs valsts finansējums politiskajām partijām. Otrkārt, būtu jāapraksta iespējas, kā partija var izmantot savu raidlaiku - pēc attiecīgā laika cenu lapām, piemēram vai nu 20 minūtes tieša ētera, vai arī 2 minūtes reklāmas laika pirms ziņām. Ja valsts dod naudu, tad jādod arī brīvība to iztērēt.

Būtu jāizbeidz arī darbošanās ar izziņām par reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, kurus jāiesniedz dažādās vietās. Pietiek taču ar vēstuli no vēlēšanu komisijas un kandidāta saraksta kopiju - mazāk darba un iespējas kļūdīties pārrakstot. Tad nevarēs būt tā, kā šobrīd likumprojektā, kad pie izziņā uzrādāmajiem datiem kandidātu uzvārdi vispār nav minēti.

Ļoti būtisks ir pienākums raidorganizācijām veikt reklāmas uzskaiti un ziņot par apjomiem un līdzekļiem, ko katra partija un kandidāts iztērējis. Tas ir viens no vērtīgākajiem likumprojekta ieviesumiem, un to turpmākajos labojumos nevajadzētu pazaudēt. Delnas un SFL pētījums par priekšvēlēšanu izdevumiem pašvaldību vēlēšanās skaidri parādīja, ka precīzi mediju dati ir neatsverami, lai kontrolētu partiju priekšvēlēšanu izdevumus.

Likumprojektā būtu arī jāizvairās no dažādiem izņēmumiem, piemēram, pieļāvumu, ka tiešraidēs var būt pieļaujama aģitācija, vai dažādas atrunas par reklāmas apmaksātāja norādīšanu. Jo vairāk izņēmumu, jo vieglāk principu apstrīdēt.

Un pēdējais, rakstot likumu, ir neefektīvi atsaukties uz nedefinētām ētikas normām: "Priekšvēlēšanu aģitācijā ir jāievēro vispārpieņemtās ētikas un morāles normas" (7.pants). Latvijas sabiedrībā šim pantam būtu gaidāma bēdīga interpretācija, tāpēc nedaudz zemāk noteiktais : "..aģitācijā ir jāievēro Latvijas valstī noteiktā pastāvošā sabiedriskā kārtība un labie tikumi" varētu tikt labāk saprasts.

Kamēr mēs dzīvojam sabiedrībā, kur par ētikas mērauklu kalpo likums, sabiedriskās politikas veselībai un atklātībai labi definēti noteikumi par uzvedību priekšvēlēšanu laikā ir ļoti būtiski. Vairāki mediju un partiju vadītāji šajās pašvaldību vēlēšanās solījās būt atklātāki pret vēlētājiem, ja to prasīšot likums. Jo tad būs vienādi spēles noteikumi visiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 05.10.2001 14:51
Zuzei. Paldies par komentaaru.Tas gan sanaacis taads nedaudz pateetisks un himnisks,taadeelj paturpinaashu taadaa pashaa garaa.

Man nav nekaadu iebilzhu tavai veelmei pie katra falshorgjinaalaa raidiijuma vai artikjelja redzeet piekaartu reklaamas birku un preiskurantu.Tomeer tas diezin vai sanaaks,jo kaa likts ,raidiijuma autors ar putaam uz luupaam staastiis ,cik spilgta personiiba ir raidiijuma varonis un ,ka vinjam ir pilniigi vienaldziiga shiis personas veelme kljuut par Saeimas deputaatu.To visu papildinaas kaismes pilni vaardi par radoshaas briiviibas ierobezhoshanu,cilveektiesiibaam,cenzuuras atraugaam latvju briivvalstii...,utt. Patiesiibu varees atklaat tikai paarluukojot shii meediju ciiniitaaja maka saturu peec attieciigaa raidiijuma,tomeer tas diezin vai izdosies. Kas atliek,laikam jau tikai tava doma par vienoshanos meediju profesionaalju starpaa,sava veida speeles noteikumu izstraade.Shaadi noteikumi buutu izdeviigi arii zhurnaalistu cunftei kaa taadai ,jo noteikti paaugstinaatu shiis profesijas autoritaati un image.Tas buutu darbinjsh ,kas jaaveic attieciigaam NVO vai profesionaalajaam apvieniibaam.

Nu par manu nesaavtiigo miilu uz demokraatiju un taas diivaino ko-eksistenci ar nepatiku pret dazhaam NVO.Tavaa izbriinas pilnajaa jautaajumaa ir arii iebuuveeta atbilde.Ja kaada NVO savas tiesiibas saak uzskatiit par pienaakumu ,es izstaajos no taas atbalstiitaaju loka.Jebkura pashpasludinaata misijas veiceeja veelme glaabt tautu agri vai veelu saak ost peec totalitaarisma.Es pats piedalos divu NVO aktivitaatees un augstu veerteeju shiis demokraatijas radiitaas tiesiibas.Tomeer ,ja kaads no maniem koleegjiem liidiis NVO tribiinee un aicinaas aizstaaveet visu veleetaaju tiesiibas ,es vinju paluugshu nekaveejoshi uzmekleet vinjam tiikamaako politisko partiju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zuze 04.10.2001 10:36
Nee, Klaaster, man ruup, lai raksts vai raidiijums, kas tiek pasniegts kaa redakcijas izdomaats izklaides vai zhurnaalistikas produkts tieshaam taads arii buutu, nevis partiju pasuutiits un apmaksaats zaptsuudens, par ko lasiitaajs, skatiitaajs vai klausiitaajs netiek skaidri informeets. Mani uztrauc nevis reklaamas kvalitaate, bet gan aviizhu, radio un TV staciju veidotoo redakcionaalo rakstu un raidiijumu kvalitaate, jo shie sleeptaas reklaamas gadiijumi tachu paraadaas kaa "normaali" raksti vai raidiijumi. Man ruup tas, lai cilveeks, kas peerk aviizi vai skataas TV un klausaas radio vareetu droshi ticeet, ka vinjsh netiek maaniits - ka cilveeki, kuru viedoklji vinjam tiek piedaavaati tieshaam ir katraa konkreetajaa lietaa svariigaakie, interesantaakie utt., nevis vienkaarshi tie, kas ir autoriem samaksaajushi.

Par sabiedriskaas organizaacijas uzbreecieniem, ko piemineeji - to nu gan es nesaprotu, kaa shii Tava nepatika iet kopaa ar demokraatijas miileeshanu. Sabiedriskajai organizaacijai ir tiesiibas piedaavaat analiizi par kaadu probleemu, bet gadiijumaa kaa shis, kuraa valsts instituucijas ir ljoti neaktiivas, shiis tiesiibas var uzskatiit pilniigi par pienaakumu formuleet probleemu un censties to risinaat.

P.S. Un, protams, nav jau runa par alu - bet par Tavu miiljaako dzeerienu, Klaaster

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 03.10.2001 22:31
Zuzei. Klau,es veelreiz paarlasiiju tavu komentaaru un pamaniiju,ka tev ruup sleeptaas reklaamas kvalitaate.Tas ir labi,aicini zhurnaalistus buut rafineetaakiem ,tad jau Delna buus satisfakcijaa,politikji laimee un tauta gandariijumaa.Piedod,par sarkasmu,bet tevis saciitais liek domaat ,ka probleema ir sleeptaas reklaamas kvalitaatee.Ja taa ,tad ir pilniiga truba...Kur zuda kaisle apkarot bleediigos un meliigos ,kas falshu mantu provee iesmeereet par patiesiibu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 03.10.2001 22:22
Zuzei. Ak beeda,es alu nedzeru...,taa kaa nonaakt situaacijaa ,kad kaads mani piekraaps, iesmeereejot zaftsuudenii alus vietaa man nedraud.Labi gan ,ka pamaniiji manis sakaapinaato jautaajienu par kriteerijiem.Te dus taa probleema,kas negrasaas ne mosties,ne risinaaties.Vinja vienkaarshi ir.Un pie jebkuras kustinaashanas draud paartapt subjektiivaa uzbreecienaa ,kas ,Latvijas gadiijumaa, naak iz kaadas NVO.Tas man nav pienjemams,jo es bez liekuliibas un epataazhas varu saciit,ka miilu demokraatiju.Un man ir viena alga kaada taa ir,jo taa vienmeer ir taada ,kaada taa var buut attieciigaa sabiedriibaa un laikaa.Tas gan nenoziimee ,ka taa nav jaapilnveido.

Tevis saciitajaa miit doma,ka reklaama kraapj pateereetaaju,jo vinjsh luuk veelas uzzinaat ko jaunu,svaigu ,patiesu...citiem vaardiem sakot ne jau reklaamu.Te es palikshu skeptisks,arii reklaama meedz nemelot un veestiit ko jaunu.Jautaajums ir vien ieksh taa --vai tajaa vietaa bija jaabuut reklaamai un vai taa vispaar ir deeveejama par reklaamu.Te nu aplim ira gals un no jauna saakas interpretaacijas . Ak jaa,es neesmu reklaamists,politikjis,zhurnaalists vai veel kaads cits,kas barojas no politikas reklameeshanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


zuze 03.10.2001 22:03
Klaasteram: es gan nevaru pievienoties domai, ka aciimredzams negodiigums nav trauceejoshs un ir jaatstaaj neaiztikts taapeec, ka tas ir tik ljoti pamanaams. Kaapeec tad, piemeeram, vajadzeetu sodiit atklaatus aicinaajumus uz vardarbiibu vai nacionaalo naidu – tie tachu arii ir tik ljoti pamanaami, ka kursh muljkis uz tiem uzkjersies?

Man liekas, ka sleeptaa reklaama ir jaaaizliedz, jo taa vienkaarshi ir dubultaa moraale (ja te vispaar var runaat par kaut kaadu moraali) – cilveeki peerk aviizes un skataas raidiijumus, jo grib uzzinaat kas tad jauns, kaut ko interesantu vai vienkaarshi atpuusties, bet taa vietaa vinjiem peekshni tiek iesmeereets kaut kaads reklaamas gabals, kura autori un daliibnieki tomer izliekas, ka viss notiek kaa parasti. Vareetu teikt, ka cilveeks ir nosleedzis taadu kaa nerakstiitu vienoshanos ar zhurnaalistiem par noteikta veida preci, bet taa vietaa dabuu pavisam kaut ko citu. Piemeeram, Klaasters aiziet uz veikalu, nopeerk savu iecieniito alu, atnaak maajaas, eerti iekaartojas diivaanaa, attaisa pudeli, bet tur – salkans zaptsuudens alus vietaa.

Bet es piekriitu, ka visgruutaak buus defineet sleeptaas reklaamas kriteerijus. Es jau pie likumprojekta komentaaros rakstiiju – vislabaak buutu, ja zhurnaalisti vareetu vienoties par kaut kaadiem principiem un kontroleet to ieveeroshanu. Jo skaidrs, ka politikji jau nu neatteiksies no iespeejas kaut kur iespraukties, bet cilveekiem jau taa ir maza iespeeja izveeleeties, ko skatiities vai klausiities Latvijas medijos. Tieshi likuma pienjamshana vareetu stimuleet shadu mediju vienoshanos, jo citaadi reti kuram gribeesies atteikties no sleeptaas reklaamas naudas, kameer paareejie pelna uz nebeedu. Taapeec finansu kontrole buutu ljoti svariiga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 03.10.2001 19:04
Maartinjam. Es neteiktu ,ka man patiik vai nepatiik sleeptaas reklaamas klaatbuutne kaadaa raidiijumaa.Mani vinja vienkaarshi netraucee,jo vinja ir tik pamanaama.Cita starpaa ,raidiijumaa no pusvaarda regulaari var atpaziit reklaamas elementus,piem.nesen tur piedalijaas tikai zemsavieshi.Es apzinaati minu sho piemeeru,jo tas ir diskuteejams jautaajums--vai taa bija vai nebija reklaama...Buutiibaa tas ir interpretaacijas jautaajums.Liidziiga situaacija bija ar tiem raidiijumiem ,kas bargi tika kritizeeti peec pashvaldiibu veeleeshanaam.Patiesiibaa diskuteejot par sho jautaajumu var aatri vien nonaakt strupceljaa,jo tas atduras pret taadaam teemaam,kaa vaarda briiviiba,preses briiviiba un tml.Tikpat svariiga buutu diskusija par sleepto anti-reklaamu,kas savukaart ir sastopama zinju raidiijumos.Tachu atkal izraadiisies ,ka taa ir tikai un vieniigi interpretaacijas probleema.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš 03.10.2001 18:04
Tā ir interesanta tēma: par to, vai var slēpto reklāmu definēt un ierobežot.

Iepriekšējā kometentētāja ironiskajā piezīmē gan jautās pesimistiskas notis, ka to nevar izdarīt.

Taču, ja pētījumi pašvaldību vēlēšanu laikā liecināja, ka TV ziņu dienesti burvīgi tiek galā ar jūtīgo priekšvēlēšanu laiku un ziņās nenovēroja pārspīlētu kāda politiska spēka izcelšanu, tad to var izdarīt arī priekš pārējā laika oriģinālraidījumiem.

No iepriekšējā izriet arī jautājums, kāpēc mediji vienā vietā ievēro kādus nebūt, bet kritērijus attiecībā uz priekšvēlēšanu laiku, bet citur ne. Atbilde ir vienkārša - ziņas ir prece, kuru SKATĪTĀJS GRIB redzēt tādā veidā, t.i. kā tīru un objektīvu mantu. Citus raidījumus savukārt var tirgot, jo tos "tāpat skatās pietiekami nenozīmīga auditorija (piemēram rīta raidījumus, dienas vidus un pievakares raidījumus)"- citējot kādu TV darbinieku.

Lai varētu ievērot slēptas reklāmas embargo priekšvēlēšanu laikā, sabiedrībai jāiemācās būt neiecietīgai pret jebkuru slēpto reklāmu. Pēc trača vairākos medijos, par slēptu reklāmu TV radījumā "no pusvārda" vini diezin vai vairāk atlausies tādas vļības.

No iepriekšējā viedokļa man arī nav skaidrs viens - ja jau tā lieta nepatīk, tad kāpēc to pieņemt un skatīties tālāk.

Bet slēptā reklāma jau ir tikai viens no jaunā likumprojekta jauniem soļiem uz atklātāku politiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 03.10.2001 15:43
Salasiijos I.Voikas kundzes garadarbu,atcereejos diskusiju mutuli ap nu jau legjendaaro peetiijumu par sleepto reklaamu Latvijas meedijos un sakaarojaas man paironizeet par shiim lietaam.

Saakshu iz retinaato abstrakciju taaleem--Kaada vella peec un kam vispaar ir vajadziiga shii politiskaas reklaamas reglamentaacija..Sevi par lohu neuzskatu un taadeelj raidiijums,kura gaitaa kaads ,piem.Shkjeele, cep bljinjas vai vaara pelmenjus mani sashuupo tikpat , cik lietota atejas papiira reklaamas klips.Uzdriiksteeshos apgalvot,ka taadu nelohu kaa es ,Latvijaa ir gana daudz un vinji visi prot atsijaat graudus no pelavaam.Ja jau taa sleeptaa reklaama buutu tik efektiiga tad jau tagad Riigas Domee seedeetu vieni TP un LC deputaati.Tomeer pasakot sho es jau gandriiz skaidri dzirdu eetiski nedeformeeto aktiivistu balsis,kas staasta man par miitiskajaam maziizgliitotajaam lauku tantinjaam,kas esot tinamas ap pirkstu kaa savaariiti spageti ap dakshinju...

Vispaar jau lauku tantinja ir viens no kraashnjaakajiem argumentiem ar kuru man jebkad ir naacies sastapties..

Nu labi ,pienjemsim ,ka Latvijas laukos miit naiva un manipuleejama veeleetaaju masa,kas ljaujas sleeptaas reklaamas vilinaajumam un konsekventi balso par pelmenju un olu buljona vaariitaajiem.Es gan tam kategoriski nepiekriitu un tomeer...Paliek vien jautaajums par kriteerijiem un instrumentiem ar kuru paliidziibu vareetu reglamenteet,atmaskot un nepieljaut sho sleepto agjitaaciju..un te nu gan ira purvs.Shaadus preciizus kriteerijus nemaz izveidot nevar ,jo nav kriteeriju ar kuru paliidziibu atrast shos vajadziigos kriteerijus.Skan kaa logjisks aplis un kalambuurs reizee,bet meegjinaashu paskaidrot.Kas konkreeti un eksakti preciizi pasaciis ,kur saakas shii sleeptaa reklaama,kad saakas un cik ilgi turpinaas priekshveeleeshanu kampanja...,vai oranzhaas kraasas klaatbuutne kaadaa TV raidiijumaa arii ir sleepta reklaama,vai uzraksts uz Briiviibas piemineklja arii ir sleeptaa reklaama....Shaadus jautaajumus akriteriaalaa telpaa var produceet tuukstoshiem.Daudzi no tiem protams ir absurdi,bet ne vairaak absurdi kaa veelme reglamenteet t.s. sleepto reklaamu.Pienjemsim ,ka Delna sadarbiibaa ar citiem aktiivistiem rada kaut kaadus kriteerijus un visi tos respektee ...Domaaju,ka nebuus lielu probleemu radiit peec veeleeshanaam veel kaadu jestro ziniishu grupu piem.kaada daljasimileeta islandiesha vadiibaa,kas veiks atmaskojoshu peetiijumu un atklaas ,ka Latvijas meediji cuuciskaa veidaa slepus ir reklameejushi atsevishkjas maksaatspeejiigas partijas.Slepenaa agjitaacija tiks atklaata aposteriori,taatad jau peec taas izmantoshanas.Vismaz liidz shim tas notika tieshi taa un tas man liekas mazliet humoristiski.Kas atliek,nu nekas liels reglamenteet agjitaacijas laikus un apjomus.Tur var lietot lekaaljus un meerauklas,citur tas nav iespeejams..

Saistītie raksti

Reklāmas likums politika.lv