Atslēgvārdi:

Liberālisms un plaģiāts 17

Esam plānojuši Universitātē ieviest skaidri definētu kārtību attiecībā uz plaģiātismu, Senāts varētu lemt par to jau martā vai aprīlī. Nepieciešams radīt ētikas padomi vai tamlīdzīgu institūciju, kas individuāli izvērtētu katru plaģiātisma gadījumu.

Iesaki citiem:
Juris krumins 255x203
Foto:AFI

Vai plaģiātismu jūs vērtējat kā nopietnu problēmu Latvijas Universitātē?

Tā ir problēma, bet ne jau tik ļoti nopietna, ka mācību laiks universitātē var paiet tikai norakstot. Es nevienu tādu gadījumu nezinu.

Protams, tehniskās iespējas, kuras nākušas klāt mācību vielas apguvē 90-tajos gados ir fantastiskas un studentiem dod plašas iespējas arī negodīgai rīcībai. Plaģiātisms kā parādība pastāvēja arī agrāk, bet iespējas, kādas pastāv tagad - no Interneta izdrukāt referātus, tās ir milzīgas.

Šobrīd universitātē, ja students tiek pieķerts plaģiātismā bakalaura vai maģistra darbā, tad atzīme tiek anulēta, un students tiek atskaitīts no universitātes.


Kā jūs vērtējat Klāva Sedlenieka novērojumu, ka rakstot referātus, 20-40 procenti studentu nodarbojas ar plaģiātismu?

Es ļoti labprāt iepazītos ar šo pētījumu. Pirmkārt, cik tas ir plašs, reprezentatīvs un korekts. Cik studentu aptaujāti - 10, 20 vai 2000? Nekādā gadījumā nedrīkst teikt - "balstoties uz novērojumiem".


Cik plaģiātisma gadījumu konstatēts pagājušajā mācību gadā?

Bakalauru programmās - 114 gadījumi, maģistru programmās – divi, visi tika eksmatrikulēti (atskaitīti) no Universitātes. Šie dati attiecas uz nepilna laika studentiem. Šiem studentiem ir ievērojami mazāks kontakta laiks ar pasniedzējiem, viņus retāk var pārbaudīt, turklāt daudzi no viņiem strādā, un viņiem nereti ir vairāk zināšanu, kā izmantot dažādus informācijas resursus nekā vidusskolu beigušam dienas laika studentam. Kopumā - nepilna laika studentu vidū tas ir izplatītāk.


Cik šādu gadījumu ir bijis dienas laika studentu vidū?

Praktiski nav bijis. Ir konstatēta negodīga rīcība, bet par to neviens nav atskaitīts. Mums nav statistikas apkopojuma.

Kontrole, pirmkārt, attiecas uz attiecīgā priekšmeta pasniedzēju. Kontrole ir atkarīga no viņa godaprāta, no erudīcijas. Jo lielāks kontakta laiks ar studentu lekcijās, semināros, jo mazāk iespēju negodīgai rīcībai. Ja kursa darba aizstāvēšanā tiek konstatēts plaģiātisms, tad students saņem negatīvu vērtējumu. Ja tas noticis bakalaura vai maģistra darbā, tad students tiek eksmatrikulēts ar disciplinārsodu - atskaitīts no universitātes.


Plaģiātisma novēršana ir ne tikai godaprāta, bet arī paša pasniedzēja kompetences jautājums. Piedodiet, bet ja pasniedzējs pats nepārvalda informācijas resursus, tad plaģiātisms tikai plauks.

Jā, informācijas plūsma ir ļoti liela, un kaut kas var paslīdēt garām. Bet tādu norakstīšanu jau uzreiz var redzēt. Neviens students neraksta tik literāri labi vai tik izcilā angļu valodā, lai nevarētu pateikt, ka tas ir pārrakstīts, teiksim no Interneta.

Es uzskatu, ka lielā mērā to veicina arī pārāk teorētiski uzdevumi, kuri neliek studentam pašam izstrādāt savus secinājumus. Jo konkrētāk jāpēta kāda problēma, jo mazāk iespēju plaģiātismam uz vispārējas teoretizēšanas rēķina. Tad Interneta resursi, piemēram, būtu tikai vispārējs fons, pamats diskusijai, bet ne praktisko secinājumu avots.


Bet kāda tad šobrīd ir pasniedzēja atbildība? Kādas ir sekas, ja pasniedzēja darbība veicina plaģiātismu?

Tas ir grūti izvērtējams jautājums - kad tas notiek apzināti, kad neapzināti. Tas ir tāpat kā uz ceļa - pirmkārt jau sodu saņem tas, kurš pārkāpj satiksmes noteikumus. Bet pēc tam jautāt policistam, kāpēc tu viņu nesodīji? Varbūt viņš uzmanīja kādu citu.


Vai universitātē tiek domāts par to, kā plaģiātismu ierobežot? Kāda ir LU politika šajā jautājumā? Tikko Sociālo zinātņu fakultātē publiski tika izvērtēts un nosodīts divu studentu plaģiātisms kursa darbā, un klātesošie studenti apliecināja, ka plaģiātisms universitātē ir plaši izplatīts. Fakultāte ierosinās LU vadībai noteikt vienotu sankciju sistēmu par plaģiātismu gan pasniedzēju, gan studentu darbos. Vai Jūs paredzat šādu principu ieviešanu?

Es zinu par šo gadījumu, mēs esam plānojuši ieviest šādu vienotu, skaidri definētu kārtību, pilnveidot akadēmisko dokumentāciju. Tas nav vienas dienas jautājums, Senāts varētu lemt par to jau martā vai aprīlī. Domāju, ka nepieciešams radīt arī koleģiālu institūciju, ētikas padomi vai ko tamlīdzīgu, kas individuāli izvērtētu katru plaģiātisma gadījumu un dotu studentiem iespēju aizstāvēties.

Mēs domājam par to, ka uz diplomdarbiem varētu likt “copyright” zīmi, kā tas ir rietumvalstu universitātēs. Tādā gadījumā par plaģiātismu studentu sagaida ne tikai eksmatrikulācija, kā tas jau ir šobrīd, bet arī konkrēta juridiska atbildība ar materiālām sekām par autortiesību pārkāpumu. Sarežģītāk ir ar autortiesību vērtējumu Interneta resursiem. Bet principā es neesmu dzirdējis par tādu gadījumu, kad universitātē kāds būtu tā izmantojis cita autora darbus.


Kad LU tiks ieviests “copyright” uz diplomdarbiem?

Es domāju, ka šī mācību gada laikā mēs šo problēmu atrisināsim. Turklāt tagad jau tiek ieviesta rotācijas sistēma starp budžeta un maksas grupu studentiem, un tas, es domāju, arī stimulēs studentus uz godīgu cīņu un mudinās būt neiecietīgākiem pret šādiem pārkāpumiem.


Bet plaģiātisms attiecas ne jau tikai uz diplomdarbiem. Norakstīšana semestra laikā no kāda referāta ir tas pats. Turklāt kā zināma veida darījums - par samaksu, piemēram. Tas jūs nesatrauc?

Protams, ka satrauc. Bet pieķert to var tikai tad, ja kāds pastāsta - rakstītājs vai devējs. Šī parādība vispār ir sekas tādai liberālai attieksmei pret šādām nejēdzībām valstī kopumā. Daudzmiljonu skandāli, kur iejauktas amatpersonas, beidzas ne ar ko. Un tad, saprotiet, students domā - ai, kas tad notiks, ja es norakstīšu? Ja draugs man iedod, un mēs sarunājam?


Tad jau pasniedzējs pret plaģiātismu ir bezspēcīgs cīnīties. Nevar neko pats iesākt, sistēma tāda...

Jūs visu laiku par to pasniedzēja atbildību runājat... Pasniedzējam tas, kā saka, ir jāatklāj. Tas ir viens no viņa pienākumiem. Pasniedzējs ir līdzatbildīgs. Bet vainīgs pirmkārt ir tas, kurš zog. Viennozīmīgi. Nu, tā ir kaut kāda nolaidība no pasniedzēja puses, ja nav pamanījis plaģiātu. Tad vajadzētu sekot kaut kādam brīdinājumam. Ja tas notiek atkārtoti, tad jāizdara nopietnāki secinājumi. Bet, ja, piemēram, nav pamanīts plaģiāts diplomdarbā simt lappušu apjomā, tad būtu noteikti jābrīdina un atkārtotā gadījumā vajadzētu būt arī administratīvai atbildībai. Tāda stingra kārtība šajā jautājumā nav noteikta.


Līdz šim šādu gadījumu nav bijis?

Nē, nav. Mēs vispār gribētu Universitātē izdiskutēt šo plaģiātisma jautājumu. Piemēram, par soda samērojamību. Ja students par plaģiātismu pieķerts vienreiz un atskaitīts no augstskolas, vai viņam liegt iespējas atjaunoties studijām vispār? Varbūt varētu atsākt studijas, teiksim, pēc 5 gadiem? Mēs gribam par šiem jautājumiem diskutēt ar studentu pašpārvaldi fakultātēs un arī LU Studentu padomē.

Vispār, es gribētu tikties arī ar Sedlenieku un iepazīties ar viņa pētījuma datiem. Es pats pasniedzu statistiku, mēs varam sagatavot anketas un korekti veikt šādu pētījumu. Es domāju, ka studenti diezgan vaļsirdīgi atbildētu uz šiem jautājumiem.

Bet būtībā studentam nevajadzētu būt motivācijai uz plaģiātismu. Vēlāk viņam taču atzīme nespēlēs galveno lomu. Darba devējam galvenais būs augstskolas absolventu prasmes, un darba tirgus tik un tā viņus saliks katru savā vietā!

Man nav skaidrs, kāpēc viņi to dara. Uz to es atbildi neesmu saņēmis.


Kāpēc, kā jums šķiet?

Tā ir tāda vispārēja visatļautība. Daudz plašāka problēma - sākot ar studentiem un beidzot ar ierēdņiem Briselē.


Intervijā portālam Ilga Kreituse izteicās, ka universitātē vispār var izmanīties cauri tikai ar plaģiātiem.

Es neticu, ka tas ir iespējams. Pasniedzējs taču redz, uz ko katrs students ir spējīgs! Ko tad - ja viņš uzstājas seminārā, tad viņam vienmēr kāds diktē?! Konstatēt šādu gadījumu var tikai tad, ja students atzīstas. Vispār, ja Kreitusei šādi gadījumi ir zināmi, tad viņas pasniedzējas pienākums ir darīt tos zināmus. Ja kāds Vēstures un filozofijas fakultātē visu mācību laiku tā ir darījis, tad viņai par to bija jāinformē, lai varētu anulēt kvalifikāciju. Diplomdarbi tiek glabāti mūžīgi, tā kā to leģitimitāti mēs varam pārbaudīt. Turklāt atbildība tad jāprasa arī no diplomdarba vadītāja un recenzenta. Man tādi gadījumi nav zināmi.


Vai jūs Kreitusei esat par to jautājis?

Nē, es neesmu vēl paspējis to izdarīt. Bet es parunāšu, man būtu interesanti uzzināt viņas novērojumus.

Un kas attiecas uz Sedlenieka pētījumu, es negribu ticēt, ka ir 20 - 40 procenti ļaunprāšu, kas to vien dara kā noraksta.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kitija - s 17.10.2007 21:50
nu melo gan shis cilveeks... neesmu no LU (paldies Dievam!), bet esmu devusi norakstiit LU studentiem, jo biezji vien vinji pashi nav speejiigi kko radiit un uzrakstiit..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

studentum 27.06.2007 11:24
Man ir tā laime mācīties augstskolā, kur visus darbus pasnedzēji rūpīgi izlasa un labo, ja vajag atsviež visam kursam atpakaļ un liek izlabot savas kļūdas, lai saņemtu jēdzīgu vērtējumu!!! Tā, ka Latvijā tomēr vēl ir kāda skola, kur pasniedzēji nav ieslīguši savā rutīnā un spēj apzinīgi veikt savus pienākumus!

Kas attiecas uz plaģiātismu, tad kaut kas tāds augstskolā, kur es mācos ir TABU!!! No visām fakultātēm manā augstskolā tieši tajā, kur es mācos pret plaģiātismu vēršās visstingrāk! No mana kursa jau pirmajā gadā tika izslēgts viens students un tas nebija nekāds kursa darbs, vienkārš darbs, pieņemsim referāts. Princips kā tāds, nodot plaģiātismu ir stulbākais, ko var vispār izdarīt, vismaz tur kur es mācos, jo pret šādiem precedenta gadījumiem pasniedzējiem ir viennozīmīga attieksme un rezultāts parasti ir tikai viens- izslēgšana no augstskolas!

Savukārt, tas ko saka godātais Krūmiņa kungs, liekas smieklīgi un naivi, zinot to sistēmu kāda ir LU nodot plaģiātu kā savu darbu studentiem droši vien nesagādā nekādas grūtības! Tur kur uz to tiek pievērtas acis un tik stingri uz to neskatās vienmēr ir un būs tādas iespējas to izdarīt!!! Mūsdienās daudzās augstskolās uzvars tiek likts uz konvejera sistēmu- tu maksā mēs dodam! Izglītības cena aug ar katru gadu arvien vairāk, tikai zināšanas samazinās...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

19.02.2002 13:57
Labdien!!!

Es gan mācos RTU, bet man tomēr šķiet, ka šo tēmu vajadzētu padarīt par starpaugstskolu tēmu, jo augstskolas Latvijā taču ir iekļautas vienotā sistēmā, it kā :)) Tādēļ vēlētos mazliet citēt Krūmiņa kungu:

"...Bet būtībā studentam nevajadzētu būt motivācijai uz plaģiātismu. Vēlāk viņam taču atzīme nespēlēs galveno lomu. Darba devējam galvenais būs augstskolas absolventu prasmes, un darba tirgus tik un tā viņus saliks katru savā vietā!..."

Un teikt šādus vārdus.

Vispirms sākšu ar to, ka esmu beidzis vidējo-speciālo mācību iestādi,esmu elektriķis, un nemaz tik slikti tur negāja. Dēļ atzīmēm jau sen nemācos, 24 gadu vecumā esmu to sapratis, ka laba atzīme vien neko nedos.Kaut ko ieguvu praktiski, kaut ko teorētiski, bet galu galā visvairāk iemācījos sākot strādāt. Šo darba gaitu iedvesmots (veselu pusotru mēnesi tas bija un nekādas ziepes nesataisīju) nolēmu turpināt savu izglītošanos RTU. Un tad sākās...

Pavisam droši varu apgalvot, ka no tā apjoma, ko RTU māca elektrotehnikas specialitāšu studentiem vismaz 80% ir darbam pilnīgi nederīgs "sviests". nu ko es varu iesākt piem. ar automātiskās regulēšanas teoriju, ja pasniedzējs var pateikt "... nesatrucieties, eksāmens būs viegls, jums ir tikai jāzin zelta formuliņa, šitās raksturlīknes un viss. Inženierim jau vispār nav nekas jāsaprot, viņš paņem formulas, datorprogrammas, metodes un visu aprēķina. Jāpaļaujas tikai uz aprēķiniem....." Jā, uz aprēķiniem ir jāpaļaujas, bet galvenais -IR JĀSĀPROT, KO TU IZRĒĶINI. Bet to šis pasniedzējs tā arī nepateica, kā šo teoriju pielietot praksē.... :((

Tas ir tikai viens konkrēts piemērs.

Ja turpinām, tad varu pateikt, ka arī pašlaik strādāju ļoti ciešā saistībā ar elektrotehniku un kaut kā nejūtu, ka divi kursi (vēl viens gads un bakalaurs kabatā) būtu kaut ko devuši. Ir šis tas, koes izmantoju arī no Universitātē redzētā un dzirdētā, bet man kaut kā neliekas, ka tādēļ bija vērts divus gadus tupēt RTU.



Ar nepacietību gaidīšu kādu atsauksmi par manu oriģināldarbu. Varbūt ir vēl kāds, kas domā tāpat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

19.02.2002 13:25
Labdien!!!

Es gan mācos RTU, bet man tomēr šķiet, ka šo tēmu vajadzētu padarīt par starpaugstskolu tēmu, jo augstskolas Latvijā taču ir iekļautas vienotā sistēmā, it kā :)) Tādēļ vēlētos mazliet citēt Krūmiņa kungu:

"...Bet būtībā studentam nevajadzētu būt motivācijai uz plaģiātismu. Vēlāk viņam taču atzīme nespēlēs galveno lomu. Darba devējam galvenais būs augstskolas absolventu prasmes, un darba tirgus tik un tā viņus saliks katru savā vietā!..."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

te nu man gribās teikt divas lietas:

mani tracina tas, ka manu rūpīgi veikto pētījumu neviens tā arī neizlasa un nenovērtē, ieliekot tādu pašu atzīmi kā par no interneta nokopētu marasmu.
ciest nevaru, ka pasniedzējs mutiskajā referāta aizstāvēšanā, kas notiek aci pret aci ar pasniedzēju, pasniedzējs paskatās tikai uz izmantotās literatūras sarakstu (kas nav pārāk garš, jo darbs ir vairāk dokumentu analīze), tad apskata satura rādītāju un paslavē manu "strukturālismu" un tad pajautā "par ko ir tavs darbs?"

goda vārds, nākošreiz vairs pati nerakstīšu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis D. 06.02.2002 22:02
Sveiki!

Mana universitate ir relativi maz plagiatisma gadijumu. Tam varetu but vairaki iemesli sakot no ta, ka te sekas norakstisanai ir nopietnas un profesori ir diezgan veiksmigi norakstisanas atkasana. Neskatoties uz to, man skiet, ka viens no svarigakajiem iemesliem ir tas, ka neviens te nenem informaciju no interneta un tad vienkarsi ieliek to sava sacerejuma ka savu. Protams, ir varbut definicijas, ir viena vai otra doma, bet, ta ka par cita domu izmantosanu (ja tas ir dokumentetas), studenti tiek slaveti un, ja galveno darba dalu veido pasa studenta viedokli, viss ir kartiba. Ir atskiriba starp bagatigas informacijas izmantosanu un tas pasniegsanu ka savejo. Skiet, ka mana unviersitate cilveki koncentrejas uz to pirmo. Varbut, ka tas ir tapec, ka, ja piekerti, studenti var tik izslegti no universitates. Bet visticamak tas ir tapec, ka studenti ir izvelejusies tiesi tos prieksmetus, kas tos interese. Iespejams, ka tas ir ari tapec, ka, ja tu visu dzivi spiko un tad ej stradat kaut kur, kur sis zinasanas ir nepieciesamas (tas ir ideals variants), tad tev neies parak labi, ja tu neko nezinasi no tam lietam, kas tika macitas tava programma.

Augstak mineto iemeslu del, ir radita situacija, kura cilveki pasi raksta savus sacerejumus un, tie, kas to nedara, tiek uzskatiti par divainjiem un vienkarsi dumjiem. Te but par spikotaju nav nekada goda lieta vai sasniegums un, ja ari kads to dara, tad noteikti to neatzist. Lielakais plagiatisma avots mana unviersitate ir cilveku stradashana kopaa. Diskusijas ir veicinatas, bet savus darbus katram ir jaraksta atseviskji. Katra zina sii ir lielaka problema neka norakstisana no interneta vai gramatam. Cilveki ir pieradusi stradat kopa, diskutet, radit idejas...

Kamer attieksme pret plagiatismu nemainisies no: "Profesori pashi vainigi, jo nelasa darbus kartigi" vai "Studenti ir slinki; strada parak daudz; viltigi..." uz "Tas ir nepareizi un es ka students varu kaut ko darit lietas laba" vai "Tas vienkarsi ir nepareizi un es kaut ko varu darit, ka profesors", viss paliks pa vecam. Ne tikai sodi ir jaliek augstaki, bet cilvekiem ir jasaprot, ka, kaa Sedlinieks teica, norakstisanas sekas ir ne tikai neizglitoti cilveki, bet ari valsts, kas neattistas tik aatri, ka ta varetu, ja mums butu pietiekoshi gudru un izglitotu (nevis ar diplomu, bet zinashanam) cilveku.

Veiksmi!

Janis D.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

06.02.2002 17:45
Kristapam

Jūsu minētajā gadījumā autortiesības tiek pārkāptas 2 vai varētu pat teikt 3 gadījumos. Vispirms, ja darbs tiek tulkots (viena no autora mantiskajām tiesībām ir atļaut vai aizliegt darbu tulkot), pēc tam, ja tas bez darba autora atļaujas tiek tālāk izplatīts vai pavairots (reproducēts), lai izplatītu, un vēl pēc tam, ja tas darbs bez jebkādām norādēm tiek iekļauts pasniedzēja lekcijā - tas ir tas pats plaģiātisms un autortiesību pārkāpums. Un, starp citu, nav svarīgi, vai pasniedzēja lekcija ir mutiski vai rakstiski, jo arī mutiska lekcija ir darbs un tiek aizsargāta ar autortiesībām.

Es savā praksē esmu saskārusies ar daudziem gadījumiem, kad dažādu mācību iestāžu studenti stāsta, ka bieži vien pasniedzējs uzdod veikt kādu izpēti vai izstrādāt kādu darbu un pēc tam tas tiek publicēts vai kaut kur iekļauts, neprasot studenta atļauju. Tas ir rupjš autortiesību pārkāpums un pasniedzējiem vai mācību iestādei nav tiesību tā rīkoties. Jo tas, ka kāds ir students kādā mācību iestādē, nenozīmē, ka mācību iestādei ir tiesības uz šo studentu darbiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 06.02.2002 13:32
Plagjiatoru atmaskoshana un apkaroshana noteikti ir apsveicama lieta,bet....varbuut iesaakumaa buutu veelams izanalizeet shiis paraadiibas ceelonjus un gjeneezi.Es vairaak sliecos piekrist viedoklim ,ka pie shiis seergas ir vainojami pashi pasniedzeeji.Atceroties savas darba gaitas LU vareetu mineet ne vienu vien gadiijumu,kad shaados nesmukumos iekuulaas pashi LU maaciibspeeki,tostarp arii viens prorektors.Rokot veel dziljaak atklaatos ,ka dazhu maaciibspeeku disertaacijas ir nekas vairaak kaa primitiivas kompilaacijas.Kompilaacija nav plagjiaats,bet reizumis robezhshirtne starp shiim lietaam ir tik caurspiidiiga kaa studenta izdilushaas bikses.Cereet ,ka students staavees zinaatnes eetisko principu sardzee ,kameer pasniedzejs uz zinaatni skatiisies kaut kaa savaadaak ,liidz galam neizteikshos kaa,nav nopietni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

06.02.2002 12:35
arti, kurā brīdī tieši tiek pārkāptas autortiesības - tad kad iztulko, par to ieliek atzīmi vai kad tas tiek izplatīts tālāk (piemēram, ja minētais pasniedzējs šo tulkojumu iekļauj nākamā gadā savā lekcijā) ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

06.02.2002 12:25
Tā kā ļoti labi orientējos autortiesību jautājumos, mani izbrīna Krūmiņa kunga teiktais un žurnālista jautājums par copyright zīmes lietošanu uz diplomdarbiem un arī par autortiesību pārkāpēju sodīšanu gadījumos, ja šī zīme tiek lietota.

Pirmkārt, "Autortiesību likums" (pieņemts 06.04.2000., spēkā no 11.05.2000.) nosaka, ka darbs tiek aizsargāts un autortiesību pieder autoram ar brīdi, kad tas tiek radīts. Tāpat tas nosaka, ka autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešams ievērot nekādas formalitātes, tas nav jāreģistrē utt. un ka autors var izmantot zīmi c aplītī. Tātad var, nevis tam ir jāizmanto šī zīme obligāti. Būtiskākais - ne jau zīme c norāda uz darba aizsardzību! Darbs tāpat ir aizsargāts. Tātad, visi referāti, diplomdarbi, maģistru darbi tiek aizsargāti jau tagad un nekāda speciāla copyright ieviešana nav nepieciešama.

Šajās diskusijās visi runā tikai par plaģiātismu, bet patiesībā notiek 2 veidu pārkāpumi - autorības (autora personisko tiesību) piesavināšanās (plaģiātisms) un autortiesību (autora mantisko tiesību) pārkāpums. Un informācijai varu piebilst, ka par abiem iepriekšminētajiem pārkāpumiem ir paredzēts sods Krimināllikuma 148.pantā, bet diez vai LU plaģiatorus pie kriminālatbildības sauks un diez vai tas ir vajadzīgs.

Man ir ieteikums - tad, kad notiks praktisks darbs pie šīs problēmas risināšanas un konkrētu iekšējās kārtības noteikumu izstrādes, tad noteikti ir jāpieaicina arī kāds autortiesību speciālists, kas darba grupu(?) varēs konsultēt arī par autortiesību jautājumiem, jo šī problēma, bez visām citām būtiskajām, ir ar to cieši saistīta.

Un vēl, lai arī manis teiktais nebūs nekas jauns, plaģiātisms apdraud ne tikai studenta turpmākās darba spējas, novērtējumu un vietu darba tirgū, bet jebkuras nozares attīstību, jo viss stāv uz vietas, ja nepārtraukti tiek apmuļļātas jau kāda paustās idejas un izstrādātie darbi.

Jā, un starp citu, runājot par autortiesību pārkāpumiem, no savas pieredzes zinu, ka ir gadījumi, kad pasniedzēji liek kaut ko tulkot no ārvalstu mācību grāmatām un par to ieskaita it kā izstrādāto kursa darbu. Nu tad man ir jāapbēdina gan studenti, gan pasniedzēji, sakot, ka tas viestiešākajā veidā ir autortiesību pārkāpums! (AT likuma 15.panta 1.d. 6.p.) Un sanāk, ka pasniezēji, liekot studentiem kaut ko tulkot, paši šādus pārkāpumus sankcionē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

06.02.2002 12:18
Krūmiņš izmanto vienkāršu taktiku - nevis runā par lietu, bet apšauba pētījumu un sola jautājumu risināt kaut kad "mācību gada laikā". Iespējams, LU ir izdomājuši, ka viņu tēls ir nokritis tik zemu, ka naudas pelnīšana kļuvusi apdraudēta. Pēc maniem personīgajiem iespaidiem, paradoksāli, bet līmenis ir viskritiskākais tieši vispopulārākajās fakultātēs, piemēram, ekonomistos, turpretī nepopulārajās programmās kā bioloģijā vai filozofijā līmenis ir augstāks.

Neaizmirsīsim ka realitātē LU pārdotā prece ne vienmēr ir izglītība, bet papīrs, teiksim, lai neietu armijā. Līdz ar to sankciju ieviešana, iespējams, LU biznesu tieši sabojās. No otras puses, varbūt nauda no slinķiem ir nokāsta un universitāte plāno savu biznesu pārorientēt. Tomēr zinot LU "elastību", šaubos, ka mācību gada laikā pārorientēsies. Visticamākais, ka aprobežosies tikai ar sankciju ieviešanu sabiedrības nomierināšanai, bet problēmas būtība paliks - pasniedzēji pārbaudīs zināšanas formāli, eksāmenus veidos tā lai vieglāk būtu "vērtēt" nevis lai tie pārbaudītu dzīvē noderīgas zināšanas un referātus lasīs labākajā gadījumā pa diagonāli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pūķis 06.02.2002 11:55
Jā, un mums nav arī jātaisa nekādi pētījumi, lai varētu pateikt, ka liela daļa autovadītāju bieži pārkāpj, piemēram, noteiktos ātruma ierobežojumus. Tas vienkārši ir zināms, tāpat kā ir zināma plaģiātisma problēma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 06.02.2002 11:29
Piekrītu autoram, ka plaģiātismu "lielā mērā veicina arī pārāk teorētiski uzdevumi, kuri neliek studentam pašam izstrādāt savus secinājumus" un Klāva Sedlinieka raksta komentētājiem, ka plaģiātismu veicina fakts, ka mācībspēks uzrakstīto darbu nelasīs un nedos adekvātu feedback, kāpēc tad censties. Taču šie faktori plaģiātismu

veicina, nevis attaisno, un tā ir milzu atšķirība.

Nu un lietojot autora alegoriju par ceļu satiksmes noteikumiem ("Tas ir tāpat kā uz ceļa - pirmkārt jau sodu saņem tas, kurš pārkāpj satiksmes noteikumus. Bet pēc tam jautāt policistam, kāpēc tu viņu nesodīji? Varbūt viņš uzmanīja kādu citu.") varu arī komentēt lēno reakciju uz plaģiātisma ierobežošanu (lielajā LU neviens dienas nodaļas students vēl nav atskaitīts!). Godājamais autor, kāpēc nepieciešamas anketas un pētījumi, lai noskaidrotu, vai tie ir 30 vai 40%! Ceļu policisti taču arī nerīko aptaujas, bet soda tos, kas noteikumus pārkāpj, pat ja tas būtu tikai viens pārkāpējs gadā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pūķis 06.02.2002 10:58
Nu kādā pasaulē dzīvo šādas amatpersonas! Kā students izgāju cauri sešiem gadiem universitātē. Perfekti zinu, ka pie labvēlīgas apstākļu sakritības ar dažādiem norakstītiem tekstiem var tikt cauri gandrīz visai programmai. To noliegt var vienīgi cilvēks, kurš no reālās studiju vides ir ļooooti tāls, un saņem tikai "pareizus" viedokļus un informāciju.

Riebjas arī piesiešanās Sedleniekam par pētījumu, metodēm utt. Interesanti gan, kāpēc Sedlenieks nevarētu rakstīt par savu pieredzi un novērojumiem. Par acīmredzamām lietām var runāt arī bez pētījumu taisīšanas. Ja plaģiātisma problēmas apjoms nav redzams no amatpersonas kabineta, tā ir pašas amatpersonas problēma.

Protams, ja kāds grib, var arī taisīt pētījumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 06.02.2002 10:28
Aizmirsu piebilst - šajā portālā pagājušajā nedēļā bija interaktīvā aptauja par plaģiātismu un, ja nemaldos, aptuveni 40% tajā teica, ka ir norakstījuši savus darbus (diemžēl nevaru vairs atrast šo aptauju...).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 06.02.2002 10:22 http://www.asee.org/prism/december/html/student_plagiarism_i... ASV studentu plaģiātisms ir aptuveni 16% gadījumos. Kas ir pabijis rietumu universitātēs, zinās, ka plaģiatoriem tur ir jābaidās ne tikai no universitātes, bet arī no kolēģu nosodījuma. Latvijā nav ne viena, ne otra. Zinot, kāda attieksme ir pret plaģiātismu studentu vidū Latvijā kopumā (palasot komentārus pie mana raksta Politika.lv un Delfi.lv - norakstīšana ir ārkārtīgi plaša), 20-40% nemaz vairs nešķiet fantastisks skaits. Dati, uz kuriem es balstīju šo apgalvojumu ir nevis aptauja, bet gan gadījumi, kurus es pats esmu atklajis. Domāju, ka tādā gadījumā varu gan teikt - "balstoties uz maniem novērojumiem".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

06.02.2002 09:44
Mani vienmēr izbrīna tas, ka mēs visi dzīvojam tik atšķīrīgās pasaulēs. Godāto Krūmiņa kungu izbrīna fakts, ka studenti noraksta referātus, taču es gribu uzdot vienu konkrētu jautājumu: kāpēc gan man tērēt savu laiku, ja es ļoti labi zinu, ka manu darbu neviens nelasīs? Kāpēc? Vēsturē ir bijuši visādi komiski gadījumi, kad kaut kur "pa vidu" rindkopai tiek iekļauts palīgteikums: "nu, godātais pasniedzēj, ja esam tikuši tik tālu, tad pudele no manis", un protams pasniedzējs to pudeli tā arī nebija pieprasījis utt.

Tādu vai līdzīgu gadījumu ir daudz. Taisnība gan nevienam cilvēkam mūžam neienāks prātā ideja nodot nokopēto referātu pasniedzējam, zinot, ka šīs darbs tiks lasīts.Tāpēc, mīļie pasniedzēji, nav ko vainot studentus par neizdarībām, paši vien tādi esat. Paši! Latvijas Universitāte tagad ir tikai labs uzņēmums, kurš domā par naudu un ar visiem spēkiem mēģina to izdabūt no studentiem. Izglītiības kvalitāte ir palikusi kaut kur senā vēsturē, MĒS PELNĀM NAUDU.

Protams ir jāatzīst, ka norakstīt diplomdarbu ir vienkārši stulbi, tās ir tavas zināšanas un tāds tu arī būsi speciālists. Bet nav noslēpums, ka studiju laikā ir jānokārto vairāki priekšmet, kas tevi vai nu neinteresē, vai ir vienkārši paņemti kredītpunktu dēļ.

Beigās gribētos LU vadībai novēlēt domāt nevis par studentu sodīšanu, bet sākt ar sevi: padarīt programmu interesantāku un pasniedzējus izvēlēties kvalitātivākus.

Saistītie raksti